Pērnā gada ceturtajā ceturksnī Vācijas eksporta apjomi piedzīvojuši straujāko kāpumu pēdējo trīs gadu laikā, raksta Bloomberg.

Ārvalstu tirdzniecības apjomi gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 2,6%, bet investīcijas aprīkojumā un būvniecībā palielinājās par 1,4%.

Pagājušajā gada pēdējā ceturksnī Vācijas IKP palielinājās par 0,4%, apstiprinājis Vācijas statistikas birojs.

Labie Vācijas dati patlaban ir pretstats vārgajam ekonomikas atveseļošanās tempam pārējā eirozonā.

«Vācijas ekonomika patiesībā ir labā formā,» saka Action Economics eksperte Nataša Gevaltiga. «Tās ir labas ziņas arī kopumā visai eirozonai,» viņa piebilst.

Papildus šiem labajiem datiem šonedēļ tika publicēts arī Ifo indekss, kas uzrādīja, ka Vācijas biznesa noskaņojums februārī pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim.

Septembrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums uzlabojies, valdot signāliem, ka eirozonas ekonomika, kas ir valsts lielākais tirdzniecības partneris, atveseļojas.

Ifo biznesa vides indekss, kas balstīts uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptauju, pakāpies līdz 107,7 punktiem, salīdzinot ar 107,5 punktiem augustā. Tas gan ir mazāk nekā Bloomberg aptaujāto ekspertu prognozētie 108 punkti.

Vācijas ekonomiku pozitīvi ietekmē zemais bezdarba līmenis 6,8% apmērā, kā arī eirozonas ekonomikas recesijas beigas. Tāpat Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas sabiedrotie Kristīgi sociālā savienība (CSU) svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās guvuši uzvaru.

Vācijas Centrālā banka gan norāda, ka, lai arī ekonomikā ir izaugsme, tās temps nav viennozīmīgs. Vācijas rūpnīcu pasūtījumi, ražošanas apjomi un eksports jūlijā saruka, tāpat arī provizoriskais ražošanas apjomu rādītājs septembrī negaidīti ir krities.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Vācijas ekonomika negaidīti strauji palielinājusies, jo augošais eksports sedzis vietējā pieprasījuma vājināšanos, raksta Bloomberg.

Vācijas IKP gada pēdējos trīs mēnešos audzis par 0,4%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, kad ekonomika palielinājās par 0,3%.

«Vācijas ekonomikas apstākļi ir ļoti veselīgi,» saka Dekabank ekonomists Andress Šeuerle. «Pēdējā ceturksnī neskaidrība saistībā ar eirozonas parādu krīzi ir sarukusi, kas var veicināt lielākas investīcijas. Tādēļ mēs sagaidām turpmāku izaugsmi,» saka ekonomists.

Izaugsmi ceturtajā ceturksnī Vācijā lielākoties veicināja ārējā tirdzniecība. Eksporta apjomi auga daudz spēcīgāk nekā importa apjomi. Valdības patēriņš stagnēja, bet privātais patēriņš nedaudz saruka.

Martā piekto mēnesi pēc kārtas palielinājās Vācijas uzņēmēju noskaņojums, sasniedzot augstāko līmeni kopš pērnā gada jūlija, liecina jaunākie Ifo indeksa dati.

Biznesa vides indekss martā sasniedza 107,9 punktu līmeni. Februārī indeksa vērtība bija 106,8 punkti.

Pašreizējās situācijas novērtējuma indekss pieauga no 111,3 punktiem līdz 112 punktiem, un tas bija atbilstoši ekspertu iepriekš izteiktajām prognozēm. Savukārt nākotnes prognožu indekss bija labāks nekā gaidīts – pieaugot no 102,5 punktiem līdz 103,9 punktiem.

Indekss liecina, ka Vācijas biznesa vides noskaņojums atkal uzlabojas, pēc pērn piedzīvotā ekonomikas izaugsmes krituma un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kas uzņēmēju noskaņojumu iepriekš pasliktināja.

Šā gada jūlijā Vācijas uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies straujāk nekā gaidīts, norādot, ka šajā gadā Eiropas lielākā ekonomika piedzīvos straujāku izaugsmi, raksta MarketWatch.

Ifo indekss, kas raksturo prognozes attiecībā uz nākamajiem sešiem mēnešiem, pieauga no 102,1 punktam jūnijā līdz 102,4 punktiem jūlijā. Savukārt esošās situācijas vērtējums uzlabojās no 113,1 punkta līdz 113,9 punktiem.

Ifo biznesa noskaņojuma indeksa vērtība palielinājās no 107,5 punktiem jūnijā līdz 108 punktiem jūlijā. Ekspertu prognozēja, ka indekss sasniegs 107,5 punktus.

Ifo veidotāji norāda, ka uzņēmēju noskaņojums uzlabojās, jo mazinājās draudi par Grieķijas iziešanu no eirozonas.

Tāpat Vācijas kompānijas bija optimistiskākas par nākotnes biznesa perspektīvām, ņemot vērā vājāku eiro kursu, un par to lielākoties priecājās ražošanas uzņēmumi, kas bija orientēti uz eksportu.

Janvārī Vācijas biznesa noskaņojums uzlabojās jau trešo mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka Eiropas lielākās ekonomikas izaugsme uzņem apgriezienus, raksta Bloomberg.

Ifo indekss, kurš balstīts uz 7000 uzņēmēju aptauju, janvārī audzis līdz 110,6 punktiem, salīdzinot ar 109,5 punktiem decembrī.

Patlaban Vācijas ekonomikas izaugsme ir galvenais eirozonas ekonomikas atveseļošanās dzinējspējs. Vācijas Centrālā banka Bundesbank prognozē, ka šajā gadā Vācijas ekonomika piedzīvos spēcīgu kāpumu, pēc pērnā gada pēdējā ceturksnī piedzīvotās bremzēšanās.

Kā liecina jaunākie dati, Vācijā bezdarbnieku skaits decembrī pirmo reizi piecu mēnešu laikā saruka un bezdarba līmenis turējās pie 6,9%, kas ir gandrīz 20 gadu zemākais līmenis. Pērn auga gan privātais patēriņš, gan importa, gan ekspoeta apjomi, un visdrīzāk janvārī arī Vācijas ražošanas apjomi ir auguši jau septīto mēnesi pēc kārtas.

Pirmdienu Eiropas akciju indeksi sāka ar kritumu, taču pēc tam atguvās, liecina biržu dati.

Sākotnēji investoru noskaņojums bija negatīvs Ķīnas datu dēļ, kas uzrādīja ražošanas sektora kritumu līdz trīs mēnešu zemākajai atzīmei.

Savukārt pēc tam tika publicēti Vācijas iepirkumu menedžeru dati, kas liecina, ka jaunā biznesa aktivitāte, noskaņojums un nodarbinātība decembrī ir augusi.

Rezultātā Stoxx Europe 600 indekss pakāpās par 0,24%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,12%, Francijas CAC 40 – par 0,23%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,32%.

Vācijas biznesa noskaņojums pasliktinājies, tādējādi akcentējot bažas, ka Eiropas lielākā ekonomika zaudē izaugsmes tempu.

Ifo indeksa dati liecina, ka jūlijā indekss sarucis līdz 108 punktiem, kas ir trešais mēnesis pēc kārtas, kad noskaņojums pasliktinās. Eksperti gaidīja nelielu samazinājumu līdz 109,4 punktiem. Jūnijā indekss bija 109,7 punkti.

Vācijas bizness pēdējo mēnešu laikā izjūt spiedienu, ko daļēji veicina bažas, ka vietējās kompānijas iedragās sankcijas Krievijai, jo tām ir sadarbība ar šo valsti.

Rezultātā eiro kurss pret dolāru pazeminājās un sasniedza 1,3442 dolārus par eiro.

Vācijas biznesa noskaņojums negaidīti pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim, valdot pazīmēm, ka Eiropas lielākās ekonomikas izaugsmes temps uzņem apgriezienus, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa noskaņojuma indekss, kas balsīts uz 7000 vadītāju aptauju, februārī pieaudzis līdz 111,3 punktiem, salīdzinot ar 110,6 punktiem janvārī. Šis ir ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad indekss pieaug, un augstākais līmenis kopš 2011.gada jūlija.

Pašreizējās situācijas vērtējums februārī pieauga līdz 114,4 punktiem no 112,4 punktiem iepriekš. Savukārt nākotnes vērtējuma indekss saruka no 108,9 punktiem līdz 108,3 punktiem.

«Vācijas ekonomika šoziem ir kļuvusi spēcīgāka,» norāda Berenberg Bank vecākais ekonomists Kristians Šulcs. «Vācija var paļauties uz vietējo pieprasījumu kā galveno izaugsmes dzinēju pašreizējā ciklā. Privātās investīcijas atgūstas pēc ilga krituma perioda, kad eiro krīze pasliktināja noskaņojumu,» saka eksperts.

Martā pasliktinājies Vācijas biznesa vides noskaņojums, jo uzņēmumi uztraucas par iespējamiem riskiem tirdzniecībai saistībā ar Eiropas Savienības piemērotajām sankcijām Krievijai, raksta Bloomberg.

Ifo indekss, kas raksturo biznesa vidi un balstās uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptauju, martā saruka līdz 110,7 punktiem. Februārī tas sasniedza 111,3 punktus, kas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada jūlija.

Vācijas ražošanas un pakalpojumu indekss sarucis līdz zemākajam līmenim kopš decembra.

Sabukārt pašreizējās situācijas indekss martā pieaudzis līdz 115,2 punktiem, salīdzinot ar 114,4 punktiem iepriekšējā mēnesī. Savukārt gaidu indekss samazinājies līdz 106,4 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš oktobra.

Neskatoties uz to, ka Vācijas Centrālā banka norāda, ka Vācijas ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī kļuvusi spēcīgāka, nākotnes perspektīvas apdraud pieaugošā spriedze ar Krieviju un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās Ķīnā.

Polijas ekonomikas traktora virziena koriģēšanai nepieciešama strauja centrālās bankas rīcība , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas ekonomiskās telpas bilde pašlaik zīmējas visai pelēcīgās krāsās, un par palīdzības pasākumiem tautsaimniecības izaugsmes spēcināšanai jādomā ir ne tikai Eiropas Centrālajai bankai. Šonedēļ arī Polijas Centrālā banka uzreiz par 50 bāzes procentpunktiem (0,5 procentpunktiem) līdz 2% atzīmei samazinājusi savu galveno refinansēšanas likmi (tā turklāt ir zemākā zlota bāzes likme vēsturē). Tik spēja rīcība nozīmē, ka arī šīs valsts centrālie baņķieri ir satraukušies par savas tautsaimniecības stabilitāti. Jāteic, ka Polija lielākoties ir atkarīga no tendencēm sev blakus esošajā lielākajā Eiropas ekonomikā – Vācijā, kuras tautsaimniecību raksturojošo rādītāji pēdējo nedēļu laikā ir visai vāji. Vācijā ievērojami pasliktinājies patērētāju un biznesa vides noskaņojums; turklāt sagurst arī šīs valsts ražošanas sektors. Buksēt sācis pat Vācijas eksports – šīs nedēļas dati liecina, ka tas augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi sarucis gandrīz par 6%, kas ir straujākais kritums kopš 2009. gada janvāra. Augustā par 1,3% izrādījās sarucis arī Vācijas imports.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Augustā Vācijas biznesa noskaņojums turpināja pasliktināties, liecinot par eirozonas ekonomikas atveseļošanās bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Ifo institūta veidotais biznesa vides indekss, kas veidots, balstoties uz 7000 eirozonas uzņēmēju aptauju, saruka līdz 106,3 punktiem, salīdzinot ar 108 punktiem jūlijā. Bloomberg aptaujātie eksperti paredzēja kritumu līdz 107 punktiem.

Ifo indekss, kas raksturo pašreizējo ekonomikas noskaņojumu, augustā saruka līdz 111,1 punktam, salīdzinot ar 112,9 punktiem, bet biznesa gaidu indekss samazinājās no 103,4 punktiem līdz 101,7 punktiem.

Vācija kopš pērnā gada bijusi eirozonas ekonomikas atveseļošanās dzinējs un pašreizējā bremzēšanās varētu būt kritiska, jo izaugsme sāk palēnināties un politiskā spriedze ar Krieviju apdraud tirdzniecības plūsmas.

Augustā Vācijas biznesa vides noskaņojums pakāpies līdz 16 mēnešu augstākajam līmenim, liecina jaunākais Ifo biznesa vides indekss.

Indekss šomēnes pakāpies līdz 107,5 punktiem, salīdzinot ar 106,2 punktiem jūlijā. Tādējādi indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš pērnā gada aprīļa.

Uzņēmēju pašreizējās situācijas vērtējums augustā audzis no 110,1 punkta līdz 112 punktiem, savukārt nākotnes prognožu indekss pieaudzis no 102,4 punktiem līdz 103,3 punktiem.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada otrajā ceturksnī Eiropas lielākā ekonomika piedzīvojusi straujāku izaugsmi, nekā ekonomisti prognozēja, tādējādi veicinot eirozonas ekonomikas iziešanu no ilgākās recesijas vēsturē.

Vācijas IKP, salīdzinot ar pirmo ceturksni, pieauga par 0,7%. Tiesa gan, Vācijas Bundesbank prognozē, ka valsts ekonomika gada otrajā pusē varētu augt lēnāk.

Aprīlī Vācijas biznesa vides noskaņojums sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, kas liecina, ka Eiropas lielākās ekonomikas stāvoklis uzlabojas, pateicoties rekordlielajiem tirgus stimulēšanas pasākumiem un pievilcīgajam valūtas kursam, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa vides indekss pieauga jau sesto mēnesi pēc kārtas – no 107,9 punktiem līdz 108,6 punktiem. Pašreizējās situācijas raksturojums aprīlī sasniedza 113,9 punktus, salīdzinot ar 112,1 punktu martā, savukārt gaidu indekss saruka no 103,9 punktiem līdz 103,5 punktiem.

«Esmu optimistisks par Vācijas ekonomikas attīstību – tai patlaban ir zaļā gaisma – eiro ir zems un enerģētikas cenas ir samazinājušās,» saka ANB Amro Bank vecākā ekonomiste Alīne Šuilinga. Viņa gan piebilst, ka patlaban lielākais neskaidrības avots Eiropā ir Grieķijas situācija, kas var radīt pārtraukumu izaugsmē, ja attīstība nenotiek kā prognozēts.

Otrdien Eiropas akciju indeksi pieauga, investoriem gaidot Vācijas uzņēmēju noskaņojuma rādītāja - Ifo indeksa datus, kā arī ASV mājokļu tirgus pārskatu.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 pieauga par 0,24%. Pirmdien indekss piedzīvoja savu lielāko kritumu dienas laikā šajā mēnesī.

Lielbritānijas FTSE 100 tirdzniecības sesijas sākumā pakāpās par 0,44%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,3%, savukārt Francijas CAC 40 pieauga par 0,3%.

Vācijas uzņēmēju noskaņojums visdrīzāk septembrī ir piedzīvojis pieaugumu jau piekto mēnesi pēc kārtas, vairākiem signāliem liecinot par ekonomikas atveseļošanos eirozonā, prognozē aģentūru aptaujātie ekonomisti.

Tā, Bloomberg aptaujātie eksperti paredz, ka Ifo biznesa noskaņojuma indekss audzis līdz 108 punktiem, salīdzinot ar 107,5 punktiem augustā, tādējādi sasniedzot augstāko līmeni kopš pērnā gada aprīļa.

Decembrī pirmo reizi piecu mēnešu laikā sarucis Vācijas bezdarba līmenis, uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam, raksta Bloomberg.

Bezdarbnieku skaits saruka par 15 tūkstošiem līdz 2,96 miljoniem. Novembrī bezdarbnieku skaits pieauga par 9000.

Kopējais bezdarba līmenis saglabājās nemainīgs – 6,9%.

Vācijas Centrālā banka Bundesbank paredz, ka iekšzemes kopprodukts nākamo mēnešu laikā piedzīvos spēcīgu izaugsmi pēc pērnā gada pēdējā ceturkšņa vājā kāpuma.

Decembrī Ifo uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 20 mēnešu augstākajam līmenim, uzņēmumiem gūstot ienākumus no eirozonas pakāpeniskās atveseļošanās un iekšējā pieprasījuma spēcināšanās.

Pērn Vācijā tika radīti vairāk nekā 230 tūkstoši jaunu darba vietu, daļēji arī pateicoties ārvalstu strādniekiem.

Pasaules ekonomikai rudens ir iesācies ar zināmu nolemtības sajūtu. Iemesli pesimismam nav ilgi jāmeklē – visaptverošs cenu kāpums liek Rietumvalstu patērētājam būt izvēlīgākam savos tēriņos, biznesa noskaņojums pasaulē kļūst vājāks, un, kamēr Eiropa turpina gatavoties “bargai” ziemai, Centrālās bankas izmanto katru iespēju, lai uzsvērtu savu nelokāmību inflācijas apkarošanas jautājumos, pat ja tās cena ir vēl zemāki izaugsmes tempi vai pat recesija.

Pasaules ekonomikas lejupslīdes dažādās sejas

Kaut arī pašreizējais pasaules ekonomikas atslābums izskatās sinhronizēts, globālajai lejupslīdei ir ļoti dažādas sejas. Bažas par ASV lielākoties ir saistītas ar vienu no straujākajiem procentu likmju celšanas cikliem Federālās rezerves sistēmas (FRS) vēsturē ar mērķi atvēsināt ar pandēmijas stimuliem pārkarsētu ekonomiku. Ķīnā valdības nulles kovida politika turpina traucēt valsts ekonomikas procesiem, ko pastiprina strukturāls sagurums Ķīnas nekustamā īpašuma sektorā. Atšķirībā no ASV un Ķīnas Eiropā atslābums lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, kurus iespaidot ir grūtāk – energoresursu cenu šoka ietekmē recesijas scenārijs monetārajā savienībā un citās Eiropas valstīs kļūst arvien reālāks.

Septembrī Vācijas biznesa vides noskaņojums saruka jau piekto mēnesi pēc kārtas, un to nespēja uzlabot pat Eiropas Centrālās bankas plāni veicināt eirozonas ekonomikas atgūšanos, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa vides indekss, kas balstīts uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātiem, septembrī saruka līdz 104,7 punktiem, salīdzinot ar 106,3 punktiem augustā.

Saskaņā ar Bloomberg veiktās aptaujas rezultātiem ekonomisti paredzēja kritumu līdz 105,8 punktiem.

Šā gada otrajā ceturksnī Eiropas lielākā ekonomika piedzīvoja kritumu, savukārt eirozonas ekonomikas izaugsme apstājās, jo starptautiskā politiskā spriedze un augstais bezdarba līmenis pasliktināja noskaņojumu.

«Ifo indekss kopš pavasara ir ievērojami nokrities,» saka Raiffeisen Schweiz eksperts Aleksanders Kohs. Viņš piebilst, ka galvenie iemesli ir Ukrainas konflikts un zemāka izaugsme eirozonas kaimiņvalstīs. Tomēr eksperts uzskata, ka dinamikai rudenī vajadzētu stabilizēties un izaugsmes perspektīvām gada beigās uzlaboties.

Pirmdien eiro vērtība pret lielākajām valūtām pakāpās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka publicēja banku stresa testu rezultātus, mazinot tirgus dalībnieku bažas, ka atsevišķu reģionu bankas ir pārāk vājas, raksta Bloomberg.

Eiro vērtība pret dolāru pieauga par 0,2% līdz 1,2692 dolāriem par eiro.

Eiro vērtība palielinājās pat, neskatoties uz sliktajiem Vācijas Ifo biznesa vides indeksa rezultātiem. Db.lv jau rakstīja, ka oktobrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas, ar bažām skatoties uz iespējamo recesiju Eiropas lielākajā ekonomikā

Ifo indekss, kas apkopo 7000 uzņēmēju domas, oktobrī sarucis līdz 103,2 punktiem, salīdzinot ar 104,7 punktiem septembrī.

Pirmdien Eiropas akciju indeksi dzēsa no rīta gūtos plusus, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas stresa testu rezultātiem, akciju tirgus indeksi pirmdienas rītā pakāpās, jo lielākā daļa banku pārbaudes izturēja. Tomēr vēlāk tika publicēti Vācijas biznesa vides dati, kas uzrādīja, ka uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas.

Rezultātā reģiona akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss samazinājās par 0,35%.

Lielāko Eiropas biržu indeksi saruka straujāk – Vācijas DAX 30 – par 0,39%, Francijas CAC 40 – par 0,35%, savukārt Lielbritānijas FTSE 100 samazinājās par 0,24%.

Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām

Pirms dažām dienām noslēdzās ikgadējā pasaules prominenču tikšanās – Pasaules ekonomikas forums Davosā. Šis forums, kas arī Latvijā regulāri tiek pārspriests vismaz tādā kontekstā, lai atzīmētu, vai kāds no vietējās elites ir saņēmis ielūgumu uz šo prestižo sanākšanu, vai šoreiz tomēr nekā, ir pasaules vareno domāšanas indikators. Būt ielūgtam uz šo forumu skaitās smalki, pārējiem interesentiem ir jāpērk ap 20 tūkst. dolāru vērta ieejas biļete, lai tiktu pagozēties starp pasaules uzņēmējdarbības crème de la crème. Neapšaubāmi, šis ir vērtīgs un peļņu nesošs bizness šī pasākuma organizatoriem – tā idejas tēvs ir vācietis Klauss Švābs, un pamazām Davosas ekonomikas forums ir apaudzis arī ar vairākiem reģionāliem pasākumiem, taču, nenoliedzami, gada kulminācija joprojām ir pasaules ietekmīgāko ekonomistu, uzņēmēju, politiķu, zinātnieku saiets Davosā. Jāpiebilst, ka lielisks peļņas laiks tas ir arī Davosas viesnīcniekiem, jo šajā laikā te dabūt vienvietīgu istabu cenā zem 500 eiro kļūst praktiski neiespējami.

Janvārī Vācijas ražošanas izlaides apjomi palielinājās trešo mēnesi pēc kārtas, jo labie laikapstākļi veicināja būvniecības aktivitāti, raksta Bloomberg.

Ražošanas apjomi, salīdzinot ar decembri, pieauga par 0,8%, savukārt gada laikā produkcijas apjomi palielinājušies par 5%.

Būvniecības apjomi janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi,pieauga par 4,4%. Ražošanas izlaide pieauga par 0,3%, bet investīciju preču ražošana palielinājās par 0,8%. Enerģētikas ražošana palielinājās par 1,1%.

Vācijas biznesa noskaņojums sasniedzis 2,5 gadu augstāko atzīmi, bezdarba līmenis ir divdesmit gadu zemākajā līmenī, unrūpnīcu pasūtījumi janvārī arī ir atguvušies, liecinot, ka Eiropas lielākās ekonomikas izaugsme uzņem apgriezienus.

Kā liecina dati, Vācija aizvadījusi ceturto siltāko ziemu vēsturē kopš 1881. gada, kad tiek apkopota informācija.

31% uzņēmēju par lielāko īstermiņa apdraudējumu sava uzņēmuma attīstībai uzskata jaunu biznesa modeļu un jaunu tehnoloģiju ietekmi, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) vispasaules uzņēmēju noskaņojuma pētījums Global Capital Confidence Barometer.

Tam cieši seko ģeopolitikas un likumdošanas nenoteiktība, ko par lielāko apdraudējumu uzskata 29% pētījuma dalībnieku. Savukārt, 17% uzņēmēju par lielāko risku viņu biznesam šobrīd uzskata darbinieku trūkumu.

Neskatoties uz to, ka pasaulē pēdējo divu gadu laikā novērotais ekonomiskās izaugsmes temps zaudē jaudu un kļūst nesabalansēts dažādu valstu un reģionu starpā, uzņēmēji joprojām saglabā pozitīvu noskaņojumu par ekonomisko situāciju – 85% aptaujas dalībnieku norāda, ka ekonomikas apstākļi izaugsmei uzlabojas.

Jaunākais kapitāla noskaņojuma pētījums parāda neviendabīgu ainu – uzņēmēji joprojām ir noskaņoti pozitīvi, taču vide kļūst nesabalansēta. Proti, kamēr ASV ekonomika aug, Vācijas ekonomikas attīstība palēninās, gada trešajā kvartālā pat sarūkot. Dienaskārtībā krājas neatrisināti jautājumi, piemēram, apstiprināta Brexit risinājuma trūkums, ASV tirdzniecības tarifu politika vai ģeopolitisks saspīlējums atsevišķos pasaules reģionos. Nenoteiktība neizbēgami izmaina ekonomikas dalībnieku gaidas un rīcību. Jāsecina, ka kopējais kapitāla noskaņojums joprojām saglabājas optimistisks, taču uzņēmējiem ir pamats kļūt uzmanīgiem, saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.