Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Kredīta devējs turpmāk drīkstēs izsniegt aizdevumus, tikai ja būs saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par kredīta ņēmēja ienākumiem, pretējā gadījumā komercbankām vai līzinga sniedzējiem draudēs soda sankcijas. Uzzini, ko par šīm pārmaiņām domā Latvijas komercbankas!

Šādas izmaiņas paredz ministru kabinetā atbalstītie Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kopš 2002. gada beigām mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pieaug par apmēram 80% gadā. To nosaka mājsaimniecību ienākumu un nodarbinātības pieaugums, optimistiskais nākotnes redzējums, konkurence banku sektorā, ārvalstu finansējuma pieejamība, zemās procentu likmes, kā arī būvniecības pieaugums. Straujāko pieaugumu uzrāda hipotēku kredīti, sasniedzot lielāko īpatsvaru banku aktīvos starp visiem kredītu veidiem. Joprojām turpina augt arī patēriņa kredīti.

No pirmdienas, 18.jūnija, veicot darījumus ar jebkuru zemesgrāmatā ierakstītu īpašumu, vairs nebūs nepieciešams nest tā saukto kadastra izziņu no Valsts zemes dienesta (turpmāk - VZD) uz zemesgrāmatu nodaļām, biznesa portālu Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Klienta īpašuma tiesību nostiprināšanai nepieciešamos datus no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - Kadastra IS) zemesgrāmatu nodaļas saņems elektroniski - tiešsaistes pārraides režīmā.

Jau ziņots, ka no 2006. gada 1. septembra vairs nav nepieciešams iesniegt kadastra izziņu zemesgrāmatai, veicot darījumu ar dzīvokļa īpašumu, ja tiesības uz dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā un kopš pēdējās dzīvokļa kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanas nav veikta dzīvokļa pārbūve.

No 18.jūnija tāda pati kārtība tiks ieviesta arī attiecībā uz darījumiem ar zemi un būvēm. Izmaiņas līdzšinējā sistēmā paredz Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) 5. jūnijā apstiprinātā kārtība par VZD un Tiesu administrācijas (turpmāk - TA) turējumā esošās informācijas apmaiņu. TM izstrādātais iekšējais normatīvais akts nosaka kārtību, kādā elektroniskā formā VZD sniegs Kadastra IS un Valsts adrešu reģistrā esošo informāciju TA pakļautībā esošajām zemesgrāmatu nodaļām, kā arī kārtību, kādā TA sniegs Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā esošo informāciju VZD.

Lai saņemtu kredītu bankā, no 10. jūlija vairumā gadījumu vispirms būs nepieciešams saņemt VID izziņu par nomaksātajiem nodokļiem. VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns intervijā Db norāda, ka valsts iejaukšanos kredītpolitikā ir atbalstījušas skandināvu bankas, kā arī atzīst, ka valsts likumdošanā ir būtiski robi attiecībā uz sodiem par "pateicību" naudas nedeklarēšanu.

Cik optimāls jūsu skatījumā ir lēmums tiem iedzīvotājiem, kuri grib ņemt kredītu vismaz 100 minimalo algu apmērā prasīt VID izziņas par nomaksātajiem nodokļiem?

Tas ir viens no valdības apstiprinātā inflācijas apkarošanas plāna punktiem, un tas ir orientēts uz to, lai ierobežotu naudas plūsmu, mazinot inflāciju, kā arī mazināt nodokļu nemaksāšanu, nelikumīgas naudas legalizēšanu. Manuprāt, tas ir nozīmīgs lēmums, būtisks pavērsiens, kas garākā laika posmā varētu nest arī augļus.

Minējāt, ka šo izziņu prasīšana ietilpst valdības apstiprinātajā inflācijas apkarošanas plānā. Taču ne viens vien eksperts ir norādījis, ka ar inflācijas apkarošanu šai prasībai nav nekāda sakara, ka tā ir versta uz "aplokšņu" algu izskaušanu…

Db.lv piedāvā interviju ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru Jāni Endziņu, kā arī dažus no visu laiku interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

- Kā vērtējat jaundibināto uzņēmumu skaitu Latvijā - vai to var uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību? Reģistrēto uzņēmumu skaits pērn sasniedza rekordu - kādas ir prognozes nākotnei?

Jaunu uzņēmumu skaits kopš 2003.gada Latvijā pieaug katru gadu. Pēdējo četru gadu laikā tas ir pat dubultojies - ja mēs 2002.gadā reģistrējām apmēram sešus tūkstošus jaunu uzņēmumu, tad pagājušogad - jau vairāk nekā 13 tūkstošus. Skatoties šā gada pirmo mēnešu statistiku, redzams, ka tendence saglabājas - reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Tā kā pēdējos gados Latvijā jaundibināto uzņēmumu reģistrācijas līkne pastāvīgi iet uz augšu, tad es ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka arī šogad jaundibināto uzņēmumu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu pieaugs vismaz par 10%. Ja runājam par ilgāku termiņu, nākotnē šim skaitam vajadzētu izlīdzināties. Tas augs tik ilgi, kamēr mēs sasniegsim Eiropas Savienības vidējo līmeni. Šobrīd vēl atpaliekam.

Labi domātas birokrātijas apkarošanas idejas reālajā dzīvē pārvēršas par papildu ienākumu avotu valsts budžetam un faktiski vēl lielāku birokrātiju

Paradoksāli un neticami? Bet skaudrs fakts! Kāpēc? Vispirms tāpēc, ka pieradumam ir liels spēks. Kāpēc kaut ko datu bāzē pārbaudīt? Lai uzņēmējs pats atnes savu izziņu vai reģistrācijas apliecību! Galu galā – kuram ko vajag!? Ja jums vajag mūsu pakalpojumus, tad nesiet tik šurp izziņu! Tā maksā naudu? Bet jums taču vajag, ne jau mums! Faktiski tādu politiku droši var ievērot tie, bez kuru pakalpojumiem neiztikt. Jā, tikai vēl kāda nianse – ieskatīšanās valsts reģistru datu bāzēs nebūt nav par velti. Jā, protams, ekonomiski jaudīgie uzņēmumi visus savus potenciālos klientus pārbauda un monitorē elektroniskā vidē. Taču atkal Godmaniskais BET – to nevar īsti atļauties mikrouzņēmumi un arī tie, kuri joprojām risina krīzes sekas un uzdod jautājumu – kā izdzīvot.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Otrdien (19. jūnijā) Ministru kabinets noteica kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniegs izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem.

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pieprasa un izsniedz izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem, un šīs izziņas saturu.

2. Lai saņemtu izziņu (pielikums) par ienākumiem, kredīta ņēmējs vēršas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes nodaļā atbilstoši deklarētās dzīvesvietas adresei.

3. Valsts ieņēmumu dienests izziņā norāda tā rīcībā esošo informāciju, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir iesniegta par kredīta ņēmēja ienākumiem:

3.1. iepriekšējā taksācijas gadā;

3.2. kārtējā taksācijas gadā (no gada sākuma).

4. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes nodaļa izziņu kredīta ņēmējam izsniedz vienas darbdienas laikā. Izziņu paraksta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes nodaļas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

SIA Immostate ir apkopojusi banku sniegto informāciju par jaunajiem nosacījumiem visa veida nekustamo īpašumu iegādei, tai skaitā arī apbūves gabalu iegādei un būvniecības darbu veikšanai. Īpaša uzmanība pievērsta mājokļu iegādei jaunos un rekonstruētos namos Rīgas centrā un Vecrīgā.

Veicot izpēti, analizēti un salīdzināti banku finansējuma apjomi, klientu līdzdalības apjomi, maksimālie kredītu termiņi, procentu likmes, atmaksas grafiku veidi un citi parametri; salīdzinātas arī banku prasības attiecībā uz tām iesniedzamajiem dokumentiem.

Apkopojot izpētes rezultātus, secinājumi ir sekojoši:

1) salīdzinot ar iepriekšējo ļoti aktīvas kreditēšanas periodu, šobrīd attiecībā uz kredītņēmējiem tiek izvirzītas divas jaunas prasības:

- grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, 1.8. pantā piektajā daļā, pirmajā punktā, kas stājušies spēkā 2007. gada 12. jūnijā, noteikta prasība bankā iesniegt Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) izziņu par patērētāja ienākumiem vai satura ziņā līdzvērtīgu citas valsts nodokļu administrācijas izziņu. Minēto izziņu nepieprasa, ja patērētājs ir valsts amatpersona un informācija par viņa ienākumiem ir publiski pieejama. Šādas izziņas tiek pieprasītas, ja kredīta apjoms pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas, t.i. 12 000 LVL.

Ceturtdien Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka, ņemto kredītu, kura vērtība ir vienāda vai lielāka par 100 minimālajām mēnešalgām (120Ls), kredīta ņēmējam būs jāpierāda savu ieņēmumu legalitāte. Likums stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Par grozījumiem balsoja 66 deputāti, atturējās 17, savukārt pret grozījumiem nebalsoja neviens.

Likuma grozījumi paredz, ka persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu:

1) pirms kredīta izsniegšanas patērētājam pieprasa Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par patērētāja ienākumiem vai satura ziņā līdzvērtīgu citas valsts nodokļu administrācijas izziņu. Patērētājs ir tiesīgs iesniegt papildus citus dokumentus, kas var kalpot par pierādījumu patērētāja spējai pildīt līgumā noteiktās saistības;

2) pirms kredīta izsniegšanas patērētājam, dokumentējot veiktos pasākumus, izvērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu, ņemot vērā 1.punktā minētos dokumentus;

Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Interneta veikals 1a.lv atvēris pirmo preču izsniegšanas/atgriešanas punktu K-Senukai veikalā Rīgā, uz Jūrmalas šosejas, informē uzņēmumā.

Šis ir pirmais no kopumā deviņiem plānotajiem K-Senukai veikalos izvietotajiem preču izsniegšanas/atgriešanas punktiem. Visos šajos punktos 1A klienti bez maksas varēs saņemt savas pasūtītās preces, tostarp lielo sadzīves tehniku, lielu gabarītu un svara preces, tāpat arī atgriezt preces, vai pasūtīt uz vietas.

Līdz 2018.gada beigām 1A preču izsniegšanas/atgriešanas punkti būs izveidoti vēl vairākos K-Senukai veikalos, Latvijā.

«Esam pārliecināti, ka mūsu preču izsniegšanas punkta atrašanās vieta uz Jūrmalas šosejas, iepriecinās daudzus Jūrmalā, Imantā, Zolitūdē dzīvojošos iedzīvotājus. Šis un pārējie jaunie preču izsniegšanas punkti K-Senukai veikalos nodrošinās ar auto ērti sasniedzamas vietas, kas mūsu klientiem ir būtiski, jo apmēram 40% mūsu klientu sev izvēlēto preci izvēlas saņemt klientu centros, uz vietas. Esam gandarīti, ka šī apvienošanās ar Kesko Senukai jau tik strauji ir devusi nepieciešamo attīstības sinerģiju, lai mēs kļūtu vēl pieejamāki un ērtāki», stāsta interneta veikala 1A.LV pārvaldošā uzņēmuma SIA Mobilukss valdes loceklis Mareks Zuika.

Uzsākot sadarbību migrācijas jomas uzlabošanai, Latvijas un Nīderlandes migrācijas dienestu eksperti, kā arī Nīderlandes vēstniecības pārstāvji š.g. 20.septembrī tiksies, lai apspriestu jautājumus par vīzu izsniegšanas procesa, imigrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) pilnveidošanu. Sanāksmē, kas notiks plkst.15.00 Iekšlietu ministrijas 4.stāva zālē (Rīgā, Raiņa bulvārī 6), aicināti piedalīties arī masu mediju pārstāvji.

Uzlabojumi tiks veikti Pārejas līdzekļu programmas (Transition Facility) 2006.gada programmas projekta "Administratīvās rīcībspējas uzlabošana vīzu izsniegšanas, imigrācijas un SIS II ieviešanas jomā" ietvaros. To īstenos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) no Latvijas puses, savukārt Nīderlandi pārstāvēs Imigrācijas un naturalizācijas pārvalde.

Projekta ietvaros tiks rīkotas lekcijas un semināri PMLP darbiniekiem, lai viņi varētu vienkāršāk un ātrāk pildīt pienākumus vīzu izsniegšanas, migrācijas un SIS II ieviešanas jomā. Jo īpaši ar šo projektu paredzēts atbalstīt Latvijas centienus sasniegt atbilstību Šengenas un Eiropas Savienības prasībām.

Kad Latvijas prezidenta padomnieces ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos pienākumus uzņēmās cienījamā Elīna Egle, viņa pirmajā intervijā paziņoja, ka «aktuālākās problēmas ir valsts budžets, nodokļi un birokrātijas sloga mazināšana uzņēmējdarbībā». Par valsts budžetu un nodokļu politiku nevēlos runāt, jo neesmu tik kompetents šajos jautājumos, taču par birokrātijas slogu man ir konkrēts viedoklis.

Jau agrāk laikrakstā Dienas Bizness tiku rakstījis par absurdo situāciju, ka, piedaloties Valsts Ieņēmuma dienesta organizētajā konkursā, mums tika pieprasīta izziņa par vidējo darba samaksu mūsu uzņēmumā, kuru izsniedz tas pats Valsts Ieņēmumu dienests. Nu nerunājot jau par izziņu par nodokļu parādu neesamību... Tātad ieejam VID birojā, izstāvam rindu, saņemam izziņu, tad ejam uz citu kabinetu, iesniedzam izziņu citam VID darbiniekam. Laikam jau 21. Gadsimtā ir iespējas to risināt vienkāršāk...

Nākamais piemērs – uzņēmumu grāmatvedība. Uzaicinu sadarbības partneri pusdienās vai vakariņās. Nu uzņēmējdarbībā tā gadās, ka ir lietas, kuras labāk risinās neformālā, patīkamā un mazāk oficiālā gaisotnē. Parasti izmaksas ir virs 20 LVL un tas nozīmē, ka man kabatā jābūt uzņēmuma rekvizītiem, oficiantam tie jāiesit čekā (viesi no ārzemēm vienmēr uz šo skatās ar atvērtām mutēm), bet ar to viss nebeidzās. Čeks jāiesniedz grāmatvedībā, tad jāraksta norakstīšanas akts – komisija trīs cilvēku sastāvā lemj, ka tiešām šādas vakariņas bija nepieciešamas, tad nepieciešams rīkojums, ka es kā uzņēmuma vadītājs norīkoju sevi (vai kādu savu darbinieku) iet vakariņās ar konkrētās firmas pārstāvi, lai runātu par sadarbību vai ko tādu. Un tad vēl ir svarīgi nepiemirst aktā norādīt, ka es, kā par vakariņām maksājošās firmas pārstāvis savu daļu no vakariņu rēķina maksāju pats, jo ja tas nebūs tā uzrakstīts, tad VID darbiniekiem var rasties augsne aizdomām, ka tas ir mans iegūtais papildus labums un tas apliekas ar nodokli (vai tiešām kāds tic, ka tā reāli notiek?). Tātad uz katru čeku dokumentu kaudze un parakstu jūra. Jautājums – vai man var kāds paskaidrot, kāpēc tas nepieciešams? Kādus riskus minimizē rekvizīti čekā? Kāpēc vajadzīgs akts? Un kāpēc nepieciešams rīkojums? Vai tiešām kāds domā, ka naudas tērēšana vakariņām ir kāda darbinieka slepena iniciatīva un, ka viņš mēģina noslēpt to no kompānijas vadības? Kāpēc nevarētu aprobežoties ar vienu tabulu, kurā apkopoti visi čeki un apakšā vadītājs vienā vietā parakstās? Varbūt vajag iet vēl tālāk? Piemēram, Ukrainā joprojām ir spēkā vecā labā PSRS laiku kārtība, ka dodoties komandējumā, uz speciālas komandējuma formas ir jāsaņem paraksts un zīmogs no organizācijas, kuru persona, kura nosūtīta komandējumā, apmeklē.

Valdība atbalstījusi Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā nosaka samazinātā akcīzes nodokļa likmes piemērošanu atsevišķiem naftas produktiem vai atbrīvojumu no šī nodokļa.

Šobrīd spēkā esošās normas nosaka, ka naftas produktiem, kurus piegādā un izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, var piemērot atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, naftas produktu lietotājam saņemot attiecīgu izziņu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Grozījumi paredz analogu atbrīvošanas no akcīzes nodokļa kārtību arī naftas produktiem, kurus var izmantot divējādi – gan par kurināmo, gan citiem mērķiem. Izziņu, kas nosaka atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, izsniegs uz gadu VID iestāde, kurā lietotājs reģistrējies kā nodokļu maksātājs.

Lai mazinātu administratīvo slogu personām, kas naftas produktus vai eļļas atkritumus izmanto kā kurināmo, grozījumi paredz saņemt izziņu iezīmēto (marķēto) naftas produktu iegādei vai izziņu eļļas atkritumu iegādei uz nenoteiktu laiku līdzšinēji noteiktā viena gada vietā.

Pēdējo mēnešu laikā, ārvalstu apdrošinātājiem tiekot iesniegtas viltotas izziņas, kuras Latvijas Transportlīdzekļa apdrošinātāju birojs (LTAB) izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam par tā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi.

Iegādājoties OCTA polisi viltotāji cenšas iegūt atlaidi, kas var sasniegt līdz 65 % no kopējās summas. Pēc LTAB rīcībā esošās informācijas, līdz ar straujo latviešu imigrāciju uz ārvalstīm, šādu krāpniecisku gadījumu skaits arvien pieaug.

Pagājušā gada nogalē LTAB saņēmusi vairākus oficiālus pieprasījumus no Īrijas un Lielbritānijas apdrošinātājiem ar lūgumu sniegt atzinumu par LTAB izsniegto izziņu autentiskumu.

«Izvērtējot ārvalstu apdrošinātāju pieprasījumus, esam konstatējuši, ka pārbaudāmās izziņas par apdrošināšanas vēsturi tiek viltotas dažādi. Atsevišķos gadījumos viltotāji ir izcēlušies ar īpašu izdomu, tomēr pamatā viltotās izziņas LTAB var atpazīt jau vizuāli – tās neatbilst pēc formas, nelabvēlīgie dati tiek aizkrāsoti, izgriezti, tiek uzlikts neatbilstošs zīmogs vai mēģināts viltot parakstu u.tml. Protams, visas šīs izziņas tiek pārbaudītas arī datu bāzē,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Finanšu iestādēs kredīta virs 100 minimālajām mēnešalgām saņemšanai nepieciešama VID izziņa par visiem deklarētajiem ienākumiem.

Dažās finanšu iestādēs šis obligātais dokuments gan kalpos tikai kā papildu ienākumu apliecinošs dokuments visiem līdzšinējiem prasītajiem dokumentiem (VSAA izziņa, izziņa no darbavietas, konta izraksts) kredīta saņemšanai, jo tajā būs vien personas iepriekšējo periodu bruto ienākumi (alga, deklarētie ienākumi, piem., dividendes, depozītprocenti u.c.) bez atšifrējuma pa ienākumu veidiem un avotiem. Tiesa, dažās tā aizstās kādu no ienākumu apliecinošiem papīriem.

Nordea bankas Mājokļu kreditēšanas attīstības vadītāja Ilona Sedlniece skaidroja, ka VSAA izziņa diemžēl neatspoguļo visus cilvēka deklarētos ienākumus, taču ir labāks dokuments kā VID izziņa gadījumā, ja cilvēka alga ir pieaugusi, jo VSAA izziņa atspoguļo algas izmaiņas mēnesī. "Līdz ar to, balstoties uz VSAA izziņas datiem, cilvēkam var tikt piešķirts lielāks aizdevums," tā viņa.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir ieviesis jaunu vienotu sistēmu, kas turpmāk ļaus visiem Eiropas Savienības (ES) apdrošinātājam pārbaudīt, vai iesniegtās izziņas par OCTA apdrošināšanas vēsturi ir patiesas.

Papildinājumu mērķi ir atvieglot izziņas pārbaudes kārtību un novērstu izziņu viltošanu. Ārvalsts apdrošinātājam būs jānorāda autentiskuma kods, kas tiek iedrukāts pašā izziņā un papildus drošības kods, pēc kā sistēma uzrādīs konkrētā transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas vēsturi.

Iepriekš jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē strauji pieauga ārvalstu apdrošinātājiem iesniegto viltoto izziņu skaits. Viltotāji centās iegūt atlaidi, kas kopsummā varēja sasniegt līdz pat 65 % no kopējās OCTA polises summas. Šobrīd no visiem LTAB iesniegtajiem ārvalstu apdrošinātāju pieprasījumiem, ir fiksēti 11 viltoto izziņu gadījumi, pagājušā gada nogalē tie bija 8. Tomēr, kā atzīst LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, patiesais viltoto izziņu skaits varētu būt daudzas reizes lielāks.

Negodīgus ārvalstu investorus atrast būs grūtāk, jo Latvijā uzņēmumu dalībnieku – fizisku personu adreses vairs nereģistrē un tās ir izslēgtas no visiem Uzņēmumu reģistra reģistriem.

Ar 1. aprīli Uzņēmumu reģistrs (UR), pamatojoties uz Komerclikuma pārejas noteikumu prasībām, no visiem reģistriem savā pārziņā izslēdza ziņas par personas dzīvesvietas adresi. Proti, uzņēmuma dalībniekiem – fiziskām personām – UR sasniedzamības adresi – nereģistrē, un šāda informācija nav pieejama ne UR atkalizmantotājiem, ne uzņēmējiem, ne valsts un pašvaldību iestādēm. Tas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotājus – uzņēmumu kapitāldaļu turētājus visi interesenti varētu atrast, ar pamatotu lūgumu vēršoties Iedzīvotāju reģistrā, tomēr problemātiska varētu būt tieši ārvalstu fizisku personu – uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku atrašana un informēšana, piemēram, kādas tiesvedības vai izmeklēšanas gadījumā. Tāpēc tiek pieļauts, ka šāda pārspīlēta personas datu aizsardzības prasības iedzīvināšana var vilkt līdzi sev dalībnieka – fiziskas personas nesasniedzamību, kas paver iespējas ārvalstu blēžiem, vienlaicīgi galvassāpes tiesībaizsardzības iestādēm.

Zem inflācijas apkarošanas karoga notiks cīņa pret nodokļu nemaksātājiem.

Virs 12 000 - ar izziņu

Komisija šonedēļ atbalstījusi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas uzliks kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu pirms kredīta, kura summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas (šogad 12 000 Ls), izsniegšanas pieprasīt no kredītņēmēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu izziņu par potenciālā klienta legālajiem ienākumiem.

Visiem iedzīvotājiem, izņemot valsts amatpersonas, kam jāiesniedz amatpersonu deklarācijas, kredītus virs 100 minimālajām mēnešalgām, varēs izsniegt, tikai balstoties uz VID izsniegto izziņu.

Ar paziņojumu, ka, iespējams, varētu tikt atcelta prasība par 10% pirmās iemaksas nepieciešamību kredītiem, kuru vērtība pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, un VID izziņu nepieciešamību, tiek veidots divējāds viedoklis par mūsu ekonomikas turpmāko izaugsmi; kam no tā ir izdevīgums?

No vienas puses, slavējami, jo daudziem klientiem, kuriem šī iespēja tika liegta augsto prasību dēļ pret viņu maksātspēju vai drīzāk pret viņu nomaksātajiem nodokļiem pagātnē, un ne jau banku, bet valdības prasību dēļ, atkal pavērtos izdevība un tas atvieglotu kredītu saņemšanu un arī nekustamo īpašumu pārdošanas apjomu. Ja tiks atcelta prasība par pirmo iemaksu, tas pēc būtības mūsu ekonomikai neko nemainīs, savukārt, ja atcels arī prasību par VID izziņu iesniegšanu bankām, tad gan šis otrais tirdzniecības vilnis sāksies, kurā veidosim un atbalstīsim pārpircējus un „jauno projektu spekulantus” un šādā veidā grausim normālu nekustamo īpašumu tirgus attīstību un individuālo nodokļu sakārtotību, uzņēmēju nodokļu nomaksu un godaprātu attiecībā pret darba ņēmējiem un valsti.

Uzņēmumu reģistrs (UR) izveidojis digitālo (skenēto) dokumentu sistēmu, kurā plānots iekļaut aptuveni 25 miljonus lapu ar dokumentiem par Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Tādējādi informācija par uzņēmumiem būs pieejama elektroniski - UR mājaslapā, un nebūs jātērē laiks, iepazīstoties šo dokumentu oriģināliem klātienē, šodien preses konferencē informēja UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš.

J. Endziņš kā būtiskākos sasniegumus pagājušajā gadā minēja lielo jaundibināto uzņēmumu un komercsabiedrību skaitu, principa: "ātrāk, vienkāršāk un drošāk" ieviešanu uzņēmumu reģistrācijā. Par būtiskākajiem jaunievedumiem J. Endziņš uzskata: izziņu no Komercreģistra izsniegšanu uzreiz - tās vairs nav jāgaida, parakstu apliecināšanu arī Uzņēmumu reģistrā, kā arī grozījumus likumos, precizējot UR kompetenci un samazinot dokumentu skaitu, kas jāiesniedz uzņēmumiem. UR galvenais valsts notārs akcentēja, ka principa: "ātrāk, vienkāršāk, drošāk" ieviešana nodrošina reģistrācijas ātrumu un samazina iesniedzamo dokumentu skaitu, taču tas nenozīmējot, ka ir samazinājies drošības līmenis. Turklāt tiekot gatavoti grozījumi likumā, kas paredzēs, ka gadījumā, ja reģistrējoties kā uzņēmuma adrese tiks norādīta atrašanās vieta, kas neatbilst īpašniekam piederoša īpašuma adresei, tad īpašniekam būšot jāapliecina, ka viņam šajā īpašumā ir tiesības atrasties. Vienlaikus J. Endziņš atzina, ka savs labums bijis arī no tā, ka ir zināmi uzņēmumi, kas reģistrēti patversmēs un viesnīcās, jo tādējādi esot vieglāk sekot līdzi šo aizdomīgo uzņēmumu darbībai. SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis, komentējot principa "ātrāk, vienkāršāk, drošāk" ieviešanu, norādīja, ka UR ideja esot darboties kā "dzemdību namam, kurā dzimst juridiskas personas".

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

No šā gada 1. janvāra Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs kļuvis par vienu reģistru bagātāks. Nācis klāt Maksātnespējas reģistrs.

To paredzēja Saeimā apstiprinātais Maksātnespējas likums. 9. janvārī, pamatojoties uz 03.01.2008. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmuma, Maksātnespējas reģistrā tika izdarīts ieraksts par Sabiedrības ar ierobežotu atbildību LIDOJUMS, vienotais reģ.nr.40003059163 maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu.

Jaunā reģistra būtība ir fiksēt gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespējas procesa gaitu, iekļaujot informāciju par maksātnespējas procesu administratoriem, tiesiskās aizsardzības procesiem, maksātnespējas procesiem, par to ierosināšanu, pasludināšanu, izbeigšanu, par kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņiem, izsolēm, vienkopus publicējot visu nepieciešamo informāciju.