Ražošana

Vācijas kompānija Continental investēs 95 miljonus eiro rūpnīcā Lietuvas Kauņas rajonā

LETA, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs Continental Lietuvā, Kauņas rajonā, gatavojas celt elektronikas komponentu rūpnīcu, kurā plāno investēt 95 miljonus eiro. Tās būs Lietuvas vēsturē lielākās tiešās ārvalstu investīcijas jaunā projektā.

Iecerēts, ka jaunajā ražotnē būs nodarbināti aptuveni 1000 cilvēki, paziņojusi ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra Investuok Lietuvoje.

Ražošana šai uzņēmumā varētu sākties līdz 2019.gada vidum, norādījis nākamais rūpnīcas izpilddirektors Šajans Ali.

«Pirmās Continental rūpnīcas celtniecība Lietuvā ir svarīga mūsu Eiropas stratēģijas daļa. Šis lēmums ļaus palielināt elektronikas komponentu ražošanu un tirgus daļu Eiropā, lai mēs varētu apmierināt pieaugošo pieprasījumu,» paziņojumā presei raksta 28 Continental elektronikas komponentu rūpnīcu vadītājs Hanss Jirgens Brauns.

Kā uzsvēris Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, Continental lēmums nozīmē lielu soli šīs nozares attīstībai Lietuvā.

Savukārt Investuok Lietuvoje ģenerāldirektors Mants Katins norādījis, ka Continental ienākšana Lietuvā «var kļūt par būtisku pavērsienu, kas varētu piesaistīt Lietuvai ne tikai automobiļu ražotāju, bet arī citu lielu komplektējošo detaļu piegādātāju uzmanību».

Investuok Lietuvoje pārstāvis Eģidijs Jurgeļonis ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka konkrēta plānotās rūpnīcas atrašanās vieta pagaidām netiek izpausta, savukārt Kauņas brīvās ekonomiskās zonas pārstāvis Toms Buzs atbildējis, ka vēl nezina, vai tā atradīsies šīs zonas teritorijā.

«Arī mēs gribētu zināt vairāk,» viņš atzinis.

Kauņas rajona administrācijas pārstāvji arī sacījuši, ka informācijas par Vācijas kompānijas attīstības plāniem Lietuvā viņiem nav.

Continental ražos automašīnu durvju un sēdekļu kontroles sistēmas, vārteju un inteliģento stiklu kontroles sistēmas, kā arī radaru sensorus adaptīvajai kruīza kontrolei un avārijas bremzēšanas palīgsistēmai.

1871.gadā dibinātās Vācijas kompānijas apgrozījums pērn sasniedza 40,5 miljardus eiro. Continental uzņēmumos 56 pasaules valstīs nodarbināti kopskaitā 227 000 cilvēku.

Oktobra vidū Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā jaunu rūpnīcu 30 miljonu eiro vērtībā sāka būvēt Vācijas apgaismes tehnoloģiju un elektronikas produkcijas autorūpniecības sektoram ražotājs Hella.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Continental tūkstoš darba vietas Lietuvai, bet varēja būt Latvijai

Māris Ķirsons, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu detaļu ražotājs Continental atver ražotni, kurā būs 1000 darba vietu Kauņas brīvās ekonomiskās zonas teritorijā. Tās varēja būt Latvijā.

Vācijas kompānija Continental pagājušajā nedēļā atklāja 22 000 m2 plašo teritoriju, kur izvietotas ražošanas, administratīvās un noliktavas telpas. Līdz ar to Lietuvā ir radusies joma, kura līdz tam valstī nebija attīstīta. Ražotnes celtniecība sākās 2018. gadā. Rūpnīcā Kauņā tiks ražotas pasažieru drošības un viedās palīdzības sistēmas automašīnas vadītājam, tostarp durvju un sēdekļu kontroles elementi, viedās stiklu aptumšošanas sistēmas, kā arī radaru sensori komforta funkcijām, piemēram, adaptīvā kruīza kontrole, un drošības sistēmas, piemēram, ārkārtas bremzēšanas funkcijas. Saražotais tiks eksportēts uz Eiropas valstīm. Kompānija paziņojusi, ka pašlaik Kauņas rūpnīcā strādā 190 cilvēku no vairāk nekā desmit valstīm. Līdz 2021. gadam strādājošo skaitu plānots palielināt līdz 1000. Perspektīvā rūpnīcā plānots uzstādīt saules enerģijas paneļus un atteikties no vienreizlietojamās plastmasas izmantošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Continental Kauņā uzsāk 95 miljonus eiro vērtas elektronikas komponentu rūpnīcas celtniecību

LETA, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» piektdien sākelektronikas komponentu rūpnīcas celtniecību Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, paredzot piecu gadu laikā investēt tajā 95 miljonus eiro un radīt aptuveni tūkstoti jaunu darba vietu.

«Continental» Kauņā ražos automašīnu durvju un sēdekļu kontroles sistēmas, vārteju un inteliģento stiklu kontroles sistēmas, kā arī radaru sensorus adaptīvajai kruīza kontrolei un avārijas bremzēšanas palīgsistēmai.

«Šī ir ļoti svarīga diena Lietuvai - visai Lietuvai, ne tikai Kauņas reģionam, jo pie mums ienāk ne tikai Vācijas investīcijas, bet arī ļoti inovatīva ražošana,» svinīgajā būvdarbu uzsākšanas ceremonijā uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite. «Viņi radīs darba vietas - un nevis vienkārši darba vietas, bet darba vietas ar augstu pievienoto vērtību.»

Kā norādījis ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūras «Investuok Lietuvoje» ģenerāldirektors Mants Katins, tās ir Lietuvā lielākās investīcijas ražošanas projektā pēdējo 20 gadu laikā un iespējams, ka nākotnē Vācijas kompānija varētu divkāršot savu darbību Kauņas rajonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Continental un Lietuvas valdība paraksta vienošanos par 95 miljonu eiro investēšanu jaunas rūpnīcas izveidē

LETA--BNS, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» trešdien ar Lietuvas valdību parakstījis līgumu par 95 miljonu eiro investīcijām jaunā elektronikas komponentu rūpnīcā, ko paredzēts celt Kauņā, kā arī vienošanos par pušu sadarbību šai projektā.

Lietuvas valdība no savas puses apņēmusies atbalstīt Vācijas investoru, palīdzēt tam saprast Lietuvā esošo regulējumu un savlaicīgi nodrošināt tam visas nepieciešamās atļaujas.

«Tās būs Lietuvas vēsturē lielākās investīcijas ražošanas projektā, kas ietekmēs simtiem mūsu ģimeņu un palīdzēs pilnveidot mūsu strādājošo cilvēku kompetenci,» preses konferencē uzsvēris Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.

«Ir ieguldīts daudz darba un pūliņu, lai «Continental» atrastos šeit,» viņš piebildis.

«Continental» pagājušajā nedēļā paziņoja, ka investēs 95 miljonus eiro elektronikas komponentu rūpnīcā, kas ražos automašīnu durvju un sēdekļu kontroles sistēmas, vārteju un inteliģento stiklu kontroles sistēmas, kā arī radaru sensorus adaptīvajai kruīza kontrolei un avārijas bremzēšanas palīgsistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Bentley Continental GT neticamā kārtā ir spējis gadu desmitiem slavētās britu rokdarbnieku tradīcijas «salaulāt» ar digitālās ēras jaukumiem. Gala rezultātā tas palicis par auto, nevis par superdārgu viedierīci uz riteņiem

Precīzākas virsbūves līnijas, sportiskāka stāja, par dažiem centimetriem platāks, vienlaikus nometis gandrīz 100 kilogramu liekā svara, bet zemāk novietotais purngals ar īsāku pārkari ne tikai izskatīsies labāk, bet arī ļaus braukt labāk nekā iepriekš.

Pārsteigumi turpināsies, ielūkojoties salonā, kur goda vietā būs milzīgais 12,3 collu skārienjutīgais ekrāns ar lielisku izšķirtspēju. Katrā sīkākajā detaļā, precīzi nošūtajā salona apdares centimetrā vai metālisko detaļu slīpējumā pamatā ir kāds stāsts. Piemēram, ikviena Bentley Continental GT salonā tiek izmantoti vairāk nekā 10 kvadrātmetri dabīgā koka apdares paneļu, un, lai to visu sagatavotu un pēcāk precīzi saliktu pa vietām, britu rokdarbniekiem ir nepieciešamas deviņas stundas. Bentley pat izrēķinājis, ka katrā jaunajā Continental GT auto apšuvumā britu rokdarbnieki ir veikuši 310 675 dūrienus, kas atbilst 2,8 kilometriem. 17 dažādas virsbūves pamatkrāsas, kā arī 15 salona iekārtojuma versijas – tas viss ir tikai neliels «starterītis» maltītes sākumā, jo klients ārpus obligātās programmas varēs izpildīt dullāko krāsu un komponenšu salikumu, protams, ja par to būs gatavs arī dāsni samaksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Plānojot investēt 30 miljonus eiro, Vācijas kompānija Hella atklāj rūpnīcu Lietuvā

LETA, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kompānija «Hella», kas ražo apgaismes tehnoloģiju un elektronikas produkciju autorūpniecības nozarei, Lietuvas Kauņas rajonā ceturtdien oficiāli atklājusi jaunu rūpnīcu.

Faktiski rūpnīca Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā jau darbojas un pirmo produkciju klientiem nosūtījusi augustā. Pašlaik tajā strādā 70 cilvēki, bet tuvāko triju gadu laikā darbinieku skaitu paredzēts palielināt līdz 250.

Rūpnīcas celtniecība 8,9 hektāru teritorijā sākās pagājušā gada oktobrī. Nepilna gada laikā uzceltas un iekārtotas ražošanas telpas 3700 kvadrātmetru platībā, noliktava 2300 kvadrātmetru platībā un administrācijas ēka 2000 kvadrātmetru platībā. Tas ir pirmais no četriem plānotajiem rūpnīcas «Hella Lithuania» moduļiem.

Līdz šim «Hella» Lietuvā investējusi 18 miljonus eiro, bet iecerēts, ka kopējā investīciju summa pirmajā attīstības fāzē pārsniegs 30 miljonus eiro, vēsta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauņas Vienības laukuma dizains triumfējis konkursā Vācijas Dizaina balva 2019 pilsētvides un infrastruktūras kategorijā.

«Šis dizains apvieno oriģinālas struktūras atšķirīgus arhitektūras stilus īpaši modernā dizainā - tas ir spilgts, piemērots un aicinošs, kā arī piešķir izcilu dzīvojamo un dzīves kvalitāti visās slēgtajās un atvērtajās telpās» - tā projektu apraksta starptautiskā konkursa žūrija.

Vācijas Dizaina balva ir viens no prestižākajiem arhitektu un dizaineru apbalvojumiem pasaulē. Žūrijas sastāvā bija teju piecdesmit labi pazīstami starptautiski profesionāļi. Konkursam bija pieteikti 5 400 darbi.

Uzvarējušo Vienības laukuma konceptu Lietuvas otras lielākās pilsētas - Kauņas - sirdī radījis Vācijā bāzēts uzņēmums «3Deluxe».

«Laukuma koncepcija mēģina apvienot visus dažādos arhitektūras stilus vienā idejā: cilvēku virtuālās pēdas, ko atstāj cilvēki pārvietojoties starp dažādām ēkām, zonām un teritorijām apkārt laukumam», tā projekta ideju izklāsta viens no tā autoriem – Dīters Brells, «3Deluxe» radošais direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" trešdien paziņoja, ka līdz 2028.gadam likvidēs 5500 darbavietas, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus.

Darbavietu likvidēšana, kas ietekmēs Vāciju, Itāliju un ASV, atbalstīs uzņēmuma "steidzami nepieciešamo tehnoloģisko pāreju, kas tādējādi stiprinās mūsu konkurētspēju un turpmāko dzīvotspēju," norāda "Continental" vadītājs Elmārs Degenharts.

Kompānija noteikusi sev mērķi no 2023.gada izdevumus samazināt par 500 miljoniem eiro gadā. "Continental" līdz 2024.gadam slēgs vienu rūpnīcu Vācijā un vienu ASV, uzņēmumam pārtraucot ražot benzīna un dīzeļdzinējiem paredzētos hidrauliskos komponentus.

"Continental" pasaulē nodarbina 244 000 cilvēku. Šā gada trešajā ceturksnī uzņēmums cieta tīros zaudējumus 1,99 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Continental ar vērienīgu restrukturizāciju likvidēs darbavietas un samazinās izdevumus

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» trešdien paziņoja, ka īstenos vērienīgu restrukturizācijas programmu, kas ietvers darbavietu likvidēšanu, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus.

Kopumā līdz 2029.gadam pasaulē tiks ietekmēti 20 000 darba vietu, taču ne visas no tām tiks likvidētas pilnībā. «Continental» pasaulē nodarbina 244 000 cilvēku. «Continental» tādējādi reaģē uz automobiļu ražošanas kritumu pasaulē un klientu pieprasījuma pieaugumu pēc digitālajiem risinājumiem,» norāda uzņēmums.

Kompānijas mērķis ir līdz 2023.gadam samazināt izdevumus par 500 miljoniem eiro gadā.

Turpmākajos gados septiņās ražotnēs likvidētas varētu tikt aptuveni 4800 darbavietas, ietekmējot trīs rūpnīcas Vācijā, divas ASV un pa vienai Itālijā un Malaizijā.

Savukārt ražotnes ASV Virdžīnijas un Ziemeļkarolīnas štatos, kuros tiek nodarbināti 1400 cilvēki, tiks slēgtas. Vienlaikus gan «Continental» plāno lielu skaitu jaunu darbavietu jomās, kas saistītas ar elektriskajiem automobiļiem, informācijas tehnoloģijām un pašvadības automašīnu tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) atklājis organizētu Lietuvas un Latvijas pilsoņu grupējumu, kas nedēļas laikā kravas mašīnās no Polijas ievedis Lietuvā 50 tonnas rafinētas rapšu un saulespuķu eļļas un cukura, nemaksājot par šīm precēm pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tādējādi Lietuvas valsts budžetā nav samaksāti gandrīz 200 000 eiro.

Grupējuma locekļi slepeni tikušies norunātās nomaļās vietās vai degvielas uzpildes stacijās, lai apmainītos ar viltotiem kravas dokumentiem. Provizoriski lēsts, ka minēto produktu kopējais apgrozījums varēja sasniegt miljonu eiro, paziņojumā presei norāda FNTT.

Kā atklājuši FNTT Kauņas pārvaldes izmeklētāji, grupējumu izveidojušas sešas personas no Lietuvas un Latvijas, bet pirmstiesas izmeklēšanas gaitā aizdomās turēto skaits vēl var pieaugt.

Atklāts, ka vairākiem Latvijas pilsoņiem piederoša kompānija no Eiropā strādājošiem eļļas un cukura ražotājiem lielā apjomā iegādājusies šos produktus un veduši tos uz Lietuvu, kur tie pārdoti kādam lielam Kauņā reģistrētam vairumtirdzniecības uzņēmumam, kas tos piegādājis mazumtirdzniecības tīkliem un pārtikas ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus provizoriski izmantos 10,513 miljoni pasažieru, liecina «Rail Baltica» kopuzņēmuma «RB Rail» pētījums par projekta pasažieru pārvadājumu prognozēm.

Pētnieki prognozē, ka 2026.gadā pasažieru skaits maršrutā no Tallinas līdz Pērnavai būs 407 000, no Pērnavas līdz Rīgai - 337 000, no Rīgas centrālā stacijas līdz Rīgas lidostai - 7,56 miljoni, bet no Rīgas lidostas līdz Panevēžai - 373 000 pasažieru.

Turklāt no Panevēžas līdz Kauņai prognozēti 648 000 pasažieri, no Kauņas līdz Viļņai - 845 000, savukārt maršrutā no Kauņas līdz Polijai - 341 000 pasažieru.

Kopumā prognozēts, ka 2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus izmantos 10,513 miljoni pasažieru.

Savukārt 2036.gadā pēc pētnieku aplēsēm pasažieru skaits vairumā maršrutu pieaugs. Kopumā prognozēts, ka šajā gadā «Rail Baltica» maršrutus izmanos 9,774 miljoni pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka četriem jūras pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu transportēšanu un bija izveidojuši karteli, piemērojusi 395 miljonu eiro naudassodu, kā arī tāda paša iemesla dēļ noteikusi naudassodus automobiļu rezerves daļu ražotājiem, tostarp Vācijas Bosch un Continental.

Izmeklēšanā konstatēts, ka Čīles pārvadātājs CSAV, Japānas K Line, MOL un NYK, kā arī Norvēģijas un Zviedrijas WWL-EUKOR sešu gadu garumā īstenojuši neatļautu karteļa vienošanos, lai fiksētu cenas un sadalītu klientus automašīnu, kravas automobiļu un citu transportlīdzekļu pārvadājumos pa jūras ceļiem.

Savukārt Bosch un Continental bijuši to uzņēmumu grupā, kam piemēroti naudassodu par aizdedzes sveču un bremžu sistēmu karteļiem.

EK norāda, ka, paaugstinot automašīnu transporta izmaksas, kartelis negatīvi ietekmējis Eiropas patērētājus un Eiropas automobiļu nozares konkurētspēju.

MOL sniedzis informāciju varasiestādēm par transporta karteļa pastāvēšanu, tāpēc no naudassoda izvairījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo ziemu ietekmē bezradžu ziemas riepas ir dominējošā pircēju izvēle, turklāt aizvien vairāk popularitāti gūst t.s. Eiropas tipa ziemas riepas.

Pēc riepu tirgotāju novērojumiem, radžoto riepu pieprasījums ar katru gadu strauji samazinās. Pēdējie mohikāņi, kas joprojām tās uzticīgi izmanto, ir tie autovadītāji, kuri dzīvo Ziemeļlatvijā vai kuriem darbs vai hobijs saistās ar agru celšanos un attiecīgi agru braukšanu, proti, tad, kad specializētie dienesti vēl nav tikuši līdz ceļu attīrīšanai vai kaisīšanai. Tāpat daži tēvi savu meitu pirmajam auto un pirmajam ziemas pārbaudījumam izvēlas riepas ar radzēm. Visbeidzot vīri, kas nav droši par savu laulāto draudzeņu braukšanas meistarību, arī bieži vien raugās radžoto riepu virzienā. Pārējos gadījumos bezradžu riepas ir galvenā izvēle. Pagaidām mīkstā sastāva ziemas riepas ir līderpozīcijās, taču plāno ziemu un piedāvājuma pilnveidošanās ietekmē Eiropas ziemas riepu īpatsvars strauji palielinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā šovasar pēc astoņu gadu pārtraukuma pa Nemunu atsāks kursēt ātrgaitas pasažieru kuteris no Kauņas uz Nidu, kas ļaus šo ceļu mērot ērtāk, ātrāk un patīkamāk nekā ar automobili.

1963.gadā būvēto «Raķetes» tipa upju kuģi pēc divu mēnešu remonta ūdenī paredzēts nolaist jau ceturtdien. Tas vēl tiks izmēģināts un pārbaudīts, bet pirmais reiss uz Kuršu kāpām un atpakaļ varētu notikt jūnija sākumā.

Atjaunotajā kuģī ir 58 sēdvietas; paredzētas vietas arī divriteņiem. Tas pārvietojas ar ātrumu 60-70 kilometri stundā, tātad šāds ceļojums pa Lietuvas lielāko upi varētu ilgt trīsarpus līdz četras stundas.

Šo un vēl divus ātrgaitas upju kuģus iegādājies nodibinājums «Vandens kelias», bet šai sezonā pasažierus pārvadās tikai viens no tiem.

Kā vēsta portāls «Kas vyksta Kaune», iecerēts, ka kuģis no Kauņas uz Nidu veiks trīs reisus nedēļā. Līdz Jāņiem biļete vienam pieaugušajam maksās 29 eiro un īpašnieki centīsies gādāt, lai pārējā vasaras daļā maksa par braucienu nepārsniedz 49 eiro. Par divriteņa pārvadāšanu gan būs jāmaksā papildus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kauņa par 33 miljoniem eiro gatavojas atjaunot sabiedriskā transporta parku

LETA--BNS, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauņa plāno nākamgad būtiski atjaunot savu sabiedriskā transporta parku - Lietuvas otrās lielākās pilsētas pašvaldības uzņēmums «Kauno autobusai» gatavojas par 33 miljoniem eiro iegādāties vairāk nekā simts jaunu autobusu un trolejbusu.

Kompānija lēš, ka šīs investīcijas ļautu atteikties no vecajiem transportlīdzekļiem, kas kalpojuši jau vairāk nekā divdesmit gadu, un nodrošinātu, ka pilsētā kursē tikai zemo grīdu transports, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis pašvaldības Transporta un satiksmes organizēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Mindaugs Augustaitis.

Kauņas pilsētas padome par «Kauno autobusai» plānotajām investīcijām lems nākamnedēļ. Izstrādātajā lēmuma projektā norādīts, ka pašvaldības uzņēmums gatavojas pirkt 63 jaunus trolejbusus un 50 autobusus. Lai veiktu šo pirkumu, tam būs jāaizņemas 33 miljoni eiro.

«Trolejbusus pēdējo reizi pirkām pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šā pirkuma aizdevuma nomaksa tiks pabeigta šogad. Vienkārši pienācis laiks atjaunināties,» norādījis Augustaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kāpēc Lietuva, nevis Latvija

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ir arī reāli gadījumi, kas liek aizdomāties, kāpēc kāda kaimiņvalsts pilsēta var un panāk to, uz ko mūsējiem atliek tikai noskatīties.

Latvijā mums bieži patīk salīdzināties ar pārējām Baltijas valstīm. Ir gadījumi, kad mēs nepamatoti uzskatām, ka esam ar kaut ko sliktāki nekā mūsu ziemeļu vai dienvidu kaimiņi – stāsts par to, ka zāle vienmēr ir zaļāka otrā žoga pusē, ir patiess līdz zināmam brīdim, un tiešām ne viss ir zelts, kas spīd arī igauņu vai leišu pusē. Tomēr ir arī reāli gadījumi, kas liek aizdomāties, kāpēc kāda kaimiņvalsts pilsēta var un panāk to, uz ko mūsējiem atliek tikai noskatīties.

Runa šajā konkrētajā gadījumā ir par Kauņu – pilsētu, kuru, kā DB pērnā gada nogalē rakstīja, pēdējā laikā no visa Baltijas klāsta pastiprināti izvēlas tieši vācu investori. Turklāt nevis vienkārši kaut kādi investori, bet lieli automašīnu komplektējošās detaļas ražojoši uzņēmumi kā Hella un Continental, kas tuvāko pāris gadu laikā grasās tur uzbūvēt savas ražotnes, radot ap 3000 jaunas darbavietas. Kur ir, tur rodas – ļoti iespējams, ka Kauņa ar atbilstoši attīstītu infrastruktūru nākotnē ieinteresēs arī vēl kādu autobūves uzņēmumu. Tālākais stāsts jau ir paredzams – labi apmaksātas, perspektīvas darbavietas, vienā vietā koncentrēta kompetence ir ar spēcīgu vilkmi ne tikai konkrētās valsts, bet arī kaimiņvalstu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc viltus brīdinājuma saņemšanas par lidmašīnā ievietotu spridzekli Lielbritānijas iznīcinātāji trešdien pavadījuši Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» lidmašīnu no Kauņas uz Londonas Stenstedas lidostu, paziņojusi Lietuvas policija un lidsabiedrība.

«Reiss no Kauņas uz Londonas Lūtonas lidostu tika novirzīts uz Londonas Stenstedas lidostu,» sacīja «Ryanair» pārstāvis.

Pēc Lietuvas policijas sniegtās informācijas, uz policiju plkst. 6.21 piezvanījis nenoskaidrots vīrietis, kurš apgalvojis, ka lidmašīnā, kas izlidos no Kauņas uz Lūtonu, ievietots spridzeklis. Policija kopā ar apkalpi lidmašīnu pārbaudījusi, taču nekas aizdomīgs nav atrasts, tāpēc nolemts atļaut lidmašīnai doties ceļā.

Taču, kad «Ryanair» lidmašīna ielidojusi Lielbritānijas gaisa telpā, pacēlušies gaisā divi britu gaisa spēku iznīcinātāji «Typhoon» un «Ryanair» lidmašīna novirzīta uz Stenstedas lidostu.

Lidmašīna nolaidās bez problēmām un, tiklīdz būs veiktas drošības pārbaudes, pasažieri ar autobusu tiks nogādāti Lūtonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados Baltijas valstīs plānots uzbūvēt, paplašināt vai rekonstruēt vairāk nekā 10 brīvā laika un tirdzniecības centrus.

Starptautiskās nekustamā īpašuma konsultāciju sabiedrības «Newsec» eksperti uzskata, ka Lietuvā līdz 2020. gada beigām apmēram 30 % visas tirdzniecības centru platības veidos jaunuzceltas, atjauninātas vai paplašinātas platības. Latvijā šis rādītājs sasniegs 50 %, Igaunijā – 35 %.

Pēc «Newsec» tirdzniecības īpašuma vadības grupas vadītājas Jūrates Gasparjūnienes teiktā, Lietuvas tirdzniecības centri ir sasnieguši cikla robežu – apmēram 80 % tirdzniecības platību sāk skaitīt otro darbības gadu desmitu, tiek uzsāktas sarunas par atjaunināšanos. Tiek iezīmēti dažādi scenārijus, liela daļa – organizē paplašināšanos. Tiek izstrādāti jauni projekti – tādas intensitātes jau zināmu laiku mūsu reģionā nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā veidojas nelegāli tabakas apstrādes uzņēmumi, kas, domājams, piegādā tabaku fabrikām visā Eiropā, ceturtdien paziņojis Lietuvas Muitas krimināldienests (MKT).

«Izveidojusies draudīga situācija - Lietuva ir teju vienīgā no tuvākā reģiona valstīm, kur izejvielas tabakas izstrādājumu izgatavošanai netiek uzskatītas par akcīzes preci, tādēļ mūsu valstī tiek ievesti milzīgi neapstrādātas tabakas apjomi. Mums ir aizdomas, ka apstrādātas izejvielas vēlāk tiek piegādātas nelegālām tabakas fabrikām visā Eiropā,» norādījis šā dienesta direktors Mants Kaušils.

Pagājušajā nedēļā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki Alītas rūpniecības rajonā atklāja tabakas noliktavu ar apstrādes iekārtām un 80 tonnām tabakas aptuveni 6,7 miljonu eiro vērtībā, no kurām 10 tonnas jau bija apstrādātas, iesaiņotas un sagatavotas izvešanai. Lēsts, ka šāda tabakas daudzuma pietiek, lai saražotu četrarpus miljonus paciņu cigarešu, kuru vērtība būtu vismaz divas reizes lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru