Pasaulē

Vācijas ekonomika tuvu stagnācijai

Lelde Petrāne, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Vācijas ekonomika pagājušajā mēnesī sabremzējusies, gandrīz sasniedzot stagnāciju. Arī Francijas dati ir apbēdinoši, vēsta BBC.

Markit iepirkumu vadītāju indekss (PMI), kas mēra gan ražošanas, gan pakalpojumu nozari, Vācijā pagājušajā mēnesī samazinājies līdz 50,6 punktiem. Februārī tas bija 53,3 punktu līmenī.

Rādītājs virs 50 punktu atzīmes norāda uz izaugsmi.

Francijas rādītājs sarucis līdz 41,9 punktiem, kas ir sliktākais sniegums kopš 2009. gada marta.

Eirozonai kopumā indekss samazinājies līdz 46,5 punktiem no 47,9 punktiem februārī.

Kriss Viljamsons (Chris Williamson), Markit galvenais ekonomists, komentējis, ka jaunākie dati iezīmē drūmu ainu. «[Eirozonas] recesija atkal padziļinās, uzņēmumi ziņo, ka tos arvien vairāk satrauc reģiona parādu krīze un politiskā nestabilitāte,» viņš sacījis.

Viljamsons piebildis - Vācijas vājais rādītājs liecina, ka vienīgais spožās gaismas avots citādi drūmajā reģionā atkal sācis zust.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Eksportspēja: Aile nostiprina pozīcijas Vācijas tirgū

Anda Asere, 11.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikloto konstrukciju ražotājas SIA Aile grupa svarīgākie tirgi pašlaik ir ne tikai Skandināvija, bet arī Vācija, šogad uzņēmums sāks apgūt Lielbritānijas tirgu.

SIA Aile grupa jau 20 gadus ražo un realizē stiklotās konstrukcijas Latvijas tirgū. Pirms deviņiem gadiem uzņēmums pievērsies eksporta attīstībai – tika realizēti pirmie projekti Islandē, kam pamazām sekoja arī projekti Skandināvijas valstīs. Jau piecus gadus uzņēmums strādā Vācijā un kopš pagājušā gada arī Šveicē, piedāvājot klientiem risinājumus no projektēšanas līdz montāžai.

Pašlaik lielākā daļa SIA Aile grupa produkcijas tiek eksportēta. Pērn eksports nodrošināja 80% apgrozījuma. «Eksportu organizējam sadarbībā ar savu mātes uzņēmumu a/s UPB un tā pārstāvniecībām ārvalstīs. Aile grupa veic konstrukciju projektēšanu un ražošanu, savukārt a/s UPB ārvalstīs nodrošina to montāžu,» skaidro Dainis Bērziņš, SIA Aile grupa valdes priekšsēdētājs. Pašlaik SIA Aile grupa galvenokārt strādā Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Šveicē, un ir bijuši atsevišķi projekti arī Krievijā, Francijā un Grieķijā. «Šobrīd svarīgākie tirgi ir Skandināvijas valstis un Vācija, un šogad sāksim darbu arī Lielbritānijā,» saka D. Bērziņš. Tur ir nodibināts uzņēmums, tikko sākta tā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomikas doktors: daudzi uzskata eiro ieviešanu par neizdevušos vēsturisko eksperimentu

Ieva Mārtiņa, 12.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi zināmi ekonomisti ir vienisprātis par to, ka eiro ieviešana pirms 13 gadiem eirozonā, kur tagad ir jau 17 valstis ar 331 miljoniem iedzīvotājiem, izrādījies neizdevies vēsturisks eksperiments. Tiesa, daudzi arī tic eiro, tomēr tas nevar saglabāties tādā Eiropas valūtas savienības sastāvā, kā ir tagad.

Uz to DB norāda Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Apkopojot datus un ekspertu teikto medijiem Vācijā, profesors uzskaita vairākus iemeslus šādiem secinājumiem.

Pēc J.Ofmaņa teiktā, galvenais avots eksperimenta neveiksmēm, pirmkārt, saistīts ar konjunktūras atbalsta un valūtas bāzes atšķirībām. Proti, visām vadošo industriālo pasaules valstu valūtām ir drošs vairāk vai mazāk vienpakāpes konjunktūras atbalsts un valūtas bāze. Piemēram, ASV dolārs stingri balstās uz Amerikas 50 štatu vienpakāpes konjunktūras atbalstu, vai mārcņa - uz 18 Lielbritānijas grāfistēm. Savukārt tas, ko var redzēt šodien eirozonā, ir : svarīgu konjunktūras datu atšķirīgs daudzpakāpju līmenis, kas nav varējis kļūt par tādu pašu uzticamu balstu un bāzi vienotajai valūtai eiro. Pie Māstrihtas normatīva 3%, piemēram, Vācijā valsts budžeta deficīts 2005.gadā bija 3,3% no IKP, tāds pats bija arī 2011.gadā. Tikmēr Grieķijā attiecīgi 4,5% no IKP un 10,5% no IKP. 2005.gadā lielākais deficīts 6% apjomā bija Portugālē, bet budžeta pārpalikums 2,6% apjomā bija Somijai. Tāpat starp valstīm ievērojami atšķiras bezdarba līmenis, vidējais ienākumu līmenis un citi rādītaji, turklāt tie spēcīgi atšķiras no vidējiem eirozonas rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK: Patvēruma meklētāju ierašanās varētu nelielā mērā pozitīvi ietekmēt Eiropas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas ekonomikā iepriecinošas vēsmas, taču bažas rada inflācija

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai ir jābūt atvērtai cilvēkiem, kas nāk no tās kaimiņvalstīm, un tā nevar nevienam patvēruma meklētājam ļaut noslīkt Vidusjūrā

To intervijā DB saka Vācijas Darba devēju konfederācijas (BDA) ģenerāldirektors sociālās politikas jautājumos Pēteris Klēvers (Peter Clever). Viņš runā arī par Vācijas kļūdām, sadarbībā ar citām Eiropas valstīm, un norāda, ka minimālās algas ieviešana Vācijā, to attiecinot arī uz īslaicīgiem iebraucējiem no citām valstīm, ir līdz šim vēl nepiedzīvots tirgus protekcionisma gadījums, aicinot visus šīs birokrātiskās normas skartos uzņēmumus vērsties ar sūdzībām Eiropas Komisijā.

Vācijā aktuāla problēma ir dažādu speciālistu trūkums. Kā to ir plānots risināt?

Mums, pirmkārt, ir labāk jāizmanto savas valsts potenciāls. Ja 20% no skolas beidzējiem nav sagatavoti darba dzīvei, tad nav runa par stulbiem cilvēkiem, bet gan par to, ka skolu sistēmā kaut kas nefunkcionē. Tad mums kā biznesam ir jāsaka, ka mēs tomēr pieņemsim darbā šos cilvēkus. Tas nav vienkārši, bet nesen sadarbībā ar arodbiedrībām ir iedzīvināti instrumenti, lai darbā pieņemtu tā saucamos sarežģītos jauniešus. Tas attiecas arī uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai mazinātu aizspriedumus pret šo cilvēku spējām. Dažās jomās šie cilvēki izrādās pat labāki speciālisti. Piemēram, vācu lielais IT uzņēmums SAP paziņoja par 300 autistu pieņemšanu darbā. Viņi izrādījās ārkārtīgi piemēroti ļoti monotona kontroles darba veikšanai. Tas attiecas arī uz sieviešu darbu, kas gan procentuāli tiek pieņemtas darbā diezgan daudz, tomēr strādā salīdzinoši mazu stundu skaitu nedēļā. Tas saistīts ar to, ka mums pietrūkst bērnu uzraudzīšanas iestāžu. Mums ir arī nepieciešami ieceļotāji Vācijā, bet ne no ES. Es saprotu, ka dzīvesvieta tiek mainīta grūtu apstākļu dēļ, ja dzimtā zeme vairs nespēj cilvēkam un viņa ģimenei piedāvāt drošu un ilgtspējīgu nākotni. Tās arī, protams, ir individuālas tiesības uz brīvību, bet es esmu pret to, ka ES ietvaros tiek mēģināts atņemt kvalificēto darbaspēku. Tāpēc mēs Vācijā meklēsim darbaspēku ārpus ES, konkrēti tajās valstīs, kur, pat uzlabojoties ekonomikas apstākļiem lielā cilvēku skaita pieauguma dēļ, jauniešiem nevar tikt piedāvāta ilgtspējīga nākotne. Tās ir atsevišķas Āzijas valstis un Āfrika. Taču tas pieprasa lielu sabiedriski politisko uzskatu maiņu Vācijā. Mums pašlaik ir visliberālākie ieceļošanas nosacījumi ES, tikai mūsu ārzemju pārstāvniecības un vēstniecības tos vēl nav pa īstam iedzīvinājušas. Politiskajās debatēs tas tiek diskutēts ar nosaukumu viesmīlības kultūra. Tāpat mums Vācijā ir jāatrisina ar bēgļiem saistītais jautājums, lai viņi pie mums varētu strādāt. Piemēram, šodien sīrieti, pat ja pret viņu nenotiek politiska vēršanās, sūtīt atpakaļ uz Sīriju nevar. Pašlaik šādiem ieceļotājiem darba iespēju Vācijā nav, tāpat jauniešiem, kas ierodas Vācijā bēgļu gaitās, būtu jānodrošina izglītošanās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Asociācija: Latvijā izplatīts uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar PVN apliekams darījums

LETA, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Swedbank ekonomists eiro ieviešanu salīdzina ar runāšanu par Audi un žigulīšiem

Dienas Bizness, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Arī citās valstīs ir diskusija par eiro nākotni, bet praktisku apsvērumu dēļ viņiem nav iespējas patlaban lemt par iestāšanos eirozonā. Neviena cita valsts vienkārši neizpilda Māstrihtas kritērijus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, atbildot uz iebildi, ka neviena cita valsts pašlaik nepiesakās dalībai eirozonā, kāpēc Latvija ir vienīgā, sacījis Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

«Citām valstīm iestāties eirozonā tīri tehniski nemaz nav iespējams. Un viņu situācijā spriest par viņu iespējamo dalību eirozonā jau ar 2014. gadu ir tāpat, kā kādam teikt, ka Audi es nepirkšu, izliekoties, ka tā nepatīk, bet patiesībā šīs markas auto nemaz nevar atļauties, jo naudiņa ir tikai priekš žigulīša,» skaidrojis ekonomists.

«Manuprāt, interesanta lieta ir šī: prasām iedzīvotājiem - viņi eiro negrib, prasām uzņēmējiem - lielākā daļa saka, ka vajag. Un tad ir jautājums - kurš zina labāk, kā radīt jaunas darba vietas, palielināt algas utt. Iespējams, ka tie ir uzņēmumu vadītāji. Iedzīvotājiem vajadzētu saviem vadītājiem uzticēties. Protams, jautāt un pārliecināties, bet arī ticēt. Pāreja uz eiro daudzos gadījumos ir speciālistu kompetences jautājums,» uzskata M. Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Vienošanās par atvaļinājumu kārtību ne reti izraisa konfliktu

Signe Knipše, speciāli DB, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konflikti parāda, ka uzņēmuma attīstībā ir radušies kādi šķēršļi, traucēkļi. Gandrīz vienmēr aiz domstarpībām slēpjas izaugsmes grūtības, saka Aloizs Leiendekers (Aloys Leyendecker), Vācijā un Latvijā dzīvojošs un strādājošs konsultants un mediators.

Avīzes redaktore ieminējās, ka konflikti, iespējams, nav vasarīgs temats.

Es gan tā neteiktu, jo, piemēram, vienošanās par atvaļinājumu kārtību uzņēmumos ne reti ir konflikta iemesls.

Pirms kāda laika lasījāt lekciju par konfliktu risināšanas atšķirībām un līdzībām Latvijā un Vācijā.

Manuprāt, Latvijas un Vācijas uzņēmumi ir dažādos attīstības posmos, turklāt vēl ir atšķirīga mentalitāte, līdz ar to konflikti ir dažādi. Vācijā jau no 60 gadu vecuma sāk runāt par pensionēšanos. Latvijā cilvēki labāk vēlas ilgāk strādāt. Latvijā tādi konflikti ir; Vācijā tādu ir mazāk. Vācijā savukārt atšķirības vairāk ir darbinieku līmenī, jo tie nāk no dažādām zemēm, tostarp Latvijas, Turcijas. Šeit tādu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātro sūtījumu sabiedrība Venipak gada sākumā reģistrēja uzņēmumu Vācijā. Sabiedrības starptautiskās attīstības vadītājs Kristijons Dunausks saka, ka attīstība Vācijā ir ilgi plānots stratēģisks solis.

“Daudz gadus esam strādājuši, lai klientiem Baltijas valstīs un Polijā piedāvātu visaugstākās kvalitātes pakalpojumus, tāpēc attīstība Vācijā ir dabīgs solis. Vērojam aizvien pieaugošos sūtījumu apjomus uz Vāciju un no tās uz Baltijas valstīm, tāpēc nolēmām jau šajā gadā atvērt savu pārstāvniecību Frankfurtē,” saka K. Dunausks.

“Pārstāvniecība rūpēsies par sūtījumu loģistiku Vācijā. Tas nozīmē, ka mūsu klienti varēs vērsties pie mums tieši Vācijā, ja viņiem radīsies jautājumi vai neskaidrības ar sūtījumu piegādēm vai paņemšanu,” saka K. Dunausks.

Venipak pārstāvis apgalvo, ka, atverot savu biroju Vācijā, sūtījumi no jebkuras Baltijas valsts uz šo valsti tiks nogādāti daudz ātrāk: “Tas saistīts ar vairākām lietām – pagājušajā gadā parakstījām sadarbības līgumu ar Lufthansa, tāpēc varam apkalpot daudz vairāk sūtījumu un tos piegādāt jebkurā Vācijas daļā stipri īsākā laikā,” saka K. Dunausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ekonomists: neredzu skaidras atbildes, kā novērst to, ka arī Latvija nebankrotē

Dienas Bizness, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Zinu, ka Latvija kopumā droši dodas virzienā, lai 2014. gadā iestātos eirozonā. Par to esmu nobažījies, jo domāju, ka eirozonā tomēr nevajadzētu stāties,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

«Mums tajā iestāties ir bīstami, jo redzu, ka visas tās valstis, kuras bijušas nabadzīgas, līdz iestājās eirozonā, no sākuma piedzīvo tādu kā strauju uzplaukumu, kas bāzēts patēriņa kāpumā. Ieplūst nauda, cilvēki priecīgi, ka var vairāk tērēt, bet šis «uzplaukums» agrāk vai vēlāk beidzas ar krīzi. Cenas pieaug, uzņēmumi zaudē konkurētspēju, un valsts ilgtermiņā ir zaudētāja. Tā ir noticis ar visām nabadzīgajām valstīm, kas ir iestājušās eirozonā. Šobrīd neredzu skaidras atbildes, kā novērst to, ka arī Latvija nebankrotē pēc iestāšanās eirozonā,» skaidrojis ekonomists.

«Es nepiekrītu idejai, ka, tikai ievērojot fiskālo disciplīnu, var saņemt laimes smaidu. Gluži otrādi. Redzu, ka tās valstis, kuras nabadzīgas iestājās eirozonā un ievēroja fiskālo disciplīnu, atrodas dziļā krīzē. Piemēram, Spānija pēc iestāšanās eirozonā samazināja kopējo parādu no 60% līdz 40% no IKP, kas ir būtisks samazinājums. Viņiem bija ļoti minimāli budžeta deficīti un atsevišķos gados budžeti tika veidoti pat ar pārpalikumu, bet tas neglāba viņus no krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rimšēvičs: Tādu laiku, kādus pašlaik piedzīvo Latvija, nekad nav bijis

Māris Ķirsons, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Fragments no intervijas:

Ko Latvija ir ieguvusi, iestājoties eirozonā?

Latvijas iestāšanās eirozonā ir bijis trešais būtiskākais notikums pēc iestāšanās ES un kļūšanas par NATO dalībvalsti. Nav piepildījies neviens no Armagedona scenārijiem, par kuriem brīdināja un ar kuriem baidīja Latvijas iedzīvotājus pirms iestāšanās eirozonā gan atsevišķi ekonomisti, gan arī politiķi. It īpaši ekonomiskās recesijas laikā redzējām, ka Latvijai pietrūkst vienas lielas starptautiskas institūcijas, kas stāvētu mums aiz muguras un pie kuras varētu vērsties un saņemt nepieciešamo naudu īstermiņa problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eiropas Komisija: ekonomikas atlabšanai labvēlīgi apstākļi

Lelde Petrāne, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Kā liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris (Spring 2015 Economic Forecast), šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika, liecina šodien medijiem izplatīts paziņojums.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā un citās valstīs pieejamos pārtikas produktos konstatē nebūtiskas atšķirības

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas. Tāds ir galvenais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) secinājums, salīdzinot pārtikas produktu marķējumus un laboratoriski pārbaudot to sastāvu, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Veicot pārtikas produktu salīdzinošās pārbaudes t.s. «dubulto standartu» programmas ietvaros, PVD pārbaudīja 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus.

«Salīdzinot produktu marķējumu, atklājās, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas, tomēr laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā, konstatētas nav. Tāpat laboratoriski netika konstatēts, ka produktu sastāvs atšķirtos no to marķējuma,» norāda dienestā.

Piemēram, Beļģijā iegādātās «Nutella Ferrero B ready» vafeļu kakao krēma sastāvā sūkalu pulvera nav, kamēr Latvijā iegādātajā produktā sūkalu pulveris ir pievienots. Līdzīga atšķirība novērojama, salīdzinot Vācijā un Latvijā iegādātos «TUC» krekerus ar bekona garšu. Tomēr piesātināto un nepiesātināto taukskābju saturs «TUC» cepumos abos gadījumos ir vienāds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka Latvijā regulāri notiek banku krīzes, un eirozona spēj nodzēst šādu banku «ugunsgrēku», intervijā norāda Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.

Latvijā vēsturiski izveidojušos ekonomisku apstākļu dēļ regulāri notiek banku krīzes - reizi piecos līdz septiņos gados. Ja objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ sākas kādas bankas klientu panika, cilvēki skrien izņemt no bankas savu naudu. Ja valsts ir eirozonā, tad tās komercbankām ir iespēja ieķīlāt savus aktīvus Eiropas Centrālajā bankā, no kuras pretī saņemot nepieciešamo daudzumu eiro, tās spētu nodzēst banku «ugunsgrēku» - tā tas notika gan Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, Itālijā u.c., pauž I. Godmanis.

Ja Latvija paliek ārpus eirozonas, tad tās bankām tādas iespējas nav. Un ja atkārtojas Parex tipa krīze, tad valstij atkal būs jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības, kas atkal prasīs «griezt» budžeta izdevumus, samazināt algas utt. Latvijas bankās ap 50% no visiem noguldījumiem pieder nerezidentiem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ var «sākt skriet pēc savas naudas», izsaucot kārtējo banku krīzi. Latvijas iestāšanās eirozonā pasargās no šāda tipa krīzēm, norāda I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nu, sāksim arī mēs rindot kā jau latvieši – pa priekšu mīnusus. Pirmais – iestājoties eirozonā, Latvijai būs jāmaksā papildu nauda – stabilizācijas fondam, būs vēl citi maksājumi. Tie būs no «mūsu katla ārā un tajā eirokatlā iekšā». Tās nebūs milzu summas salīdzinājumā ar to, ko tagad maksājam, bet būs.

Otrkārt – jā, pieaugs cenas. Slovākija, Slovēnija, Igaunija stājās «eiro klubiņā» dažādos laika posmos, bet tomēr cenu lēciens bija. Tas jāatzīst godīgi. Tas neturpināsies mūžīgi, bet kādu laiku tās celsies. Tātad būs pie mums arī,» intervijā Latvijas Avīzei, runājot par eiro ieviešanu, teicis Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Trešais mīnuss eiro ir reizē pluss latam, ka, paliekot pie savas naudas, saglabājas vēl vienas durvis, pa kurām atkāpties. Tas dod variantus – ne jau haotiskas devalvācijas ceļā, bet ar saprātīgu lēmumu pieņemšanu lata kursu var pamainīt apstākļos, ja atkal būsim atdūrušies ekonomisku grūtību vai pat krīzes priekšā. Pēc iestāšanās eirozonā Latvijas Bankai tādas iespējas nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā sarucis par 1,6%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,8%, liecina Eurostat dati.

Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par attiecīgi 0,9% un 0,8%.

Savukārt decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā saruka par 1%, bet ES pieauga par 0,1%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijā eirozonā saruka par 1,4%, bet ES – par 0,7%. Savukārt nepārtikas sektors saruka attiecīgi par 1,8% un 0,9%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka 16 valstīs, bet pieauga sešās. Lielākais kritums reģistrēts Portugālē – par 5,8%, Spānijā – par 3,6% un Vācijā – par 2,5%, bet straujākais kāpums bijis Lielbritānijā – par 2,6%, Maltā – par 2% un Īrijā – par 1,4%. Latvijā mēneša laikā apgrozījums sarucis par 0,5%, kas ir trešais mazākais kritums ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido plāno izveidot tīklu ar vismaz 15 ēdināšanas vietām, teica Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Taču uzņēmums Vācijā plāno attīstīties arī ārpus Berlīnes. «Divu līdz trīs gadu laikā mums būs 15 vietas, un tās būs tikai Berlīnē. Plānojam paplašināties arī ārpus tās.»

Tiesa, patlaban sīkāku informāciju par paplašināšanos Vācijā, kā arī citās Eiropas valstīs Ķirsons vēl nevarēja izpaust.

Komentējot līdz šim Berlīnē atvērto divu bistro darbību, Ķirsons bija atturīgāks, sakot, ka līdzšinējais sniegums esot vērtējams pozitīvi. Taču par finanšu rādītājiem varēšot runāt vien pēc kādiem pieciem vai sešiem mēnešiem.

«Darbu Vācijā pirmajos divos bistro vērtējam pozitīvi. Zinu droši, ka pusdienlaikā mūsu bistro Vācijā ir tik pilni, ka nav vietas, kur papīram nokrist. Par finansēm varēsim runāt pēc pieciem mēnešiem vai pusgada,» atzīmēja Ķirsons.

Komentāri

Pievienot komentāru