Projekts Rail Baltica ir viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm, ko atbalsta visas ES dalībvalstis, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījusi Eiropas Komisijas pārstāve Katerina Trautmane, kas koordinē Ziemeļjūras-Baltijas koridora projektu, kura daļa ir Rail Baltica.

Viņa izteikusi cerību, ka arī nākamajā bloka finanšu perspektīvā ES šo projektu finansēs 85% apmērā.

«Es to ļoti atbalstu, bet lēmumi būs atkarīgi no dalībvalstīm. (..) Šī ir viena no sekmīgākajām Eiropas programmām, tādēļ šobrīd izdevies pārliecināt pat tās dalībvalstis, kuras to agrāk neatbalstīja. Nevaru pateikt, kas notiks pēc Breksita, to lems dalībvalstis. Mēs, koordinatori, sniedzam ieteikumus par finansējuma turpināšanu. Varu sacīt - ja kāds projekts ir labākais, tad tas ir Rail Baltica,» norādījusi EK pārstāve.

Trautmanei jautāts, kā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija Rail Baltica tiks uzturēta pēc tam, kad projekts būs pabeigts, jo izmaksu un ieguvumu analīze liek domāt, ka projekts ir labs, taču vērtējot to tikai kā finanšu investīciju, redzams, ka tas var būt nerentabls. Kā atzinusi koordinatore, atbildes uz to vēl nav.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Katrs ceturtais Latvijas autovadītājs regulāri pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, jo ir ātras braukšanas cienītājs, secināts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas Ātrums. Nāvīgi viltīgs. Esi gudrāks! ietvaros veiktajā autovadītāju aptauja.

Savukārt viena trešā daļa šoferu parasti cenšas ievērot ātruma ierobežojumus, bet atlikušie - ievēro atļauto un drošo ātrumu, jo baidās no soda, vai arī pārkāpumus izdara tikai situācijās, kad tas patiesi ir nepieciešams.

Aptaujā kā iemesli ātrai braukšanai visbiežāk tika minēta steiga, neuzmanība un citu satiksmes dalībnieku pārāk lēnā braukšana. Vēl pie iemesliem regulārai ātruma pārsniegšanai tiek nosaukts arī sacensību gars, kā arī stresa un dusmu izgāšana.

Arī vīriešu un sieviešu rīcība pie auto stūres ir samērā atšķirīga. Vīrieši autovadītāji brauc ātrāk un regulāri pārsniedz ātrumu. Katrs piektais stiprā dzimuma pārstāvis pārsniedz ātrumu vismaz par 20 km/h, kā arī viņus vairāk sadusmo citu satiksmes dalībnieku tūļāšanās. Nereti vīrieši ceļu jauc ar sacīkšu trasi vai dusmu un negatīvo emociju izlādes vietu, turklāt viņi vēlētos mīkstināt valstī noteiktos sodus par ātruma pārsniegšanu.

Salīdzinoši lētais elektriskais skrejritenis Xiaomi MiJia M365 noderēs biroja darbiniekiem, lai ātri veiktu nelielus attālumus pilsētā

Nīkstot garā galvaspilsētas sastrēgumā un caur automašīnas logu priecājoties par saulaino dienu, neviļus pārņem domas par citādiem pārvietošanās līdzekļiem pilsētā. Kājas un velosipēds ir pārbaudīta, klasiska un patīkama alternatīva, bet, ja glītā uzvalkā regulāri jāmēro vairāki kilometri vai arī negribas nopūlēties, minot pedāļus? Te varētu noderēt ielās aizvien biežāk redzamie elektriskie skrejriteņi.

Viens no tādiem – Xiaomi MiJia M365 – uz laiku nonāca arī DB rīcībā. Vai tas tiešām varētu būt ērts ikdienas pārvietošanās līdzeklis?

Dizains

Elektroskūteris paredzēts cilvēkiem augumā no 120 līdz 200 centimetriem, tādēļ ir diezgan augsts. Tā augstākais punkts ir vairāk nekā 110 cm virs zemes. Toties – šaurs, lai lavierētu pa gājējiem pilnām ietvēm un ar stūres ragiem nevienu neaizķertu. Taču stūres augstums nav regulējams, tādēļ pirmskolas vecuma bērniem atliek žēli noskatīties, kā lielākie vizinās, jo, turot rokas augstāk par pleciem, skrejriteni vadīt pagrūti.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Vācijas kancleres un fizikas zinātņu doktores Angelas Merkeles spēks ir izsvērti lēmumi un spēja rast kompromisu

Šajā nedēļas nogalē gaidāmās Eiropas ekonomiski spēcīgākās valsts parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanas rada negaidīti mazu interesi un ažiotāžu. Jautājumu par to, kas būs nākamais Vācijas vadītājs, nav. Gandrīz pilnīgi skaidrs, ka šīs valsts kanclere arī turpmāk būs pēc daudzu domām pasaules ietekmīgākā sieviete Angela Merkele. Pretēji prognozēm un vērtējumiem, kas pavadīja viņas ievēlēšanu šajā amatā pirms četriem gadiem, pirmā Vācijas kanclere - sieviete savas pozīcijas kā spēcīga valsts vadītāja ir nostiprinājusi gan sevis vadītajā valstī, gan starptautiskajā politiskajā arēnā.

Optiskā interneta pieslēgumu ar ātrumu viens gigabits sekundē (Gbps) neviens parasts lietotājs pagaidām nevar dzīvē izmantot, taču ir biznesa klienti, kuriem Lattelecom šādu un vēl lielāku ātrumu ir pieslēdzis, sacīja Lattelecom valdes loceklis un galvenais tehniskais direktors Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks to teica, vaicāts par interneta risinājumu koncerna Google projektu Kanzassitijas, ASV, iedzīvotājiem piedāvāt viena Gbps interneta pieslēgumus. Viņš sacīja, ka tehniskā kapacitāte Lattelecom to izdarīt jau ir. Uzņēmuma speciālisti sapulcēs pus pa jokam esot teikuši, ka Rēzeknē ierīkot optiskā interneta pieslēgumu ar datu pārraides ātrumu divi gigabiti sekundē (Gbps), pārspējot Google ātrā interneta pilotprojektu ASV, būtu nieks.

«Google viena Gbps internets ir mārketinga akcija, kurai visa pasaule, arī Latvija, pievērš uzmanību. Praktiskā patēriņa tam vēl nav,» teica Tatarčuks.

Drošas Braukšanas Skola (DBS) uzskata, ka ceļu satiksmē motobraucēji piedalās pārlieku pārgalvīgi. Ievērojot pareizu, situācijai adekvātu, braukšanas ātrumu, lietojot pilnu ekipējumu un laicīgi izvairoties no bīstamām situācijām, motobraucēji var no traumām pasargāt gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus.

«Prognozējam, ka šovasar cilvēki aktīvāk izmantos motociklus un motorollerus, tādēļ ne tikai satiksmes dalībniekiem uz diviem riteņiem, bet arī autovadītājiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Mūsu novērojumi liecina, ka sezonas sākumā situācija uz ceļiem ir ļoti saspringta un bieži rodas bīstamas situācijas. Mazāk pieredzējuši motobraucēji diemžēl izdara arī liktenīgas kļūdas, tādēļ šogad īpašu uzmanību veltīsim motobraucēju apmācībai. Lai uzlabotu situāciju uz Latvijas ceļiem šogad drošas motobraukšanas kursam piedāvāsim trīs reizes zemāku cenu,» iemācīties braukt droši aicina DBS apmācību direktors Andris Pļavenieks.

Tet izveidojis superātras datu pārraides līnijas uz Viļņu un Stokholmu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet ierakstījis jaunu nodaļu paveikto darbu sarakstā, izveidojot vienus no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā. Optiskais savienojums starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām spēj piedāvāt datu pārraidi ar ātrumu līdz 100 gigabitiem sekundē. Pagājušonedēļ šāda maģistrāle atvērta arī uz Stokholmu. Šāds ātrums ļauj trīs sekundēs vienlaikus ielādēt 10 tūkst. foto vai 10 tūkst. dziesmu, vai pat 50 HD kvalitātes filmas. Pasaules mēroga tīkla izveide un attīstība arī nostiprina uzņēmuma pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

Līnijas uz Viļņu uz Stokholmu ir daļa no Baltic Net, ko tagad veido jau desmit mezgli dažādās Eiropas pilsētās, tajā skaitā arī Tallinā, Helsinkos, Kauņā, Frankfurtē, Varšavā un Kijevā. Baltic Net viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo datu pārraides un interneta ātrumu bankām, lielajiem datu centriem un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi ātri un droši nosūtīt lielus datu apjomus, kā arī dot iespēju mobilajiem operatoriem nodrošināt infrastruktūru datu pārraidei 5G tīklos nākotnē.

Lietuva nenoraida Eiropas Komisijas (EK) virzīto ideju, ka vilciena līnijas Rail Baltica posmā starp Kauņu un Lietuvas robežu ar Poliju vajadzētu dubultot vilcienu braukšanas ātrumu, lai tas sasniegtu 240 kilometrus stundā, tomēr Lietuvas puse uzskata, ka prioritātei vajadzētu būt nevis ātrumam, bet dzelzceļa savienojuma izveidei starp Baltijas valstīm.

Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Arijands Šļups intervijā ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka vilcienu braukšanas ātrumu nākotnē jebkurā brīdī var palielināt.

Lietuva nenoraida ideju par vilcienu braukšanas ātruma palielināšanu pa Eiropas standarta platuma sliežu ceļu posmā starp Kauņu un Lietuvas robežu ar Poliju, tomēr neuzskata to par prioritāti, viņš teica.

Baltijas valstu izveidotajam kopuzņēmumam Rail Baltica projekta īstenošanai RB Rail tuvākajā laikā vajadzētu izsludināt konkursu par pētījuma iepirkumu. Šajā pētījumā būs jāanalizē veidi, kā palielināt braukšanas ātrumu šajā posmā, informēja amatpersona.

Izveidojot starpvalstu optisko kabeļu tīklu «Baltic Net», Tet nostiprinājis pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

«Baltic Net» šobrīd veido desmit mezgli, savienojot Rīgu ar astoņām Eiropas valstīm. Divos no šiem savienojumiem – ar Viļņu un ar Stokholmu – iespējams nodrošināt 100 gigabaitu sekundē datu pārraides ātrumu.

Tet gada pirmajos astoņos mēnešos investīcijās infrastruktūrā un attīstībā ieguldījis 17,4 miljonus, gada griezumā plānotais apjoms ir 31 miljons eiro.

«Baltic Net» ir tikai viena daļa no apjomīgām investīcijām ātra interneta nodrošināšanā Latvijā un starptautiski, skaidro uzņēmums. Latvija ir kļuvusi par vienu no līderiem Eiropā pēc to interneta pieslēgumu īpatsvara, kas spēj nodrošināt vismaz 100 megabitu sekundē datu pārraides ātrumu.

Pēc FTTH (Fiber to the Home) Council Europe datiem, Latvijā optisko kabeļu pieslēgums pieejams jau 50,2% mājsaimniecību, krietni virs vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, kas ir 13.9%.

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr pie mums tiek diskutēts, vai to lietošanai nepieciešams izstrādāt regulējumu, Parīzes varasiestādes aizliegušas atstāt elektriskos skrejriteņus uz ietvēm, kā arī braukt ar tiem parkos un dārzos.

Šobrīd spēkā nav specifisku noteikumu, kas regulētu pārvietošanos ar šādiem transportlīdzekļiem, tāpat kā nav vienotu ceļu satiksmes noteikumu, kā tas ir velosipēdiem. Tos skrejriteņus, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, jāpielīdzina mopēdiem ar atbilstošu kārtību, kā var iegūt atļautu, lai piedalītos satiksmē.

Lietotājs var palielināt ātrumu ar papildus akumulatoru

Visi sākotnēji neierastie tehnikas brīnumi agri vai vēlu nonāk arī mūsu ikdienā. Lielisks piemērs nesenā pagātnē bija bezpilota lidaparāti jeb droni, kuru lietošanai tika izstrādāts regulējums. Tas pats attiecas arī uz elektriskajiem skrejriteņiem. Šobrīd optimālākais risinājums būtu to iedalīšana divās kategorijās – līdz 25 km/h un vairāk. Šeit gan jāņem vērā, ka gadījumā, ja ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, tas neizslēdz iespēju lietotājam iegādāties papildus akumulatoru un paaugstināt ātrumu līdz pat 35 km/h.

Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Gads sākās ar streiku vilni. Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā tas turpināsies arī martā, Francijā transporta jomas darbinieki draud pat ar septiņus mēnešus ilgiem protestiem, ja netiks apmierinātas viņu prasības par algām. Šīs ziņas varētu palikt tikai virsrakstos, taču tās, ietekmēs arī mūsu maciņus, jo algu pieaugums rada spiedienu uz cenām, kas stimulē inflāciju, un, ja tā saglabāsies virs 2%, tad Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, procentu likmes tik drīz nesamazinās.

Pēdējos divos gados esam piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu. Baltijas valstīs 2022. gadā cenas pieauga par aptuveni 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Eiropā 2022. gada decembrī cenu kāpums gadā bija 9,2%, bet 2023. gada decembrī pieauguma temps palēninājās līdz 2,9%, taču gada inflācija joprojām pārsniedza ECB noteikto mērķi – 2%.

Augsta inflācija uzņēmumus ietekmē dažādos veidos. No vienas puses, pieaug elektroenerģijas, izejmateriālu, transporta un citu pozīciju izmaksas. No otras puses, pieaug arī ieņēmumi, kas nozīmē, ka inflācijas dēļ uzņēmumiem ir vairāk naudas. Runa nav tikai par bankām, kas gūst lielāku peļņu no paaugstinātām procentu likmēm; visu uz pārdošanu orientēto uzņēmumu rīcībā ir vairāk naudas. Vienlaikus pieaugot dzīves dārdzībai, pieaug arī darbinieku spiediens uz algām.

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme šogad, visticamāk, netiks samazināta no pašreizējiem 23 % līdz 21 %.

Tāpat parlamenta vairākuma atbalstu neguva 2009. gada valsts budžeta grozījumi, kas paredzēja pašvaldību budžetos ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu palielināt no pašreizējiem 83 % līdz 89 %, tādējādi kompensējot pašvaldībām ieņēmumu samazinājumu, ko izraisītu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana līdz 21 %.

Jāatgādina, ka no 2009.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tika samazināta no kādreizējiem 25 % līdz 23 %, tomēr uzņēmēji uzskata, ka tā būtu jāsamazina vēl vairāk.

Ministriju skaits pagaidām netiks samazināts, arī valdību veidojošā koalīcija netiks paplašināta, vienojušās valdību veidojošās partijas – Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Db informēja premjerministra Ivaru Godmaņa preses sekretārs Krists Leiškalns.

Viņš norāda, ka pagaidām netiks virzīts jautājums par ministriju skaita samazināšanu, savukārt plāns, kas paredz būtiski samazināt dažādu valsts aģentūru skaitu, tiks īstenots nekavējoties.

I. Godmanis norādījis, ka pašlaik prioritāte ir ekonomisko jautājumu risināšana, tādēļ politiskajām «pārbīdēm» partijas varētu pievērsties pēc 2009. gada valsts budžeta grozījumu pieņemšanas šī gada martā vai, vēl ticamāk, pēc pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 6. jūnijā.

Ivars Godmanis Db jau vēstījis, ka šonedēļ I. Godmanis Valsts prezidentu Valdi Zatleru iepazīstināja ar savu piedāvājumu par valdības reformu – tas paredz ministriju skaitu samazināt no pašreizējām 16 ministrijām līdz 12 ministrijām. Tādējādi katra no valdībā pārstāvētajām partijām zaudētu kādu ministra amatu.

Šogad ceļu policijas darbinieki par atļautā ātruma pārsniegšanu ir apturējuši vairāk nekā 88 tūkstošus autovadītājus, turklāt nepareiza ātruma izvēle ir bijusi par pamatu vairāk nekā 1900 avārijām.

Lai arī šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies gan ceļu satiksmes negadījumu, gan cietušo un bojā gājušo skaits un Latvijai izdevies sasniegt ES izvirzīto mērķi, tomēr vēl aizvien ātruma ierobežojumu ignorēšana un nepareiza ātruma izvēle ir ierasta prakse autovadītāju vidū un pirmais izplatītākais autovadītāju pārkāpums.

Cīņā ar ātrumpārkāpējiem policija otro gadu aktīvi izmanto fotoradarus. Šī gada 10 mēnešos ar fotoradaru palīdzību sastādīti 13 566 protokoli. “Nepareiza ātruma izvēle un ātruma pārsniegšana ir galvenais iemesls apmēram trešajai daļai avāriju. Svarīgi atcerēties, ka reālajā ceļu satiksmē vadītājam pašam regulāri ir jākontrolē braukšanas ātrums. Maldīgs ir uzskats, ka neliela ātruma pārsniegšana nenodara neko ļaunu. Mēs ik dienas redzam ātras braukšanas radītās sekas – pat 10-20 km/h ātruma pārsniegšana bieži vien var būt nāvējoša,” atzīst Edmunds Zivtiņš, Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks.

No fotoradaru darbības sākuma pagājušā gada novembrī beigās līdz šim brīdim policija saņēmusi 2122 sūdzības un iesniegumus par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem. Aptuveni trešajā daļā šo sūdzību kā galvenais arguments minēts fakts, ka fotogrāfijā redzami vairāki transportlīdzekļi, tādējādi apšaubot, ka ātruma pārkāpums varētu būt fiksēts soda saņēmēja transportlīdzeklim.

Tomēr policija uzsver, ka šis tas nevar būt sūdzības pamats un tas nekādi nav saistāms ar piemērotā soda atcelšanu.

Privātā partnera KS Vitronic Baltica un partneri piegādātie vācu ražotāja Vitronic GmbH fotoradari PoliScanspeed spēj identificēt atļautā braukšanas ātruma pārkāpēja transportlīdzekli vairāku transportlīdzekļu plūsmā. Šo radaru darbības pamatā ir ātruma mērījumu veikšana ar lāzera palīdzību, kas nodrošina spēju vienlaicīgi noteikt braukšanas ātrumu vairākiem transportlīdzekļiem, kuri pārvietojas vairākās joslās.

Ar lāzera palīdzību ātrumu kontrolējošā mērierīce nosaka transportlīdzekļu atrašanās vietu ātruma mērījumu zonā un to braukšanas ātrumu. Gadījumos, kad ātruma mērījumu zonā atrodas vairāki transportlīdzekļi, ar kuriem tiek izdarīti pārkāpumi, iekārta fiksē visus pārkāpumus. Katru transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums, mērierīce fiksē atsevišķi, ar vērtēšanas veidni jeb taisnstūra rāmi apzīmējot braukšanas ātrumu pārkāpjošo transportlīdzekli. Šī vērtēšanas veidne fiksētajā attēlā precīzi parāda, kurš no vairākiem attēlā redzamajiem transportlīdzekļiem ir atļautā ātruma pārkāpējs.

Telekomunikāciju uzņēmums BITE Latvija sāk klientiem Latvijā piedāvāt jaunu mobilā interneta modemu. Šis esot pirmais modems Latvijā, kas ļauj strādāt ar īpaši ātras datu augšupielādes tehnoloģiju (HSUPA), šādi nodrošinot ne tikai datu ātru lejupielādi, bet arī augšupielādi, liecina sniegtā informācija medijiem.

Jaunais Vodafone Mobile Connect modems būšot pieejams tikai BITES klientiem, sākot no 2008. gada 17.janvāra.

SIA BITE Latvija ģenerāldirektors Freds Renčaks: "Jaunais Vodafone Mobile Connect mobilā interneta modems klientiem ļaus ne tikai pārlūkot internetu ar rekordlielu ātrumu, bet arī augšupielādēt un nosūtīt lielus datu apjomus.''

Jaunais modems papildinās BITES mobilā interneta inovācijas – 2007. gada rudenī uzņēmums prezentēja rekordlielu datu lejupielādes ātrumu, kas 3G/HSDPA tīklā sasniedz 7,2 Mbit/s, ļaujot klientiem izmantot internetu ar divas reizes lielāku vidējo ātrumu nekā iepriekš – 2,8 Mbit/s.

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Vācijas miljardiem eiro vērtais atjaunojamo enerģijas resursu infrastruktūras izveides plāns var kļūt par dārgāko kļūdu valsts enerģētikas vēsturē. Paredzētās investīcijas var sāpīgi ietekmēt vāciešu maciņu, bet pievēršanās saules enerģijai atstāj novārtā lētākus atjaunojamos resursus.

Tomēr saules enerģijas nozarei ir spēcīgs lobijs un politiķi tam nespēj pretoties, raksta Vācijas laikraksts Spiegel, norādot, ka nesen jaunais Vācijas vides ministrs Peters Almeiers (Peter Almaier) tikās ar Vācijas atjaunojamo resursu nozares pārstāvjiem un sarunu rezultātus Vācijas sabiedrība drīzumā sajutīs ar lielākiem elektroenerģijas rēķiniem.

Tā jau nākamgad ir visai liela iespēja, ka trīs cilvēku liela vāciešu ģimene elektrības rēķinos papildus samaksās 175 eiro, lai valsts izveidotu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru.

Vācijas medijs atzīmē, ka plānā iekļauti ievērojami atvieglojumi saules enerģijas nozarei, kas esot visdārgākā atjaunojamās enerģijas tehnoloģija, kā arī maz piemērota Vācijas klimatam. Spiegel raksta, ka iepriekš pats P. Almeiers kritizējis Vācijas saules enerģijas plānus, kas valstij nesīšot papildus izdevumus vairāku miljardu eiro apmērā. Tomēr tagad, pēc nokļūšanas vides ministra amatā, viņš esot mainījis savu viedokli.

Pašreizējā situācijā Latvijas ekonomikai svarīga ir plaša diversifikācija - lai Latvijā attīstītos vairāki sektori, otrdien Vācijas-Latvijas ekonomikas forumā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Viņa teica, ka Latvijas un Vācijas eksporta un importa darījumi veido 1,3 miljardus eiro (0,9 miljardus latu), kas ir viena desmitā daļa no Vācijas ārējās tirdzniecības bilances. Viņa atzina, ka investoriem pašlaik nav vienkārši, jo ekonomiskā krīze Latviju ļoti ietekmēja. Savukārt pēc sarunām ar vācu uzņēmējiem viņa secinājusi, ka tie joprojām ir gatavi investēt Latvijā.

Merkele uzsvēra, ka Latvijas valdības uzņemtais kurss ir ļoti drosmīgs, kā arī piebilda, ka Latvijai ir jāuzklausa starptautisko aizdevēju norādījumi un nopietni jāstrādā pie finanšu situācijas uzlabošanas un budžeta konsolidācijas.

Viņa norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir vienots tirgus, kurā ir 27 valstis, katrai no tām ir savi mērķi un problēmas, bet ir arī tādas, kas skar visas 27 valstis, tostarp valsts budžetu konsolidācija un finanšu situācijas uzlabošana. Merkele atzina, ka Eiropā ir jāizveido arī kopīgs enerģijas tirgus, lai visām ES valstīm būtu pieeja elektroenerģijas un gāzes tirgum.

Lielākais fotoradara fiksētais ātruma pārkāpums konstatēts Amatas novadā, kur šoferis traucies ar 230 kilometru stundā (km/h) lielu ātrumu atļauto 90 km/h vietā.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Lita Juberte aģentūrai LETA apstiprināja, ka šis pārkāpums piefiksēts autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža 74.kilometrā.

Nākamais rekordists bijis nedaudz piezemētāks. Viņš uz šīs pašas šosejas Garkalnes novadā traucies ar 226 km/h atļauto 90 km/h vietā.

Ar 219 kilometru stundā lielu ātrumu neapdzīvotā vietā traucies vadītājs uz Ventspils šosejas Tukuma novadā.

Lielākie pārgalvji piefiksēti arī Rīgā un tie visi braukuši apdzīvotā vietā. Tā uz Dienvidu tilta šoferis braucis ar 170 kilometru stundā lielu ātrumu, bet 169 kilometru stundā lielu ātrumu piefiksēts vadītājs Maskavas ielā. Ar 165 km/h ātrumu braucis arī vadītājs Ulmaņa gatvē.