Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) šodien publicējusi ziņojumu, kurā tā brīdina par lielāku iespēju, ka nāks jauns recesijas vilnis.

Aģentūras speciālisti ziņojumā The Specter Of A Double Dip In Europe Looms Larger, uzsver, ka Eiropas ekonomikas perspektīvas negatīvi ietekmē uzņēmēju uzticības zudums un ASV ekonomikas lejupslīde.

«Mēs joprojām neparedzam krīzes nākamo vilni šī vārda tiešā nozīmē, tomēr mēs paredzam ievērojamus atkārtotas recesijas riskus Rietumeiropā,» ziņojumā pavēstījis Žans – Mišels Siks (Jean-Michel Six), S&P Eiropas ekonomikas vadošais speciālists. «Mēs paredzam, ka iespēja nākamajā gadā Rietumeiropā atgriezties recesijai sasniegusi 40%,» norāda eksperts.

Aģentūra arī norāda, ka augustā un septembrī tās veiktie uzņēmumu pētījumi liecina par biznesa klimata pasliktināšanos, kas novērots ne tikai tajās valstīs, kuras parādu krīzei ir pakļautas visstiprāk, bet arī «eirozonas kodola valstīs» un Lielbritānijā.

Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) negaidīti samazinājies arī šā gada trešajā ceturksnī, ziņo Bloomberg.

Pirms oficiālo datu publiskošanas ārvalstu mediji atspoguļoja ekspertu prognozes par to, ka Lielbritānijai trešajā ceturksnī, visticamāk, būs izdevies izkļūt no recesijas.

Taču valsts IKP sarucis par 0.4%, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, liecina valsts statistikas biroja sniegtā informācija.

Bloomberg News aptaujātie ekonomisti bija prognozējuši IKP pieaugumu par 0.2%.

Bloomberg norāda, ka Lielbritānija var izrādīties pēdējā no G7 valstīm, kurai izdosies izkļūt no recesijas. G7 ietilpst ASV, Japāna, Vācija, Francija, Lielbritānija, Kanāda un Itālija. Francija, Vācija un Japāna no recesijas izkļuva jau otrajā ceturksnī.

Lielbritānijas pakalpojumu nozares, kas veido 76% no ekonomikas, sarukušas par 0.2%, savukārt rūpnieciskā ražošana samazinājusies par 0.7%. Būvniecībā bijis kritums par 1.1%.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Stikloto konstrukciju ražotājas SIA Aile grupa svarīgākie tirgi pašlaik ir ne tikai Skandināvija, bet arī Vācija, šogad uzņēmums sāks apgūt Lielbritānijas tirgu.

SIA Aile grupa jau 20 gadus ražo un realizē stiklotās konstrukcijas Latvijas tirgū. Pirms deviņiem gadiem uzņēmums pievērsies eksporta attīstībai – tika realizēti pirmie projekti Islandē, kam pamazām sekoja arī projekti Skandināvijas valstīs. Jau piecus gadus uzņēmums strādā Vācijā un kopš pagājušā gada arī Šveicē, piedāvājot klientiem risinājumus no projektēšanas līdz montāžai.

Pašlaik lielākā daļa SIA Aile grupa produkcijas tiek eksportēta. Pērn eksports nodrošināja 80% apgrozījuma. «Eksportu organizējam sadarbībā ar savu mātes uzņēmumu a/s UPB un tā pārstāvniecībām ārvalstīs. Aile grupa veic konstrukciju projektēšanu un ražošanu, savukārt a/s UPB ārvalstīs nodrošina to montāžu,» skaidro Dainis Bērziņš, SIA Aile grupa valdes priekšsēdētājs. Pašlaik SIA Aile grupa galvenokārt strādā Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Šveicē, un ir bijuši atsevišķi projekti arī Krievijā, Francijā un Grieķijā. «Šobrīd svarīgākie tirgi ir Skandināvijas valstis un Vācija, un šogad sāksim darbu arī Lielbritānijā,» saka D. Bērziņš. Tur ir nodibināts uzņēmums, tikko sākta tā darbība.

Cēsīs strādājošais automātisko ātrumkārbu restaurācijas uzņēmums Recro nolēmis paplašināt savu darbību ārpus Latvijas robežām.

Vēloties palielināt darbības apjomus, uzņēmums plāno atvērt filiāles eksporta valstīs. Sadarbības partneri tam šobrīd ir Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā un Vācijā.

Uzņēmums grib iegūt lielāku klientu uzticību, un to vislabāk var izdarīt, atverot vietējo pārstāvniecību. «Mēs plānojam atvērt filiāli Francijā, kur gan netiks veikta ātrumkārbu restaurācija, taču kvalitatīvā līmenī tās tiks uzstādītas. Ļoti svarīgi ir «izlauzties» eksportā, jo ar Latvijas tirgu mums nepietiek. Francijā tirgus ir ar ļoti lielu potenciālu, arī konkurentu tur īsti nav. Raugoties no loģistikas viedokļa, šis tirgus mums ir viegli sasniedzams. Arī kopumā mūsu nozarē ir labs potenciāls, jo automātisko ātrumkārbu īpatsvars pieaug un jauno ātrumkārbu kalpošanas mūžs kļūst arvien īsāks. Savukārt nākotnes izaicinājums ir elektromašīnas, kurām klasiskās automātiskās ātrumkārbas vairs nebūs nepieciešamas,» stāsta SIA Recro attīstības daļas vadītājs Normunds Aspers.

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu nodokli vismaz 21% apmērā.

"Cilvēkiem ir apnicis, ka lielās kompānijas nemaksā taisnīgu nodokļu daļu," intervijā izdevumam "Die Zeit" sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tādas tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos.

Lemērs sacīja, ka Francija bija ierosinājusi 12,5% nodokli, bet, ja ASV ierosinātā likme ir sarunu iznākums, tad arī Francija ir gatava tam piekrist.

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopīgajā intervijā ar Lemēru piebilda, ka arī viņš neiebilst pret ASV ierosinājumu.

Vašingtona aprīlī paziņoja, ka centīsies panāk, lai tādas milzīgas kompānijas kā "Amazon" maksā taisnīgu nodokļus daļu valstīs, kur gūst peļņu.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Terra restorāni līdzīpašniece Ilze Megne. Restorāns Terra atrodas Blaumaņa ielā. «Pie mums ēd gan gaļēdāji, gan veģetārieši, gan cilvēki, kuriem nepieciešams ievērot noteiktas diētas – Terra ļauj sakomplektēt savu ēdienu pašam. Un jāpiemin, ka liela daļa no restorāna augļu un dārzeņu klāsta nāk no mūsu pašu saimniecības Kuldīgā, jo gatavojot priekšroku dodam sezonas produktiem,» stāsta I. Megne.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms pievērsos restorānu biznesam, es strādāju finanšu konsultāciju jomā. Tolaik saspringtā ikdienas ritma dēļ bija grūti atrast vietu, kur varētu ātri un veselīgi paēst. Izvēle nereti krita uz maizītēm, bulciņām vai citām veiklām uzkodām, ko par pilnvērtīgu uzturu nosaukt nevar. Tāpēc radās vēlme šādu vietu izveidot. Šī bija un, manuprāt, daļēji joprojām ir samērā brīva niša – kur ikdienā ātri, garšīgi un veselīgi paēst par cenām, kuras vari atļauties. Turklāt man patīk strādāt ar cilvēkiem.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Eiropai ir jābūt atvērtai cilvēkiem, kas nāk no tās kaimiņvalstīm, un tā nevar nevienam patvēruma meklētājam ļaut noslīkt Vidusjūrā

To intervijā DB saka Vācijas Darba devēju konfederācijas (BDA) ģenerāldirektors sociālās politikas jautājumos Pēteris Klēvers (Peter Clever). Viņš runā arī par Vācijas kļūdām, sadarbībā ar citām Eiropas valstīm, un norāda, ka minimālās algas ieviešana Vācijā, to attiecinot arī uz īslaicīgiem iebraucējiem no citām valstīm, ir līdz šim vēl nepiedzīvots tirgus protekcionisma gadījums, aicinot visus šīs birokrātiskās normas skartos uzņēmumus vērsties ar sūdzībām Eiropas Komisijā.

Vācijā aktuāla problēma ir dažādu speciālistu trūkums. Kā to ir plānots risināt?

Mums, pirmkārt, ir labāk jāizmanto savas valsts potenciāls. Ja 20% no skolas beidzējiem nav sagatavoti darba dzīvei, tad nav runa par stulbiem cilvēkiem, bet gan par to, ka skolu sistēmā kaut kas nefunkcionē. Tad mums kā biznesam ir jāsaka, ka mēs tomēr pieņemsim darbā šos cilvēkus. Tas nav vienkārši, bet nesen sadarbībā ar arodbiedrībām ir iedzīvināti instrumenti, lai darbā pieņemtu tā saucamos sarežģītos jauniešus. Tas attiecas arī uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai mazinātu aizspriedumus pret šo cilvēku spējām. Dažās jomās šie cilvēki izrādās pat labāki speciālisti. Piemēram, vācu lielais IT uzņēmums SAP paziņoja par 300 autistu pieņemšanu darbā. Viņi izrādījās ārkārtīgi piemēroti ļoti monotona kontroles darba veikšanai. Tas attiecas arī uz sieviešu darbu, kas gan procentuāli tiek pieņemtas darbā diezgan daudz, tomēr strādā salīdzinoši mazu stundu skaitu nedēļā. Tas saistīts ar to, ka mums pietrūkst bērnu uzraudzīšanas iestāžu. Mums ir arī nepieciešami ieceļotāji Vācijā, bet ne no ES. Es saprotu, ka dzīvesvieta tiek mainīta grūtu apstākļu dēļ, ja dzimtā zeme vairs nespēj cilvēkam un viņa ģimenei piedāvāt drošu un ilgtspējīgu nākotni. Tās arī, protams, ir individuālas tiesības uz brīvību, bet es esmu pret to, ka ES ietvaros tiek mēģināts atņemt kvalificēto darbaspēku. Tāpēc mēs Vācijā meklēsim darbaspēku ārpus ES, konkrēti tajās valstīs, kur, pat uzlabojoties ekonomikas apstākļiem lielā cilvēku skaita pieauguma dēļ, jauniešiem nevar tikt piedāvāta ilgtspējīga nākotne. Tās ir atsevišķas Āzijas valstis un Āfrika. Taču tas pieprasa lielu sabiedriski politisko uzskatu maiņu Vācijā. Mums pašlaik ir visliberālākie ieceļošanas nosacījumi ES, tikai mūsu ārzemju pārstāvniecības un vēstniecības tos vēl nav pa īstam iedzīvinājušas. Politiskajās debatēs tas tiek diskutēts ar nosaukumu viesmīlības kultūra. Tāpat mums Vācijā ir jāatrisina ar bēgļiem saistītais jautājums, lai viņi pie mums varētu strādāt. Piemēram, šodien sīrieti, pat ja pret viņu nenotiek politiska vēršanās, sūtīt atpakaļ uz Sīriju nevar. Pašlaik šādiem ieceļotājiem darba iespēju Vācijā nav, tāpat jauniešiem, kas ierodas Vācijā bēgļu gaitās, būtu jānodrošina izglītošanās iespējas.

Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes dienaskārtībā viens no aktuālākajiem ir jautājums par tā dēvēto uzņēmumu – nacionālo čempionu – izveidi un atbalstu.

To īpaši atbalsta Vācijas un Francijas valdības, daudz skeptiskāki ir ekonomikas eksperti, kā arī Eiropas Komisijas (EK) Konkurences direktorāts. Īpaši šis jautājums saasinājās pēc tam, kad EK iebilda pret vācu uzņēmuma Siemens un franču uzņēmuma Alstom dzelzceļa sadaļas apvienošanu. EK to argumentēja ar konkurences samazināšanu konkrētajā sektorā un augstākām cenām patērētājiem. Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele un ekonomikas ministrs Pēters Altmeiers jau ir pauduši, ka Eiropas konkurences tiesības, kas liek šķēršļus šādiem apvienošanās darījumiem, ir novecojušas, jo ir jādomā par Eiropas uzņēmumu globālo konkurētspēju un spēju konkurēt ar milzīgajām ASV un Ķīnas kompānijām.

Francijā no pirmdienas cilvēkiem, kas vēlas iekļūt restorānos un kafejnīcās un doties iekšzemes ceļojumos, nepieciešams uzrādīt "Covid pasi".

"Covid pase" jau kopš 21.jūlija ir nepieciešama, lai apmeklētu kinoteātrus, teātrus, muzejus un citas kultūras iestādes, bet no pirmdienas tā būs nepieciešama arī daudzās citās vietās.

Jauno prasību mērķis ir pamudināt vairāk cilvēku vakcinēties pret Covid-19 un palēnināt koronavīrusa izplatību. Pašreiz Francijā lielāko daļu Covid-19 gadījumu izraisa koronavīrusa delta paveids.

Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 36 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 54% no iedzīvotāju kopskaita.

"Covid pasi" Francijā var saņemt cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši Covid-19 testu un tā rezultāts bijis negatīvs.

Pēc tam, kad ASV pagājušajā nedēļā zaudēja savu AAA reitingu, arvien biežāk dzirdamas spekulācijas, ka Francija ir neaizsargāta pret tādu pašu likteni, raksta thelocal.fr.

«Francija ir vistrauslākā no ar AAA reitingu novērtētākajām valstīm Eiropā,» pirms divām nedēļām AFP norādījis kāds prezidentam Nikolā Sarkozī tuvu stāvošs informācijas avots.

Tirgus noskaņojums pirmdien apstiprinājis šīs bailes.

Valdības parāds Francijā 2010.gada beigās sasniedza 1,59 triljonus eiro. Salīdzinājumam - Itālijas parāda rādītājs bija 1,8 triljoni eiro. Taču Francijai ir bijis lielāks budžeta deficīts nekā Itālijai katru gadu kopš 2006.gada.

«Ir arvien vairāk pazīmju, ka Francija drīzumā varētu zaudēt augstāko reitingu,» pirmdien vēstīja Wall Street Journal.

«Francija manā skatījumā nav AAA valsts,» Bloomberg sacījis Pols Donovans no UBS. «Francija nevar drukāt savu naudu, kas ir būtiska atšķirība no ASV. Tirgi to neuztver kā AAA valsti,» viņš skaidrojis.

Augustā krietni uzlabojusies investoru uzticība stabilai ekonomikas attīstībai Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas saistāms ar dažu lielāko Rietumeiropas ekonomiku izaugsmi pagājušajā ceturksnī, ziņo Bloomberg.

Investoru un analītiķu gaidu indekss šim reģionam attiecībā uz nākamajiem sešiem mēnešiem augustā pieaudzis līdz 36 punktiem, liecina ZEW Center for European Economic Research un Erste Bank AG aptauja.

Aptuveni 56% no aptaujātajiem finanšu tirgus ekspertiem tagad paredz, ka nākamo sešu mēnešu laikā reģionā gaidāma izaugsme.

Bloomberg norāda, ka Austrumeiropas ekonomiku izredzes uzlabojas līdz ar to lielāko tirdzniecības partneru izkļūšanu no recesijas, kā rezultātā atdzīvojas eksporta tirgi, kas ir galvenais faktors Austrumeiropas ekonomikas atlabšanai.

Lielākais optimisma pieaugums konstatēts Slovākijā un Čehijā, bet mazākais - Polijā un Horvātijā.