Labklājības ministrija (LM), īstenojot pasākumu Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana), plāno samazināt šķēršļus, ar ko sastopas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļautie cilvēki. Vienlaikus paredzēts veicināt sabiedrības izpratnes paaugstināšanu par dažādību vadību, diskriminācijas identificēšanu un novēršanu, informē LM.

Projekta īstenošanas gaitā plānotas šādas aktivitātes: diskriminācijas novēršanas un sociālās iekļaušanas pasākumu nodrošināšana sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļauto personu grupām.

Tāpat iecerēti darba devēju un to darbinieku informēšanas un tolerances paaugstināšanas pasākumi, sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojuma nodrošināšana patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kā arī sabiedrības izpratnes paaugstināšanas pasākumi par sociālās iekļaušanas veicināšanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem.

Pasaulē tikai 16,9% valdes locekļu un 5,3% valdes priekšsēdētāju ir sievietes

Par to liecina jaunākais "Deloitte" globālais pētījums "Sieviete uzņēmuma vadībā", kas apskata, kā 66 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdē.

Pēdējos gados situācija ir nedaudz uzlabojusies un sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos kāpis par 1,9 procentpunktiem kopš iepriekšējā pētījuma 2017. gadā, tomēr joprojām tas saglabājas neliels.

"Ja globālie rādījumi turpinās līdzšinējo izaugsmes tempu, sieviešu īpatsvaram kāpjoties vidēji par vienu līdz diviem procentpunktiem gadā, mums var nākties gaidīt pat 30 gadus, līdz globālā līmenī tiktu sasniegts dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs," norāda Kristīne Jarve, "Deloitte" Baltijas partnere un "SheXO" kustības līdere Latvijā. Viņa uzskata, ka šī brīža statistika norāda uz nepieciešamību pieņemt lēmumus un uzsākt aktīvu rīcību dzimumu paritātes veicināšanai.

Pasaulē joprojām ir mazs sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos; ja kompānijas vadītāja amatā ir sieviete, tad arī valdē un vadībā būs lielāks skaits sieviešu, nekā uzņēmumos, kuros vadītāja lomu pilda vīrietis .

Tā liecina jaunākais profesionālās pakalpojumu firmas Deloitte globālais pētījums Sieviete uzņēmuma vadībā, kurā apskatīts, kā 64 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdes sastāvā.

Šobrīd pasaulē vidēji 15% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Kaut arī tas ir par 3% vairāk, nekā 2014. gadā, to var uzskatīt par mazu rādītāju, jo pēdējos gados daudzās valstīs jau ir ieviestas regulas, normas un kvotas, kas paredz dzimumu līdzsvarošanu uzņēmumu vadībā. Ja analizē tikai Eiropas valstis, rādītājs ir augstāks – šobrīd vidēji 23% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Taču tikai vidēji 7% Eiropā un 4% pasaulē sievietes ieņem valdes priekšsēdētāja vai augstākā vadītāja amatu. Tomēr, salīdzinājumā ar 2014. gadu, sieviešu īpatsvars augstākajos amatos gan pasaulē (2014. gadā 2%), gan Eiropā (2014. gadā 3%) ir vairāk nekā dubultojies. Taču, ņemot vērā faktu, ka dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Komisijas pamatvērtībām, un tā jau kopš 2010. gada izstrādā stratēģijas un pasākumu plānus, lai veicinātu un nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm uzņēmējdarbībā, rādītāji joprojām uzskatāmi par zemiem.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare pašlaik strauji attīstās, ir inovatīva un progresīva un tai ir jārāda priekšzīme gan dzimumu līdztiesības, gan iekļaujošas sabiedrības un dažādības veicināšanā.

Tā uzskata Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" (daļa no "TietoEVRY grupas") valdes priekšsēdētāja. Viņas skatījumā uzņēmumiem ir jāapzinās, ka atbalstoša un iekļaujoša darba vide veicina produktivitāti, sadarbību un darbinieku lojalitāti. Iekļaujoša darba vide sākas no vadības, tāpēc "TietoEVRY" par šo tēmu visiem vadītājiem rīko arī apmācības.

V. Vārna uzsver, ka uzņēmums dzimumu līdztiesībai pievērš lielu uzmanību. "Tie nav tikai vārdi uz papīra, bet gan praktiska darbība atbilstoši "TietoEVRY" vērtībām un stratēģijai. Šogad "TietoEVRY" ir saņēmis augstu novērtējumu "Bloomberg" dzimumu līdztiesības indeksā (Bloomberg Gender-Equality Index (GEI)), kur tika izteikta atzinība par uzņēmuma darbību iekļaujošas, līdztiesīgas un atvērtas darba vides nodrošināšanā. Uzņēmums ieguvis arī vairākus citus starptautiski atzītus apbalvojumus dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, "EDGE", "Equileap" u.c.," viņa norāda.

#Daudzās Eiropas valstīs viens no ilgtspējas stūrakmeņiem ir dzimumu līdztiesība jeb vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem.

Sieviešu iesaiste biznesā veicina valsts kopējo ekonomiku un labklājību, tāpēc ir būtiski nodrošināt abu dzimumu iesaisti uzņēmējdarbībā

Dzimumu līdztiesība ir ne tikai taisnīguma, bet arī uzņēmējdarbības ilgtspējas jautājums, saka Inese Rebaine, mācību centra Auto kopšanas akadēmija valdes locekle un biedrības Līdere biedre. Daudzās Eiropas valstīs viens no ilgtspējas stūrakmeņiem ir dzimumu līdztiesība jeb vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem. «Iesaistoties lielākam skaitam sieviešu uzņēmējdarbībā, iespējams sasniegt būtiskas izmaiņas uzņēmumu iekšējā vidē, kas kopumā ietekmē arī ārējās vides situāciju. Pētījumos ir apstiprinājies, ka sievietes uzņēmējas, atbildīgi un disciplinēti rīkojoties, spēj ieviest lielāku kārtību saimnieciskās darbības nodrošināšanā un rūpējas par darbinieku labklājību, kas izpaužas sociālās garantijās vai darba drošības ievērošanā. Jo vairāk uz šādu pieeju orientētu personu būs Latvijā, jo pastāv lielākas cerības realizēt uzņēmējdarbības vides atbalstu sabiedrībai kopumā,» viņa teic. AS Madara Cosmetics dibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere uzsver, ka sieviešu līdztiesība ietekmē ne vien to, ka viņām ir vairāk naudas un līdz ar to arī valsts ekonomika uzplaukst, bet vienlaikus tas pozitīvi ietekmē arī demogrāfiju – jo aktīvāka sieviete ir biznesā, jo turīgāka viņa ir un var atļauties vairāk bērnu. Runājot par bērniem, viņa uzsver, ka ir svarīgi pieturēties pie ģimenes pabalstiem, kas dod iespēju pavadīt laiku ar bērnu ne vien mammai, bet arī tētim. «Nomainot nodarbi, ir mazāks izdegšanas risks, tāpat tā ir iespēja tēviem iepazīt citu lomu,» spriež uzņēmēja.

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Sabiedrības integrācijas fondam sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu pasākumus diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrācijai sabiedrībā un darba tirgū.

Šim mērķim no ESF paredzēti vairāk nekā 5,7 miljoni eiro, informē CFLA.

Pasākuma mērķis ir mazināt nodarbinātības un pilnvērtīgas sociālekonomiskas iekļaušanas šķēršļus sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļautajiem iedzīvotājiem, piemēram, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, no vardarbības cietušas personām, cilvēkiem, kuri pakļauti diskriminācijas riskam vecuma, etniskās piederības, invaliditātes vai zema izglītības līmeņa dēļ, kā arī patvēruma meklētājiem un bēgļiem.

Projekta īstenošanas laikā līdz 2022. gada nogalei atbalstu plānots sniegt 3100 nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem. Paredzēts, ka 1800 no atbalstu saņēmušajiem sāks darba meklējumus, iesaistīsies izglītības paaugstināšanā vai kvalifikācijas ieguvē un nodarbinātībā.

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Lielbritānijā no piektdienas aizliegtas reklāmas, kurās attēloti «kaitnieciski dzimumu stereotipi» , kas var aizvainot.

Reklāmas standartu pārvaldes aizliegums nozīmē, ka turpmāk reklāmu veidotāji nedrīkstēs attēlot, piemēram, sievieti, kas nespēj novietot stāvēšanai automašīnu, vai vīrieti, kas nespēj nomainīt autiņbiksītes, vai meitenes, kas ir mazāk izglītotas nekā zēni.

Aizliegums neattieksies uz atsevišķiem stereotipiskiem scenārijiem, kas, kā atzīts, nevar aizvainot lielu daļu sabiedrības, piemēram, sieviete veic uzkopšanas darbus vai vīrietis nodarbojas ar amatniecību.

«Kaitnieciski dzimumu stereotipi reklāmās var veicināt nevienlīdzību sabiedrībā, par ko maksājam mēs visi,» lēmumu pamatoja britu Reklāmas standartu pārvaldes vadītājs Gajs Pārkers.

«Vienkārši sakot, secinājām, ka atsevišķs portretējums reklāmās laika gaitā daļēji var ierobežot cilvēku potenciālu,» viņš paskaidroja.

Stratēģija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai kompānijās tiek traktēta par komercnoslēpumu; līdztiesība atmaksājas arī biržā

Sekojot Ņujorkas apgabaltiesā iesniegtajai IBM sūdzībai, šo ceturtdien notiks tiesas sēde par to, vai kompānijas ilggadējā kadru daļas priekšniece Lindsija Reja Makintaira drīkst pāriet identiskā darbā uz konkurējošo Microsoft. Strīdus ābols šai procesā ir IMB atbildīgās amatpersonas padziļinātās zināšanas par kompānijas dzimumu līdztiesības un dažādības politiku.

Sūdzībā lasāms, ka L.R. Makintaira ar pēkšņo pāriešanu uz Microsoft praktiski tādā pašā amata pozīcijā ir pārkāpusi noslēgto nekonkurēšanas līgumu. Kompānijas bažas ir, ka līdz ar to konkurentiem kļūst pieejamas ilggadējās darbinieces divdesmit gados uzkrātās zināšanas par cilvēkresursu «dažādības datiem, stratēģijām un pasākumiem», lasāms iesniegumā tiesai. Praktiski runa ir par IBM nemateriālajiem aktīviem, kas šādi nonāk citās rokās, un saskaņā ar nekonkurēšanas līgumu prasība ir, lai L.R. Makintairai tiktu liegts gadu nodarboties ar līdzšinējam līdzvērtīgu darbu.

Es piederu pie cilvēkiem, kas uzskata, – visu, ko var elektronizēt, ir jāelektronizē. Tas attiecas gan, piemēram, uz e-receptēm, gan saziņu ar valsts iestādēm.

Tajā pašā laikā šim it kā laika garam tik atbilstošajam uzstādījumam kā auksta dušas šalts bija politoloģes Ilzes Ostrovskas tvīts: «Šodien bankā piedzīvoju situāciju, ka kategoriski pieprasīja iesniegumu rakstīt bankas mājas lapā un caur internetbanku. Absolūtam vairākumam no maniem vienaudžiem (70 g. v.) nav interneta prasmju. Tātad – izmesti ārpus borta! Ko viņi dara šādā situācijā, – nespēju iedomāties.» Tam atbildēja jaunā, advancētā Žaņa Lipkes muzeja direktore Lolita Tomsone: «Tā ir nejēdzīga situācija un padara seniorus atkarīgus no tiem radiem, kaimiņu bērniem, kas to var. Un tas nav droši.»

Šie divi tvīti ļoti labi izgaismo mūsdienu nevienlīdzību, ka robežšķirtne ir ne tik daudz bagāts vai nabags, bet gan digitāli komunicēt varošs vai nē. Ne velti visā pasaulē tiek runāts par digitālo plaisu, kuras vienā pusē ir tie, kas var visas jaunās priekšrocības izmantot, bet otrā tie, kas uz to var tikai skumji noraudzīties. Jāteic, ka Latvijā, kur interneta infrastruktūra ir izcili labi attīstīta, digitālo plaisu veido ne tik daudz interneta nepieejamība, kā prasmju trūkums.

Ministru kabineta šā gada 5. novembrī akceptēja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumā, nosakot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pienākumu veikt ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas uzraudzību.

2018. gada 3. decembrī stāsies spēkā Eiropas Savienības Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ. Līdz a to šajā datumā arī PTAC uzsāks regulas uzraudzību.

Par ģeogrāfisko bloķēšanu sauc diskriminējošu praksi, kad vienas ES dalībvalsts tirgotāji liedz piekļuvi savām mājaslapām, mobilajām lietotnēm vai citām tiešsaistes saskarnēm citu ES dalībvalstu klientiem, kuri vēlas veikt pirkumus internetā. Tāpat arī ģeogrāfiskā bloķēšana ietver klientu pāradresāciju bez klienta piekrišanas uz citu mājaslapas versiju, kas ir mērķēta uz noteiktas valsts tirgu, pamatojot savu rīcību ar klienta valstspiederību, dzīvesvietu vai uzņēmējdarbības vietas veikšanu. Ģeogrāfiskā bloķēšana attiecas arī uz praksi, kad citas dalībvalsts patērētājam tiek liegts pabeigt pirkumu vai tiek lūgts apmaksāt pirkumu ar citas dalībvalsts maksājumu karti.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja ES finansējuma noteikumus reģioniem no 2021. līdz 2027. gadam un noraidīja iespēju ES finansējuma piešķiršanu padarīt atkarīgu no noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanas.

Eiropas Parlaments noteikumus pieņēma ar 460 balsīm pret 170, 47 deputātiem atturoties. Šie vispārējie noteikumi regulēs reģionālos, kohēzijas un sociālos ES līdzekļu tēriņus, un tie paredz īpašu atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem.

EP deputāti uzskata, ka pašreizējais finansējuma apjoms - 378,1 miljards eiro (2018. gada cenās) - būtu saglabājams arī 2021. - 2027. gada plānošanas periodā. Projekti mazāk attīstītajos ES reģionos arī turpmāk saņems 85% ES līdzfinansējumu (Eiropas Komisijas piedāvājums - 70%), un tur nonāks 61,6% Reģionālās attīstības, Kohēzijas un Sociālā fonda līdzekļu. Arī finansējuma līmenis pārejas un attīstītajiem reģioniem ir palielināts līdz attiecīgi 65% un 50%. 1,6 miljardi eiro paredzēti kā papildu finansējums attālākajiem reģioniem (no kontinenta tālām ES valstu salām).

ASV dibinātā organizācija #MovingForward mudina riska kapitāla kompānijas ieviest politiku pret diskrimināciju un uzmākšanos; 8. martā uzsāk attīstību arī Eiropā.

«Es esmu daļa no četru dibinātāju komandas, mēs visi esam inženieri un uzņēmēji, un vairāki no mums ir pieredzējuši dažādas intensitātes uzmākšanos. Drīz pēc tam, kad ASV sākās #metoo kustība, bija vakariņas, kur piedalījās desmit uzņēmējas. Sarunas pievērsās šai tēmai, un kāda pajautāja, cik daudzas no mums ir pieredzējušas uzmākšanos, piesaistot finansējumu. Un piecas no desmit to bija pieredzējušas,» stāsta Džinnija Fāza (Ginny Fahs), #MovingForward līdzdibinātāja.

Fragments no raksta

Ievēro uzvedības kodeksu

Organizācijas Riga TechGirls līdzdibinātājas Annas Andersones pieredze ir pozitīva, un viņa nekad nav saskārusies ar diskrimināciju, bet uzskata, ka par šo tēmu ir jārunā un to vajag izcelt, lai cilvēki aizdomātos. Veselības nozares jaunuzņēmuma CheeksUp dibinātāja Ilze Zaharāne profesionālās sarunās ir piedzīvojusi situācijas, kad viņu neuztver kā profesionāli, bet gan kā sievieti. «Tie vīrieši, kuri ir brīvi, dažreiz mēģina izvirzīt savu kandidatūru, simulējot interesi par projektu vai sadarbību. Ja to laikus nesaprot, tad sanāk iztērēt laiku neproduktīvai sadarbībai,» viņa stāsta. Uzņēmējas pieredze liecina, ka profesionālajā dzīvē otras puses attieksmē reizēm ir bijusi jūtama stereotipu ietekme, ka sieviete varētu būt mazāk kompetenta. Viņa ir piedzīvojusi situāciju, kur, sarunas laikā nonākot līdz kādai tehnoloģijai vai komplicētākai shēmai, negrib skaidrot darbības principu, sakot, ka «tas ir sarežģīti, un tu nesapratīsi» vai ka «tas ir garlaicīgi, un tas nebūs interesanti». «Tad man ir jābūt ļoti uzstājīgai un neatlaidīgai, sakot, ka mani tas ļoti interesē, ka gribu saprast, ka es ļoti uzmanīgi klausos,» saka I. Zaharāne.

Nīderlandes tiesa noraidījusi 69 gadus vecā Emīla Ratelbanda lūgumu atskaitīt 20 gadus no viņa vecuma, lai uzlabotu viņa izredzes karjerā un personīgajā dzīvē, kur pašlaik viņš saskaroties ar diskrimināciju sava vecuma dēļ.

«Ratelbanda kungs ir brīvs justies 20 gadus jaunāks (..) un rīkoties attiecīgi,» paziņoja tiesa, bet norādīja, ka viņa dzimšanas datuma maiņa nozīmētu ierakstu dzēšanu no dzimstības, miršanas, laulību un partnerattiecību reģistra, kam var būt nevēlamas juridiskas un sociālas sekas.

Ratelbands, kurš strādā par individuālo izaugsmes treneri, vēlējās pārcelt savu dzimšanas datumu 20 gadus uz priekšu uz 1969.gada 11.martu. Viņš apgalvoja, ka tiek diskriminēts sava vecuma dēļ, un savu lūgumu salīdzināja ar gadījumiem, kad persona vēlas oficiāli mainīt dzimumu.

Taču tiesa norādīja, ka Nīderlandes likumi piešķir pilsoņiem tiesības un pienākumus, balstoties uz vecumu, piemēram, tiesības piedalīties vēlēšanās un pienākumu apmeklēt skolu.

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Nākotnes Latvijā vīriešu tikpat kā nebūs skolotāju, farmācijas speciālistu un ārstu profesijās, bet sievietes tiks pilnībā izstumtas no enerģētikas, metālapstrādes un kokapstrādes.

Eiropas Parlaments 22. novembrī pieņēma direktīvu Par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs. Direktīva pieprasa, lai līdz 2026. gada jūnijam visi uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, reformētu uzņēmumu pārvaldi, nosakot sieviešu obligātās kvotas - valdē vai vadībā vismaz 33 % no visiem direktoriem vai valžu locekļiem jābūt sievietēm.

Kamēr Eiropas pārvaldes un globālo mediju diskursā tiek iezīmēta problēma ar sieviešu diskrimināciju lielo uzņēmumu valdēs, Latvijā parādās jauna, iespējams, tikai Latvijai raksturīga problēma - Latvijā desmitiem gadus tiek īstenota totāla vīriešu diskriminācija, tos izspiežot no izglītības un medicīnas, kā arī no citām profesijām.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Mobilo sakaru operators «Tele2» Ilgtspējas indeksa novērtējumā pakāpies līdz zelta līmenim, ierindojoties Latvijas stabilāko un stiprāko uzņēmumu vidū.

Papildus, pateicoties optimālam sieviešu un vīriešu skaitam kolektīvā, vienlīdzīgam atalgojumam, iespējām veidot karjeru un ieņemt vadošus amatus, uzņēmums tika atzīts arī par «Dzimumu līdztiesīgāko uzņēmumu», informē uzņēmumā.

Pakāpties no sudraba uz zeltu Ilgtspējas indeksa novērtējumā Tele2 izdevās, pateicoties darbam pie uzņēmuma ekosistēmas, kā arī aktīvākai iesaistei sabiedrības aktuālo problēmu risināšanā. Tā, piemēram, šī gada sākumā operators uzsācis darbu pie kustības «Latvija strādā», kuras ietvaros aicina uzņēmumus aktīvi darboties pie tautiešu atgriešanas mājās.

Ilgtspējas indeksa kopvērtējumā, «Tele2» tika atzīts arī par «Dzimumu līdztiesīgāko uzņēmumu» valstī. «Gan pieņemot jaunus darbiniekus, gan notiekot to rotācijai uzņēmuma ietvaros, izvērtējam darbinieces vai darbinieka kvalifikāciju, nopelnus un personīgās rakstura iezīmes,» stāsta «Tele2» personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.