Datorpirātisma līmenis Latvijā pērn sastādīja 56%, saglabājot 2006. gada rādītāju, kamēr dažās valstīs pirātisma līmenis ir audzis.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai ir nodarījis zaudējumus 29 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par trim miljoniem dolāru vairāk nekā 2006. gadā.

Par to liecina piektā ikgadējā globālā datorprogrammu pirātisma pētījuma rezultāti, kurus šodien publicēja starptautiskā datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācija Business Software Alliance (BSA). Pētījums aptver 108 valstis, un to veica vadošais globālais informācijas tehnoloģiju tirgus pētījumu uzņēmums IDC.

“Fakts, ka pirātisma līmenis Latvijā, neraugoties uz datoru un interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir palicis 2006. gada līmenī, liecina, ka valdības un BSA pūliņi nav bijuši velti. Tos novērtējusi arī Starptautiskā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības organizācija, pērn izņemot Latviju no tā saucamā melnā saraksta, kurā iekļautas pirātisma jomā uzraugāmās valstis. Vienlaikus jāuzsver, ka mūsu pieredze rāda - pat neliels atslābums cīņā ar datorpirātismu ievērojami paaugstina pirātisma līmeni,” atzīmē BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā, biznesa portālu Db.lv informēja Business Software Alliance Latvija (BSA) izpilddirektore Sanita Meijere.

Saskaņā ar starptautiskās pētījumu kompānijas IDC datiem datorpirātisma līmenis Latvijā 2006.gadā ir samazinājies par vienu procentu, sasniedzot 56% līmeni. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā.

"Attiecībā uz pirātisma līmeņa samazināšanos var runāt par vairākiem veicinošiem faktoriem – valdību investīcijām legālu datorprogrammu iegādē, tiesībsargājošu organizāciju darbību, BSA aktivitātēm un ekonomisko attīstību. Savukārt, pirātisma līmeņa pieaugumu ir veicinājis datoru lietotāju skaita pieaugums, mazā un vidējā biznesa attīstība un datoru piedāvājums, kas tiek tirgoti ar bezmaksas programmām, piemēram, Linux, kas vēlāk bieži tiek aizvietotas ar pirātiskām Microsoft biroja programmatūras versijām, piemēram, Windows, Office u.c.", skaidroja Sanita Meijere.

Datorprogrammu pirātisms Latvijā 2010.gadā saglabājies 56% apmērā, liecina starptautiskās programmatūras industrijas asociācijas Business Software Alliance (BSA) gadskārtējā vispasaules programmatūras pirātisma pētījuma dati.

Pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2010.gadā sasniedza 30 milj. ASV dolāru, kas ir par 25% vairāk nekā 2009.gadā.

Rādītāji liecina, ka kopš 2006.gada Latvijai ne mazākajā mērā nav izdevies samazināt pirātisma līmeni. Latviju šajā ziņā apsteidz gan Igaunija ar 50% pirātisma līmeni 2010.gadā, gan Lietuva ar 54% pirātisma līmeni 2010.gadā.

Eiropas Savienībā vidējais pirātisma līmenis ir 35%.

«Diemžēl Latvija pēdējos gados nav spējusi uzlabot situāciju programmatūras pirātisma jomā. Tas būtiski samazina valsts budžeta ieņēmumus, kā arī aizkavē vietējās IT industrijas attīstību. Ja programmatūras autortiesību aizsardzības vide Latvijā būtu labvēlīgāka, mums būtu vairāk tādu izcilu uzņēmumu kā, piemēram, Tilde, kas izstrādājusi vairākus starptautiski atzītus, unikālus IT risinājumus un produktus,» norāda BSA pilnvarotais pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Bordāns.

Tiesībsargājošās institūcijas ķērušās klāt uzņēmumiem, kas savā darbā izmanto nelicencētas datorprogrammas. Pēc pārbaudēm vairāku kompāniju, tostarp datortehnikas tirgotāju, valdes locekļiem piespriests sods – atkarībā no pārkāpuma svara uzņēmumu vadītājiem jāmaksā naudas sods, jāstrādā piespiedu darbu vai jāatlīdzina cietušajam zaudējumi vairāku tūkstošu Ls apjomā.

Biroja preču izplatītājas SIA Inika valdes loceklim piespriests naudas sods 600 Ls apmērā, kā arī pienākums

atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 582 latu apmērā. Savukārt, dizaina un drukas kompānijas Cita tipogrāfija valdes loceklim tika piespriests piespiedu darbs 50 stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt 1950 latu zaudējumus, norāda starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Notiesājošs spriedums tika pasludināts arī datorprogrammu «servisa meistaram», kurš tika pieķerts prettiesiskā datorprogrammu izplatīšanā. Viņam tika piespriests piespiedu darbs simts stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 1032 latu apmērā. Šis spriedums gan vēl nav stājies spēkā.

Business Software Alliance Latvijā (BSA) ir apkopojusi šā gada pirmo desmit mēnešu statistiku par izmaksām, ar kādām nācies saskarties uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmantojuši nelegālu programmnodrošinājumu.

Secinājums esot viennozīmīgs - nelegālu datorprogrammu lietošana izmaksā dārgāk nekā savlaicīgi iegādātas licences uz uzņēmumos izmantotajām datorprogrammām.

BSA ir apkopojusi informāciju par datorprogrammu ražotāju celtajām prasībām un noslēgtajiem izlīgumiem 2007.gada pirmajos desmit mēnešos.

Latvijā datorprogrammu ražotāji cēluši 27 prasības pret nelegālā programmnodrošinājuma izmantotājiem. Celto prasību kopsumma ir 303 tūkstoši latu, kas vidēji uz uzņēmumu, kurš ir izmantojis nelegālu programmatūru, ir 11 222 lati.

Kā norāda BSA valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs: „Bieži vien uzņēmuma vadība nemaz neparēķina, cik resursu – gan finanšu, gan laika, tiek nelietderīgi izmantoti (jo par investīcijām tos nevar dēvēt), lai nodrošinātu uzņēmuma darbu, izmantojot nelegālās programmas. Tiek algoti IT speciālisti, kas saved visu kārtībā, datori ir ievērojami neaizsargātāki pret nesankcionētu piekļūšanu, t.sk. konfidenciālai informācijai, tāpat daudz lielāks risks ir iedzīvoties vīrusos.”

Datorprogrammu pirātisms Latvijā pērn, tāpat kā 2007.gadā, ir saglabājies 56% apmērā, informē Business Software Alliance (BSA) Latvijas organizācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

6.gadskārtējā vispasaules programmatūras pirātisma pētījumā konstatēts, ka datorprogrammu pirātisms ir krities 57 valstīs, palicis nemainīgs 36 valstīs un pieaudzis tikai 16 valstīs. Tā kā datoru tirgus visātrāk aug tieši augsta pirātisma līmeņa valstīs, tad pasaulē pirātisma līmenis ir pieaudzis līdz 41% 2008.gadā, secinājuši speciālisti.

Valstis ar visaugstāko pirātisma līmeni ir Gruzija (95%), Armēnija (92%), Moldova un Azerbaidžāna katrā - 90%. Valstis ar zemāko pirātisma līmeni ir Čehija (38%), Ungārija (42), un Slovākija (43%). Savukārt Krievijā ir bijis vislielākais progress gada laikā samazinot pirātismu par 5%, kas šobrīd veido 68%.

Šī gada vasaras trijos mēnešos uzņēmumos veikti 57 reidi, lai pārbaudītu datorprogrammu legalitāti. Pārkāpumi konstatēti gandrīz katrā ceturtajā uzņēmumā. Pārbaužu rezultātā ierosinātas 13 krimināllietas par nelicencētu datorprogrammu lietošanu.

«Daļa komersantu joprojām cenšas taupīt, savā darbā izmantojot pirātiskās datorprogrammas, tomēr neatkarīgi no datorprogrammu vērtības un pārkāpumu izdarīšanas motīviem tiek pārkāptas autortiesības, un par to draud kriminālatbildība. Turklāt datorprogrammu autortiesību īpašniekiem nākas maksāt kompensācijas par zagto datorprogrammu izmantošanu,» norāda starptautiskās programmatūras industrijas asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jānis Bordāns.

Krimināllietas ierosinātas pret tādiem uzņēmumiem kā ELPA 2, Sensi Grow, Alt and Ko, Bāzes Baltijas, Divi Simti divi, Coldtrans Serviss, Attach, S-Print, Kuma CR, Munks Print partneri un Graftik.

Lai arī datorpirātisma līmenis pērn Latvijā nedaudz krities, tomēr par aptuvei vienu miljonu ASV dolāriem pieauguši zaudējumi, ko pirātisms nodarījis ekonomikai. Starptautiskās pētījumu kompānijas IDC dati liecina, ka datorpirātisma līmenis Latvijā 2005. gadā bijis 57% līmenī, bet ekonomikai nodarīto zaudējumu apmērs sasniedzis 20 miljonus ASV dolāru (11 miljoni latu). Pirātisma līmenis Latvijā arvien ir viens no augstākajiem Eiropas savienībā, tomēr Latvijā, līdzīgi kā citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs vērojama pirātisma samazināšanās tendence. Tiesa, vairumā šo valstu turpina augt pirātisma nodarītie zaudējumi. Programmatūras autortiesību aizsardzības organizācijas BSA Latvija komitejas valdes loceklis Valdis Birkavs augošos pirātisma nodarītos zaudējumus skaidro ar izaugsmi programmatūras tirgu Latvijā — jo lielāks ir tirgus, jo lielāki ir arī nodarītie zaudējumi ekonomikai. V. Birkavs arī norāda, ka pērn «labojušās» ir valsts iestādes, un valsts vairs neesot «lielākais pirates» — šobrīd valsts iestādēs pirātisma līmenis tiek lēsts aptuveni 13% apmērā. Savukārt regulārās pārbaudes uzņēmumos veicinājušas, ka arī uzņēmumos lielākoties tagad iegādājas legālu programmatūru, un tikai retais uzņēmējs tiekot pieķerts ar nelegālām programmām. Lielākā pirātisma apkarotāju «sāpe» šobrīd ir individuālie lietotāji. V. Birkavs gan norāda, ka individuālie lietotāji būtu jāsoda vienīgi tad, ja dators un programmatūra tiek izmantoti komerciāliem mērķiem. Kopumā pērn pirātisma nodarīto zaudējumu apjoms pasaulē ir pieaudzis līdz 34 miljardiem ASV dolāru.

Par nelicencētu datorprogrammu izmantošanu pērn ierosināti 27 kriminālprocesi, bet par mazākiem pārkāpumiem noformēti administratīvo pārkāpumu protokoli. Savukārt kopējais pieteikto kompensāciju apmērs pērn sasniedza 322 541 eiro, datorprogrammu ražotāju tiesību aizstāvju organizācijas BSA pārstāvji.

Izlīgumi noslēgti 23 gadījumos, un kopējā kompensācijās izmaksātā summa - 85,5 tūkstoši eiro. Papildus kompensāciju maksai pārkāpēji ir legalizējuši savas datorprogrammas.

Ar nelicencētu datorprogrammu izmantošanu saistās finansiālie, juridiskie, biznesa darbības un drošības riski. Gadījumā, ja, veicot datorprogrammu pārbaudi, Ekonomikas policijai rodas aizdomas par pretlikumīgi iegūtas programmatūras izmantošanu, uzņēmumam līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai var tikt konfiscēti datoru cietie diski, kas ievērojami apgrūtinās kompānijas darbību šajā laikā. Par mazākiem pārkāpumiem uzņēmumiem var piemērot administratīvos sodus, savukārt smagāku pārkāpumu gadījumos tiek uzsākti kriminālprocesi. Persona, kas datorā prettiesiski iekopējusi (instalējusi) nelicencētu datorprogrammu, var tikt saukta pie kriminālatbildības, bet apsūdzības var tikt izvirzītas arī uzņēmuma vadībai, kas atbild par uzņēmuma datoros esošo programmatūru.

Db.lv jau ziņoja, ka kompānija Business Software Alliance ir nākusi klajā ar gadskārtējo pētījumu par datorprogrammu pirātismu - Global Piracy Study 2006. Pētījums rāda, ka Baltijā datorprogrammu pirātisms ir nodarījis 73 miljonu USD lielus zaudējumus, no kuriem par lielāko daļu atbildīga Lietuva.

Lietuvā no visām datorprogrammām, kuras tiek lietotas valstī, 57% ir nelegālās. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Lietuvā šis skaitlis nav mainījies, savukārt zaudējumi, kas nodarīti valstij, salīdzinot ar 2005. gadu, palielinājušies no 25 līdz 31 miljonam USD.

Par 1% mazāk nekā Lietuvā pirātiskās programmas lieto Latvijā, t.i. no visām valstī lietotajām datorprogrammām 56% ir nelegālas. Datorprogrammu pirātisms Latvijai 2006. gadā ir nodarījis 26 miljonu USD lielus zaudējumus. 2005. gadā Latvijā pirātisma līmenis bija tāds pats kā šogad Lietuvā - 57%, savukārt zaudējumi bija mazāki - 20 miljoni USD.

Tuvojoties svētku sezonai, miljoniem pircēju Eiropas Savienības 28 dalībvalstīs iegādājas Ziemassvētku dāvanas ģimenei un draugiem, et viltoto preču un pirātpreču negatīvā ekonomiskā ietekme turpinās visu gadu, secināts Vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašumatiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Aprēķināts, ka tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēstiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4 % no kopējā pārdošanas apjoma. Papildus tam ar šīm nozarēm saistīto viltojumu un pirātisma netiešas ietekmes rezultātā Eiropas Savienības ekonomikā katru gadu tiek zaudēti vēl 35 miljardi eiro, jo ražotāji no piegādātājiem pērk mazāk preču un pakalpojumu, kas rada rezonējošu ietekmi citās jomās.

Sešas ietekmētās nozares ir šādas: kosmētikas un ķermeņa higiēnas, apģērbu, apavu un piederumu, sporta preču, rotaļlietu un spēļu, juvelierizstrādājumu un pulksteņu, rokassomu, mūzikas ierakstu, stipro alkoholisko dzērienu un vīnu, kā arī farmaceitisko līdzekļu nozare.

Latvijā pērn 54 % datoru lietotāju izmantoja pirātisku programmatūru un pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011. gadā sasniedza 23 miljonus eiro, liecina Business Software Alliance (BSA) pētījums.

Saskaņā ar BSA datiem 58% no datorlietotājiem Centrālajā un Austrumeiropā apliecina, ka izmanto pirātiskās datorprogrammas. Daži no aptaujātajiem lietotājiem atzina, ka nelicencētās datorprogrammas izmanto visu laiku vai lielāko daļu laika, savukārt citi atzina, ka to dara neregulāri un reti.

Pirātisma rādītāji 2011.gadā Latvijā ir samazinājušies par 2%, salīdzinot ar 2010.gadu, taču pētījums apliecina, ka uz kopējā Eiropas fona Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicencētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50% (Polija — 53%, Lietuva — 54%, Grieķija — 61%, Rumānija — 63% un Bulgārija — 64%). Vidēji Eiropas Savienībā nelicencētu programmatūru izmanto 33 % datoru lietotāju.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosināti 43 kriminālprocesi pret uzņēmumiem un organizācijām, kuras savā saimnieciskajā darbā izmantojušas nelikumīgi lejupielādētas vai iegādātas datorprogrammas. Programmu ražotāji no šiem uzņēmumiem pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem gandrīz 265 tūkstošu latu apmērā.

Kā informē Business Software Alliance (BSA), gada pirmajā pusgadā Valsts policija sadarbībā ar BSA un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību Datorprogrammu autortiesību apvienība ik nedēļu izlases kārtībā veikusi 10 līdz 15 datorprogrammu legalitātes pārbaužu uzņēmumu birojos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.

No ierosinātajiem kriminālprocesiem 19 tika izbeigti, noslēdzot izlīgumu un samaksājot kompensāciju cietušajiem vairāk nekā 33 tūkstošu latu apmērā. Pārējo lietu izskatīšana šobrīd turpinās.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad nedaudz ir pieaudzis ierosināto kriminālprocesu skaits. «Kopumā situācija ir samērā stabila, tomēr vēl daudz jāstrādā, lai sasniegtu uzlabojumu nelegālo datorprogrammu izkaušanā. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota un aktīva rīcība gan sabiedrības izglītošanā, gan pārkāpumu atklāšanā, gan pārkāpēju sodīšanā,» sacīja BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Datorpirātisma līmenis valstī tiek mērīts reizi gadā, ko veic starptautiskā pētījumu aģentūra IDC, Db pastāstīja starptautiskās datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance (BSA) Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Tādējādi dati par 2008.gadu būs pieejami nākamā gada sākumā. BSA aplēses atklāj, ka Latvijā pirātisma līmenis pamazām varētu samazināties un 2008.gadā būt 55%, kas būtu par vienu procentpunktu mazāk nekā pirms gada. Arī datorlietotāju un datortirgotāju aptaujas atklāj, ka ne tikai uzņēmumi, bet arī mājas lietotāji sākuši izvēlēties legālu programmatūru, kas visbiežāk tiek iegādāta jau uzinstalēta kopā ar jaunu datoru. Valstī parādījusies tendence, ka iedzīvotāji un uzņēmumi novērtē legālās programmatūras priekšrocības, drošību un atbalsta iespējas, tā V.Birkavs.

Starptautiskās autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance (BSA) Latvijas komiteja novembrī uzsākusi akciju, ar kuras palīdzību aicina aizdomāties par nelegālu datorprogrammu lietošanas riskiem, Db.lv informēja BSA izpilddirektore Sanita Meijere. Nelegālo datorprogrammu lietotāju skaita pieaugumu veicina interneta attīstība, kā arī datorlietotāju skaita pieaugums.

“Esam uzsākuši kampaņu, lai atgādinātu, ka šodien it kā ietaupītie līdzekļi, lietojot nelegālas datorprogrammas, var tikt zaudēti divkāršā un vēl lielākā apmērā brīdī, kad cilvēks vai uzņēmums tiek pieķerts pirātisku programmu lietošanā. Par nelicencētu programmu lietošanu draud naudas sods līdz 200 minimālajām mēnešalgām vai pat cietumsods. Papildus šim sodam jārēķinās ar licencētu programmu iegādes izmaksām un kompensāciju datorprogrammu ražotājiem par nodarītajiem zaudējumiem”, atgādina S. Meijere. “Pirātiskās programmas var slēpt sevī arī vīrusus vai kaitnieciskos kodus, kas iznīcina datus vai ļauj piekļūt konfidenciālai informācijai – piemēram, bankas konta numuram un parolei”, viņa piebilst.

Katrai mājsaimniecībai Lielbritānijā būs jāmaksā interneta pirātisma nodoklis, ja valdība pieņems plānu līdz 2012. gadam garantēt katrai valsts mājsaimniecībai piekļuvi platjoslas internetam, ziņo dailymail.co.uk.

Ja šis plāns tiks apstiprināts, Lielbritānijas valdība paredzējusi izdot arī likumus, kas saistās ar failu nelegālas izplatīšanas internetā iegrožošanu. Likums paredzēs, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz informācija par saviem klientiem, kas viņuprāt nodarbojas ar failu nelegālu izplatīšanu internetā.

Šajā sakarā arī tiks izveidota speciāla aģentūra, kas ievāks datus par industriju, lai izpētītu, kā veicināt sabiedrību nepielietot šādu negatīvu praksi – nelegāli izplatīt internetā autoru materiālus.

Paredzēts, ka šo aģentūru uzturēs ikmēneša maksa – pēc aplēsēm 20 mārciņas mēnesī - no interneta pakalpojumu sniedzējiem un kompānijām mūzikas un filmu industrijā.

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un lauksaimnieku organizāciju plānotie pasākumi no 2006.gada 20. līdz 24. februārim: • 21.februārī Ventspilī Ventspils Lauku konsultāciju birojs organizē ES mācības par augkopības ražošanas plāna sastādīšanu; • 21.februārī notiek COPA-COGECA lauksaimniecības produkcijas kvalitātes apdrošināšanas jautājumu darba grupas sēde; • 21.februārī Preiļos Latvijas Biškopības biedrība organizē semināru par varrozes apkarošanu; • 21. - 23.februārim Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības pārstāvji piedalās ciltsdarba seminārā Francijā par lauksaimniecības dzīvnieku atražošanas jautājumiem; • 23.februārī Madonā Latvijas Biškopības biedrība organizē semināru par varrozes apkarošanu; • 23.februārī Kuldīgā Latvijas Biškopības biedrība organizē semināru par varrozes apkarošanu; • 23.februārī Tukumā Latvijas Biškopības biedrība organizē semināru par varrozes apkarošanu; • 24.februārī Liepājā Latvijas Biškopības biedrība organizē semināru par varrozes apkarošanu; • 24. februārī Limbažos notiek informatīvā diena par Latvijas lauku attīstības stratēģiju 2007. - 2013. gadam ar Zemkopības ministrijas pārstāvja piedalīšanos; • 24.februārī Bulduros notiek Latvijas dārzkopju konference.

Programmatūras pirātisms tehnoloģiju kompānijām pagājušajā gadā izmaksājis vairāk nekā 50 miljardus ASV dolāru, atsaucoties uz industrijas ziņojumu, ziņo AFP.

Ziņojumā minēts, ka lielākā daļa zaudējumu nāk tieši no Āzijas.

Tehnoloģijas kompānijas pirātisma dēļ pērn zaudējušas 51,4 miljardus USD no kuriem 16,5 miljardi USD Āzijā.

Jāatzīmē, ka tehnoloģiju kompāniju zaudējumi pērn tomēr ir par 3% mazāki nekā 2008. gadā.

Neskatoties uz pēdējo gadu veiksmīgo cīņu, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu, 2009. gadā vidēji 43% datoros visā pasaulē lietotās programmas ir nelegālas. Salīdzinoši 2008. gadā šis rādītājs bija 41%, norāda Datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācija (Business Software Alliance).

Vislielākais programmatūras pirātisms reģistrēts Bangladešā, kurai seko Šrilanka, Indonēzija un Vjetnama.

Business Software Alliance Latvijas organizācijas (BSA) veiktās akcijas Noslēpumainais pircējs ietvaros tika konstatēts, ka 46 procentos datorveikalu Latvijā ir iespējams iegādāties nelegālas datorprogrammas, Db.lv informēja Business Software Alliance Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere.

No pērnā gada oktobra līdz decembrim akcijas ietvaros speciāli apmācīti cilvēki apmeklēja veikalus, kas nodarbojas ar programmatūras tirdzniecību, un izteica vēlmi iegādāties programmatūru. Noslēpumainie pircēji apmeklēja 160 veikalus 30 Latvijas pilsētās un noskaidroja, cik daudzos no tiem var iegādāties pirātiskas datorprogrammas.

"Konstatējām, ka gandrīz katrs otrais veikals Latvijā ir gatavs pārdot nelegālas datorprogrammas, tādējādi nostādot pircēju autortiesību pārkāpēja lomā. Pircējam minot, ka pērk datoru lietošanai mājās, pārdevēji paši piedāvāja instalēt tajā nelegālas datorprogrammas. Jāpiebilst, ka pārdevēji par šo pakalpojumu nereti prasījuši tikpat lielu naudu, cik maksātu licencētu programmu komplekts mājām," stāsta BSA Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere.

Starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša atzinīgi vērtē Latvijas policistu darbu nelegālo datorprogrammu apkarošanas jomā.

Intervijā Nozare.lv, vērtējot Latvijas policijas spēju atklāt gadījumus, kad tiek izmantotas nelegālās datorprogrammas, un izmeklēt šādas lietas, viņa atzina, ka par atbildīgajiem policistiem var teikt tikai labāko. «Viņi ir gudri, apķērīgi, ļoti skatās, lai netiek pārkāptas ne tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ne datu aizsardzības tiesības. Tajā pašā laikā viņi ir pietiekami viltīgi un zina, kā lietas atklāt,» skaidroja Veikša.

Viņa gan izteica nožēlu, ka policistiem pašiem nav atbilstoša programmatūras nodrošinājuma. Viņiem būtu daudz ērtāk strādāt ar speciālām datorprogrammām, kuras fiksē elektroniski, kas ir datorā, jo tad process ritētu ātrāk.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova un biedrības Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA) valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs parakstījuši sadarbības vienošanos, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un veicinātu godīgu konkurenci datorprogrammu autortiesību nozarē.

Vienošanās mērķis ir mazināt datorprogrammu ražotāju, izplatītāju un datortehnikas remontu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī īpaši tā saukto «aplokšņu algu» izmaksu, kas tādejādi samazina negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē, informē VID.

Vienošanās ietvaros DAA biedri iedalīti divās grupās pēc pamatdarbības veida – komersanti, kuri nodarbojas ar programmēšanu un datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecību, kā arī komersanti ar citiem pamatdarbības veidiem, piemēram, konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos, citu programmatūru tiražēšana u.c.

Valdībai pašlaik nav efektīvu ieroču, kā cīnīties ar šīsdienas Latvijas ekonomikas sodību - inflāciju.

Spēkā stājies kārtējais valdības inflācijas apkarošanas plāna punkts. Proti, turpmāk, lai pretendētu uz aizdevumiem, kas ir lielāki par 12 000 latu, privātpersonai bankā būs jāuzrāda VID izziņa par oficiālajiem ienākumiem. Nevar nepamanīt to, ka šāds valdības solis varētu samazināt tā saucamās ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu apmērus, jo savulaik ļoti populārās aplokšņu algas nekur jau nav pazudušas.

Taču saukt to par inflācijas apkarošanu būtu absurdi. Turklāt šo VID izziņu ieviešanai varētu būt kāda ārkārtīgi nepatīkama blakusparādība. VID izziņu ieviešana varētu veicināt inflāciju, jo tie uzņēmēji, kas pašlaik krāpjas ar aplokšņu algām, būs spiesti maksāt lielākas algas saviem darbiniekiem, tāpat arī varētu pieaugt banku pakalpojumu cenas. Un papildu izdevumi varētu tikt kompensēti, palielinot pakalpojumu vai preču gala cenas.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?