Vācijas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ruprehts Polencs (Ruprecht Polenz) sarunā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski akcentējis, ka Vācija augstu vērtē Latvijas apņemšanos pievienoties eirozonai.
«Latvija ir pierādījusi, ka spēj pārvarēt krīzi un tagad sper nākamo soli – apliecina, ka gatava pievienoties eirozonai. Lai arī eiro ieviešana Latvijā ir nākotnes mērķis, tas jau šodien ir būtisks signāls pārējām eirozonas valstīm. Tas pozitīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību un jaunu investoru ienākšanu Latvijā,» teicis Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Premjers informējis, ka Latvija jau šomēnes sākusi pildīt Māstrihtas kritērijus.
Premjers aktualizējis arī Baltijas valstu prioritātes jaunajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā - nodrošināt pietiekamu kohēzijas finansējumu un panākt taisnīgu tiešmaksājumu sadali. R.Polencs paudis, ka vienošanās par nākamo finanšu perspektīvu tiks panākta diskusiju ceļā.
Puses bijušas vienisprātis, ka valstu divpusējās attiecības ir labas. Vienlaikus premjers uzsvēris, ka Vācija ir viens no svarīgākajiem partneriem daudzās jomās un Latvija piešķir lielu nozīmi sadarbības stiprināšanai ekonomikā, kultūrā un izglītībā.
Latvijas un Vācijas tirdzniecības rādītāji:
Būtiskākās eksporta preces uz Vāciju 2012.gada 2.ceturksnī bijušas koksne un tās izstrādājumi (25,14%), metāli un to izstrādājumi (16,37%), transporta līdzekļi (7,46%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (7,17%), ķīmiskās rūpniecības produkcija (6,37%). Savukārt importā no Vācijas dominē mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (27,45%), transporta līdzekļi (23,36%), plastmasas un izstrādājumi no tām, kaučuks un gumijas izstrādājumi (8,49%), metāli un to izstrādājumi (8,37%), ķīmiskās rūpniecības produkcija (7,60%).
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, Vācija šobrīd ir piektais lielākais investors pēc tiešajām ārvalstu investīcijām (474 MEUR). Investīcijas galvenokārt veiktas elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē (35%), operācijās ar nekustamo īpašumu (22%) un apstrādes rūpniecībā (17%).