2007. bijis peļņas rekordgads – TOP 500 uzņēmumi nopelnījuši vairāk nekā 1 miljardu latu, kas ir apmēram puse no visu valsts uzņēmumu gūtās kopējās peļņas.

Piedzīvoti ievērojami apgrozījuma pieaugumi – TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 26%, sasniedzot kopējo apjomu 16.7 miljardu latu apmērā, un novērojama augsta rentabilitāte – vidējā TOP 500 uzņēmumu rentabilitāte 4.2 %, tie ir fakti, kas raksturo Latvijas lielākos uzņēmumus.

Balvas veiksmīgākajiem

Īpašā pasākumā godināti TOP 500 uzņēmumi 8 nominācijās. Uzsverot reģionālo uzņēmumu nozīmi, Db pirmo reizi izveidojis jaunu nomināciju un balvu saņēma straujāk augošais uzņēmums, šoreiz no Zemgales SIA Agrochema Latvia. Apliecinot savu atbalstu eksportam, Db godināja sekmīgāko eksportētāju ar lielāko eksporta apjomu pieaugumu no TOP 500 uzņēmumiem — AS Balticovo. Tāpat godināti mazumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumi, kā arī veiksmīgākais uzņēmums no TOP 10 un 500. vietas ieguvējs.

Viena no Ženēvas izstādes sērijveida zvaigznēm neapšaubāmi ir jaunākās paaudzes mazās klases modelis VW Polo, kurš iespējams jau augusta sākumā nonāks tirdzniecībā arī Latvijā.

Acīm redzami, ka Volkswagen Polo ir visgaidītākais jaunums. Kopš pirmais Polo pameta konveijeru 1975. gadā, vairāk nekā 10,6 miljoni šo automobiļu ir pārdoti visā pasaulē. Ieraugot klātienē jauno VW modeli var teikt, ka Ford Fiesta, Opel Corsa, Maz2 un citiem mazās klases modeļiem pavisam drīz uzradīsies sīksts konkurents.

Jaunais Volkswagen Polo dzelžaini seko jaunajai kompānijas dizaina līnijai, ko izstrādājis slavenais Valters de Silva, attiecīgi jaunais Polo izskatās ļoti līdzīgs sestās paaudzes Golf.

Automobiļa svars ir samazināts par 2,5 %. Polo piedāvājumā ir vairāki jauni dzinēji, savukārt inovatīvā divu sajūgu pārnesumkārba DSG pirmo reizi tiek uzstādīta mazās klases automobilī.

Vankūveras olimpiskajā trasē Vistlerā notikušajās Pasaules kausa izcīņas sestā posma sacensībās bobslejā uzvaru izcīnīja Jāņa Miņina pilotētā ekipāža ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Oskaru Melbārdi un Intaru Dambi.

Latvijas ekipāža pirmo vietu ieņēma divu braucienu summā apsteidzot amerikāņa Stīvena Holkomba pilotēto ekipāžu par 0.06 sekundēm.

Pasaules kausa kopvērtējumā četrinieku ekipāžām pirmo vietu ieņem Aleksandrs Zubkovs (1 246 punkti), bet otrajā vietā ir J. Miņins (1 129 punkti).

Jānis Miņins Vankūveras olimpiskajā trasē Vistlerā pirmā brauciena laikā sasniedza ātrumu 153.02 kilometri stundā. Līdz šim lielāko ātrumu bobsleja ekipāžas varēja sasniegt Šveicē, Sanktmoricas trasē, tomēr tur ne reizi nav ticis pārsniegts 150 kilometru stundā ātrums.

Latvijas ekonomika 2008. gada pēdējā ceturksnī sarukusi par 7.3%, tādējādi uzstādot dziļākās recesijas rekordu ceturksnī starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tā liecina ekonomistu veiktais pētījums, raksta Bloomberg.

Kopš ekonomikas izaugsmes dati tika sākti vākt arī par ceturkšņiem (1995. gadā), Latvija pērnā gada pēdējos trīs mēnešos ir uzstādījusi absolūto rekordu.

"Latvija, tāpat kā liela daļa no šī reģiona, lūkojas bezdibenī," uzsvēris Capital Economics analītiķis Neils Šērings (Neil Shearing). Viņš arī uzsvēra, ka pirms kļūs labāk, situācija cēl krasi pasliktināsies.

10 Bloomberg aptaujātie ekonomisti norāda, ka iemesli šai lejupslīdei ir nekustamā īpašuma tirgus straujā krišana un patēriņa samazināšanās.

Db.lv jau ziņoja, ka 2008. gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta apjoms, salīdzinot ar 2007. gada atbilstošo periodu, bija samazinājies par 4.2%.

Holivudas aktieris Džonijs Deps (Johnny Depp) par filmēšanos ceturtajā Karību jūras pirātu (Pirates Of The Caribbean) filmā saņems 56 miljonus ASV dolāru, kas ir lielākā summa šovbiznesa vēsturē, kādu saņem viens cilvēks par vienu projektu, ziņo Daily Mail.

Kāds anonīms Disney filmu studijas pārstāvis Daily Mail norādījis, ka iepriekšējās trīs pirātu filmas guva kopumā 2.7 miljardus dolārus lielus ienākumus, tāpēc kompānijas bosi vēlas, lai uz ekrāniem parādītos arī ceturtā pirātu filma. Taču viņi arī apzinās, ka bez Dž. Depa pirātu filmu filmēt nevar, tāpēc ir gatavi maksāt lielas summas.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par inflāciju 2008. gada jūnijā.

Cenu pieauguma tempi samazinās jau otro mēnesi pēc kārtas. Cenu pieaugumu Latvijā vēl arvien būtiski ietekmējuši ārējie procesi. Naftas cenai sasniedzot jaunus rekordus, sadārdzinājusies degviela arī Latvijā. Parādoties jaunajai augļu un dārzeņu ražai, turpinājušas pieaugt cenas pārtikas produktiem. Taču jau maijā ir sācies atlaižu periods apģērbu, apavu un sadzīves tehnikas veikalos, kas sekmējis cenu samazinājumu vairākām precēm.

Kopumā gada inflācija paliek ļoti augstā līmenī – 17.7%. Ņemot vērā straujo ekonomiskās aktivitātes palēninājumu valstī, mēs varētu sagaidīt inflācijas samazinājumu gada otrajā pusē. Protams, viencipara inflācija pagaidām ir diezgan naivas gaidas, tomēr mazāks patēriņš un nepamatoti augstu uzcenojumu kritums vairākām precēm un pakalpojumiem neapšaubāmi sekmēs cenu kritumu atsevišķās grupās.

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Ekonomikas attīstība un tai pateicoties notiekošais reālo tirdzniecības apjomu kāpums apvienojumā ar globālo cenu sprādzienu liek eksportam un importam sasniegt arvien jaunus rekordus.

Maijā ir reģistrēts visu laiku lielākais imports: 2,334 miljardi eiro. Tāpat ir sasniegts visu laiku lielākais eksports sezonāli izlīdzinātajos datos: 1,693 miljardi (neizlīdzinātajos datos tas bija nedaudz lielāks martā).

Līdz ar to arī ārējās tirdzniecības apgrozījums ir visu laiku lielākais - tas pirmo reizi pārsniedzis četrus miljardus eiro. Eksports naudas izteiksmē ir divkāršojies salīdzinājumā ar 2016. gada pavasari, kas nebūt nav tik sen. Skaidrs, ka liels nopelns te ir cenu kāpumam. Eksports salīdzinājumā ar pērno maiju audzis par 36,5%. Tas skan iespaidīgi, bet jāņem vērā, ka rūpniecības eksporta cenu kāpums maijā bija 23,2%.

Pārējo preču eksporta nozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības - eksporta cenu kāpums maijā gada griezumā varēja būt apmēram divkārt lielāks nekā rūpniecībā. Kopējais eksporta vienības vērtības sadārdzinājums aprīlī bija 25%.

Šodien Parex banka veiksmīgi noslēgusi līgumu par jauna sindicētā kredīta saņemšanu par kopējo summu 385 miljoni eiro ar likmi + 0.5% un dzēšanas termiņu – 364 dienas no sindicētā kredīta līguma parakstīšanas dienas. Parex bankas vienpadsmitais sindicētais kredīts esot lielākais, kādu jebkad ir saņēmusi finanšu institūcija no Baltijas reģiona.

Mizuho Corporate Bank un Sumitomo Mitsui Banking Corporation Europe esot aizņēmuma vadošie pilnvarotie organizatori. Kredīts esot guvis lielu atsaucību un kopumā piesaistījis 49 finanšu institūcijas no 17 pasaules valstīm. 37% jeb 142 miljonus eiro no sindicētā kredīta kopējā apjoma esot nodrošināja Āzijas investori, savukārt 63% jeb 243 miljonus eiro ieguldījuši investori no Eiropas un Dienvidāfrikas reģioniem.

Jevgēnijs Zolotarevs, Parex bankas valdes loceklis, vecākais viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos komentēja: “Ik gadu mūsu piesaistītie sindicētie kredīti uzstāda arvien jaunus rekordus. Augošā interese par Baltijas valstīm – reģionu ar visstraujāko attīstību Eiropas Savienībā, nodrošina arvien plašāku aizdevēju bāzi. Pieaugošā interese atspoguļo arī Parex lielisko pozicionējumu, piedāvājot investoriem pievilcīgu pakalpojumu klāstu un iespēju gt peļņu strauji augošajos Baltijas valstu tirgos, tai pat laikā izmantojot pieeju Krievijas un NVS valstu tirgiem, sadarbojoties ar Eiropas Savienības dalībvalsti.”

Parex banka veiksmīgi noslēgusi līgumu par jauna sindicētā kredīta saņemšanu par kopējo summu 385 miljoni EUR ar likmi EURIBOR + 0.5% un dzēšanas termiņu – 364 dienas no sindicētā kredīta līguma parakstīšanas dienas. Parex bankas vienpadsmitais sindicētais kredīts ir lielākais, kādu jebkad ir saņēmusi finanšu institūcija no Baltijas reģiona.

Mizuho Corporate Bank Ltd. un Sumitomo Mitsui Banking Corporation Europe Limited ir aizņēmuma vadošie pilnvarotie organizatori. Kredīts ir guvis lielu atsaucību un kopumā piesaistījis 49 finanšu institūcijas no 17 pasaules valstīm. 37% jeb 142 miljonus EUR no sindicētā kredīta kopējā apjoma nodrošināja Āzijas

investori, savukārt 63% jeb 243 miljonus EUR ieguldīja investori no Eiropas un Dienvidāfrikas reģioniem.

Jevgēnijs Zolotarevs, Parex bankas valdes loceklis, vecākais viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos komentēja: “Ik gadu mūsu piesaistītie sindicētie kredīti uzstāda arvien jaunus rekordus. Augošā interese par Baltijas valstīm – reģionu ar visstraujāko attīstību Eiropas Savienībā, nodrošina arvien plašāku aizdevēju bāzi. Pieaugošā interese atspoguļo arī Parex lielisko pozicionējumu, piedāvājot investoriem pievilcīgu pakalpojumu klāstu un iespēju gūt peļņu strauji augošajos Baltijas valstu tirgos, tai pat laikā izmantojot pieeju Krievijas un NVS valstu tirgiem, sadarbojoties ar Eiropas Savienības dalībvalsti.”

Apstrādes rūpniecībā saglabājas spēcīgs pieprasījums gan ārējos tirgos, gan iekšzemē, un ražotāju jaudu noslodze turpina katru ceturksni sasniegt jaunus rekordus, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.

Tomēr gada sākumā nozares sniegums bija nedaudz vājāks, nekā gaidīts. Palielinājusies ar nākotni saistītā nenoteiktība – rūpniecības uzņēmēju noskaņojums gan Latvijā, gan ES kopumā ir svārstīgs un pēdējos mēnešos pasliktinājies. Vienlaikus nozaru asociāciju pārstāvji saglabā optimistisku skatu uz nozaru nākotnes attīstību un būtiskus šķēršļus pieprasījuma jomā nesaskata. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība 2018. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 4. ceturksni samazinājās par 1.1%. Salīdzinājumā ar 2017. gada 1. ceturksni saglabājās 2.5% kāpums.

Joprojām izaugsme vērojama gandrīz visās rūpniecības apakšnozarēs, būtiski sliktāki rezultāti ir tikai dzērienu ražošanā un kuģu un laivu, ražošanas iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Latvijas rūpniecības uzņēmēju noskaņojums pēdējos četros mēnešos (februārī–maijā) nedaudz pasliktinājās, turklāt ekonomiskā noskaņojuma un rūpniecības uzņēmēju noskaņojuma kritums vērojams ES valstīs kopumā, un tas var iezīmēt problēmas Latvijai svarīgās tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr par negatīvu tendenci runāt ir pāragri, noskaņojuma rādītāji mēdz būt svārstīgi, un tos ietekmē arī dažādi vienreizēji faktori.

«Nacionālās lidsabiedrības airBaltic pašu kapitāls pērnā gada beigās bija mīnus 106,8 milj. Ls, patlaban vienošanās par uzņēmuma īstermiņa saistību restrukturizāciju nav panākta, piesaistītais konsultants Prudentia nav spējis virzīt uz priekšu privātā akcionāra piesaisti vai pamatkapitāla finansējuma palielināšanu, tāpat airBaltic iesaistīts vairākos tiesas procesos,» šādu ainu pēc Lursoft datu un nesen publiskotā airBaltic 2011. gada darbības pārskata analīzes iezīmē portāls pietiek.com.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn airBaltic zaudējumi sasnieguši jaunus rekordus – 83,6 milj. Ls, kuru pamatā, saskaņā ar Satiksmes ministrijas skaidroto, bija tirgus situācijai neatbilstošs biznesa modelis un virkne tiesvedību.

Kā vēsta portāls pietiek.com, airBaltic auditētais gada pārskats liecina, ka tiesvedības ir viens no nopietnākajiem aviokompānijas draudiem, tomēr lidsabiedrības vadība norāda, ka lielākoties zaudējumi no šīm tiesvedībām nav gaidāmi.

Tiesvedības sagaidāmas no pašlaik maksātnespējīgā Lietuvas civilās aviācijas uzņēmuma AB flyLAL – Lithuanian Airlines, kas 2008. gada augustā Viļņas apgabaltiesā iesniedza prasību pret airBaltic, tā Lietuvas filiāli un lidostu Rīga, apsūdzot tos negodīgā konkurencē un prasot atlīdzināt radušos 40,7 milj. Ls zaudējumus. Prasība pēc būtības vēl nav sākta izskatīt – patlaban Viļņas apgabaltiesa saistībā ar minēto lietu izskata AB flyLal - Lithuanian Airlines akcionāru VA Reals un AB ŽIA valda prasību par zaudējumu nodarīšanu 61,6 miljonu latu apmērā.

Jauno 2010. gadu pasaules finanšu-ekonomiskā sabiedrība sagaidīja ar īstu atvieglojuma sajūtu un optimismu. Pagājušajā 2009. gadā galvenajiem finanšu tirgiem beidzot izdevās atjēgties pēc trieciena, ko tiem nodarīja visā pasaules vēsturē lielākā finanšu krīze.

2009. gadā pasaules akciju tirgū cenas kompensēja lielāko 2008. gada zaudējumu daļu (sk. tabulu). Obligāciju tirgum 2009. gadā izdevās kompensēt gandrīz visus ciestos zaudējumus, jo šeit cenas atgriezās pie pirmskrīzes līmeņiem. Bet pasaules banku sistēma, kaut arī vēl joprojām ir stipri ievainota (un nav pilnīgi atguvusi savas funkcijas, īpaši kreditēšanas sfērā), vairs nestāv uz sabrukuma robežas. Lai arī krīze turpināja izdarīt triecienus uz šo sistēmu arī 2009. gadā – Amerikā vien gada laikā bankrotēja 140 bankas (salīdzinot ar tikai 25 bankām 2008. gadā) – tas nespēja satricināt sistēmas pamatus.

2008. gadā beigās pasaules vadošo valstu vadību paustā apņemšanās glābt sistēmu veidojošās bankas tika izpildīta - pat neskatoties uz glābšanas izmaksām. Pēc visa spriežot, šis lēmums bija pareizs. Iespējams, tieši tas ļāva izvairīties no 1929. gadam līdzīga ekonomiskā haosa pasaules mērogā. Pateicoties lielam valsts atbalstam un citām nozarēm, nacionālo ekonomiku lielākā daļa 2009. gada otrajā pusē atgriezās pie izaugsmes. Un kaut arī pasaules IKP 2009. gadā tomēr zaudēs ap 1% (pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara), pozitīvas tendences ir acīmredzamas.

Pirmskrīzes laikā visbiežāk no pārstrādātā zelta vietējie meistari darināja jaunas greznumlietas, bet pašlaik dārgmetāla ķēdītes, gredzeni un auskari pārtop investīciju zelta stieņos un monētās, raksta Neatkarīgā.

Kopš jūnija tiem, kuri nolēmuši pārdot dārgmetālu izstrādājumus, ir iespēja to izdarīt arī ar pasta starpniecību, nosūtot tos apdrošinātā aploksnē. SIA Zeltapaka.lv mārketinga direktors Uldis Vilciņš norāda, ka ik dienu pienāk apmēram 100 aploksnes, kas ir četras reizes vairāk nekā vēl pirms pāris mēnešiem.

Viņš gan atzīst: iedzīvotājiem vēl ir jāaprod ar šo pakalpojumu. Aplokšņu saturs ir raibs – viens auskars, saplēsta ķēde, gredzeni, bet no sudrablietām arī galda piederumi, mazas glāzītes un svečturi – viss, kas vien saiet pakā. Nereti aploksnē nonāk pa kādam zelta zobam. «Kaut gan šis fakts daudziem liek pasmaidīt, stomatoloģijā izmantojamajam zeltam ir ļoti augsta prove, un līdz ar to aploksnes satura īpašniekam tiek attiecīgi samaksāts,» stāsta U.Vilciņš.

Rūpējoties par apkārtējo māju iedzīvotāju naktsmieru, Jelgavas Vivo centra stāvlaukumā šonedēļ uzstāda atdures barjeras, tādējādi cerot samazināt «saulīšu» griešanu un automašīnu ātruma pārsniegšanas iespējas stāvlaukumā, atsaucoties uz pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas. Pavisam tiks uzstādītas 33 barjeras tirdzniecības centram piederošajā stāvlaukumā.

Stāvlaukums pie «Vivo centra» ir viena no populārākajām jauniešu pulcēšanās vietām, īpaši nakts stundās, traucējot apkārtējo māju iedzīvotājiem. Cīnoties ar agresīvu braukšanu, «saulīšu» griešanu un trokšņošanu stāvlaukumā, uzņēmums šonedēļ uzstāda automašīnu atdures barjeras, kas sadala lielo stāvlaukumu mazākos.

Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere apstiprinājusi, ka šonedēļ sākta uzņēmuma solījuma īstenošana – Vivo centra stāvlaukumos tiek uzstādītas barjeras. Sešās rindās paredzēts uzstādīt kopā 33 barjeras. «Ar to pilnīgi pietiek, lai laukumu padarītu nepiemērotu ātrai braukšanai,» apgalvojusi uzņēmuma pārstāve.

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Pagājušajā nedēļā ceļu un citas infrastruktūras drošības nodrošināšanas uzņēmums a/s SafeRoad reģistrējis vairāk nekā 390 milj. Ls vērtu ķīlu, liecina Uzņēmumu reģistra iknedēļas statistika.

Uzņēmums, kas ražo, piegādā, uzstāda un labo brauktuvju, tiltu un gājēju daļas norobežojošās sistēmas, ir 390 milj. Ls apjomīgās ķīlas parādnieks, savukārt šīs ķīlas devējs ir AB Via Con International, bet ķīlas ņēmējs – Nordea Bank AB.

Saskaņā ar informāciju uzņēmuma starptautiskajā mājas lapā, SafeRoad ražo, uzstāda un remontē tiltu aizsargbarjeras, piemēram, margas, skaņas aizsargbarjeras, gājējus norobežojošās sistēmas un margas, transportlīdzekļus ierobežojošās barjeras un šo barjeru vārtus, kā arī citus ar ceļu un infrastruktūras drošību saistītus produktus, piemēram, zīmju krāsošanu uz ceļa.

Divu gadu laikā palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas vasarā grasās doties ceļojumā, turklāt populārāki ir kļuvuši pēdējā brīža piedāvājumi, tajā pašā laikā nedaudz samazinoties pieprasījumam pēc ceļojumiem uz siltajām zemēm.

Par to liecina Swedbank P&C Insurance aptauja. Pētījuma rezultāti liecina, ka 2010. gadā ceļojumu uz tuvāku vai tālāku galamērķi plāno vairāk nekā puse – 56% - iedzīvotāju, bet šogad – divas trešdaļas jeb 66% Latvijas iedzīvotāju.

Visvairāk respondentu iecerējuši apceļot Latviju (36%) vai doties uz kādu no Baltijas valstīm (17%). Pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri plāno izmantot «pēdējā brīža piedāvājumu» (no 8% 2010. gadā līdz 11% šogad). Savukārt nedaudz samazinājies ceļotgribētāju īpatsvars, kuri par mērķi iecerējuši kādu no siltajām zemēm (no 11% 2010.gadā līdz 9% šogad).

Mūsdienās, kad cilvēki aktīvi domā par ilgtspējīgākiem enerģijas risinājumiem, saules paneļu iegāde un uzstādīšana kļūst aizvien pievilcīgāka investīcija mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tomēr, vai investīcija saules paneļos ir patiešām tik izdevīga, un vai varam balstīt savu lēmumu tikai uz ekoloģiskiem apsvērumiem? Par šo tēmu vairāk stāsta Solarshop valdes loceklis Ivars Millers.

Ieguldījums saules paneļos dod iespēju būt daudz neatkarīgākiem. Privātpersonas var nodrošināt sava elektrības patēriņa daļu ar saules enerģiju, nodrošinoties pret elektroenerģijas cenu kāpumiem un neizdevīgiem elektrības cenu fiksēšanas līgumiem. Ir daudz piemēru kad mājsaimniecības noslēdza ilgtermiņa elektroenerģijas līgumus 2022. gadā vasarā un joprojām maksā 0.30 eur/kwh, jo līguma laušanas gadījumā ir noteiktas soda sankcijas.

Lai gan saules paneļu sistēmas iegādei nepieciešamas sākotnējās investīcijas, tomēr noteiktā laika posmā šis ieguldījums atmaksājas. Ieguldījumu atmaksāšanās periods katrā gadījumā ir atšķirīgs, jo to ietekmē gan elektrības cenas biržā, gan elektroenerģijas pašpatēriņš dienas laikā, gan sistēmas jauda. Īpaši aktuāli tas ir mājsaimniecībām, kur kā apkures avots ir izvēlēts siltumsūknis un ir iegādāts vai plāno iegādāties elekroauto.

Automašīnu aizsardzības sistēmu izgudrotājs, ražotājs un uzstādītājs SIA Autonams sācis uzstādīt jaunākās paaudzes autogāzes iekārtas, kas ir jauns produkts, ar mērķi piedāvāt risinājumus transporta organizēšanai un izmaksu optimizācijai, informēja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders.

Viņš sacīja, ka Autonams neražo uzstādāmās autogāzes iekārtas, bet gan uzstāda pasaulē ražotās iekārtas. Atkarībā no automašīnas dzinēja tilpuma vienas iekārtas cena svārstās 500-700 latu robežās. Nobraucot 10 000 kilometru, gāzes iekārtai jāveic apkope.

Panders norādīja, ka autogāze, iespējams, ir viens no vieglāk pieejamiem šā brīža risinājumiem, kas ļauj optimizēt izmaksas gan privātpersonām, gan juridiskām personām.

«Autogāzes iekārtas sen vairs nav stereotipiem apvītās sistēmas, kas autovadītājam rada neērtības. Tieši pretēji, jaunākās - ceturtās un piektās paaudzes - iekārtas ir nosacīti ekskluzīvas klases produkts ar augstāko iespējamo kvalitāti,» apgalvoja Panders.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas situāciju saistībā ar koronavīrusa izplatīšanos, mazumtirgotāja "Stockmann" ikgadējā kampaņa "Trakās Dienas" šajā pavasarī norisināsies tikai internetā, no 25. marta līdz 5. aprīlim.

"Šajās dienās "Stockmann" darbinieku un klientu veselība ir galvenā prioritāte. "Trakās Dienas" vienmēr ir bijusi ļoti populāra kampaņa mūsu klientiem. Tāpēc šoreiz mainām iepirkšanās formātu – organizējot klientiem "Trako Dienu" pirkumu veikšanu tikai internetā, "Trako Dienu" mājaslapā – crazydays.com.

Tādējādi varam nodrošināt klientiem ērtu iepirkšanās pieredzi, neizejot no mājām, kas īpaši svarīgi ir šajā ārkārtas situācijas laikā," teic universālveikala "Stockmann" direktore Dace Goldmane.

Lai padarītu apstākļus drošākus gan darbiniekiem, gan klientiem, universālveikalā pastiprināti tiek veikta telpu tīrīšana un dezinfekcija, kā arī tiek ievēroti visi norādījumi, ko izvirza atbildīgās institūcijas, stāsta veikala vadītāja.

BlueOrange Bank uzstāda Latvijā pirmos bezkontakta karšu bankomātus, tādējādi iezīmējot vēl vienu tehnoloģiju jauninājumu finanšu sfērā. Pirmos piecus šādus bankomātus šogad plānots uzstādīt Rīgā – pilsētas centrā, Vecrīgā un divos lielākajos tirdzniecības centros.

«Bezkontakta karšu bankomāts skaidras naudas izņemšanas procesu padara vieglāku un ērtāku. Šāds bankomāts nodrošina visas pamatfunkcijas: skaidras naudas izņemšanu un iemaksu (bankomātos, kuros ir paredzēta iemaksas funkcija), kartes pēdējo 10 darījumu pārskatu, kā arī informāciju par bilances atlikumu, taču veic to ātrāk, jo līdz minimumam tiek samazināts veicamo darbību skaits,» stāsta BlueOrange Bank E-komercijas pārvaldes projektu vadītāja Egita Ērmane. «Bezkontakta funkcionalitātes izmantošana neprasa kartes ievietošanu bankomātā, līdz ar ko tiek samazināta iespēja klientiem aizmirst karti. Tomēr darbība joprojām tiek apstiprināta ar PIN kodu, padarot to pilnīgi drošu,» paskaidro Egita Ērmane.