Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Trešdien, 9.decembrī, Tieslietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas noteic zvērinātu notāru tiesības reģistrēt laulības un paredz atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie zvērināta notāra, gan dzimtsarakstu nodaļā, informē ministrija.

Ar izstrādāto regulējumu paredzēts veicināt laulību reģistrāciju, piedāvājot alternatīvu iespēju tās reģistrēšanai, tādējādi stiprinot ģimenes institūtu. Iespēja laulāties pie zvērināta notāra saistāma ar iespēju iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām. Proti, personām tiks izskaidrots un piedāvāts sakārtot mantiskās attiecības ar laulības līgumu par mantisko attiecību režīma noteikšanu laulāto starpā un nodrošināts attiecīgu ierakstu veikšanu valsts publiskajos reģistros.

Grozījumi paredz iespēju atteikties no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā, jo mūsdienās šādai prasībai vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Liecinieku aicināšana tiek atstāta to personu ziņā, kuras vēlas izmantot šo simbolisko iespēju un noslēgt laulību liecinieku klātbūtnē, regulējumā paredzot personām tiesību pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus.

Ministru kabinets otrdien, 19.janvārī atbalstīja grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas noteic zvērinātu notāru tiesības reģistrēt laulības un paredz atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie zvērināta notāra, gan dzimtsarakstu nodaļā, informē Tieslietu ministrijā.

Ar izstrādāto regulējumu paredzēts veicināt laulību reģistrāciju, piedāvājot alternatīvu iespēju tās reģistrēšanai, tādējādi stiprinot ģimenes institūtu. Iespēja laulāties pie zvērināta notāra saistāma ar iespēju iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām. Proti, personām tiks izskaidrots un piedāvāts sakārtot mantiskās attiecības ar laulības līgumu par mantisko attiecību režīma noteikšanu laulāto starpā un nodrošināts attiecīgu ierakstu veikšanu valsts publiskajos reģistros.

Grozījumi paredz iespēju atteikties no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā, jo mūsdienās šādai prasībai vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Liecinieku aicināšana tiek atstāta to personu ziņā, kuras vēlas izmantot šo simbolisko iespēju un noslēgt laulību liecinieku klātbūtnē, regulējumā paredzot personām tiesību pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus.

2016. gadā noslēgto laulību līgumu skaits ir līdz šim lielākais pēdējo sešu gadu laikā, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati.

Iespēju šādi parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām Latvijā izvēlas arvien vairāk laulāto. 2016. gadā pie notāriem laulību līgumu noslēguši 1160 pāri.

«Sabiedrībā nostiprinās apziņa, ka arī mantiskās attiecības ir jākopj. Visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas viņam piederējis, un otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Arvien vairāk cilvēki vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulību līgumu arī tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu vai to, kas iegādāts pirms laulībām,» stāsta Sandra Stīpniece, LZNP priekšsēdētāja.

Laulību līgumu reģistrācija pēdējos gados ievērojami sarukusi, un visaugstākā popularitāte laulību līgumiem Latvijā bija laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam, novērojis Lursoft.

Pērn tika reģistrēti 832 laulību līgumi iepretim 2009. gada rekordam – 1411 laulību līgumiem. 2010. gadā laulību līgumu skaits sarucis teju uz pusi, salīdzinot ar 2009. gadu, un turpmākajos gados laulību līgumu skaitam bija tendence samazināties.

Savu aktualitāti ir zaudējusi arī laulāto mantisko atiecību līgumu reģistrācija starp pāriem, kur viens no laulātajiem ir ārvalstnieks. Pērn nav reģistrēts neviens šāda veida līgums. Visvairāk laulību līgumi ar ārvalstniekiem reģistrēti 2006. gadā (26) un 2005. gadā (25), informē Lursoft.

Kopumā Latvijā reģistrēti vairāk 13 704 laulāto mantisko līgumi. Visvairāk no tiem – 12 828 – nosaka mantas atšķirību, kas paredz, ka katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi rīkoties neatkarīgi no otra laulātā.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Gandrīz par desmito daļu šogad audzis noslēgto laulību skaits gada pirmajos 11 mēnešos, un augšupejoša tendence novērota arī iepriekšējos gados. Tikmēr Labklājības ministrija (LM) turpina strādāt pie plāna, lai stiprinātu laulību institūciju un izglītotu sabiedrību par laulību nozīmi. Šobrīd pat tiek veikts pētījums par jauniešu attieksmi par kopdzīves jautājumiem, jo līdz šim viedoklis bijis pretrunīgs. Lielas maiņas ministrijas politikā gan pētījuma rezultāti nenesīšot, taču sabiedrībā varētu atkal aktualizēties jautājums par partnerattiecību sakārtošanu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Ja nav laulības apliecības, valsts acīs tu otram cilvēkam, ar kuru kopā esi dzīvojis pat gadiem ilgi un gatavojies precēties, neesi nekas - šī skaudrā Zolitūdes traģēdijas izgaismotā patiesība bijis viens no iemesliem, kāpēc Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā šogad laulību skaits ir audzis. To nodaļas vadītājai Vinetai Lambertei atklājuši vairāki pāri, kuri pēc traģēdijas apzinājušies, cik liela nozīme ir juridiskajam statusam. Tas mudinājis attiecības oficiāli sakārtot.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada vienpadsmit mēnešos noslēgtas 11 647 laulības, tas ir par 916 laulībām jeb gandrīz 9% vairāk nekā 2013. gada vienpadsmit mēnešos. Attiecīgi novembrī noslēgtas 640 laulību - par 40 laulībām vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada. Un līdzīga tendence ir iepriekšējos gados ar izteiktu kāpumu 2011. gadā, kad noslēgto laulību skaits 11 mēnešos attiecībā pret iepriekšējo gadu auga gandrīz par ceturto daļu.

Veikala Tesco darbinieks, kurš, iespējams, draudējis nocirst galvu savai kolēģei un uzmest to uz jumta, jo viņa atteicās piedalīties fiktīvajās laulībās, apgalvo, ka viņš ir netaisnīgi atlaists no darba, raksta portāls baltic-ireland.ie.

Ekscentriskais strīds starp lielveikala darbiniekiem šonedēļ izskatīts Nodarbinātības apelāciju tiesā (Employment Appeals Tribunal).

28 gadus vecais grāmatvedības programmas students Jasirs Azads no Pakistānas apgalvoja, ka ir negodīgi atlaists no darba lielveikalā Tesco, jo viņa izteiktie nāves draudi ir «izdomāts apgalvojums».

Kā liecinieces tiesā tika pieaicinātas divas viņa kolēģes, kuras apgalvoja, ka vīrietis viņām piedāvājis tūkstošiem eiro par «laulībām uz papīra». Pakistānas pilsonis dzīvo Īrijā vairākus gadus, bet viņa studenta vīzas termiņš tuvojas beigām.

Tesco Sandymount veikala vadītāja Reičela Gartone liecinājusi - divas darbinieces sūdzējušās, ka ir «ļoti nobijušās un uztrauktas» par draudiem, ko izteicis J. Azads. Students minētajā veikalā strādājis nakts maiņā kopā ar sievietēm un izteicis draudus, jo viņas noraidījušas viņa piedāvājumu par 8000-10000 eiro noslēgt fiktīvas laulības.

Šā gada septiņos mēnešos valstī reģistrēti 12,5 tūkstoši jaundzimušie, un tas ir par 554 mazuļiem vairāk nekā 2013. gada pirmajos septiņos mēnešos.

Jūlijā valstī reģistrēti 2019 jaundzimušie – par 94 vairāk nekā pērnā gada jūlijā (šī gada jūnijā – 1813 dzimušie), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijā turpinās ne tikai dzimušo skaita pieaugums, bet arī palielinās noslēgto laulību skaits. Šī gada septiņos mēnešos Latvijā noslēgtas 6186 laulības, kas ir par 383 laulībām vairāk nekā 2013. gada attiecīgā periodā. Jūlijā valstī reģistrētas 1966 laulības, kas ir par 13 vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada (jūnijā reģistrētas 1377 laulības).

Jūlijā pieaudzis mirušo skaits – mūžībā aizgājuši 2423 cilvēki, kas ir par 271 vairāk nekā 2013. gada jūlijā un par 312 vairāk nekā šī gada jūnijā. Septiņos mēnešos reģistrēti 16 747 mirušie, un tas ir par 449 cilvēkiem mazāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā.

Vēstniecība Īrijā informē, ka sadarbībā ar Īrijas centrālo Dzimtsarakstu biroju iegūta statistika par 2013. gada pirmajā pusgadā Īrijā reģistrētām Latvijas valstspiederīgo personu laulībām. Gada pirmo sešu mēnešu laikā reģistrētas 86 laulības, no kurām 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem Īrijā ir nepieciešama vīza/uzturēšanās atļauja, – no tām 33 laulības ar Pakistānas pilsoņiem, raksta Baltic Ireland.

Ievērojama daļa laulību ar Latvijas pilsoņiem, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņiem Īrijā tiek pieprasītas Īrijas uzturēšanās atļaujas un brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienības teritorijā, tiek slēgtas arī citās valstīs – Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, Tanzānijā, Taizemē, Libānā, kā arī Latvijā. Šajā gadā trijos gadījumos Īrijas institūcijas arī veic pārbaudes par iespējami dubulti noslēgtām laulībām Latvijā un Īrijā.

Vēstniecība atgādina, ka šā gada 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties (arī fiktīvu laulību ceļā) ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tai skaitā Īrijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Nesen jau rakstījām, ka pastāv iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) risks, ja personas, kuras dzīvo nereģistrētās attiecībās veic regulārus maksājumus viena otrai un gada kopējā summa pārsniedz EUR 1 425 gadā.

Minētais risks, protams, nav aktuāls tikai nereģistrēto attiecību starpā. Šī problēma ir aktuāla arī citām personām, kuras veic «dāvinājumus» personām, kuri nav radinieki (palīdzība audžuvecākiem, konta papildināšana no ārvalstīm kaimiņam radinieku vajadzībām, ja radiniekiem nav bankas konts, utml.).

Kādi ir potenciālie risinājumi, ja VID piesakās uz auditu?

Attiecību juridiskā reģistrēšana

Samērā viegls risinājums ir juridiska attiecību reģistrēšana. Proti, tā ir, piemēram, laulība vai adopcija. Gadījumā, ja Latvijā palikušajiem radiniekiem vecuma dēļ ir grūti lietot bankas kontu, tomēr jārod iespēja lūgt atvērt pašiem savu kontu un veikt naudas pārskaitījumus tieši vecāku kontā.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Eiropas Savienības (ES) valstu parlamenti ir padevušies vilinājumam veidot tādu politiku, kas rada papildu valsts izdevumus un samazina nodokļu ieņēmumus. Šādas politikas sekas jūtam šodien pilnā mērā, un fiskālais līgums ir nepieciešams, lai šo praksi apturētu, finanšu ministra Andra Vilka vārdā par ceturtdien Saeimas ratificēto ES fiskālās disciplīnas līgumu, pauž Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, uzsverot, ka ratificētais līgums veicinās ekonomikas izaugsmi.

Jau vēstīts, ka 2011. gada 9. decembrī Eiropadomē eirozonas valstu vadītāji lēma, ka nepieciešams jauns starpvaldību līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. FM norāda, ka tas ir uzskatāms par līdzšinējā darba turpinājumu Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā. Līguma centrālais elements ir dalībvalstu budžeti jeb fiskālā disciplīna, un tas paredz veidu, kā iespējami laicīgi konstatēt, ja kāda valsts bīstami pietuvojas Māstrihtas kritēriju noteiktajai budžeta deficīta robežai 3% no IKP.

Līgums paredz stiprināt fiskālo disciplīnu un uzlabot ekonomikas pārvaldību gan eirozonā, gan tajās ES dalībvalstīs, kas izvēlēsies piemērot daļu līguma, neesot eirozonā. Līguma mērķis ir atturēt dalībvalstis no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas, skaidro ministrijas pārstāvji.

Pasaules bagātāko laulāto pāru laulību līguma neesamība var rezultēties ar miljonos ASV dolāru mērāmu naudas apjomu, kas uzņēmējdarbības magnātiem un slavenībām pēc laulības šķiršanas jāatvēl savām bijušajām sievām.

2013. gadā šķīrušies divi ietekmīgi pāri, kuru šķiršanās tiem izmaksājusi krietnu naudas summu.

Martā ziņu aģentūra Reuters ziņoja par Continental Resources vadītāja Harolda Hamma (Harold Hamm) un viņa sievas Sjū Annas Hammas (Sue Ann Hamm) laulības šķiršanu. H. Hamma bagātība tiek lēsta 11 miljardu ASV dolāru apmērā. Ja patiesi ir minējumi, ka Continetal Resuorces šefam un viņa sievai nav bijis noslēgts laulību līgums, šķiršanās uzņēmējam varētu būt bijusi dārgākā, kāda jebkad bijusi, raksta CNBC.

Savukārt šā gada jūnijā par šķiršanos no trešās sievas Vendijas Dengas (Wendi Deng) paziņoja miljardieris un mediju magnāts Rūperts Mērdoks (Rupert Murdoch). Tiek ziņots, ka R. Mērdokam ir noslēgts laulību līgums, kas samazinās mediju magnāta šķiršanās izmaksas. R. Mērdoka šķiršanās ar otro sievu Annu, ar kuru laulībā aizvadīti vairāk nekā 30 gadi, bagātniekam izmaksāja 1,7 miljardus ASV dolāru.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrēti 8656 jaundzimušie, un tas ir par 362 mazuļiem vairāk nekā 2013.gada pirmajos piecos mēnešos. Maijā valstī reģistrēti 1843 jaundzimušie, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tāpat turpinās noslēgto laulību skaita pieaugums. Piecos mēnešos Latvijā noslēgtas 2843 laulības, kas ir par 275 laulībām vairāk nekā 2013.gada attiecīgā periodā. Maijā valstī reģistrētas 709 laulības, kas ir par 62 vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada.

Šogad piecos mēnešos reģistrēti 12213 mirušie, un tas ir par 742 cilvēkiem mazāk nekā 2013.gada attiecīgajā laika periodā. Maijā mūžībā aizgājuši 2429 cilvēki.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs, un 2014.gada janvārī - maijā iedzīvotāju skaits, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 3557 cilvēkiem (pagājušā gada janvārī – maijā - par 4461).

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā reģistrēti 5068 jaundzimušie, un tas ir par 358 mazuļiem vairāk nekā 2013. gada pirmajos trīs mēnešos.

Martā valstī reģistrēti 1694 jaundzimušie, kas ir par 164 vairāk nekā 2013. gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati. Pēdējo trīs gadu dzimstības pieauguma tendence turpinās.

Pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 7413 mirušie, un tas ir par 817 cilvēkiem mazāk kā 2013.gada pirmajā ceturksnī. Martā mūžībā aizgājuši 2407 cilvēki.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs, un 2014. gada janvārī - martā iedzīvotāju skaits, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 2345 iedzīvotājiem (pagājušā gada janvārī – martā - par 3520).

Tāpat turpinās noslēgto laulību skaita pieaugums. Pirmajā ceturksnī Latvijā noslēgtas 1502 laulības, kas ir par 160 vairāk kā 2013.gada attiecīgā periodā. Martā valstī reģistrētas 540 laulības, kas ir par 40 vairāk kā šajā mēnesī pirms gada. Dzimstības un noslēgto laulību skaita pieaugumu var skaidrot ar to, ka 25 - 30 gadu vecumu sasnieguši astoņdesmito gadu vidū dzimušie, kad vidēji gadā piedzima 41 tūkstotis bērnu, un tas ir divas reizes vairāk nekā pēdējos gados.

Siguldas novadā ir attīstīta kokapstrāde, te darbojas lieli nozares uzņēmumi, tostarp arī mēbeļnieki. Netipisks mēbeļu ražotājs ir Tilibs&Lācis (SIA KD Stripes), kas nevis šļūc IKEA sliedēs, bet lauž savu ceļu ekskluzīvu mēbeļu eksportā.

«Bez ražošanas mēs Siguldā dzīvotu savās zelta rudens lapās, bet paēduši no tā nebūtu,» smejas Tilibs&Lācis dibinātājs un līdzīpašnieks Ivars Lācis. Viņš mēbeļu ražotni izveidoja 2001. gadā, pēc kāda laika pievienojās Māris Tilibs, un kopš tā laika «darbojamies kā laulāts pāris». Kompanjoni smejas, ka,strādājot kopā, viens otru redz vairāk nekā sievu.«Mums tāpat kā laulības dzīvē ir jāplāno kopīgais budžets, darāmie darbi, katram ir savi pienākumi,un tas nav vienkārši,» salīdzina Ivars. Ilgie «laulības gadi» apliecina, ka atrast kopsaucēju Ivaram un Mārim izdodas arī ilgtermiņā.

Mazāk ir vairāk

Uzņēmuma interneta vietnē atrodama frāze,ka ražotnes saimniekiem ir redzējums par nākotnes mēbelēm. «Mums ir konkrēta vīzija, kādas mēbeles vēlamies gatavot, un mums ir savas dizaina iezīmes. Tas viss kopā raksturo mūsu redzējumu par kvalitāti un mēbeles ilgmūžību,» stāsta Ivars. «Tajā pašā laikā jāapzinās, ka neviens nav tik perfekts kā anekdotē japāņi, kas pasūtījumam iepakojuši līdzi arī dažus brāķus, jo prasībās bija teikts, ka pieļaujami pāris procentu brāķa,» smejas Ivars.Ivaru un Māri interesē tādi būtiski jautājumi kā mēbeļu kalpošanas laiks, un šāda attieksme mūsdienu pērc-un-izmet ekonomikā ir kļuvusi par retumu.Protams, tas atspoguļojas cenā, un arī te Ivaram un Mārim ir savs kategoriskums – ja klients vēlas apzināti ietaupīt uz kvalitāti, piemēram, prasot izmantot lētāko furnitūru, no pasūtījuma veikšanas Tilibs&Lācis atsakās.«Labai mēbelei būtu jākalpo ilgu laiku, desmitgadi ir minimālā robeža. Kā sabiedrība mēģinām zaļi domāt un neizmantot plastmasas maisiņus,tajā pašā laikā šņikājam kokus nost un ražojam galdiņus, kuri ir lēti un nekvalitatīvi un kurus pēc ballītes var izmest laukā. Tāpēc uzskatu, ka nevajadzētu tiekties uz mēbeļu fast-food. Nav pareizi,ka mēbeles ir tik īsmūžīgas, tajā pašā laikā varbūt arī nav jābūt tik konservatīviem kā britiem, kas iegādātās mēbeles lieto gadus trīssimt. Man pašam šķiet, ka mazāk ir vairāk. Labāk, lai mājās ir pāris labu krēslu, nevis desmit sliktu,» stāsta Ivars. Viņaprāt,katalizators tam, vai mēbele ir laba, ir gandarījums,ko tā sniedz lietotājam.

Turpmāk iedzīvotāji varēs elektroniski pieprasīt atkārtotu laulības, dzimšanas, miršanas apliecību vai izziņu, izmantojot e-pakalpojumus Latvijas valsts portālā latvija.lv. Privātpersona pieprasītos dokumentus varēs saņemt izvēlētā dzimtsarakstu nodaļā vai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā.

Izmantojot e-pakalpojumu Statistisko datu sniegšana pēc pieprasījuma, būs iespēja pieprasīt un saņemt dzimšanas, laulības vai miršanas reģistrācijas statistiskos datus. Šī pakalpojuma mērķa grupa ir uzņēmumi, kuri nodarbojas ar komercdarbības attīstības plānošanu, kā arī personas, kuras veic statistisko datu apstrādi zinātniskiem, pētnieciskiem un citiem mērķiem, norāda Tieslietu ministrija.

E-pakalpojumi izveidoti, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu «Vienota civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma», kuru realizēja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Valsts reģionālās attīstības aģentūru.

Patlaban no amata atstādinātais Finanšu ministrijas (FM) ierēdnis Vladimirs Vaškevičs pagājušās nedēļas nogalē atkal devies laulības ostā ar savu šķirto sievu miljonāri Ināru Vilkasti.

«Pēc drošu, bet neoficiālu avotu atzītā, abu atkalapvienošanās ceremonija notikusi Jelgavā, Dzirnavu ielā 1, kur atrodas Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīca,» raksta portāls Ir.lv.

To, ka Vaškevičs un Vilkaste atkal apprecējušies, apstiprinājis arī viens no svinību dalībniekiem baņķieris un miljonārs Valērijs Belokoņs, proti, tālruņa īsziņā jautāts, vai patiesībai atbilst fakts, ka «pagājušās nedēļas nogalē jūs piedalījāties Vladimira Vaškeviča un Ināras Vilkastes atkārtoti noslēgto laulību svinībās», Belokoņs atbildēja: «Jā, apmeklēju.»

Kurzemes apgabaltiesa atlikusi līdz 13. decembrim lietas izskatīšanu, kurā a/s Swedbank vērsās pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa dzīvesbiedri Antru Griģi.

Tiesas sēde atlikta pēc abu pušu lūguma, un lietu skatīs slēgtā sēdē 13. un 14. decembrī, Db.lv informēja Kurzemes apgabaltiesā.

Db.lv jau rakstīja, ka banka prasīja naudas parāda piedziņu, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu. Swedbank vērsās pret 26 uzņēmēja Andra Griģa īpašumiem, lai nodrošinātu prasību par parāda piedziņu. Banka uzskata, ka Griģis ar sievu Antru noslēdzis laulību līgumu ar mērķi pārrakstīt uz sievas vārda lielāko daļu savu īpašumu un tādējādi izvairīties no parādu segšanas. Kurzemes apgabaltiesa noraidīja arī Antras Griģes pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu Swedbank prasībā. Sākotnēji atklāti skatīto lietu pēc tiesas lēmuma turpina skatīt slēgtās sēdēs.

«Latvijas valsts un tās institūcijas specdienestu iniciatīvas un intensīva spiediena rezultātā acīmredzami zaudējušas kontroli pār notiekošo izmeklēšanu, atļaujot ļaunprātīgi izmantot varu dienestiem, kuru darbība valsts līmenī ir noteikta kā slepena un kuru darbinieki, personīgu motīvu vadīti, īsteno Ināras vilkastes un viņas ģimenes vajāšanu. Šo iemeslu dēļ Ināra Vilkaste ar komitejas Justice for Inara (Taisnīgumu Inārai) palīdzību spiesta meklēt atbalstu Eiropā,» teikts speicāli bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedres I. Vilkastes cilvēktiesību aizstāvībai speciāli izveidotās komitejas Justice for Inara paziņojumā.

Justice for Inara komitejas vadītājs ir bijušais Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Valters Švimmers (Valter Schwimmer), un viņš pievērsies I. Vilkastes lietai, jo vēlējies panākt «progresu cilvēktiesību aizsardzības jomā». Tādēļ viņa vadībā 18. un 19. aprīlī Starsbūrā, kur atrodas arī Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izskatīja lietu «par ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoni, uzņēmēju I. Vilkasti».

«Kopš 2006. gada pret I. Vilkasti un viņas ģimeni ir vērsta krimināla sazvērestība un dažāda veida noziedzīga ļaunprātība. Specdienestu atbalstīta noziedznieka naudas izspiešanas mēģinājumi no I. Vilkastes, ugunsgrēku sarīkošana, spridzināšana, meitas nolaupīšanas mēģinājums, slepkavības mēģinājums, ģimenes aizstāvības advokāta bezvēsts pazušana bija tikai sākums aizdomīgai necaurspīdīgai izmeklēšanai, simtiem civiltiesisko un kriminālprocesu, kā arī I. Vilkastes un viņas ģimenes publiskai apmelošanai,» teikts Justice for Inara paziņojumā.

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Šī gada sešos mēnešos reģistrēts 14 291 mirušais, kas ir par 1 434 mirušajiem jeb 9,1 % mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā un par 49 mirušajiem jeb 0,3 % mazāk nekā laikā pirms pandēmijas – 2019. gada pirmajā pusē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Pirmajā pusgadā augstākie mirstības rādītāji novēroti janvārī, kad miris 3 001, kas bija par 93 mirušajiem jeb 3,2 % mazāk nekā pērn janvārī, savukārt mazākais mirušo skaits bija jūnijā – 2 124, kas bija par 174 mirušajiem jeb 7,6 % mazāk nekā pērn jūnijā.

Dzimstība turpina samazināties un joprojām ir vairāk nekā uz pusi zemāka par mirstību. Šogad pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 7 051 bērns – ir par 975 dzimušajiem jeb 12,1 % mazāks nekā 2022. gada attiecīgajā laika periodā.

2023. gada pirmajā pusgadā iedzīvotāju skaits valstī dabiskās kustības rezultātā samazinājies par 7 240 cilvēkiem, kas ir par 6,0 % mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Neskatoties uz brīdinājumiem un preventīviem pasākumiem, fiktīvo laulību upuru skaits turpina augt. Pērn tikai sabiedriskajā organizācijā Patvērums. Drošā māja vien pēc palīdzības vērsās 86 meitenes - šogad dažos mēnešos to jau ir 35.

Pēc diviem gadiem fiktīvā laulībā Dublinā uz mājām kādā no Kurzemes pilsētām atbēgusi latviete Anna. Viņas stāsts ir līdzīgs daudzu latviešu sieviešu piedzīvotajam, kas devušās meklēt labāku dzīvi uz Īriju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Arī Annai kāds paziņa ekonomiskās krīzes laikā solījis, ka Dublinā atradīšot darbu. Parādos iestigusī Anna, paņēmusi piecus gadus veco meitu, devās uz Īriju. Lidostā viņu sagaidījuši divi pakistāņi, kas aizdevuši uz māju, kur dzīvojuši vēl astoņi vīrieši.

Sākumā pakistāņi viņu ēdinājuši. Meitai atraduši skolu. Darba atrašanu apgrūtināja fakts, ka Anna nezināja angļu valodu. Pēc pāris mēnešiem viņai pakistāņi likuši parakstīt papīrus un paziņojuši, ka ar vienu no viņiem būs jāprecas. Laulību pēc tam varēšot šķirt un par darījumu viņa saņemšot naudu.