Laikraksts Diena šodien, 23.maijā, publicējis stāstu par to, ko Aināra Šlesera reklāmās nestāsta.

Ainārs Šlesers (Foto: AFP/SCANPIX)«Es jums nelikšu taupīt, bet ļaušu nopelnīt. Rīgai vajag saimnieku, kas saimnieko, nevis izsaimnieko. No LPP/LC Rīgas mēra kandidāta Aināra Šlesera reklāmām pretī raujas nepārprotams vēstījums - viņš ir labs saimnieks, kura rokās uzņēmumi zeļ un plaukst. Enerģijas vai lielu plānu trūkumu Šleseram pārmest tiešām nevar. Taču, izpētot viņa četru gadu darba mantojumu satiksmes nozarē, parādās ainava, kurā liela plānu daļa palikusi tikai solījumos. Turklāt Šlesera laikā Satiksmes ministrijas (SM) uzņēmumiem no valsts ievajadzējās 20.32 miljonu latu subsīdiju. To sauca par samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti zem pašizmaksas vai vajadzīgi valstij. Pirms tam veiksmīgi strādājošajiem uzņēmumiem papildu piešprici no valsts nevajadzēja. Šlesera izveidotais astoņkājis, «sabīdot» SM uzņēmumu vadībā savējos, bieži bez kompetences un pat augstākās izglītības, bija nepieredzēta apjoma un nekaunības. Līdzīgi rīkojās arī citi, bet ar tādu vērienu - neviens,» vēsta laikraksts Diena.

Finanšu policijas pārvaldē (FPP) sākts kriminālprocess saistībā ar Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, ziņo BNS.

Par to FPP atbildes vēstulē informējusi žurnālistu Lato Lapsu, kurš iepriekš lūdza viest skaidrību ap vicemēra pulksteni, aģentūrai apliecinājis L. Lapsa.

Finanšu policijas pārvalde iepriekš informēja par materiālu izvērtēšanas procesa pabeigšanu saistībā ar šo lietu, taču neatklāja, vai ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu vai atteikšanos sākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā.

Pērnā gada nogalē FPP saņēma informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ar lūgumu FPP savas kompetences ietvaros izvērtēt informāciju par iespējamo A. Šlesera prettiesisko rīcību.

KNAB gan savas kompetences ietvaros pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus saistībā ar A. Šlesera rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, tomēr šīs lietas materiāli tika nosūtīti izvērtēšanai Valsts ieņēmumu dienestam.

Ventspils mērs Aivars Lembergs izplatījis atklātu vēstuli, kurā ironizē par Aināra Šlesera ambīcijām padarīt Rīgas ostu par nopietnu konkurentu Ventspils ostai.

«Iepazīstoties ar Rīgas domes vicemēra, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja Aināra

Šlesera komentāriem par «nopietno konkurentu» Ventspils ostai, jāatzīst, ka Šlesera

kungs nesirgst ar zemu pašnovērtējumu. Ventspilī par rezultātiem parasti spriež pēc

izdarītajiem darbiem – ne pašreklāmas izpausmēm un to biežuma,» raksta Ventspils mērs Aivars Lembergs atklātā vēstulē.

Lembergam», tad Šlesera kungam Rīgas ostā būtu jāsasniedz konkrēti rezultāti, norāda Aivars Lembergs.

Lembergs atgādina, ka Ventspilī pēdējos 4 gados uzbūvēti un ekspluatācijā nodoti 5 jauni termināli ar 300

Mainoties valdībai, pie jauna šefa ir tikusi Satiksmes ministrija — pie Kaspara Gerharda (TB/LNNK). Tā ir intitūcija, kas ilgu laika posmu faktiski ir bijusi viena cilvēka — LPP/LC līdera Aināra Šlesera ietekmē.

Protams, zināmu laiku to vadīja Krišjānis Peters, taču viņš kuluāros vairāk tiek uzskatīts par Šlesera vēlmju izpildītāju, nevis reālu kaut kā vadītāju.

Mainoties ietekmes sfērām, turklāt Šlesera partiju vispār atstājot opozīcijā, nav brīnums, ka Gerhards ir sācis ar paziņojumu, ka ir pieprasījis informāciju par aviokompānijas Air Baltic valdes priekšsēdētaja Bertolta Flika atalgojumu. Cerams, ka ministra rosība nebeigsies ar to pašu, ar ko ir rezultējušies ne vienas vien kādas ministrijas vadītāja, premjera un pilsētas mēra revolucionārs paziņojumi par nodomiem izrevidēt dažādas «savējo» barotnes, kas ar čiku vien beidzas.

Valsts kontroles (VK) ziņojums par LVRTC labi raksturo iepriekš Satiksmes ministrijā valdījušā Aināra Šlesera darba stilu, kurš ministriju un tās pakļautības struktūras uztvēra kā savu dzimtmuižu, kuru izmantoja vienīgi savās, nevis valsts interesēs.

Tādu viedokli Db pauda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Tagad mēs sākam plūkt Šlesera «darbu» patiesos augļus – gandrīz sagrauts Latvijas Pasts, necaurspīdīgi lēmumi airBaltic, izsaimniekots LVRTC,» uzskaita A.Kampars, vienlaikus pieļaujot, ka tas vēl nav viss, kas tuvākajā laikā kļūs zināms.

«Tas tikai nozīmē, ka tiesībsargājošajām institūcijām ar daudz lielāku rūpību jāseko līdzi Šlesera kunga darbībām, nevis tās konstatējot pēc tam, kad viņš vairs neieņem savu amatu, bet gan jau savlaicīgi, lai varētu pārkāpumiem piemērot attiecīgu soda mēru. Pretējā gadījumā - suņi rej, bet karavāna iet uz priekšu,» tā A. Kampars.

Populārākajam šofera dēlam Latvijā pienākas 10 tūkstoši lati par darba zaudēšanu, ziņo Diena.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc tikšanās starp Pasažieru vilciens vadību un jauno Satiksmes ministru Kasparu Gerhardu no darba aizgājis bēdīgi slavenais Aināra Šlesera šofera dēls Kaspars Upenieks.

Saskaņā ar darba līgumu K. Upeniekam ir tiesības uz kompensāciju līdz trim mēnešalgām (10.2 tūkstoši latu).

K. Upenieka mēnešalga pēc 15% samazinājuma bija 3 400 lati. Līdztekus kompensācijai viņš varēs pretendēt uz apjomīgu bezdarbnieka pabalstu.

"Es varu galvot, ka mēs vienosimies par mierizlīgumu un trīs mēneši tie nebūs. Maksimums — viens," teica Pasažieru vilciens padomes priekšsēdētājs Ģirts Dripe.

Bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera aģitācijas kampaņu pirms jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, visticamāk, veidos reklāmas aģentūras Mooz! vadītājs Ēriks Stendzenieks, raksta Bizness&Baltija.

Ē. Stendzenieks laikrakstam norādījis, ka pagaidām darbs pie kampaņas nav sākts, piebilstot, ka A. Šlesera kampaņa Rīgas mēra amatam būšot īpaši skaļa, un, iespējams, bijušais satiksmes ministrs atkal izvēlēsies buldozera tēlu.

Ē. Stendzenieks apgalvo, ka Šlesera kampaņa pievērsīs sabiedrības uzmanību. "Aināra Šlesera reklāmas kampaņa nodārdēs tā, ka sabiedrībā to apspriedīs," tā Ē. Stendzinieks.

Ir diezgan skaidrs, ka tiks būvēts augstais tilts (~ 60 m virs ūdens), jo citi varianti esot dārgi vai nepiemēroti, tomēr, vairāki varianti pat netiek izskatīti. Tas varētu maksāt gandrīz miljardu eiro.

Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs pastāstīja, ka Ziemeļu šķērsojums noteikti būs maksas tilts, jo savādāk to nevarot īstenot. Tāpat par visizdevīgāko veidu projekta īstenošanai pašlaik tiek uzskatīts publiskās un privātās partnerības modelis. «Skaidrs, ka ne Rīgā, ne Latvijā tādas naudas, kāda būs nepieciešama, nav, tāpēc tiks piesaistīti ārvalstu investori. Tad uz Rīgu nāks pasaules lielākās būvkompānijas,» pārliecināts bija projekta virzītājs vicemērs Ainārs Šlesers.

Projekts paredz, ka Ziemeļu šķērsojumu varētu sākt būvēt ātrākais 2012. gadā un maksimālais būvniecības laiks būtu 7 gadi. Tāpat Rīgas dome vēlētos, lai šķērsojuma būvniecība varētu atmaksāties 30 gadu laikā.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vakcinācijas pret Covid-19 loģistikas procesā iesaistīsies ar transportu, cilvēkiem un teltīm.

Par to šodien vienojās valdība, izskatot Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos trīs rīcības variantus par armijas iesaisti šajā procesā.

A1 variants paredz, ka armija pēc nepieciešamības ir gatava nodrošināt lieltirgotavu farmaceitisko darbību ar savā rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem, ja lieltirgotava nodrošinās atbilstoši aprīkotus vakcīnu transportēšanas konteinerus.

Šis variants paredz, ka NBS nodrošina divas vieglās un divas kravas automašīnas. Diennaktī šī procesa nodrošināšanai armija gatava atvēlēt astoņus zemessargus un karavīrus. Šī varianta sagatavošanai nepieciešamas 1-3 dienas.

A2 variants paredz, ka armija var nodrošināt atbalstu veselības resora vakcinācijas centriem, nosūtot uz šiem centriem teltis un personālu. Šādā gadījumā pie mazajiem vakcinēšanas centriem atrastos trīs, bet lielākos centros desmit bruņoto spēku pārstāvji. Armijas pārstāvji pie centra ieejas sagaidītu iedzīvotājus un palīdzētu organizēt iedzīvotāju plūsmu.

Ņemot vērā diskusijas un koalīcijas padomes sēdē izskanējušos priekšlikumus par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) dzīvokļiem un mājām, Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdībā gatavo trīs nodokļa piemērošanas variantus, raksta diena.lv.

Pirmais variants paredz piemērot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1.5 % likmi, nosakot minimālo neapliekamo platību: dzīvokļiem – 50 kvadrātmetri, individuālām dzīvojamām mājām – 100 kvadrātmetri. Pēc FM aplēsēm, 40 % dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem un 57 % individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, realizējot šo variantu, nekustamā īpašuma nodokļa slogs 2010. gadā nepalielinātos.

Otrais variants paredz piemērot 1.5 % likmi, nosakot minimālo neapliekamo platību par katru mājoklī reāli dzīvojošo personu: dzīvokļiem – 25 kvadrātmetri, mājām – 50 kvadrātmetri.

Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī sieva Karla Bruni-Sarkozī tiesas ceļā no Francijas vietējā apģērbu un aksesuāru ražotāja Pardon piedzinusi 40 000 eiro par to, ka uzņēmums ražoja un pārdeva somas ar K. Bruni-Sarkozī kailfoto uz tām, ziņo aģentūra Reuters.

Db.lv jau ziņoja, ka Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī iesūdzējusi tiesā Francijas apģērbu un aksesuāru ražotāju Pardon, kurš uz savām saražotajām somām drukājis virsū vēl nesen plašu ievērību ieguvušo K. Bruni kailfoto, kuru izsoļu nama Christie's rīkotā izsolē par 91 000 ASV dolāru pārdeva fotogrāfs Mišels Komte (Michel Comte).

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Uzvarēja Šlesera variants - tādi epiteti ne reizi vien dzirdēti un lasīti saistībā ar valdības beidzot pieņemto lēmumu par SIA Lattelecom privatizāciju.

Tiesa, jēdziens privatizācija šajā gadījumā ir gaužām lieks, jo valstij piederošās Lattelecom 51 % daļu tiek nevis pārdotas izsolē vai realizētas kā citādi, bet gan samainītas pret LMT akcijām ar skandināvu koncernu TeliaSonera.

Taču, ja runā par pašu valdības lēmumu, tad patiesībā mūsu valstsvīriem aiz slēgtajam durvīm vajadzēja vienoties tikai par to: atstāt visu tā, kā jau ir šobrīd, vai arī īstenot modeli, kas ir vēlams krietni vien ietekmīgākiem spēlētājiem par Latvijas valsti. Proti, gan jau pieminētais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, gan ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards Db ir apstiprinājuši - savulaik noslēgtais slavenais mierizlīgums paredz, kas mūsu valsts, pat būdama Lattelecom daļu kontrolpaketes turētāja, nevar ar šo uzņēmumu darīt neko, kamēr tam nepiekrīt mazākumakcionārs TeliaSonera.

Ziemassvētku gaidīšanas klusumā līdz Ministru kabineta komitejai nonācis LPP/LC līderim, Rīgas vicemēram Aināram Šleseram vajadzīgā valdības rīkojuma projekts, kas atļauj viņam piederošajā zemes gabalā, kāpu aizsargjoslā Jūrmalā, veikt meža transformāciju, informē laikraksts Diena.

Ja komiteja un vēlāk valdība šo rīkojumu atbalstīs, tas nozīmēs vairāk nekā 76 koku izciršanu kāpu aizsargjoslā, lai A. Šlesers varētu sākt būvēt grezni iecerēto savrupnama kompleksu - villu ar skatu uz jūru, baseinu un tenisa kortiem.

Kā norāda laikraksts, «bažas rada ne vien fakts, ka A. Šlesera greznās ģimenes ligzdas dēļ izcirtīs kokus, apdraudot kāpas, bet arī tas, ka atļaujas izsniegšana var radīt precedentu un A. Šlesera piemēram var sekot citi bagātnieki, kas Jūrmalā kāpu aizsargjoslā nopirkuši lielus zemes gabalus. A. Šlesera gadījums ir izņēmums, jo paredz ievērojamu meža transformāciju. Proti, līdzīgos gadījumos privātajiem zemes īpašniekiem aizsargjoslā ļauj izcirst ne vairāk kā 0.1 hektāru meža, A. Šleseru ģimenes vajadzībām izcirtīs gandrīz 0.9 hektārus.»

Vienā no pašreizējā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera priekšvēlēšanu kampaņām popularitāti sabiedrībā bija iemantojis plakāts ar buldozeru un uzrakstu: «Šlesers. Kurš gan cits». Šis Ērika Stendzenieka vadītās aģentūras garadarbs ir piesaukts daudzkārt, taču nu tas atkal nenovēršami nāk prātā, dzirdot, ka pēc Šlesera rīkojuma sagatavotais lēmumprojekts par 11. novembra krastmalas starp Vanšu un Akmens tiltu iznomāšanu uzņēmumam P.V.B. uz 12 gadiem peldošu piestātņu izveidošanai, turklāt bez konkursa.

Pirmkārt, organizējot ilgtermiņa attīstību kādā pilsētai tik nozīmīgā vietā, būtu jārīko diskusijas, arhitektu plenēri un tamlīdzīgi pasākumi, lai būtu iespējams noteikt labāko, iedzīvotājiem pieņemamāko modeli. Savukārt šobrīd pieeja šim jautājumam ir līdz absurdam vienkāršota: viena firma kaut ko izdomāja, Šleseram acīmredzot patika un viss var notikt! Otrkārt, domājams, ne viens vien uzņēmējs, kurš sniedz, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vai izklaides pakalpojumus, vēlētos attīstīt savu darbību teritorijā, kas īpaši vasaras sezonā ir ļoti iecienīta gan rīdzinieku, gan pilsētas viesu atpūtas vieta. Līdz ar to nav skaidrs, kāpēc simpātijas ir iemantojis minētais uzņēmums P.V.B., nerīkojot konkursu par šīs pietiekami lielās platības izmantošanu. Zīmīgs gan ir fakts, ka tieši P.V.B. īpašnieks Juris Videnieks bija viens no tiem cilvēkiem, kas pērn piedalījās tobrīd Šlesera vadītās Satiksmes ministrijas pakļautības iestāžu atbalstītajā ekspedīcijā Ceļš uz mājām. Tāpat šis jautājums ir aktuāls tāpēc, ka paredzētā krastmalas īres maksa ir 2 Ls gadā par metru līdzobjekta nodošanai ekspluatācijā, bet 5 Ls — pēc tam. Iespējams, rīkojot atklātu konkursu, pilsētai izdotos ik gadu savā budžētā iegūt lielākas naudas summas.

Portāls slesersrigai.lv atsācis savu darbību pilnā apjomā, informēja portāla pārstāvji.

Portālā būs iespēja sekot līdzi tam, kas notiek Rīgas domē, Rīgā un Latvijā, kā pildās Rīgas budžets, kā tiek radītas jaunas darbavietas, kā, galu galā, Aināram Šleseram izdodas pildīt vēlētājiem dotos solījumus.

Atšķirībā no Rīgas domes oficiālās mājas lapas, portālam slesersrigai.lv esot tā priekšrocība un izdevība paust ne vien Šlesera kā vicemēra un amatpersonas viedokli, bet arī Šlesera kā politiķa, Rīgas iedzīvotāja, Latvijas patriota un vienkārši – cilvēka domas. «Tas savukārt nozīmē, ka portālā Aināra Šlesera komentāri bieži vien būs asāki, spilgtāki un personiskāki nekā domes oficiālā informācija,» teikts portāla redakcijas paziņojumā.

Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes šorīt bija vērojama abu Rīgas mēra amata kandidātu Jāņa Birka un Aināra Šlesera diskusiju, ko kā raksta tvnet, varēja salīdzināt ar gaiļu cīņu.

Rīgas mēra amata kandidāti Jānis Birks (pa kreisi) un Ainārs Šlesers"Tirgū bez nodokļu nomaksas tiekot tirgotas Ķīnas preces, bet vietējie zemnieki bez starpniekiem tur nevarot nokļūt, līdz ar to piens arī maksājot tik, cik maksājot. Tirgi jāatdod zemniekiem, ārzemju precēm ir citas tirdzniecības vietas - piemēram, lielveikali," uzsvēra A. Šlesers.

Uz šo A. Šlesera paziņojumu J. Birks atbildēja, ka šis ir kārtējais A. Šlesera populisma kalngals, un uz to pat atbildēt nevēloties. J. Birks uzsvēra, ka Valsts ieņēmumu dienests kontrolējot nodokļu nomaksu tirgū. Rīgas mērs A. Šleseram atbildēja ar pretjautājumu: "Kas tad jādara - jāaizliedz tirgū pārdot banānus, apelsīnus un arbūzus? Mērs arī A. Šleseram jautāja, vai šeit gadījumā neparādoties Rimi lobisms. "Nevajag pārvērst pilsētu par prastu bodīti," paziņoja J. Birks.

Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus vadība ir sašutusi par Rīgas mēra amata kandidāta Aināra Šlesera izteikumiem, ka tirgus nemaksājot nodokļus.

Pēdējo četru gadu laikā Centrāltirgus nodokļos ir samaksājis vairāk nekā 3.5 miljonus latu, tostarp 2008. gadā gandrīz 1.1 miljonu latu. Tāpēc politiķa Aināra Šlesera izteikumi par it kā tirgus nenomaksātajiem nodokļiem telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes ir jāuzskata par politiķa nepietiekošu informētību vai arī vienkārši populistiskiem apgalvojumiem, uzskata AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Edvīns Vējš.

„Ja A. Šlesera rīcībā ir informācija par cilvēkiem vai uzņēmumiem, kuri izvairās no nodokļu nomaksas, aicinām viņu nekavējoties ar šo informāciju vērsties Valsts ieņēmumu dienestā vai citās tiesību aizsardzības institūcijās, nevis izplatīt nepamatotus apgalvojumus vai arī piesegt šos likumus pārkāpjošos uzņēmumus. Nepamatoti apvainot nodokļu nemaksāšanā godīgi strādājošus uzņēmumus, jo īpaši šajā Latvijas uzņēmējiem ekonomiski grūtajā periodā, ir amorāli un godīga politiķa necienīgi,” norādīja E.Vējš.

«Šlesera kungs ir pēdējais to politiķu sarakstā, kuri prot pārvaldi balstīt uz atklātumu un personiskas ieinteresētības neesamību,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka partijas Jaunais laiks kandidāts Rīgas domes priekšsēdētāja amatam Edgars Jaunups.

Uz Latvijas Avīzes jautājumu: «Vai jūs neesat sev sasējis rokas? Ziņu aģentūrai LETA strikti teicāt: JL domē nestrādās Šlesera vadībā! Bet ja nu vienīgā iespēja būs ar LPP/LC vadonim dotu pilsētas galvas amatu samaksāt par partijas neiešanu koalīcijā ar PCTVL?», E. Jaunups atbild:

Latvijas Avīze vaicā: «Nosauciet trīs celtnes, ko jūs, būdams Rīgas pilsētas galva, uzbūvēsiet savu pilnvaru laikā!» Uz to E. Jaunups atbild:

«Pirmkārt, bērnudārzi – jāuzceļ 40 būves un jālikvidē rinda. Otrkārt, kopā ar abām lielākajām augstskolām celsim Rīgas centrā studentu pilsētiņu – mācībām un zinātnei nepieciešamās telpas, kopmītnes. Latvijas Universitāte domā par Torņakalna teritoriju, savukārt Tehniskā universitāte raugās uz Ķīpsalu, tāpēc par vietu vēl jātiek skaidrībā. Rīga kā izglītības centrs celtu arī Latvijas eksportspēju. Trešais, būtiskākais – pēc krīzes atkal augs satiksmes problēmas, tādēļ jāceļ Ziemeļu šķērsojums – tas jādara tagad, lētajos gados celtniecībā, kardināli pretēji tam, kā tapa Dienvidu tilts. Profesionāļu vērtējums un celtniecības izmaksas noteiks izvēli būvēt tiltu vai tuneli.»

Ministru prezidenta vietas izpildītāja Aināra Šlesera un finanšu ministra Ata Slaktera atbildes laupa mežsaimniecisko darbu veicējiem cerības uz akcīzes nodokļa atlaidi dīzeļdegvielai, raksta laikraksta Dienas bizness.

«Šī atbilde liecina, ka A. Šleseram un A. Slakterim valdības rīcības plāns nav saistošs un līdz ar to varbūt arī citi šajā plānā ierakstītie pasākumi paliks tikai un vienīgi uz papīra,» sašutis ir Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas priekšsēdētājs Andis Araks. Viņš ir pārsteigts par A. Šlesera atbildē minēto, ka šī nozare nav tā, kurai pašlaik visvairāk būtu nepieciešams valsts atbalsts tieši akcīzes nodokļa veidā, jo runa viņa vēstulē bijusi par konkurētspējas izlīdzināšanu starp Latviju un Igauniju, kā arī Skandināvijas valstīm. A. Araks arī atgādina, ka savulaik A. Slakteris vēl kā zemkopības ministrs atbalstījis šādas atlaides ieviešanu, taču tagad jau kā finanšu ministrs pret to iebilstot.

Pēdējā gadā pirms valsts uzņēmumu padomju radikālas samazināšanas politiskajiem pilnvarniekiem atalgojumos izmaksāti vismaz 1.78 miljonu latu.

Kopumā valsts uzņēmumu pārvaldēs strādājuši teju 120 ar partijām saistīti cilvēki un neviens no viņiem nav pieņemts konkursos vai ar jebkādu pamatojumu, kādēļ ir labākie attiecīgajam amatam, raksta laikraksts Diena.

Visvairāk uzņēmumu — 16 — ir Satiksmes ministrijas paspārnē. Daļa no tiem milži — dzelzceļš, lidosta, autoceļu uzturētāji — lielu konkursu rīkotāji, kas satiksmes ministra amatu padara ļoti iekārojamu. Tikai pēc amatpersonu pērnā gada deklarāciju iesniegšanas iespējams secināt, cik izmaksājis A.Šlesera «astoņkājis» jeb uzņēmumu vadībā ieceltais viņam pietuvināto cilvēku tīkls.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers "un komanda" ceturtdien, 8. janvārī, sapinās melos par viņa šofera dēla Kaspara Upenieka iecelšanu labi apmaksātajā Pasažieru vilciena (PV) valdē. Ziņas par to, ka K. Upeniekam būtu īpaša izglītība vai pieredze mārketingā, neatbilst patiesībai, raksta Diena.

Diena noskaidroja, ka K. Upenieks ieguvis bakalaura grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātē organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijā. "Mārketinga speciālistus mēs negatavojam, bet tas, ka mūsu audzēkņi var izmantot priekšmetos gūtās zināšanas tālākajā darbā, nav noliedzams," sacīja programmas vadītāja Anda Grīnfelde.

Arī ministra izteikumi par K. Upenieka pieredzi izrādījušies nepatiesi, jo ilgāko daļu darba mūža viņs pavadījis valsts darbā par policistu kārtībnieku un Valsts probācijas dienesta vecāko referentu. Diena iestādē noskaidroja, ka viņa galvenais uzdevums bijis piespiedu darbos nodarbināto grēkāžu kontrole, piemēram, pārbaudot, vai viņi noteiktajā laikā parkā grābj lapas. "Ar mārketingu viņš noteikti nenodarbojās," teica dienestā.

Premjers Ivars Godmanis negrasās iejaukties ar Aināra Šlesera saistītu cilvēku iecelšanā Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo valsts uzņēmumu vadībā, raksta Diena.

Premjera uzdevums esot noteikt politiku, bet "viņš nezina šo uzņēmumu personālsastāvu, un politikas īstenošana ir uzņēmuma valdes kompetencē", Dienai norāda I. Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Diena raksta, ka gadījums ar A. Šlesera šofera dēla iecelšanu Pasažieru vilciena valdē ar 4 000 LVL algu, viņš nav vienīgais A. Šlesera protežē, kuram gada nogalē atrasts darbs dzelzceļa uzņēmumu vadībā. Latvijas dzelzceļa (LDz) meitasuzņēmuma LDz Cargo valdē iecelts Guntis Mačs, bijušais SM valsts sekretāra vietnieks, kurš no amata aizgāja pēc incidenta, kas bija saistīts ar alkohola lietošanu. LDz valdē vieta atrasta Mārim Gavaram, kurš bez augstākās izglītības bijis I.Godmaņa biroja vadītāja, toreiz izglītības ministra Jura Radzēviča (LPP/LC) padomnieks. Citā PV meitasuzņēmuma padomē iecelts bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds, kurš apgalvo, ka LPP/LC pasākumos vairs nepiedalās un viņu izvirzījis privātais akcionārs, nevis A. Šlesers.

Āra baseins, tenisa korti, atsevišķa māja pārvaldniekam un vēl iespēja no sava balkona vērot saulrietu jūrā — šādas un vēl citas ekstras paredzētas satiksmes ministra Aināra Šlesera īpašumā Jūrmalā, Upes ielā, ziņo portāls apollo.lv.

Galvenās ēkas celtniecība pagaidām vēl ir skiču projekta stadijā, taču, iespējams, jau šogad sāksies tās celtniecība, pieļauj raksta autors.

Patlaban Šlesera īpašumā ir vairāk nekā divus hektārus liels zemes gabals, uz kura drīz jau būs gatava viena dzīvojamā ēka. Aptuveni simt kvadrātmetru lielā ēka paredzēta īpašuma pārvaldniekam, taču galvenā dzīvojamā ēka ir vēl tikai «uz papīra»

Spriežot pēc izkārtnes, būvniecības darbus Šlesera īpašumā veic SIA Avadel, bijusī SIA Ulmaņgatves centrs, kuras īpašnieks ir pats Šlesers. Valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā arī minēts, ka ministrs 2007. gadā iemaksājis 1.998 miljonus latu savas firmas kapitāla palielināšanai.