Citas ziņas

Uzsāk kriminālprocesu par a/s Ceļu pārvalde amatpersonu kukuļošanu

Elīna Pankovska, 17.10.2011

Jaunākais izdevums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis četras personas kriminālprocesa ietvaros, kas uzsākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi.

Savukārt pret vienu a/s Ceļu pārvalde valsts amatpersonu uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā un kukuļņemšana, informē KNAB.

Birojs arī apstiprina, ka 11.oktobrī veicis kratīšanu uzņēmumā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kukulis 10,5 tūkst. Ls apmērā nodots ar vairāku personu starpniecību un tas bija paredzēts par līguma noslēgšanu un pasūtījuma izpildi viena konkrēta apakšuzņēmēja interesēs.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka bijušās un esošās a/s Ceļu pārvalde amatpersonas veikušas pretlikumīgas darbības, lai šīs akciju sabiedrības noslēgto līgumu izpildes rezultātā gūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus.

Visas četras aizturētās amatpersonas KNAB izmeklētāji atzinuši par aizdomās turamajiem par starpniecību kukuļošanā, krāpšana lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Kriminālprocesā iesaistītajām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Plašāka informācija patlaban netiek sniegta izmeklēšanas interesēs.

«Nekas ārkārtējs nav noticis, uzņēmums turpina darbu,» pēc kratīšanas teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva. Arī citi uzņēmuma valdes un padomes locekļi nesniedza informāciju par notikušo.

Ceļu pārvaldes valdē darbojas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva, kurš amatā iecelts šā gada 11.janvārī, un valdes locekļi Ivo Čerbakovs, Juris Romaņenko un Valērijs Petrovs (SC). Šā gada aprīlī par valdes locekli kļuvis arī Kārlis Ventaskrasts.

Savukārt visi Ceļu pārvaldes padomes locekļi ir Rīgas domes valdošās koalīcijas deputāti no Saskaņas centra un LPP/LC frakcijām - tajā strādā Igors Kuzmuks (SC), Igors Solovjovs (SC), Raimonds Timma (LPP/LC), kurš ir padomes priekšsēdētāja vietnieks, Dainis Turlais (LPP/LC), kā arī Sergejs Zaļetajevs, kurš ir padomes priekšsēdētājs.

A/s Ceļu pārvalde dibināta 1994.gadā, pārveidojot pašvaldības uzņēmumu. Ceļu pārvaldes kontrolpakete pieder Rīgas domei, tajā strādā 480 darbinieki. Ceļu būves uzņēmums a/s Ceļu pārvalde 2010.gadā strādājis ar 11,41 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 1,2 milj. Ls mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma zaudējumi pērn sasniedza 1,88 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu uzturēšanas un remonta uzņēmums a/s Ceļu pārvalde no Citadele līzings un faktorings aizņēmusies sešus miljonus latu – uzņēmums ir reģistrējis divas komercķīlas, katru par trīs miljoniem latu, liecina informācija Lursoft.

Db.lv jau rakstīja, ka a/s Ceļu pārvalde ir viens no a/s Latvijas Valsts ceļi izsludinātā četrus miljonus vērtā Siliņu-Aknīstes autoceļa sakārtošanas konkursa uzvarētājiem. Valsts pirmās šķiras autoceļa 13 kilometru garo posmu a/s Ceļu pārvalde uzņēmusies rekonstruēt par 2,636 miljoniem latu.

Vēl viens projekts, kuru veiks uzņēmums, ir Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krustojuma rekonstrukcija. Jau ziņots, ka a/s Ceļu pārvalde slēgs līgumu ar Rīgas Domes Satiksmes departamentu 279,969 tūkstošu latu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Policija pirms pāris gadiem sākusi kriminālprocesu par iespējamu Liepājas metalurga naudas līdzekļu izkrāpšanu

LETA, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) jau pirms pāris gadiem sākusi kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā saistībā ar iespējamu Liepājas metalurga naudas līdzekļu izkrāpšanu.

Kā paskaidroja VP preses pārstāvis Dairis Anučins, izmeklējot 2012.gada augustā sākto kriminālprocesu saistībā ar Liepājas metalurgs atbildīgo amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību, piesavinoties naudu un ļaunprātīgi izmantojot dienesta pilnvaras, kas vēlāk izmeklēšanā neapstiprinājās, ENAP konstatējusi arī citus apstākļus, kas liecina par iespējamu Liepājas metalurga naudas līdzekļu izkrāpšanu, izmantojot šim nolūkam speciāli izveidotu ārvalsts kompāniju un pārskaitot tai maksu par fiktīviem pakalpojumiem.

Tādēļ 2015.gadā, balstoties uz izmeklēšanā noskaidrotajiem faktiem, tika pieņemts lēmums sadalīt esošo kriminālprocesu un, lai turpinātu informācijas pārbaudi, sākt atsevišķu kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzsāk kriminālprocesu par CZK amatpersonu iespējamo prettiesisko rīcību

Elīna Pankovska, 05.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras (ONCNS prokuratūra) virsprokurors atcēlis Valsts policijas lēmumu saistībā ar atteikšanos uzsākt kriminālprocesu par Valsts kontroles iesniegumu par Centrālās zemes komisijas (CZK) revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem.

Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju, bija konstatējusi pārkāpumus dienesta transportlīdzekļa izmantošanā un grāmatvedības dokumentu kārtošanā, DB informēja prokuratūras pārstāve Laura Pakalne.

Valsts policija atteicās uzsākt kriminālprocesu, norādot, ka Valsts kontroles konstatētajos pārkāpumos nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Pēc Valsts kontroles sūdzības šo lēmumu negrozītu atstāja arī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors.

Šā gada septembrī Valsts kontrole iesniedza ģenerālprokuroram iesniegumu, kurā atkārtoti lūdza izvērtēt CZK amatpersonu rīcību. ONCNS prokuratūras virsprokurors, izvērtējot šo iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un pārbaudot lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu likumību un pamatotību, konstatēja, ka Valsts kontroles materiāli satur ziņas, kuras norāda uz reālu iespēju, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi, un šīs ziņas ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kriminālprocess politikā ir vecs kā pasaule

Sandris Točs, speciāli DB, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tiesībsargs lūdzis sākt kriminālprocesu pret VID ģenerāldirektori

Lelde Petrāne, 10.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs Juris Jansons vērsies prokuratūrā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret vairākām Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas amatpersonām, tostarp pašreizējo VID ģenerāldirektori Neliju Jezdakovu.

Par to vēstīja LTV raidījums de facto. Raidījums ziņoja, ka tiesībsargs amatpersonām pārmet nolaidību, kuras rezultātā no nodokļu maksātājiem nepamatoti iekasēti nodokļi un soda naudas vairāk nekā 60 miljonu latu apmērā.

Strīds starp tiesībsargu un VID saistīts ar cilvēkiem, kuri pirmskrīzes laikā nodarbojās ar nekustamo īpašumu biznesu. Tolaik tikai ļoti retus darījumus uzskatīja par saimniecisku darbību, un vairums spekulantu veikto pārdevumu ar nodokli netika aplikti. Vēlāk likumdošana mainījās, un VID attapās, ka pastāv iespēja paplāno valsts maku padarīt daudz biezāku, un veica nodokļu auditus 320 cilvēkiem, secinot, ka pārbaudītajiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopā 65,4 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ļauj sākt kriminālprocesu par iespējamo Latvijas banku saistību ar mirušā Megņitska lietu

LETA, 03.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors vakar atcēlis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) augustā pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu.

Virsprokurors, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras, iepazinies ar pārbaudes materiāliem par iespējamu Krievijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas kredītiestādes, atzina, ka policijas lēmums pieņemts nelikumīgi un nepamatoti.

Kā informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga, virsprokurors atcēla ENAP pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu, materiālu atkārtoti nosūtot ENAP papildus pārbaudes veikšanai.

Tikmēr septembra beigās Valsts policija (VP) apliecināja, ka tā par Latvijas banku iespējamu saistību ar vispasaules skanējumu ieguvušo Magņitska lietu Krievijā veic resorisko pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ceļu pārvalde reģistrējusi jaunu komercķīlu 11 miljonu latu vērtībā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft sniegtie dati.

Ķīlas ņēmējs ir a/s Citadele banka, kurai ceļu uzturēšanas un remonta uzņēmums Ceļu pārvalde ieķīlājis prasījuma tiesības, un komercķīlas ņēmējam – bankai, ir tiesības pārdot ieķīlāto manto bez izsoles un liegts atkārtoti ieķīlāt komercķīlas priekšmetu.

Jau rakstīts, ka Ceļu pārvalde no Citadele līzings un faktorings septembra beigās aizņēmusies sešus miljonus latu.

Jau vēstīts, ka uzņēmums ir viens no a/s Latvijas Valsts ceļi izsuldinātā četrus miljonus vērtā Siliņu-Aknīstes autoceļa sakārtošanas konkursa uzvarētājiem, un valsts pirmās šķiras autoceļa 13 kilometrus garo posmu Ceļu pārvalde uzņēmusies rekonstruēt par 2,636 miljoniem latu. A/s Ceļu pārvalde veiks arī 279,969 tūkstošu latu vērto Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krostojuma rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina sākt kriminālvajāšanu pret deviņām personām par nelikumībām Ceļu pārvaldē

Elīna Pankovska, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina Ģenerālprokuratūru saukt pie kriminālatbildības deviņas personas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim četras a/s Ceļu pārvalde amatpersonas ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, lai noslēgto līgumu izpildes rezultātā iegūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus. A/s Ceļu pārvalde vajadzībām, izmantojot starpniekuzņēmumus, iepirktās izejvielas tika sadārdzinātas, kā rezultātā no Ceļu pārvaldes izkrāpti aptuveni 73 tūkst. Ls.

Izmantojot vairākus citus uzņēmumus, tai skaitā arī ārzonu uzņēmumus, šie finanšu līdzekļi tika legalizēti. Izmeklēšanas gaitā iegūtie pierādījumi dod pamatu uzskatīt, ka personas, kas bija iesaistītas starpniekuzņēmumos (tajā skaitā arī viena amatpersona), bija arī patiesā labuma guvēji ārzonu uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc kukuļošanas skandāla amatus pamet Ceļu pārvaldes vadība

Elīna Pankovska, 18.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kurš ir arī pašvaldības daļu turētājs AS Ceļu pārvalde, šodien tikās ar AS Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētāju Sergeju Zaļetajevu, kā arī ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lauvu, lai runātu par pēdējā laika notikumiem uzņēmumā.

Pēc tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu a/s Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva pieņēmuši lēmumu atkāpties no saviem amatiem.

Tuvākajā laikā tiks sasaukta uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulce, kura lems par jauna padomes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja iecelšanu, kā arī par audita veikšanu a/s Ceļu pārvalde, DB informēja mēra pārstāve Anna Kononova.

Audits tiks veikts, pamatojoties uz Rīgas pašvaldībā saņemto informāciju par a/s Ceļu pārvalde noslēgto līgumu ar akciju sabiedrību Citadele banka par bankas garantiju izsniegšanu, ieķīlājot akciju sabiedrības nekustamos īpašumus un saimnieciskai darbībai nepieciešamo tehniku, un faktoringa līgumu ar SIA Citadele līzings un faktorings, ieķīlājot sabiedrības krājumus un prasījuma tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Sabiedrība nevar būt pārliecināta par amatpersonu deklarācijās norādīto datu patiesumu

Žanete Hāka, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu iesniegtajiem aptuveni 56 tūkstošiem amatpersonu deklarāciju būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un tiesībaizsardzības iestādes var efektīvi uzraudzīt valsts amatpersonu darbību, norāda Valses kontrole.

Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Tomēr Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva? konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.

Līdzās citiem trūkumiem, kurus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā būtiskākais izceļams normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ceļu pārvaldē strādājošie: video redzamie darbinieki nebija jāatlaiž

Gunta Kursiša, 04.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad internetā ievietotais video, kurā redzama a/s Ceļu pārvalde darbinieku pavirša bedrīšu labošana, izraisījis divu uzņēmuma darbinieku atlaišanu, kā arī sašūpojis uzņēmuma vadītāja Jāņa Zauera-Zaula krēslu, a/s Ceļu pārvalde darbinieki pulcējušies, lai paustu atbalstu savam priekšniekam, kritizētu Nila Ušakova aso rīcību un skaidrotu, ka šāda bedrīšu labošanas prakse esot visā Eiropā, liecina Youtube ievietotais video.

«Esam uzrakstījuši iesniegumu Nilam Ušakovam, ka ļoti pārdzīvojam [notikumus, ko izraisījis video, kurā redzms a/s Ceļu pārvalde darbs bedrīšu labošanā],» pauž a/s Ceļu pārvalde darbinieks, norādot, ka J. Zauera-Zaula vadībā uzņēmums veiksmīgi darbojies vairākus gadus.

Tāpat darbinieks skaidro, kā pareizi avārijas situācijā tiek klāts aukstais asfalts: «Ja ziemas periodā rodas caurumi vai bedres, tās aizber ar auksto asfaltu un izlīdzina ar lāpstu,» norāda a/s Ceļu pārvalde darbinieks, aizstāvot savu nu jau bijušo kolēģu metodi bedrīšu labošanā. Kā bija redzams plašu rezonansi izraisījušajā video, a/s Ceļu pārvalde darbinieki auksto asfaltu bedrēs piemīdīja ar kājām. «Viņi pieblietēja ar kājām, jo transporta kustība bija diezgan liela,» norāda a/s Ceļu pārvalde pārstāvis, paužot, ka būtiski darba rezultātu lāpstas vai pašam savu kāju izmantošana neietekmē, jo asfaltu vēlāk pieblietē arī braucošie transportlīdzekļi. Viņš norāda, ka tā tas notiekot «visā Eiropā». Uzņēmuma darbinieks pārējo a/s Ceļu pārvalde strādājošo vārdā norāda, ka internetā ievietotajā video redzamajam nebija jābūt par iemeslu, kādēļ tiek atlaisti darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļošanu aizturējis partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedru, uzņēmuma «Rīgas karte» valdes locekli un pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» amatpersonu Aleksandru Brandavu.

Birojs otrdien sācis kriminālprocesu par valsts un privāto akcionāru kopuzņēmuma SIA «Rīgas karte» amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā, informē KNAB.

Krimināllietas materiāli satur ziņas par kukuļa nodošanu starpniekam tālākai nodošanai amatpersonām, lai tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbības kukuļa devēja interesēs.

Kriminālprocesā aizturēta viena persona, kura saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju ir Brandavs. Korupcijas apkarotāji Brandavu aizturējuši trešdien.

Krimināllietas izmeklēšana šobrīd ir sākuma stadijā. Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sniegs, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

a/s Ceļu pārvalde nu jau bijušajam valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Lauvam (SC) kriminālprocesā par kukuļošanu viņa vadītajā uzņēmumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs piemērojis aizdomās turamā statusu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Līdz ar to šajā KNAB lietā aizdomās turamā statuss piemērots jau piecām personām. Lauvam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp aizliegums pildīt amatpersonas pienākumus. Viņš pirms dažām dienām pats atkāpās no amata.

Līdz šim Lauvam lietā bija statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

Jau ziņots, ka otrdien, 18.oktobrī, pēc tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC) no amata atkāpās AS Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs (SC) un Lauva.

Tuvākajā laikā tiks sasaukta uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulce, kura lems par jauna padomes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja iecelšanu, kā arī par audita veikšanu AS Ceļu pārvalde. Audits tiks veikts, pamatojoties uz Rīgas pašvaldībā saņemto informāciju par akciju sabiedrības Ceļu pārvalde noslēgto līgumu ar akciju sabiedrību Citadele banka par bankas garantiju izsniegšanu, ieķīlājot akciju sabiedrības nekustamos īpašumus un saimnieciskai darbībai nepieciešamo tehniku, un faktoringa līgumu ar SIA Citadele līzings un faktorings, ieķīlājot sabiedrības krājumus un prasījuma tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļu pārvaldi pametis Lauva, Zaļetajevs un Turlais

Gunta Kursiša, 31.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ceļu pārvaldi pametušas trīs amapersonas – valdes priekšsēdētāja amatu pildījušais Mārtiņš Lauva, padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs, kā arī padomes loceklis Dainis Turlais, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Saskaņā ar Lursoft sniegtajiem datiem minētās Ceļu pārvalde amatpersonas savus pienākumus pildījušas līdz 28. oktobrim.

Jau vēstīts, ka kriminālprocesa ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis četras personas. Process uzsākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi, pret vienu a/s Ceļu pārvalde amatpersonu uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu uzmantošanu mantkārīgā nolūkā un kukuļņemšanā, iepriekš informēja KNAB.

Jau iepriekš ziņots, ka nedaudz vēlāk arī M. Lauvam KNAB piemērojis aizdomās turamā statusu. Līdz ar to šajā KNAB lietā aizdomās turamā statuss piemērots jau piecām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru