Mākoņi virs eirozonas piektdien sabiezējuši vēl vairāk, jaunākajiem datiem liecinot, ka parādu krīze samazinājusi Eiropas lielākās ekonomikas uzņēmēju pārliecību līdz pēdējo divu gadu zemākajam līmenim, vēsta thelocal.de.

Laikā no maija līdz jūnijam Ifo ekonomikas institūta novērotais biznesa klimata indekss samazinājies no 106,9 līdz 105,3 punktiem. Turklāt jūnijs ir otrais mēnesis pēc kārtas, kad indekss turpina samazināties, un sliktākais mēnesis pēdējo divu gadu laikā. Uzņēmēju pārliecības mazināšanās bija daudz krasāka, nekā paredzēts iepriekš.

«Vācijas ekonomiku ietekmē nesenais nenoteiktības uzbangojums eirozonā,» norāda Ifo prezidents Hanss Verners Zins (Hans-Werner Sinn).

Ifo aprēķina indeksu, ņemot vērā kompāniju pašreizējā stāvokļa pašvērtējumu un prognozes nākamajiem sešiem mēnešiem, pieņemot, ka 100 punkti tiek doti vidējai attīstībai ilgtermiņā.

Šā gada jūlijā Vācijas uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies straujāk nekā gaidīts, norādot, ka šajā gadā Eiropas lielākā ekonomika piedzīvos straujāku izaugsmi, raksta MarketWatch.

Ifo indekss, kas raksturo prognozes attiecībā uz nākamajiem sešiem mēnešiem, pieauga no 102,1 punktam jūnijā līdz 102,4 punktiem jūlijā. Savukārt esošās situācijas vērtējums uzlabojās no 113,1 punkta līdz 113,9 punktiem.

Ifo biznesa noskaņojuma indeksa vērtība palielinājās no 107,5 punktiem jūnijā līdz 108 punktiem jūlijā. Ekspertu prognozēja, ka indekss sasniegs 107,5 punktus.

Ifo veidotāji norāda, ka uzņēmēju noskaņojums uzlabojās, jo mazinājās draudi par Grieķijas iziešanu no eirozonas.

Tāpat Vācijas kompānijas bija optimistiskākas par nākotnes biznesa perspektīvām, ņemot vērā vājāku eiro kursu, un par to lielākoties priecājās ražošanas uzņēmumi, kas bija orientēti uz eksportu.

Septembrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums negaidīti uzlabojies līdz vairāk nekā trīs gadu augstākajam līmenim, liecina Ifo indekss.

Tas liecina, ka kompānijas var pārdzīvot ārvalstu pieprasījuma vājināšanos, krītoties globālās ekonomikas izaugsmes tempam.

Ifo institūts, kas veido biznesa vides indeksu, pamatojoties uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptauju, norādījis, ka indekss pieaudzis no 106,7 punktiem augustā līdz 106,8 punktiem septembrī, kas ir augstākais līmenis kopš 2007. gada jūnija.

Bloomberg iepriekš veiktajā aptaujā ekonomisti paredzēja kritumu līdz 106,4 punktiem.

Ifo indekss, kas raksturo pašreizējo situāciju, pieauga līdz 109,7 punktiem, kas ir augstākā atzīme kopš 2008. gada maija. Iepriekšējā mēnesī tas bija 108,2 punkti.

Vācijas celtniecības nozari skāris nopietns izejmateriālu deficīts, liecina Vācijas ekonomikas izpētes institūta "Ifo" pētījums.

"Šāds deficīts nav pieredzēts kopš 1991.gada. Tas aprīlī izraisījis aktivitātes kritumu celtniecības nozarē, vismaz uz kādu laiku," norāda "Ifo" eksperts Fēlikss Leise.

Ēku celtniecībā aprīlī par problēmām laikus iegūt celtniecības materiālus ziņoja 23,9% aptaujāto uzņēmumu. Martā šādu kompāniju īpatsvars bija 5,6%.

Tikmēr civilajā celtniecībā izejmateriālu deficīts aprīlī ietekmējis 11,5% uzņēmumu.

"Ifo" skaidro, ka šo deficītu izraisījusi koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ tikusi samazināta izejmateriālu ražošana, bet tagad pieprasījums palielinājies straujāk, nekā gaidīts.

Decembrī pirmo reizi piecu mēnešu laikā sarucis Vācijas bezdarba līmenis, uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam, raksta Bloomberg.

Bezdarbnieku skaits saruka par 15 tūkstošiem līdz 2,96 miljoniem. Novembrī bezdarbnieku skaits pieauga par 9000.

Kopējais bezdarba līmenis saglabājās nemainīgs – 6,9%.

Vācijas Centrālā banka Bundesbank paredz, ka iekšzemes kopprodukts nākamo mēnešu laikā piedzīvos spēcīgu izaugsmi pēc pērnā gada pēdējā ceturkšņa vājā kāpuma.

Decembrī Ifo uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 20 mēnešu augstākajam līmenim, uzņēmumiem gūstot ienākumus no eirozonas pakāpeniskās atveseļošanās un iekšējā pieprasījuma spēcināšanās.

Pērn Vācijā tika radīti vairāk nekā 230 tūkstoši jaunu darba vietu, daļēji arī pateicoties ārvalstu strādniekiem.

Septembrī Vācijas biznesa vides noskaņojums saruka jau piekto mēnesi pēc kārtas, un to nespēja uzlabot pat Eiropas Centrālās bankas plāni veicināt eirozonas ekonomikas atgūšanos, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa vides indekss, kas balstīts uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātiem, septembrī saruka līdz 104,7 punktiem, salīdzinot ar 106,3 punktiem augustā.

Saskaņā ar Bloomberg veiktās aptaujas rezultātiem ekonomisti paredzēja kritumu līdz 105,8 punktiem.

Šā gada otrajā ceturksnī Eiropas lielākā ekonomika piedzīvoja kritumu, savukārt eirozonas ekonomikas izaugsme apstājās, jo starptautiskā politiskā spriedze un augstais bezdarba līmenis pasliktināja noskaņojumu.

«Ifo indekss kopš pavasara ir ievērojami nokrities,» saka Raiffeisen Schweiz eksperts Aleksanders Kohs. Viņš piebilst, ka galvenie iemesli ir Ukrainas konflikts un zemāka izaugsme eirozonas kaimiņvalstīs. Tomēr eksperts uzskata, ka dinamikai rudenī vajadzētu stabilizēties un izaugsmes perspektīvām gada beigās uzlaboties.

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada septembrī palielinājies līdz 93,4 punktiem salīdzinājumā ar 92,5 punktiem augustā, tādējādi kāpums reģistrēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina institūta jaunākie dati.

Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss pieaugs līdz 93,8 punktiem. Indekss pieaudzis, neskatoties uz Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita kāpumu Vācijā.

Indekss, kas novērtē pašreizējo biznesa situāciju, septembrī pieaudzis no 87,9 punktiem līdz 89,2 punktiem. Savukārt indekss attiecībā uz biznesa nākotnes perspektīvām palielinājies no 97,2 punktiem līdz 97,7 punktiem. "Ifo" biznesa pārliecības indekss tiek veidots, aptaujājot aptuveni 9000 Vācijas uzņēmēju.

Augustā Vācijas biznesa noskaņojums turpināja pasliktināties, liecinot par eirozonas ekonomikas atveseļošanās bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Ifo institūta veidotais biznesa vides indekss, kas veidots, balstoties uz 7000 eirozonas uzņēmēju aptauju, saruka līdz 106,3 punktiem, salīdzinot ar 108 punktiem jūlijā. Bloomberg aptaujātie eksperti paredzēja kritumu līdz 107 punktiem.

Ifo indekss, kas raksturo pašreizējo ekonomikas noskaņojumu, augustā saruka līdz 111,1 punktam, salīdzinot ar 112,9 punktiem, bet biznesa gaidu indekss samazinājās no 103,4 punktiem līdz 101,7 punktiem.

Vācija kopš pērnā gada bijusi eirozonas ekonomikas atveseļošanās dzinējs un pašreizējā bremzēšanās varētu būt kritiska, jo izaugsme sāk palēnināties un politiskā spriedze ar Krieviju apdraud tirdzniecības plūsmas.

Vācijas uzņēmējdarbības klimats septembrī pasliktinājies piekto mēnesi pēc kārtas, citējot Ifo institūta datus, raksta BBC.

Ikmēneša indekss, kurš balstās uz septiņu tūkstošu kompāniju anketām, septembrī samazinājies līdz 101,4 punktiem iepretim 102,3 punktiem augustā. Šis ir zemākais biznesa klimata rādītājs Vācijā kopš 2010. gada februāra.

Analītiķi norāda, ka Vācijas uzņēmumus nav pilnībā pārliecinājis Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums par gatavību iegādāties eirozonas valstu obligācijas, lai palīdzētu samazināt parādos nonākušo valstu aizņemšanās izmaksas.

«Šodienas Ifo indekss rāda, ka Vācijas uzņēmumi vēl aizvien ir skeptiski par Mario Dragi plānu Eiropas glābšanā,» norāda ING Bank ekonomists Karstens Brzeskis (Carsten Brzeski).

Otrdien Eiropas akciju indeksi pieauga, investoriem gaidot Vācijas uzņēmēju noskaņojuma rādītāja - Ifo indeksa datus, kā arī ASV mājokļu tirgus pārskatu.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 pieauga par 0,24%. Pirmdien indekss piedzīvoja savu lielāko kritumu dienas laikā šajā mēnesī.

Lielbritānijas FTSE 100 tirdzniecības sesijas sākumā pakāpās par 0,44%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,3%, savukārt Francijas CAC 40 pieauga par 0,3%.

Vācijas uzņēmēju noskaņojums visdrīzāk septembrī ir piedzīvojis pieaugumu jau piekto mēnesi pēc kārtas, vairākiem signāliem liecinot par ekonomikas atveseļošanos eirozonā, prognozē aģentūru aptaujātie ekonomisti.

Tā, Bloomberg aptaujātie eksperti paredz, ka Ifo biznesa noskaņojuma indekss audzis līdz 108 punktiem, salīdzinot ar 107,5 punktiem augustā, tādējādi sasniedzot augstāko līmeni kopš pērnā gada aprīļa.

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada jūlijā palielinājies līdz 90,5 punktiem salīdzinājumā ar 86,3 punktiem jūnijā, tādējādi kāpums reģistrēts trešo mēnesi pēc kārtas, liecina institūta jaunākie dati.

Turklāt indekss pieaudzis straujāk par analītiķu prognozēto kāpumu līdz 89,3 punktiem. Indeksa pieaugums galvenokārt tiek skaidrots ar pakāpenisku koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētu pasākumu atvieglošanu Eiropas valstīs.

Indekss, kas novērtē pašreizējo biznesa situāciju, jūlijā pieaudzis no 81,3 punktiem līdz 84,5 punktiem. Savukārt indekss attiecībā uz biznesa nākotnes perspektīvām palielinājies no 91,4 punktiem līdz 97 punktiem.

"Ifo" biznesa pārliecības indekss tiek veidots, aptaujājot aptuveni 9000 Vācijas uzņēmēju.

Pirmdien eiro vērtība pret lielākajām valūtām pakāpās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka publicēja banku stresa testu rezultātus, mazinot tirgus dalībnieku bažas, ka atsevišķu reģionu bankas ir pārāk vājas, raksta Bloomberg.

Eiro vērtība pret dolāru pieauga par 0,2% līdz 1,2692 dolāriem par eiro.

Eiro vērtība palielinājās pat, neskatoties uz sliktajiem Vācijas Ifo biznesa vides indeksa rezultātiem. Db.lv jau rakstīja, ka oktobrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas, ar bažām skatoties uz iespējamo recesiju Eiropas lielākajā ekonomikā

Ifo indekss, kas apkopo 7000 uzņēmēju domas, oktobrī sarucis līdz 103,2 punktiem, salīdzinot ar 104,7 punktiem septembrī.

Augustā samazinājies kompāniju skaits, kas aizvien strādā nepilnu darba laiku, liecina "Ifo" institūta dati.

Augustā 37% no kompānijām, kas piedalījās centra biznesa aptaujā strādāja nepilnu darba laiku, jūlijā šādu kompāniju īpatsvars bija 42%.

"Kompāniju īpatsvars, kas strādā nepilnu darba laiku, sarucis gandrīz visos sektoros, kaut gan kopējais skaits aizvien ir augsts," norāda "Ifo" darba tirgus eksperts Sebastians Links.

Visaugstākais uzņēmumu īpatsvars ir ražošanas sektorā - 53%, taču arī šis rādītājs ir sarucis, jo jūlijā šādu kompāniju bija 57%.

Pakalpojumu sektorā šo uzņēmumu īpatsvars sarucis no 39% jūlijā līdz 33% augustā. Būvniecības sektorā nepilnu darba laiku strādāja vien 7%.

Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija, reaģējot uz koronavīrusa krīzi, gada sākumā rosināja ievies saīsināta darba laika shēmu, kas ļauj uzņēmumiem, kas cieš sarežģījumus, saīsināt darba laiku.

Mūs sagaida gluži klusa nedēļa, jo lielākajās valstīs pirmssvētku laikā aktivitāte sākusi pierimt. Lielākā vērība joprojām būs vērsta uz ASV tuvošanos «fiskālās kraujas» malai, līdz kurai atlikušas vien tik divas nedēļas. Turpretim no eirozonas vienīgās nozīmīgās ziņas ir Vācijas biznesa klimata indekss Ifo.

Lielbritānijā vairāki nozīmīgi gaidītie dati varētu radīt tirgū svārstības, jo uzmanības centrā būs inflācijas, monetārās politikas, mazumtirdzniecības un maksājuma bilances tekošā konta dati. Āzijā ziņu virsrakstos turpina dominēt vēlēšanas Japānā, un visi nogaida, kā tas ietekmēs Japānas centrālās bankas (Bank of Japan – BoJ) politiku – jau tūlīt pat, ceturtdien, tai būs iespēja parādīt savu reakciju, jo jānāk klajā ar monetārās politikas un procentu likmju paziņojumiem.

Lielbritānija

Lielbritānijā šajā nedēļā gaidāmi samērā daudzi svarīgi jaunākie dati, tādēļ gaidāms, ka nedēļas gaitā varētu notikt daudzi darījumi ar sterliņa mārciņu. Otrdien svarīgākais rādītājs būs inflācija, jo parādīsies novembra patēriņa cenu indeksa (CPI) un mazumtirdzniecības cenu indeksa (RPI) rādītāji pret pagājušā gada attiecīgo periodu. Patēriņa cenu indekss ir svarīgākais, un gaidāms, ka pēc 2,7% lēciena oktobrī tas būs mazāks – 2,6%. Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa saistību ar Lielbritānijas monetāro politiku.

Kamēr Lielbritānija un ASV aizvien vairāk balstījās uz finanšu nozari, Vācija koncentrējās uz ražošanu, raksta guardian.co.uk.

Klejojot pa plašajām, pārtikušajām Minhenes ielām, esot vērts atsaukt atmiņā pēdējo desmitgadi, kad Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brow) mēdza lielīties par to, kā Lielbritānijas ekonomika pārspēs Vācijas ekonomiku.

Tagad - pēc veiksmīgākā gada, ko piedzīvojusi Eiropas lielākā ekonomika kopš eiforijas, kas sekoja atkalapvienošanai pirms divdesmit gadiem - tā līdzinoties prognozei, ko Anglijas futbola fani izsaka pirms katras Pasaules kausa izcīņas: pāragra un nepareiza.

«Mums tagad būs zelta desmitgade,» sacījis Hans Verners Sins (Hans-Werner Sinn), Minhenes Ifo institūta prezidents. Pagājušās desmitgades sākumā, kad bezdarba līmenis bija augsts un valdīja pesimisms, Sins sarakstīja grāmatu ar nosaukumu Vai Vācija var tikt glābta?. Viņa viedoklis tolaik bija, ka var tikt glābta, un tagad viņš saka - tas ir noticis.

Vācijā ik gadu uzbūvēto jauno mājokļu skaits līdz 2026.gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu varētu samazināties par 35%, prognozē pētniecības organizācija "Euroconstruct", brīdinot par vērienīgu mājokļu trūkumu turpmākajos gados.

"Euroconstruct" prognozes liecina, ka 2026.gadā Vācijā tiks pabeigti vien 175 000 mājokļu jeb par 95 000 mazāk nekā 2023.gadā.

Tikai Zviedrijā no 19 izanalizētajās Eiropas valstīm tiek prognozēts straujāks pabeigto dzīvokļu skaita kritums nekā Vācijā.

"Jaunu mājokļu būvniecība Vācijā bieži vien vairs nav iespējama, galvenokārt būvniecības un finansēšanas izmaksu straujā pieauguma dēļ. Politiķi pagaidām vēl nav uzlabojuši pamatnosacījumus," skaidro izpētes institūta "Ifo" būvniecības eksperts Ludvigs Dorfmeisters.

Eksperti uzskata, ka bez nodokļu samazinājumiem un mērķtiecīgām subsīdijām 2027.gadā Vācijā trūks aptuveni 830 000 dzīvokļu.

"Būvniecība šobrīd ir būtībā neiespējama. Ikviens, kurš šodien veiks būvniecību, bankrotēs," norāda Centrālās nekustamo īpašumu komitejas vadītājs Andreass Materns.

Bezdarbs Vācijā šā gada februārī samazinājies trīs reizes straujāk nekā ekonomisti bija prognozējuši, akcentējot «plaisu» starp Eiropas lielāko ekonomiku un reģiona perifērajām valstīm, vēsta Bloomberg.

Bez darba esošo cilvēku skaits samazinājies par 52 tūkstošiem līdz 3,07 miljoniem, kas ir zemākais līmenis kopš 1992.gada, liecina oficiālie dati. Bloomberg News aptaujātie ekonomisti bija prognozējuši kritumu par 18 tūkstošiem.

Vācija «joprojām ir eirozonas zvaigzne», komentējot jaunākos datus, sacījusi Amsterdamas ABN Amro Bank NV ekonomiste Aline Šuilinga.

Vācijas eksports uz Āziju un lielāki mājsaimniecību izdevumi palīdz uzlabot noskaņojumu valstī. Kā vēstīts, Ifo institūta Vācijas uzņēmējdarbības vides indekss februārī atkal pieauga līdz rekordaugstam līmenim. Indekss, kas balstīts uz 7000 vadītāju aptauju, pieauga līdz 111,2, kas ir augstākais līmenis kopš sākts apkopot datus par atkalapvienoto Vāciju 1991.gadā. Darba ņēmējiem šogad cerot uz algas pieaugumu, uzlabojies arī Vācijas patērētāju noskaņojums, liecina tirgus izpētes grupas GfK dati. GfK informēja, ka tās nākotnes indekss martam pieaudzis līdz 6,0 punktiem no pārskatītā 5,8 punktu rādītāja februārī.

Gads sākās ar streiku vilni. Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā tas turpināsies arī martā, Francijā transporta jomas darbinieki draud pat ar septiņus mēnešus ilgiem protestiem, ja netiks apmierinātas viņu prasības par algām. Šīs ziņas varētu palikt tikai virsrakstos, taču tās, ietekmēs arī mūsu maciņus, jo algu pieaugums rada spiedienu uz cenām, kas stimulē inflāciju, un, ja tā saglabāsies virs 2%, tad Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, procentu likmes tik drīz nesamazinās.

Pēdējos divos gados esam piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu. Baltijas valstīs 2022. gadā cenas pieauga par aptuveni 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Eiropā 2022. gada decembrī cenu kāpums gadā bija 9,2%, bet 2023. gada decembrī pieauguma temps palēninājās līdz 2,9%, taču gada inflācija joprojām pārsniedza ECB noteikto mērķi – 2%.

Augsta inflācija uzņēmumus ietekmē dažādos veidos. No vienas puses, pieaug elektroenerģijas, izejmateriālu, transporta un citu pozīciju izmaksas. No otras puses, pieaug arī ieņēmumi, kas nozīmē, ka inflācijas dēļ uzņēmumiem ir vairāk naudas. Runa nav tikai par bankām, kas gūst lielāku peļņu no paaugstinātām procentu likmēm; visu uz pārdošanu orientēto uzņēmumu rīcībā ir vairāk naudas. Vienlaikus pieaugot dzīves dārdzībai, pieaug arī darbinieku spiediens uz algām.

Vācijas biznesa noskaņojums negaidīti pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim, valdot pazīmēm, ka Eiropas lielākās ekonomikas izaugsmes temps uzņem apgriezienus, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa noskaņojuma indekss, kas balsīts uz 7000 vadītāju aptauju, februārī pieaudzis līdz 111,3 punktiem, salīdzinot ar 110,6 punktiem janvārī. Šis ir ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad indekss pieaug, un augstākais līmenis kopš 2011.gada jūlija.

Pašreizējās situācijas vērtējums februārī pieauga līdz 114,4 punktiem no 112,4 punktiem iepriekš. Savukārt nākotnes vērtējuma indekss saruka no 108,9 punktiem līdz 108,3 punktiem.

«Vācijas ekonomika šoziem ir kļuvusi spēcīgāka,» norāda Berenberg Bank vecākais ekonomists Kristians Šulcs. «Vācija var paļauties uz vietējo pieprasījumu kā galveno izaugsmes dzinēju pašreizējā ciklā. Privātās investīcijas atgūstas pēc ilga krituma perioda, kad eiro krīze pasliktināja noskaņojumu,» saka eksperts.

Vācijā pieaug tādu ekonomistu un analītiķu skaits, kas uzskata, ka Grieķijai vajadzētu pamest eirozonu. Atsevišķi ekonomisti pat uzsver, ka, iespējams, to nāktos darīt arī Portugālei un Itālijai, raksta New York Times.

«Tā būtu labāk visiem, galvenokārt pašai Grieķijai, ja tā uz laiku pamestu eirozonu,» uzskata Hanss – Verners Sins, ietekmīgā Ludviga Maksimiliāna Universitātes Ifo institūta prezidents.

Turpinot piešķirt naudu Grieķijai, tiks panākts tikai tas, ka valstij nebūs vēlmes atjaunot savu ekonomiku, uzskata Vācijas ekonomisti.

Eiropas Savienības (ES) rīcībā nav tādu mehānismu, kas ļautu «izmest» kādu valsti no eirozonas, tāpēc Grieķijai vajadzētu izstāties labprātīgi. Ja Eiropas valstis pārtrauktu to finansiāli atbalstīt – Grieķijai nebūtu citas izvēles.

Tomēr ekonomisti, kas pārstāv citas valstis uzskata, ka ideja par spiediena izdarīšanu uz Grieķiju, lai panāktu valsts labprātīgu izstāšanos no eirozonas ir «pārdroša» un «nežēlīga» - Grieķijā sabruks banku sistēma, valsts bankrotēs un tai nebūs pietiekoši uzticamas valūtas, lai iepirktu vitāli svarīgas preces, kā, piemēram, naftu. Ciestu arī eirozona, jo investoriem būtu bail no tā, ka sabruks eirozona un pat visa ES.

Bezdarba līmenis Vācijā šā gada janvārī samazinājies vairāk nekā gaidīts, ziņo BBC.

Tas sarucis no 7,5% decembrī līdz 7,4% janvārī, pārsniedzot prognozes.

Bez darba esošo cilvēku skaits samazinājies par 13 tūkstošiem.

Ekonomisti bija prognozējuši, ka bezdarbs saglabāsies 7,5% līmenī.

«Nodarbinātība pieauga ievērojami, un pieprasījums pēc darbiniekiem turpināja kāpt,» komentējot datus, sacījis valsts Nodarbinātības aģentūras vadītājs Frenks Jurgens Veise (Frank-Juergen Weise).

Kā vēstīts, strauji augošajam eksportam uz Āziju un lielākiem mājsaimniecību izdevumiem veicinot izaugsmi Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā, Ifo institūta Vācijas uzņēmējdarbības vides indekss janvārī negaidīti pieauga līdz rekordaugstam līmenim. Indekss, kas balstīts uz 7000 vadītāju aptauju, pieauga līdz 110,3, kas ir augstākais līmenis kopš datu apkopošanas par atkalapvienoto Vāciju sākšanas 1991.gadā.

Aprīlī Vācijas biznesa vides noskaņojums sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, kas liecina, ka Eiropas lielākās ekonomikas stāvoklis uzlabojas, pateicoties rekordlielajiem tirgus stimulēšanas pasākumiem un pievilcīgajam valūtas kursam, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa vides indekss pieauga jau sesto mēnesi pēc kārtas – no 107,9 punktiem līdz 108,6 punktiem. Pašreizējās situācijas raksturojums aprīlī sasniedza 113,9 punktus, salīdzinot ar 112,1 punktu martā, savukārt gaidu indekss saruka no 103,9 punktiem līdz 103,5 punktiem.

«Esmu optimistisks par Vācijas ekonomikas attīstību – tai patlaban ir zaļā gaisma – eiro ir zems un enerģētikas cenas ir samazinājušās,» saka ANB Amro Bank vecākā ekonomiste Alīne Šuilinga. Viņa gan piebilst, ka patlaban lielākais neskaidrības avots Eiropā ir Grieķijas situācija, kas var radīt pārtraukumu izaugsmē, ja attīstība nenotiek kā prognozēts.

Janvārī Vācijas biznesa noskaņojums uzlabojās jau trešo mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka Eiropas lielākās ekonomikas izaugsme uzņem apgriezienus, raksta Bloomberg.

Ifo indekss, kurš balstīts uz 7000 uzņēmēju aptauju, janvārī audzis līdz 110,6 punktiem, salīdzinot ar 109,5 punktiem decembrī.

Patlaban Vācijas ekonomikas izaugsme ir galvenais eirozonas ekonomikas atveseļošanās dzinējspējs. Vācijas Centrālā banka Bundesbank prognozē, ka šajā gadā Vācijas ekonomika piedzīvos spēcīgu kāpumu, pēc pērnā gada pēdējā ceturksnī piedzīvotās bremzēšanās.

Kā liecina jaunākie dati, Vācijā bezdarbnieku skaits decembrī pirmo reizi piecu mēnešu laikā saruka un bezdarba līmenis turējās pie 6,9%, kas ir gandrīz 20 gadu zemākais līmenis. Pērn auga gan privātais patēriņš, gan importa, gan ekspoeta apjomi, un visdrīzāk janvārī arī Vācijas ražošanas apjomi ir auguši jau septīto mēnesi pēc kārtas.

Augustā Vācijas bezdarbnieku skaits negaidīti palielinājies, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis pieaudzis pirmo reizi pēdējo trīs mēnešu laikā, un bezdarbnieku skaits augustā audzis par 7000 līdz 2,95 miljoniem. Bloomberg aptaujātie eksperti prognozēja kritumu par 5000. Kopumā bezdarba līmenis gan palicis nemainīgs 6,8% apmērā.

Prognozējams, ka Vācijas ekonomikas izaugsmes tempi pēc iepriekšējā ceturksnī piedzīvotā 0,7% kāpuma, atkal samazināsies. Vācijas lielākā eksporta tirgus ekonomika gan atveseļojas, tomēr daļa lielo kompāniju aizvien samazina darbinieku skaitu, jo ir valstis, kuru ekonomikas atveseļošanās aizvien kavējas.

Jāpiebilst, ka eirozonas bezdarba līmenis aizvien turas rekordaugsts – jūlijā tas bija 12,1%.

Eirozonas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā pusē, visticamāk, turpināsies, galvenokārt pateicoties stabilam iedzīvotāju patēriņa un valsts izdevumu pieaugumam, trešdien prognozē trīs Eiropas vadošie ekonomikas institūti.

Eirozonas ekonomika pērna ceturtajā ceturksnī palielinājusies par 0,4% un prognozējams, ka izaugsme šādā tempā turpināsies arī pirmajā pusgadā, prognozē Vācijas institūts Ifo, Francijas INSEE un Itālijas ISTAT.

Prognozes liecina, ka inflācija eirozonā pirmajā un otrajā ceturksnī pieaugs līdz 1,5%, salīdzinot ar 0,7% pērn ceturtajā ceturksnī. Sagaidāms, ka inflācijas kāpumu veicinās enerģijas cenu pieaugums.

Politiskā neskaidrība saglabājas augsta, ņemot vērā neskaidru turpmāku nākamās ASV valdības rīcību, jautājumus par Brexit realizēšanu un Itālijas referenduma sekas, norāda institūti.

Ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas Francijā, Vācijā un Nīderlandē, politiskā neskaidrība nemazināsies. Visi šie minētie faktori var būtiski ietekmēt uzņēmumu investīciju lēmumus.