Šodien, 20.augustā, Jūrmalā bijušās viesnīcas Vaivari teritorijā sākta veco ēku demontāža un teritorijas sakārtošana jaunā sabiedriskā un dzīvojamā kompleksa Sundays celtniecībai. Šos darbus veiks SIA E Būve. (Pievienotas projekta vizualizācijas.)

Nekustamo īpašumu kompānija SIA Capitolia Group, 13. augustā saņēmusi būvatļauju demontāžas darbiem jaunā dzīvojamā un sabiedriskā kompleksa Sundays teritorijā esošajām vecajām ēkām. Plānots, ka demontāža tiks pabeigta līdz novembra sākumam, kad tiks uzsākta dzīvojamās ēkas būvniecība.

Sundays atradīsies 160 m attālumā no jūras. Kopējā projekta teritorija veido nepilnus 15 ha, no kuriem apbūvēti tiks 4 ha. Pārējā 11 ha teritorijā atradīsies esošais priežu parks, kuru iedzīvotāji varēs izmantot pastaigām, sportam vai atpūtai.

Kopumā trīs gadu laikā plānots izbūvēt septiņas dzīvojamās mājas (kopā 550 dzīvokļi), SPA, fitnesa un skaistumkopšanas centru, kā arī viesnīcu. Tāpat projekta teritorijā atradīsies arī restorāni, kafejnīcas, veikali, aptiekas un citi sadzīves pakalpojumi.

Mājokļu projektu Tekstiliāna, Brūkleņu parks, SunDays attīstītājs Capitolia Group atzīts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra dati.

Toreiz tika norādīts, ka uzņēmuma projektos Tekstiliana un SunDays fonds savu ieguldījumu jau ir veicis, bet finansējumu projektu tālākai attīstībai nodrošinās vietējās bankas. Tekstilianai Nordea banka bija apstiprinājusi projekta būvniecības finansējumu 100 % apmērā. Bija saņemta būvatļauja. Kopējas investīcijas projektā plānotas aptuveni 55 miljoni eiro. Sundays kompleksā Jūrmalā, Vaivaros tika plānots investēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pieteikumu atzīt Capitolia Group par maksātnespējīgu bija iesniegusi SIA Kuģu stūris. Tiesa prasību apmierināja. Maksātnespējas reģistrā ieraksts veikts 28. maijā.

Projektu Tekstiliāna, Brūkleņparks un Sundays attīstītājam — Capitolia Group draud maksātnespēja.

Maksātnespējas reģistra informācija liecina, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā reģistrēts SIA Kuģu stūris pieteikums atzīt SIA Capitolia Group par maksātnespējīgu.

Tā kā projekti ir lieli un vērienīgi, kompānijai savulaik tika piesaistīti sadarbības partneri — ASV finanšu milzis Lehman Brothers, kas pērn bankrotējis, un Izraēlas kompānija Direct Capital.

Vēl pagājušā gada rudenī uzņēmuma vadītājs Moše Ritblats (Moshe Ritblat) pauda, ka viens no kompānijas dalibniekiem ir fonds Lehman Brothers Real Estate Partners III, taču tā ir no Lehman Brothers Inc. juridiski neatkarīga institūcija. Tādējādi Lehman Brothers finansiālās grūtības nekādā veidā neietekmēšot nekustamā īpašuma attīstītāja Capitolia Group projektu tālāku virzību Latvijā.

2007.gadā Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir akceptēti un saskaņoti 4194 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rīgas pilsētas būvvaldē aizvadītajā gadā ir saņemtas 2836 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas vai rekonstrukcijas darbu veikšanai, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Savukārt, Rīgas pilsētas būvinspekcija ir izsniegusi 2034 būvatļaujas un pieņēmusi ekspluatācijā 1680 objektus. Būvatļauju skaits 2007.gadā, salīdzinot ar 2006. gadu ir samazinājies par 23%, bet ekspluatācijā pieņemto objektu skaits palielinājies par 9%. 2007.gadā notika 72 būvniecības ieceru publiskās apspriešanas, kas ir par 9% mazāk nekā 2006. gadā.

2007.gadā Būvvaldē akceptēti vairāki daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti: dvīņu mājas jaunbūve Zemītes ielā 13/15, mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Zemgaļu ielā 28 a, ēku komplekss Eiženijas ielā, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Purvciemā ielā 61/63, kā arī Kurmju ielā 5, Bruņinieku ielā 91, Kalnciema ielā 95, Patversmes ielā 4, Briežu ielā 4, un māju komplekss Lubānas ielā, 6 sekciju rindu ēkas Kartupeļu ielā 35/37 u.c. Akceptēto projektu vidū ir arī biroja un dzīvojamā ēka Vēžu ielā, daudzfunkcionāls darījumu komplekss Symbiotic tower Balasta dambī 1 un multifunkcionāls komplekss Zaķusalas krastmalā un Krasta ielā, kā arī citi objekti.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

2007.gada septembrī un oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 749 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Uzzini, kuri ir lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti Rīgā!

Rīgas pilsētas Būvvaldē septembra un oktobra mēnešos ir saņemtas 475 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija šajos mēnešos ir izsniegusi 350 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 287 objektus, liecina Rīgas domes sniegtā informācija medijiem.

Septembrī un oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 749 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits šajos mēnešos ir bijis Latgales priekšpilsētā – 159 projekti. Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 157, Vidzemes priekšpilsētā - 146 projekti, Ziemeļu rajonā - 125, Kurzemes rajonā - 107, Centra rajonā 55 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Februārī vērienīgi rekonstrukcijas darbi uzsākti Siguldas pils kompleksā, kurā ietilpst vairākas vēsturiskās ēkas, tostarp Livonijas ordeņa Siguldas pils un Siguldas Jaunā pils ar muižas ēkām un dārzu. Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas laikā tiks pārbūvēta muižas koka māja, pils kompleksa dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kurās kapitālais remonts nav veikts vairākus gadu desmitus.

Tuvāko gadu laikā, piesaistot līdzekļus ERAF no Emisijas kvotu izsoļu finanšu instrumenta, pārbūve skars arī Siguldas Jauno pili, kurai šobrīd norisinās pārbūves un restaurācijas būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Kopējās Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas izmaksas varētu sasniegt vairākus miljonus eiro un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, to plānots pabeigt 2018.gadā, lai vēsturiskais komplekss nākotnē varētu pārtapt par radošo kvartālu un vietu, kur veiksmīgi attīstīties uzņēmējdarbībai, radot vairāk nekā 90 jaunas darba vietas.

Pils kompleksa muižas koka mājai (saukta arī par Vasaras pili), kas uzskatāma arī par vecāko koka ēku Siguldā, nav veikti kapitāli remontdarbi un pārbūves vismaz kopš 1993.gada, kad kompleksā ietilpstošās ēkas tika iekļautas pašvaldības bilancē. Šobrīd 19.gadsimtā klasicisma stilā celtās ēkas ārējās un iekšējās konstrukcijas atrodas avārijas stāvoklī un ēka ir pilnībā neizmantojama. Ēkā esošo kultūrvēsturisko vērtību situācija arvien vairāk pasliktinās mitruma un nestabilās gaisa temperatūras dēļ. Ēku pēc pārbūves paredzēts izmantot gan radošām darbnīcām, gan kā konferenču un semināru centru, akcentējot kņazu Kropotkinu dzimtas stāstu un viņu paveikto Siguldas attīstībā.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

2007.gada maija mēnesī Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā un viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b.

Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegto informāciju maijā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits maijā ir bijis Vidzemes priekšpilsētā - 101 projekts, Latgales priekšpilsētā – 86, Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 77, Ziemeļu rajonā - 65, Kurzemes rajonā – 43, Centra rajonā saskaņoti 22 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti maija mēnesī: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā, viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Ropažu ielā 112, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Melīdas ielā/ Vecmīlgrāvja 2.līnijā, u.c. projekti.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

2007.gada jūnija mēnesī Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 354 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas būvvaldē jūnijā ir saņemtas 263 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas būvinspekcija jūnijā izsniegusi 168 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 71 objektu.

Jūnijā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 354 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits jūnijā ir bijis Zemgales priekšpilsētā - 87, Vidzemes priekšpilsētā - 80 projekti, Latgales priekšpilsētā – 59, Ziemeļu rajonā - 54, Kurzemes rajonā – 50, Centra rajonā saskaņoti 24 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti jūnija mēnesī: daudzstāvu daudzdzīvokļu sociālā dzīvojamā ēka Gobas ielā 30, MAXIMA X veikals Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Stopiņu ielā 14/16, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Murjāņu ielā 61a, atpūtas komplekss Ziepniekkalna ielā, sporta komplekss un administratīvā ēka Dambja ielā 8, Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā rekonstrukcija, administratīvā un divu daudzstāvu daudzdzīvokļu māju kompleksa jaunbūve Rusova ielā 1, u.c. projekti.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Sākas remontdarbi uz vairākiem ceļiem Kurzemes piekrastē, bet Aglonas apkārtnē svētku laikā tiks slēgta tranzītsatiksme, informē Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Darbi notiek reģionālā autoceļa Ventspils–Grobiņa (P111) posmā no Sārnates līdz Ošvalkiem (21,7.-27,3. km), uz ceļa Valdgale–Roja (P126) posmā no 27. līdz 31. km, uz ceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) no 71. līdz 73. km. Tāpat notiek Līgupes tilta periodiskā uzturēšana uz Rucavas–Papes ceļa un Ālandes tilta uzturēšanas darbi uz autoceļa Grobiņa–Bārta–Rucava (P113). Šajos posmos jau ir vai tuvākajā laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ievērojami satiksmes ierobežojumi saglabājas uz Liepājas šosejas (A9), kur darbi notiek kopumā uz vairāk kā 70 kilometriem ceļa:

Nekustamā īpašuma attīstītāja AS «Towers Construction Management» uz laiku apturējusi daudzfunkcionālā kompleksa «Z-Towers» būvniecību, apstiprināja uzņēmumā.

Plašāku informāciju «Towers Construction Management» sola sniegt šīs dienas laikā.

Būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA «Merks» pārstāve Liene Meklere-Kutsare sacīja, ka būvdarbi šonedēļ ir apturēti, bet nav pārtraukti.

FOTO STĀSTS: Db.lv viesojas Z-Towers kompleksā

««Towers Construction Management» ir privāts pasūtītājs un līguma konfidencialitātes dēļ plašāku informāciju par to sniegt nevaram. «Merks» kā ģenerāluzņēmējs «Z-Towers» objektā ir pildījis un pildīs visas savas saistības un veiks visus norēķinus ar apakšuzņēmējiem par objektā paveiktajiem darbiem saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem,» sacīja Meklere-Kutsare.

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

2007.gada aprīļa mēnesī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 345 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, ziņo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Aprīlī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 345 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits aprīlī ir bijis Latgales priekšpilsētā - 78 projekti, Vidzemes priekšpilsētā – 76, Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 68, Ziemeļu rajonā - 52, Kurzemes rajonā – 50, Centra rajonā saskaņots 21 būvprojekts un inženierkomunikāciju projekts.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti aprīļa mēnesī: daudzfunkcionāla ēka Brīvības ielā 44, degvielas uzpildes stacija Kleistu ielā 37, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Rātsupītes ielā 3, viesnīca Elizabetes ielā 24/26, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja J.Čakstes ielā 14 un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Liesmas ielā.

Bijušā Latvijas Universitātes stadiona teritorijā, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116a, līdz nākamā gada 1.septembrim paredzēts pabeigt sporta un atpūtas kompleksa izveidi, informē Rīgas dome.

«Centrā dzīvo aptuveni 5000 iedzīvotāju, kuriem nav kur nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai pavadīt laiku kopā ar bērniem. Tādēļ šeit tiks izveidots lielākais bērnu laukums pilsētas centrā, līdzīgs kā tikko atklātajam sporta un aktīvās atpūtas kompleksam pie Deglava ielas kalna,» informē Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks informēja, ka projekts pašvaldībai izmaksās 2,5 līdz 3 miljonus eiro un jau šodienas Pilsētas īpašumu komitejas sēdē deputāti apstiprināja pirmo nepieciešamo finansējuma daļu.

Aptuveni 4 hektārus lielo teritoriju pēc attīstīšanas nodos apsaimniekošanā Rīgas Centra Humanitārajai vidusskolai. Skolā šobrīd mācās 1038 skolēni un tai nav sava sporta laukuma. Pavisam apkārtējās skolās mācās aptuveni 6,5 tūkstoši skolēnu, kuriem turpmāk sporta stundas būs iespējams pavadīt jaunajā sporta un aktīvās atpūtas kompleksā, bet pēc stundu beigām tas būs pieejams visiem iedzīvotājiem.

Noslēdzies Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātais konkurss par Teritorijas labiekārtošanas darbu veikšanu (aktīvo iekārtu izbūve) Rīgas Centra humanitārās vidusskolas lietojumā esošajā teritorijā Krišjāņa Barona ielā 116A, Rīgā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums tika īstenots atklāta konkursa veidā un tajā piedalījās viens pretendents – SIA Jūrmalas mežaparki, kas darbus veiks par 2,013 miljoniem eiro.

Pērnā gada novembrī par konkursa uzvarētāju tika izraudzīta pilnsabiedrība LNK Industries Partnership, kura plānoja darbus veikt par 3,138 miljoniem eiro, taču kompānija SIA Lemminkainen Latvija iesniedza sūdzību IUB. Rezultātā decembrī IUB aizliedza slēgt līgumu ar šo pretendentu, un tika izsludināts jauns iepirkums.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde pērn 30.augustā pēc nesekmīgā mēģinājuma piesaistīt projektam nepieciešamo finansējumu un neatrodot jauna futbola stadiona celtniecībai nepieciešamo atbalstu valsts un/vai pašvaldības līmenī lēma apturēt turpmāku sporta kompleksa Kr. Baronā ielā 116a rekonstrukcijas projekta realizēšanu. Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti augustā apstiprināja lēmumprojektu, kas paredz atcelt Rīgas domes lēmumu uz desmit gadiem nodot pašvaldībai piederošo stadionu Krišjāņa Barona ielā 116A bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai, kas tur bija iecerējusi celt nacionālās izlases stadionu.

Šā gada 11 mēnešos valsts ieņēmumu jomā kopumā uzsākti 163 kriminālprocesi, muitas jomā – 980. Savukārt attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir uzsākti 72 kriminālprocesi un kriminālvajāšanai nosūtīti 9 kriminālprocesi.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informē, ka visa 2018. gada laikā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu bija uzsākti 17 kriminālprocesi, savukārt kriminālvajāšanai nosūtīti 5 kriminālprocesi.

«Šis ievērojamais pieaugums ir noticis saistībā ar skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu un, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,» uzsvēra K. Podiņš. Viņš norāda, ka šogad arestēti finanšu līdzekļi 13,1 milj. eiro apmērā, arestēta kustamā manta 664 535 eiro apmērā, arestēta nekustamā manta 8,9 milj. eiro apmērā, turklāt manta (1,4 milj. eiro apmērā), kas ir atzīta par noziedzīgi iegūtu. Bez tam šogad VID atklājis un pārtraucis 16 organizētu noziedzīgu grupējumu darbību, no kuriem visvairāk – 10 valsts ieņēmumu jomā, trīs - akcīzes preču un trīs - narkotisko un psihotropo vielu apritē.

Noslēdzoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgus pusē, nedēļas nogalē plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas – satiksme turpmāk tiks nodrošināta pa jau pārbūvēto ielas posmu.

Kopumā darbi Rīgas domes projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noris atbilstoši grafikam.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgu pusē ir veikta pilna ielas seguma konstrukcijas pārbūve, tostarp atjaunota tilta pār pilsētas kanālu viena puse. Pēc satiksmes pārvirzīšanas būvdarbi tiks uzsākti otrā Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē. Būvdarbi atbilstoši kalendārajam grafikam norisinās arī pārējos projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā objektos.

Jau ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

15.septembrī Rīgā paredzēts atklāt jauno Austrumu maģistrāles posmu.

To veido Austrumu maģistrāles krustojums ar Gaujas ielu (esošā satiksmes pārvada Vairoga ielā turpinājums), Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu satiksmes mezgls, kā arī šos objektus savienojošajā Austrumu maģistrāles posms no Gaujas ielas līdz Viestura prospektam, kas izbūvēts 2008.gadā.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka arī pēc satiksmes sākšanās pa jaunuzbūvētajām estakādēm Austrumu maģistrālē būvdarbi vēl turpināsies.

Austrumu maģistrāles posma Gustava Zemgala gatves no Gaujas ielas līdz Meža prospektam projektētājs ir SIA Tiltprojekts, savukārt būvniecības darbus veic pilnsabiedrība TLTB. Būvdarbi sākti 2008.gada oktobra beigās. Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu satiksmes mezglu projektēja SIA Inženierbūve, būvniecības darbus veic a/s A.C.B. Būvdarbi tika sākti 2010.gada aprīlī.

Latvijas dzīvojamā fonda kopējā platība 2007.gada beigās sasniedza 60.1 miljonu kv.m. Apmēram divas trešdaļas no visa dzīvojamā fonda atrodas pilsētu teritorijā, bet viena trešdaļa - lauku teritorijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viens no galvenajiem dzīvojamā fonda raksturojošiem rādītājiem ir dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju, 2000. gadā tā bija 22.6 kv.m., 2006. gadā – 25.7 kv.m. un 2007. gadā – 26.4 kv.m.

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā mainījās dzīvojamā fonda īpašuma struktūra. Privātā sektora īpatsvars dzīvojamā fondā no 76% 2000. gada beigās palielinājies līdz 87% 2007. gada beigās.

2007. gadā aktīvi turpinājās jaunu dzīvojamo māju būvniecība. Pērn ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 1.2 milj. kv.m., no tām par iedzīvotāju līdzekļiem – 474 100 kv.m. jeb 40% no visu ekspluatācijā pieņemto māju kopējās platības. Dzīvojamo māju pieņemšana ekspluatācijā 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājusies par 46%.

«Rīgā ir ļoti daudz pustukšu biroju kompleksu, savukārt par izīrētajām telpām no nomniekiem bieži vien iekasē tikai tik daudz, lai nosegtu komunālos maksājumus. Tāpēc liekas nejēdzīgi, ka no valsts budžeta tiek finansēta objekta izbūve, nevis tiek meklēts risinājumus starp to, kas tirgū jau ir pieejams pārpārēm,» sacīja Valdo biroju kompleksa vadītāja Diāna Viļuma.

«Par laimi, mums patlaban sokas visai labi, jo 90% no mūsu biroja kompleksa telpām ir iznomātas. Taču, ja visapkārt nekustamā īpašuma tirgus tiks grauts, tas ilgtermiņā nevar mūs neietekmēt,» skaidro Valdo biroju kompleksa vadītāja.

«Līdz ar VID jaunās ēkas nodošanu ekspluatācijā, aizsāksies ķēdes reakcija, kuras rezultātā ļoti smagi tiks ietekmēta daudzu biroju centru darbība un pat apdraudēta to eksistence. VID taču atbrīvos biroju telpas 14 vietās. Lai biroju ēkās, kurās līdz šim atrodas VID struktūrvienības, piesaistītu jaunus nomniekus, kuru jau tā trūkst, telpas, visticamāk, tiks izīrētas par dempinga cenām. Savukārt citiem biroju kompleksiem, lai noturētu savus esošos klientus, nāksies vēl būtiskāk samazināt telpu īres cenu, tādējādi apgrūtinot savu darbību,» prognozē Viļuma.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 29.aprīlī ekspluatācijā nodeva divus atjaunotos un rekonstruētos Raiņa un Aspazijas muzejus, informē VNĪ.

Ekspluatācijā nodota Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, kur atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2015.gada 19.augustā, un Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā J.Pliekšāna ielā 5/7, kur atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2014.gada 31.oktobrī. VNĪ atgādina, ka projekta realizācijā atjaunotais Raiņa muzejs „Tadenava”, kas atrodas Jēkabpils novadā, Dunavas pagastā ekspluatācijā nodots šī gada 2.martā un tur atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2015.gada 27.februārī.

Šis ir viens no VNĪ īstenotajiem projektiem, kura laikā veikti koka kultūras mantojuma atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi. Projekta laikā notika pieredzes apmaiņa koka elementu restaurācijā ar projekta partneriem no Norvēģijas. Projekta ietvaros Raiņa muzejā „Tadenava” restaurēta dzejnieka tēva 1865. gadā celtā pusmuižas guļbaļķu dzīvojamā māja un šķūnis, 20. gadsimta 20. gados tapusī Dāboliņu jaunsaimniecības dzīvojamā ēka, kas turpmāk funkcionēs kā apmeklētāju uzņemšanas centrs, un pirtiņa. Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 atjaunots gan divstāvu ielas nams, gan vienstāvu sētas māja ar nelielu iekšējo pagalmu, bet Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā J.Pliekšāna ielā 5/7, kas sastāv no ēku kompleksa, atjaunotas un rekonstruētas trīs Jūrmalas koka apbūvei raksturīgas ēkas un vasarnīcas dārzs.

Igaunijas valdība tuvākajā laikā plāno apstiprināt sabiedriskās raidorganizācijas ERR plānu radio mājas iekšpagalmā uzbūvēt jaunu, modernu televīzijas kompleksu, kura būvniecība un iekārtošana izmaksās vairāk nekā 50 miljonus eiro.

ERR padomes priekšsēdētājs Agu Ūdeleps ziņu aģentūrai BNS pastāstīja, ka padome ir izskatījusi un apstiprinājusi dokumentus, kas tiks iesniegti valdībā saistībā ar jaunā kompleksa būvniecību. Viņš norādīja, ka galvenie argumenti par labu jauna kompleksa būvniecībai, nevis esošo ēku renovācijai, ir ekonomisks un tehnoloģisks izdevīgums un redakciju darba organizācijas uzlabošana.

Ūdeleps teica, ka esošajās ēkās būtu grūti izveidot modernu televīzijas kompleksu. Turklāt studijām jābūt modernām un tās ir jāspēj aprīkot ar mūsdienīgu tehniku. ERR darbiniekiem būtu vieglāk sazināties, ja redakcijas atrastos vienā kompleksā, viņš piebilda.