Ražošana

Uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība augusi

Žanete Hāka, 03.12.2014

Jaunākais izdevums

2013. gadā uzņēmumi saražoja produkciju 29,1 miljardu eiro vērtībā (faktiskajās cenās), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2013. gada provizoriskie uzņēmējdarbības strukturālās statistikas dati.

Uzņēmumu produkcijas vērtība, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 4%, tai skaitā būvniecībā – par 10,7%, tirdzniecībā – par 5,4%, pakalpojumos – par 4,5% un rūpniecībā – par 0,1%.

Lielāko daļu produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozares – 10,1 miljardu eiro jeb 34,7% no kopējās vērtības – un rūpniecības nozares uzņēmumu saražotā produkcija – 9,8 miljardi eiro (33,8%). Tirdzniecības uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība attiecīgi bija 4,9 miljardu eiro jeb 16,9% no kopējā apjoma, savukārt būvniecības uzņēmumi saražoja produkciju 4,3 miljardu eiro vērtībā (14,6%).

Vislielākais pievienotās vērtības apjoms faktiskajās cenās tika radīts pakalpojumu nozares uzņēmumos – 3,9 miljardu eiro vērtībā jeb 40,6% no kopējā apjoma. Tiem sekoja rūpniecības un tirdzniecības nozaru uzņēmumi – attiecīgi 2,8 miljardi eiro (28,8%) un 2,1 miljards eiro (21,9%). Būvniecības uzņēmumu saražotā pievienotā vērtība veidoja 0,8 miljardus eiro jeb 8,6% no kopējā apjoma.

2013. gadā 4,7 miljardi eiro jeb 49,2% pievienotās vērtības veidoja bruto darbības rezultāts, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski nav mainījies. Personāla izmaksas veidoja 50,8% pievienotās vērtības struktūrā un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tās pieauga par 8,8%.

2013. gadā katra nodarbinātā persona radīja 16,3 tūkstošu eiro pievienotās vērtības un, salīdzinot ar 2012. gadu, tā pieauga par 1,7%, tai skaitā būvniecībā – par 5,9%, pakalpojumu nozarēs – par 1,6%, tirdzniecībā – par 1,5%, rūpniecībā – par 0,4%. Vislielākā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto personu bija rūpniecībā – 19,3 tūkst. eiro, tai sekoja pakalpojumi – 16,9 tūkst. eiro, tirdzniecība – 13,8 tūkst. eiro un būvniecība – 13,3 tūkst. eiro.

2013. gada uzņēmumu izmaksu struktūra liecina, ka vislielāko daļu tajā veidoja preču un pakalpojumu iegādes izmaksas – 43,7 miljardus eiro (faktiskajās cenās) jeb 84,4%, un, salīdzinājumā ar 2012.gadu, tās palielinājās par 4,4%. Savukārt personāla izmaksas veidoja 4,9 miljardus eiro (9,4% no kopējām izmaksām) un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tās pieauga par 8,8%. Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās – 3,2 miljardi eiro (6,2% no kopējām izmaksām), kas, salīdzinājumā ar 2012.gadu, samazinājās par 4,6%.

Uzņēmējdarbības strukturālās statistikas apsekojuma dati aptver ekonomiski aktīvo tirgus sektora rūpniecības, būvniecības, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu, pašnodarbināto fizisko personu, izņemot finanšu sektora uzņēmumu, darbības rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ždans: Ir izslēgta iespēja, ka Forevers ražotnē varētu nonākt apšaubāmas kvalitātes gaļa

Lelde Petrāne, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 miljonam eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

  • «Forevers» var garantēt uzņēmumā pārstrādātās gaļas kvalitāti, lai arī tā daļēji tiek importēta
  • Uzņēmums plāno ārvalstu darbaspēka piesaisti
  • Uzņēmums attīstībā investēs 1,5 miljonus, pusmiljonu ieguldot arī savas veikalu ķēdes attīstīšanā

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans informē: «Lielākā daļa «Forevers» gaļas produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū. Līdz ar jaunu uzņēmuma veikalu atvēršanu, pieaug arī nepieciešamība palielināt saražotās produkcijas apjomu. Ražotnes modernizācija un jaunu iekārtu ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai optimizētu ražošanas procesus. Lai arī šobrīd vairāk koncentrējamies uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, jau šobrīd domājam eksporta virzienā, kas ļaus uzņēmumam attīstīties un audzēt vēl lielāku pircēju loku. Jaunās iekārtas daļēji nomainīs esošās, kā arī tiks iegādāts papildu ražotnes aprīkojums ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un jaudu. Tāpat, kāpinot saražotās produkcijas apjomus un automatizējot ražošanas procesus tur, kur tas ir iespējams, vienlaikus nesamazinot roku darbu, plānojam nodrošināt augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pēdējos desmit gados pieauga par 12%

Dienas Bizness, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 69 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinājumā ar 2013. gadu AER patēriņš ir pieaudzis par 1,2%, ko ietekmēja saražotās kurināmās koksnes pieaugums. Salīdzinot ar 2004. gadu, AER patēriņš Latvijā pieaudzis par 12%.

Galvenie AER veidi Latvijā – kurināmā koksne un hidroresursi – 2014. gadā veidoja 34,4% no kopējā energoresursu patēriņa.

Kurināmā koksne ir visizplatītākais AER, un tās īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā ir palielinājies no 23,4% 2010. gadā līdz 30,2% 2014. gadā. Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā 2014. gadā bija 82,1%, kas ir par 3,4 PJ jeb 4% vairāk nekā 2013. gadā.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš 2014. gadā ir pieaudzis par 6% salīdzinājumā ar 2013. gadu, arī sektoru griezumā ir vērojamas patēriņa izmaiņas. Palielinājās kurināmās koksnes īpatsvars gan mājsaimniecībās, gan pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Galvenie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, pārsvarā izmantojot malku (85%). 2010. gadā patērētās kurināmās koksnes īpatsvars mājsaimniecībās bija 42,9%, 2013. gadā – 45,4%, bet 2014. gadā – 46,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ķekavas putnu fabrika pošas apgūt Ķīnas tirgu

Kristīne Stepiņa, speciāli DB, 23.09.2014

a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā vadība un lietuviešu akcionāri izstūrē Putnu fabriku Ķekava no maksātnespējas un pošas apgūt Ķīnas tirgu

2011. gada vasarā, kad pašreizējais a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers sāka strādāt uzņēmumā, tas bija smagā finansiālā situācijā, pavisam tuvu maksātnespējai. «Uzņēmumam bija lieli zaudējumi, naudas plūsma negatīva, pārdošanas apjomi samazinājās, turklāt tā brīža vadībai nebija priekšstata, kā situāciju vērst par labu. Galvenie piegādātāji atteicās piegādāt izejvielas, bija izveidojies tāds kā strupceļš, kad tie, kas ir pie stūres, īsti nezina, ko darīt, kā arī netic, ka vispār ir iespējams kaut ko darīt, lai to mainītu. Man un maniem kolēģiem vajadzēja īsā laika periodā izdomāt, kā no šīs smagās situācijas izkļūt. Sagatavojām plānu, ko prezentējām gan lielākajiem kreditoriem, gan akcionāriem, gan bankai, kā rezultātā akcionāri mani pierunāja palikt un šo plānu realizēt,» atceras A. Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomistu prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" un kokapstrādes uzņēmums SIA "Kurekss", vienojušies par vairāk nekā 3 miljonu eiro liela finansējuma piesaistīšanu, informē bankas pārstāvji.

"Kurekss", kas ir vietējā kapitāla uzņēmums, līdzekļus izmantos ražošanas jaudu palielināšanai un arī esošo procesu modernizācijai.

SIA "Kurekss", kas nodarbojas ar kokmateriālu ražošanu Tārgales pagastā, Ventspils novadā, šogad turpina iepriekš iesākto lielo investīciju ciklu, kura laikā aizstāj vecās un jau nokalpojušās ražošanas iekārtas pret mūsdienīgām. "Swedbank" piešķirtais finansējums 3,3 miljonu eiro apmērā tiks izmantots ēvelēšanas līnijas iegādei un arī uzstādīšanai, kā arī modernizēta tiks gatavās produkcijas pakošanas līnija.

Kā atzīst SIA "Kurekss" valdes loceklis Arnis Apsītis, tad investīcijas jaunās iekārtās ir efektīvas uzņēmējdarbības pamatā. "Mērķtiecīgi ieviešot ražošanas procesā jaunas un tehnoloģiski augstvērtīgākas iekārtas, uzņēmums spēj ne tikai palielināt saražotās produkcijas apmēru, bet arī saīsināt ražošanas procesam nepieciešamo laiku. Turklāt, jaunās iekārtas prasa arī mazāk laika to uzturēšanas darbiem vai piemēram iekārtu asināšanai. Tāpēc kokzāģētavu biznesā iekārtām ir ļoti liela nozīme, jo to veiktspēja tiešā veidā ietekmē saražotās produkcijas kvalitāti."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu čipsu ražotājs Latfood šā gada desmit mēnešos par 30% ir kāpinājis pārdošanas apmērus Baltkrievijā, pastāstīja Latfood biznesa attīstības vadītājs Sandris Rabkevičs .

Viņš norādīja, ka uzņēmums turpina attīstīt tirdzniecību Baltkrievijā, kur kompānijai ir labs sadarbības partneris. Tāpat šogad desmit mēnešos ir palielinājušies arī uzņēmuma pārdošanas apmēri Baltijas valstīs, kur uzņēmums patlaban realizē apmēram 80% no saražotās produkcijas īpatsvara.

Rabkevičs arī pastāstīja, ka Latfood turpina strādāt pie jaunu eksporta tirgu meklējumiem un pirms mēneša nogādāja pirmo produkcijas kravu uz ASV, taču būtiski kāpināt pārdošanas apmērus jaunapgūtajā tirgū nav iecerēts. «ASV noteikti nav mūsu stratēģiskais tirgus,» sacīja Rabkevičs, piebilstot, ka ASV atrodas salīdzinoši tālu no Latvijas un transportēšana prasa lielas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas ražotāji pērn realizēja zāles un citas preces 132 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn turpināja nedaudz samazināties Latvijas zāļu ražotāju produkcijas kopējais apgrozījums, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati.

Kopējais saražotās produkcijas (zāles un citas preces) realizācijas apjoms 132 miljoni eiro (bez PVN) bija par 2% mazāks nekā 2014.gadā. Vietējā tirgū realizētās produkcijas daļa 2015.gadā palielinājusies par 4 procentpunktiem un veidoja 14% no visas saražotās produkcijas. Savukārt 86% no saražotās produkcijas tika eksportēta. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, Latvijā realizēto zāļu apjoms pieaudzis par 32%, savukārt ārpus Latvijas pārdoto zāļu apjoms samazinājies – par 4%.

Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens: «Vietējo zāļu ražotāju ieguldījumu un klātbūtni ikdienā izjūt ne vien katrs pacients, kura zāļu skapītī ir Latvijā ražotas zāles, bet arī mūsu valsts ekonomika. Lai gan kopējais ražošanas apjoms 2015. gadā ir nedaudz samazinājies, tas joprojām ir liels ieguvums Latvijai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Miljonāru saraksta priekšgalā joprojām Fiļs un Bernis

LETA, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešo gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Fiļa bagātība gada laikā augusi par 64 miljoniem eiro, sasniedzot 299 miljonus eiro. Arī Berņa bagātība gada laikā augusi par 64 miljoniem eiro, sasniedzot 296 miljonus eiro.

Šogad trešo vietu saglabājis AS Rietumu banka lielākais īpašnieks Leonīds Esterkins, kura īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par 114 miljoniem eiro, sasniedzot 256 miljonus eiro.

Ceturtajā vietā ierindots otrs lielākais Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko, kura īpašumu vērtība gada laikā augusi par 58 miljoniem eiro, sasniedzot 131 miljonu eiro.

Savukārt piektajā vietā ierindojies kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kura īpašumu vērtība gada laikā nav mainījusies un ir saglabājusies 80 miljonu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas zāļu ražotāju saražotās produkcijas apgrozījums audzis par 19%

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā Latvijas zāļu ražotāju kopējais saražotās produkcijas (zāles un citas preces) realizācijas apgrozījums bija 157,39 milj. eiro (bez PVN), kas ir pieaudzis par 19 %, salīdzinot ar 2015. gadu, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Lielākā saražotās produkcijas daļa, kas veido 87%, tika realizēta ārpus Latvijas. EEZ valstīs pārdotas preces 25,94 milj. eiro vērtībā, bet t.s. trešajās valstīs (valstis, kuras nav EEZ valstis) - 110,90 milj. eiro vērtībā.

Pērn vietējā tirgū realizēti 13% no saražotās produkcijas 20,55 milj. eiro vērtībā, kas ir par 15% vairāk nekā 2015. gadā. Latvijā realizēto medikamentu apjoms ir pieaudzis par 18% un sasniedza 16,91 milj. eiro, savukārt ārpus Latvijas pārdoto zāļu apjoms pieaudzis par 22% un veido 122,88 milj. eiro.

2016. gadā pirmo vietu starp zāļu ražotājiem pēc kopējā preču realizācijas apjoma ir saglabājusi AS Olainfarm, savukārt AS Grindeks ir palielinājusi realizētās produkcijas apjomu vietējā tirgū par 25%, saglabājot līdera pozīciju pēc pārdoto preču apgrozījuma Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papīra salvešu ražotājs LENEK piesaistījis 670 tūkstošus eiro biznesa attīstībai

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galda papīra salvešu ražotājs SIA "LENEK" piesaistījis "BlueOrange" bankas finansējumu 670 tūkstošu eiro apmērā biznesa attīstības mērķiem.

Piešķirtais finansējums ieguldīts jaunas ražošanas līnijas un iepakošanas iekārtas iegādē, kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

"LENEK" produkcija tiek eksportēta uz astoņām Eiropas valstīm un uzņēmuma produkcija tirdzniecībā pieejama ar tādām preču zīmēm kā "ICA", "Tork", "Narvesen", "Optima līnija", "Pica Deli" un citas.

Jauno ražošanas un iepakojuma iekārtu iegāde ļaus paplašināt uzņēmuma sortimentu, kā arī optimizēt ražošanas jaudu un samazināt izmaksas.

Aptuveni 10% SIA "LENEK" saražotās produkcijas tiek realizēta Latvijā, 30% Lietuvā un Igaunijā, savukārt 60% tiek eksportēti uz citām Eiropas valstīm un Krieviju. Galvenie uzņēmuma noieta tirgi ir Zviedrija, Vācija, Igaunija, Lietuva un Polija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem mēbeļu sastāvdaļu ražotājiem un tirgotājiem Baltijā “AM Furnitūra” ieguldīs 540 tūkstošus eiro uzņēmuma attīstībā, iegādājoties jaunu ražošanas iekārtu.

No kopējām izmaksām 444 tūkstoši eiro ir SEB bankas finansējums. Iegādājoties jaunās iekārtas, uzņēmums plāno palielināt saražotās produkcijas apjomus.

Uzņēmums ir mēbeļu detaļu un furnitūras nozares līderis Latvijā un galvenokārt nodarbojas ar mēbeļu furnitūras vairumtirdzniecību, minimāli arī mazumtirdzniecību. Daļu produkcijas ( ap 26%) uzņēmums saražo pats, un galvenais noieta tirgus ir Latvija ( ap 85% saražotās produkcijas).

“Ar katru gadu pašu saražotās produkcijas apjomi pieaug,” saka “AM Furnitūra” uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis Aigars Lūks. “Šobrīd pieprasījums mēbeļu ražošanas nozarē ir ļoti augsts, tāpēc jaunu iekārtu iegāde palīdzēs mums palielināt ražošanas jaudu, lai mēs varētu klientiem nodrošināt ātrāku pasūtījumu izpildi, kā arī apgūt jaunus noieta tirgus. Ņemot vērā pasaules ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, šobrīd lielākais izaicinājums ir materiālu piegādes ātrums, ierobežotā pieejamība un nemitīgais cenu kāpums, kas, bez šaubām, skar un ietekmē arī mūs. Neskatoties uz to, raugāmies nākotnes perspektīvā pozitīvi, plānojot uzņēmuma attīstību. Lai nodrošinātu klientiem ērtāku un raitāku servisu, šā gada beigās plānojam pārcelties uz plašākām telpām, kur zem viena jumta būs visas uzņēmuma struktūrvienības – ražošana, noliktava, kā arī mazumtirdzniecības veikals,” stāsta A.Lūks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viena no straujāk augošajām nozarē Latvijā - apstrādes rūpniecība

Mārtiņš Āboliņš - Bankas Citadele ekonomists, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā arī šogad gaidāms ļoti labas izaugsmes gads.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomi auguši +8,7%. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un ievērojami pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme ir bijusi enerģētikai, kur dēļ aukstajiem laika apstākļiem ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi auguši par 7,3%.

Kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās. Visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apjomi februārī auguši par 15-35%. Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% pret iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam, ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Septembrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 2,4 %

Žanete Hāka, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru