2016. gada augustā, salīdzinot ar 2015. gada augustu, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 1,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 2,3 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 2,8 %.

2016. gada augustā salīdzinājumā ar 2015. gada augustu lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 23,7 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 21,1 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 9,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 7,9 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 7,2 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 4,9 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 3,0 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 2,5 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 0,6 %).

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 4,5 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 6,3%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,8 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 21,3 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 12,6 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,8 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 1,0 %), kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecībā (par 4,7 %), kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (7,5 %).

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 1,8 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 1,6 %.

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar 2015. gada septembri lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 12,2 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 11,3 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 9,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 7,3 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 6,2 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 16,2 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 2,6 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 1,6 %).

Šā gada maijā, salīdzinot ar 2015. gada maiju, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums palielinājās par 2,1% un nepārtikas preču grupā – par 3,9%.

2016. gada maijā salīdzinājumā ar 2015. gada maiju lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 19%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 11,1%), autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 9,5%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 8%). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 10,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 6,2%), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 1,9%).

2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 3,9 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 4,6 %.

2016. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2015. gada jūliju lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 15,5 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 12,2 %), autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 11,5 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 4,2 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 1,8 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,3 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 7,6 %), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 6,1 %), kā arī kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā (par 1,7 %),

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 1,3 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 29,8 %), mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 7,2 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 6,7 %), kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 5,4 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 14,0%), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 4,0 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 2,5 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 13,0 %.

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 4,6%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3%.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 15,0%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 14,4%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 13,6 %), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 6,1%). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 4,3 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,6%).

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,8 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,4 %, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms – par 0,9 %.

2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 19,3 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 18,3 %) un autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 12,0 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 8,1%), mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 5,6 %), kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 2,7 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,2 %.

2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 1,5 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 8,7 %.

Šajā novembrī salīdzinājumā ar pērno novembri lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 42,6 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 22,7 %), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 15,4 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 7,3 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 4,2 %), nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 1,5 %), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 1,2 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 11,4 %.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 7,7%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,1%.

CSP norāda, ka lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 18,9%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 18,8%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 16,2%), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 3,3%). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,9%), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,1%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,5 %.

2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,0 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,7 %.

CSP dati atklāj, ka lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 23,7 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 19,8 %), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 14,0 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 9,5 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,0 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,2 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 6,2 %.

2017. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 0,8 %, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms – par 0,6 %.

2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 5,7 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 7,4 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,7 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 24,5 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 12,0 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 7,0 %).Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,7 %), kā arī kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecībā (par 2,1 %).

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 4,4 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,6 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 1,1 %.

Nepārtikas preču grupā vislielākais apgrozījuma kāpums, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, bija nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (par 31,1 %), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 14,7 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 10,2 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,2%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 11,2 %), kā arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 5,1 %).

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7 %.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – palielinājās par 6,8 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūliju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 27,1 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 12,3 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 9,7 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 3,7 %. 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,9 %.

2017. gada maijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,4%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,8%.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 34,4%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 18,2%), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 11,7%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 8,5%). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 7,9%), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,1%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 6,5%.

2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,1 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,9 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 12,5 %), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 10,6 %). Savukārt lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 14,2 %) un mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 2,6 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 8,8 %.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,4%.

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 6,1 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 0,1 %.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 15,0 %), kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā (par 7,8 %), kā arī mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (par 41,7 %). Lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 15,4 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 5,8 %), kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība (par 7,5 %).

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,3 %, autodegvielas - par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būtisks apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 36,0 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 27,7 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 16,3 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 25,5 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 2,3 %.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Stikloto konstrukciju ražotājas SIA Aile grupa svarīgākie tirgi pašlaik ir ne tikai Skandināvija, bet arī Vācija, šogad uzņēmums sāks apgūt Lielbritānijas tirgu.

SIA Aile grupa jau 20 gadus ražo un realizē stiklotās konstrukcijas Latvijas tirgū. Pirms deviņiem gadiem uzņēmums pievērsies eksporta attīstībai – tika realizēti pirmie projekti Islandē, kam pamazām sekoja arī projekti Skandināvijas valstīs. Jau piecus gadus uzņēmums strādā Vācijā un kopš pagājušā gada arī Šveicē, piedāvājot klientiem risinājumus no projektēšanas līdz montāžai.

Pašlaik lielākā daļa SIA Aile grupa produkcijas tiek eksportēta. Pērn eksports nodrošināja 80% apgrozījuma. «Eksportu organizējam sadarbībā ar savu mātes uzņēmumu a/s UPB un tā pārstāvniecībām ārvalstīs. Aile grupa veic konstrukciju projektēšanu un ražošanu, savukārt a/s UPB ārvalstīs nodrošina to montāžu,» skaidro Dainis Bērziņš, SIA Aile grupa valdes priekšsēdētājs. Pašlaik SIA Aile grupa galvenokārt strādā Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Šveicē, un ir bijuši atsevišķi projekti arī Krievijā, Francijā un Grieķijā. «Šobrīd svarīgākie tirgi ir Skandināvijas valstis un Vācija, un šogad sāksim darbu arī Lielbritānijā,» saka D. Bērziņš. Tur ir nodibināts uzņēmums, tikko sākta tā darbība.

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Par 4,4% palielinājās pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%.

2

013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 8,6%, bet nepārtikas preču grupā – par 1,5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Straujākais apgrozījuma pieaugums decembrī bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 27,6%, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 25,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 20,2%, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,6%, kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā – par 11,2%.

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).