Enerģētika

Vācu energomilža meita Danpower plāno ekspansiju Baltijā

Līva Melbārzde, 23.11.2012

Jaunākais izdevums

Filiāle Tallinā un komunālā siltumapgādes uzņēmuma iegāde Veru pilsētā esot tikai pirmais solis vācu energouzņēmuma ekspansijai Baltijas valstīs, raksta žurnāls Energiequelle.

Danpower ir Austrumvācijā bāzēts uzņēmums ar aptuveni 135 milj. eiro gada apgrozījumu, kas nodarbojas galvenokārt ar siltumapgādi, liekot uzsvaru uz biomasas izmantošanu. Jāpiebilst, ka Danpower ir ievērojami lielāka vācu energouzņēmuma Stadtwerke Hannower, kas pazīstams arī ar zīmolu enercity, meitasuzņēmums. Stadtwerke Hannover ir viens no lielākajiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem Vācijā, kura gada apgrozījums sasniedz 2,7 miljardus eiro.

«Tallina ir mūsu pirmā filiāle ārzemēs. Mēs esam attīstījuši ievērojamu biomasas izmantošanas kompetenci, bet tā kā uzskatām, ka siltumapgādes tirgus Vācijā ilgtermiņā saruks, skatāmies pēc iespējām ārzemēs,» skaidro Danpower vadītājs Manfreds Šīle. «Gan Danpower, gan enercity Igaunijas uzņēmuma iegāde ir tikai pirmais solis, plānojam arī iesaistīties citos projektos Baltijā. Igaunijā mūs kā investorus uzņēma ļoti draudzīgi un mēs varējām pārliecināties par to, ka Igaunijā valda pozitīvs un drošs investīciju klimats. Mūs interesē arī citi atjaunojamās enerģijas projekti, piemēram, vēja parki. Pirmās sarunas jau ir sākušās,» tā enercity valdes priekšsēdētājs Mihaels Feists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pirmoreiz Latvijā mācības pēc vācu izglītības programmas – RĪGAS VĀCU SKOLA uzsāk uzņemšanu 1.klasē

Martin Farenfield, Rīgas vācu skolas direktors, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz gadu Latvijā darbu uzsākusi Rīgas vācu skola, un šobrīd tā gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-7 gadus vecus bērnus, kas mācības varēs sākt jau 2016.gada 1. septembrī.

Šī būs pirmā reize Latvijā, kad mazie skolnieki varēs mācīties vācu valodā, saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmu, kas ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā, un šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 9 pasaules valstīm.

Galvenās izglītības sistēmas atšķirības, ko piedāvā Vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesa kvalitāti – visaptveroša pieeja izglītībai, kas virzīta ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Vienā klasē tiek uzņemti ne vairāk kā 15 bērni, līdz ar to, bērnam mācību procesā tiek nodrošināts daudz tiešāks, individuāls kontakts ar pedagogu, radot iespēju veidot arī kvalitatīvākas skolēna-pedagoga attiecības, kas ir ļoti būtiski izglītošanās procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pārāk maz un neskaidri ir formulējusi savas priekšrocības ārvalstu investoru piesaistei, abas pārējās Baltijas valstis vairākos segmentos investoriem šķiet pievilcīgākas; Latviju iegāž arī jaunā nodokļu reforma

Tas izriet no vācu investoru DB sacītā. Jāpiebilst, kā Vācija ir Latvijas otrais lielākais preču importa un ceturtais lielākais preču eksporta partneris, 2016. gadā kopējam preču apgrozījumam, pēc CSP datiem, sasniedzot teju 2 miljardus eiro. Savukārt vācu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gada beigās pārsniedza 585 miljonus eiro. Vācu investori līdz šim Latvijā ir dibinājuši 434 uzņēmumus, kas nodrošina gandrīz 7900 darba vietas, tā secināts Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) veiktajā pētījumā. Latvija, ņemot vērā vācu uzņēmumu skaitu, statistiski ieņem pirmo vietu Baltijas valstu vidū, neskatoties uz to, ka kaimiņvalstī Lietuvā ir izveidots salīdzinoši vairāk darba vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KPMG: Ģimenes uzņēmumi Eiropā un Baltijas valstīs uzņem apgriezienus

Dienas Bizness, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas energo kompānija Danpower nākamo gadu laikā plāno 170 miljonu eiro investīcijas, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums sacīja kompānijas pārstāvis Burkhards Fogels.

Kompānija ir gatava sadarboties ar pašvaldībām, un apspriest dažādas sadarbības iespējas Baltijas valstīs, kļūstot par labu tirgus spēlētāju ilgtermiņā.

Uzņēmums Igaunijā, Veru pilsētā iegādājies un investējis arī Viļņā, bet nākamgad arī Viļņā plāno iegādāties siltumapgādes rūpnīcu.

Pagaidām Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur vēl nav projektu, bet paredzams, ka drīz tas mainīsies. Eksperts norādīja, ka patlaban Latvijā nesaskata optimālus nosacījumus koģenerācijas projektiem, tādēļ orientēsies uz citiem projektiem.

Kā pozitīvus faktorus no investora skatu punkta viņš min to, ka visas Baltijas valstis ir ES dalībvalstis, regulājums ir salīdzināms ar Vāciju, tāpat valstīs ir stabila ekonomiskā situācija un ir vienotas valūtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo neizsaka saistošo piedāvājumu Viļņas un Kauņas apkures modernizācijai

BNS, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas kompānijas ir izteikušas vēlmi piedalīties Lietuvas enerģētikas koncerna Lietuvos energija projektos, lai modernizētu Viļņas un Kauņas apkures nozares, bet Latvijas valstij piederošais energoapgādes uzņēmums Latvenergo nav iesniedzis saistošo piedāvājumu, lai arī iepriekš bija izrādījis interesi.

5.decembrī saistošos piedāvājumus izteica E energija, Geco investicijos kopā ar Vācijas Danpower, Kauno termofikacijos elektrine, Somijas Fortum Heat Lietuva, Reenergy, kā arī vietējie apkures pakalpojumu sniedzēji Vilniaus energija, Kauno energija, un Vilniaus silumos tinklai, kompānijas pavēstīja aģentūrai BNS.

Lietuvos energija vēl nav atklājusi kompānijas, kas izteikušas saistošo piedāvājumu. 18 kompānijas no astoņām valstīm ir izteikušas nesaistošos piedāvājumus.

Konkursa uzvarētājus ir paredzēts nosaukt decembra beigās.

Latvenergo atklāja aģentūrai BNS, ka ir izlēmusi neizteikt saistošo piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No ražošanas uz taupīšanu

Līva Melbārzde, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB sadarbībā ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju un Rīgas BioEnerģiju šā gada 24. septembrī rīko konferenci Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums. Ieskicējam dažus no konferencē apspriežamajiem tematiem un aktualitātēm.

Saruna ar Guntaru Kokoreviču, Enerģijas risinājumu īpašnieku:

Kas siltumenerģijas nozarē pašlaik ir vissvarīgākais, par ko šajā konferencē noteikti būtu jārunā?

Pirmkārt, man ir prieks, ka centralizētā siltumapgāde beidzot tiek apskatīta atsevišķā konferencē, jo līdz šim siltuma ražotāji un piegādātāji palika lielo enerģētikas grandu – elektrības un gāzes uzņēmumu – ēnā. Taču, ja mēs paskatāmies kopējo ģimenes izdevumu grozu mūsu platuma grādos, tad siltums noteikti ir lielākā izdevumu pozīcija. Otrkārt, šī nozare ir ļoti lielu pārmaiņu priekšā, ko cilvēki ne vienmēr apzinās. Pārmaiņas ir saistītas gan ar klimata kontroles prasībām, ko aktīvi promotē ES, gan ar energoefektivitātes direktīvu, kas ir jāievieš arī Latvijā, gan arī tendencēm kā tādām, piemēram, attiecībā uz ēku siltināšanu. Tāpat aktualitāte ir arī energoresursu cena – gāze, biomasa utt. Priekšā ir vēl viena Eiropas struktūrfondu kārta, tāpēc ir ļoti svarīgi šo nosacīto dāvanu investēt pareizi, atbildīgi un tālredzīgi, nevis vienkārši apgūt naudu. Jāinvestē ir pareizos risinājumos, jo sevišķi tāpēc, ka vairāk šādas dāvanas mums nepienāksies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānošanas reģioni: ja valsts nepiešķirs papildu finansējumu, reģionu darbība apdraudēta

Gunta Kursiša, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Skandāls no VW tirgus vērtības jau «nokodis» 30 miljardus eiro

Arnis Blūmfelds, Coface direktors Latvijā, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu autobūves koncerna Volkswagen (VW) kaitīgo izmešu skandāls ietekmēs ne tikai Vāciju kā automobiļu ražošanas nozares līderi, bet arī citas ekonomikas, ieskaitot Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstis ar nozīmīgu klātbūtni vācu ražošanas ķēdē.

Pēc VW aizvadītajā nedēļā izskanējušā paziņojuma, ka miljoniem zīmola dīzeļdzinēju automašīnu visā pasaulē aprīkotas ar programmatūru, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus, aizsācies globāla apmēra skandāls. VW vēl tikai nesen apsteidza Toyota, ieņemot pasaulē lielākā autoražotāja statusu, taču skandāla negatīvās sekas var būtiski ietekmēt VW pozīciju, ņemot vērā, ka gadījums saistāms ne tikai ar konkrēto dīzeļdzinēju EA 189 un tā versijām, bet arī citiem zīmola modeļiem un visu grupu kopumā. Proti, VW grupa aptver 12 zīmolus, tostarp vieglās pasažieru automašīnas (VW, Audi, Škoda, Seat) un premium klases auto (Bentley, Bugatti, Lamborghini, Porsche), kā arī kravas transportlīdzekļus (MAN, Scania).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu profesionālus panākumus arvien sasaistītākajā pasaules tirgū, skolēniem mūsdienās ir jāpilnveido akadēmiskā zināšanas, angļu valodas prasme un lingvistiskās un kulturālās zināšanas vismaz vēl vienā svešvalodā. Mūsdienu Eiropā novērojams straujš Vācijas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugums. Tādēļ vācu valodas zināšanām papildus angļu valodai un spējai komunicēt kulturāli pieņemamā veidā būs arvien lielāka nozīme ambiciozu eiropiešu profesionālajā dzīvē.

Bērniem valodas apguve padodas vieglāk, un jo agrāk viņiem tiek dota šāda iespēja, jo vieglāk un ātrāk viņi apgūst valodas. Tieši tāda ir Rīgas Vācu skolas bērnudārza un pirmsskolas līmeņa misija. Mācībspēki no Vācijas nodod savas dzimtās valodas zināšanas jaunajiem skolēniem. No pirmās klases mācību programmā tiek iekļautas divas angļu valodas stundas, kā arī četras latviešu vai krievu valodas stundas nedēļā.

Vecāki droši vien jautātu, kādēļ priekšroka jādod vācu, nevis angļu valodai. Atbilde ir ļoti vienkārša. Bērniem ļoti agrā vecumā jāapgūst vācu valoda un citas valodas, paralēli apgūstot angļu valodu, kura sākotnēji nav dominējošā svešvaloda. Bērni, kuri apmeklē angļu valodas skolu vai apgūst angļu valodu kā pirmo svešvalodu, bieži vien vēlāk nevēlas mācīties citas valodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lūdz uzsākt kriminālprocesu saistībā ar reiderismu uzņēmumā Olainfarm

Lelde Petrāne, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze un Nika Saveļjeva ir iesniegušas iesniegumus tiesībsargājošajām institūcijām ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu saistībā ar reiderismu uzņēmumā Olainfarm, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu.

Par to liecina ceturtdien izplatīts paziņojums.

Nika Saveļjeva un Signes Balderes-Sildzedzes meita Anna Emīlija Maligina ir 2017. gada decembrī mirušā Valērija Maligina mantinieces, kam katrai pieder viena trešā daļa no kopējā mantojuma, tostarp akcijas a/s Olainfarm.

Iesniegumos izteikts aicinājums aizsargāt uzņēmuma, akcionāru un mantinieču intereses, jo pēdējo dienu notikumi akciju sabiedrībā Olainfarm liecinot par ļaunprātīgu un negodprātīgu kontroles pārņemšanu pār šo uzņēmumu. «Prettiesiskā ceļā a/s Olainfarm vadībā ir nonākušas personas ar apšaubāmu reputāciju un kriminālu sodāmību Latvijā, kuri neslēpj savas iespējas ar koruptīvām metodēm ietekmēt tiesas un izmeklēšanas institūcijas. Ir pamats uzskatīt, ka uzņēmuma kontroles pārņemšanas mērķis ir tā aktīvu izvešana un uzņēmuma atsavināšana kādai trešajai ieinteresētai pusei par cenu, kas ir ievērojami zemāka par tirgus cenu,» uzsvērts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Gemius Latvia vadītāju Lindu Egli

Lelde Petrāne, 26.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gemius Latvia vadītāja Linda Egle. SIA Gemius Latvia ir starptautiskā interneta pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gemius meitas uzņēmums. Gemius darbojas no 1999. gada un šobrīd aptver vairāk nekā 40 valstis. Viens no pazīstamākajiem un senākajiem Gemius produktiem - auditorijas pētījums gemiusAudience - ir interneta auditorijas datu valūta, ko ikdienā lieto interneta mediji un mediju un reklāmas aģentūras, plānojot reklāmas kampaņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Meitas un mātes attiecības darbā tiek noliktas otrā plānā

Linda Zalāne, 28.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dainas Pečates uzņēmumam SIA Arkolat pirms septiņiem gadiem pievienojās viņas meita Laura Buharina. «Uzņēmumam ir vairāk nekā 20 gadu un tas ir loģiski, ka bērni (meita un dēls) ir izauguši līdz ar to. Tiesa, vispirms bija meita un pēc tam Arkolats,» smejot atzīst Arkolat (veikalu tīkls Rito) prezidente Daina Pečate.

Kad meitai Laurai bija astoņi gadi, tad viņas vārdam par godu tika nodēvēts Rito veiklas Brīvības ielā un mazā atvase kopā ar tēti atklāšanas pasākumā pārgriezuši svinīgo lenti. Daina atzīst, ka viņa nekad nav mudinājusi meitu sākt strādāt ģimenes uzņēmumā, bet esot ļoti priecīga par šādu dzīves pavērsienu.

Atgriežas mājās

Laura 18 gadu vecumā devusies mācīties uz Toronto, tad studēt uz Londonu, kur apguvusi mārketinga un personālvadības zinības. Vasaras mēnešos viņa mēdza pastrādāt Rito veikalā kā pārdevēja. «Vienu dienu Laura atnāca mājās un priecīgi paziņoja, ka viņai labi izdodoties apkalpot klientus arī krievu valodā,» stāsta Daina. 2008. gadā Laura pieņēmusi lēmumu atgriezties Latvijā, un viņai ģimenes uzņēmumā uzticēta mazumtirdzniecības veikalu tīkla vadītājas vieta. Viņas pārraudzībā nonāca desmit veikalu vadīšana. «Tas bija liels izaicinājums, bet zināju, ka man šo darbu neuzticētu, ja nebūtu pārliecības, ka es to varēšu izdarīt. Turklāt veikalu tīklu savulaik bija izveidojis tētis, kurš tiem veltīja daudz darba un sirdssiltuma. Daudzi veikalu vadītāji uzņēmumā strādā vēl no tā pirmsākumiem un pazina mani, kad biju vēl bērns. Krīzes laikā man bija jāpieņem nepopulāri lēmumi un arī jāsamazina darbinieku skaits,» stāsta Laura. Daina meitas šaubas kliedējusi, norādot, ka krīzes laikā nav tik liela nozīme darba pieredzei, kādas ir zināšanām un spējai ātri reaģēt uz notiekošo tirgū. «Saudzēt un kaut kā īpaši attiekties pret meitu kā darbinieci nedrīkstēju, jo citi kolēģi to redzētu un vērtētu. Protams, tas bija izaicinājums arī man,» atzīst Daina. Laura neslēpj, ka sākumā viņu tirdījusi apziņa, ka jāpierāda savas spējas ne tikai mammai, bet arī darbiniekiem, kuri, protams, viņu vērtēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumi neziņā par 8,5 eiro stundā minimālās algas maksāšanu darbiniekiem, kuri šķērsojuši Vācijas robežu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas transporta uzņēmumi un to asociācijas pauž neapmierinātību par Vācijas lēmumu attiecināt minimālā atalgojuma likmi 8,50 eiro/stundā (bruto) arī uz tranzīta pārvadājumiem. Komersantiem joprojām ir arī daudz neatbildētu jautājumu par to, kā vācu iekšējā tirgus aizsardzībai ieviestos nosacījumus ievērot. Bargo sodu dēļ, kas var sasniegt pat 500 tūkstošus eiro, atsevišķi uzņēmumi pagaidām pārvadājumus uz Vāciju neveic.

«Nav nekādu normālu skaidrojumu ne no vienas ministrijas, tāpat nav normālu instrukciju,» neizpratnē ir lielākā Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma SIA Kreiss pārstāvis Boriss Zaks. Kompānija gan pārvadājumus uz Vāciju veic un «strādā» pie jautājuma, lai nosūtītu vāciešiem nepieciešamo informāciju. Starptautisko kravu pārvadājumu veicējas SIA Vervo direktors Māris Dreimanis norāda, ka Vācijas virzienā izmanto ārpakalpojumu, un kravu plūsma uz šo valsti nav apstājusies. Turpretī SIA Panway Logistics pagaidām uz Vāciju nebrauc, jo nav skaidrības, ko īsti sevī ietver prasība par minimālo algu, proti, vai šajā summā iekļautas arī komandējuma naudas, norāda kompānijas valdes locekle Inga Varnasa. Pēc viņas teiktā – atbildes nespēj sniegt ne autopārvadātāju asociācijā Latvijas auto (LA), ne Valsts Darba inspekcijā. Latvija nav tiesīga skaidrot Vācijas iekšējos normatīvos aktus, norāda Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse, piebilstot, ka skaidrojums būtu jāprasa vācu iestādēm. Noprotams, ka citu valstu iebildumu dēļ Eiropas Komisijas dienesti pētīs, vai vācu normatīvie akti atbilst ES tiesību normām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dienas Bizness viesojas 28,5 miljonus eiro vērtajā iepakojuma ražotnē

Egons Mudulis, 11.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 28,5 miljonus eiro iepakojuma ražotnē, Polipaks palielinās ražošanas jaudu par 75%, turpinot ekspansiju Skandināvijas tirgū un cenšoties iekarot Lielbritāniju

Lai varētu iekarot citu Eiropas valstu elastīgā iepakojuma tirgu, garantējot atbilstību specifiskām sertifikācijas prasībām, SIA Polipaks decembrī plāno sākt pārvākšanos uz savu jauno ražošanas, loģistikas un administratīvo kompleksu Mārupē, sarunā ar Dienas Biznesu stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrejs Kologrejevs. Pēc viņa teiktā, 28,5 milj. eiro vērtajam projektam 18,5 milj. eiro finansējums ņemts Danske Bank, 4,27 milj. eiro ERAF līdzfinansējums iegūts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrēto aktivitāšu Augstas pievienotās vērtības investīcijas ietvaros, bet 5,5 milj. ir paša uzņēmuma līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zīmola stāsts: Kinoteātra Splendid Palace vēsture

Monta Glumane; Lelde Petrāne, 16.01.2019

Lielā zāle: pagājušā gadsimta 20.-30. gadi. Ēkas iekštelpas pārsteidza ar neorokoko stila formu daudzveidību.

Foto: «Splendid Palace»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s PET Baltija ražošanas kapacitātes griesti ir sasniegti; pašlaik darbības paplašināšanai uzņēmums apsver investīciju piesaistes iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s PET Baltija specializējas izlietoto PET pudeļu otrreizējā pārstrādē, šādi iegūstot augstvērtīgas PET pārslas, kas tiek eksportētas uz Eiropu. Uzņēmums ir pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Jūtas stabili

PET Baltija ir pirmā un vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs. Tā ietilpst ECO Baltia grupā, kurā kopumā ir deviņi uzņēmumi. PET Baltija, pārstrādājot caurspīdīgas un krāsainas PET pudeles, ražo caurspīdīgās PET pārslas, gaišās un tumšās MIX PET pārslas un blakusproduktus. No vienas PET pudeles varot iegūt 30–35 gramus pārslu. Mēnesī tiek saražots vairāk nekā 1700 tonnu PET pārslu. Tās kā izejmateriālu var izmantot dažāda iepakojuma ražošanā, kas var būt saskarsmē ar pārtiku, kā arī šķiedru un PET spriegošanas lentu izgatavošanā. Aptuveni 60% PET Baltija klientu ir pārtikas iepakojumu ražotāji, bet 40% – šķiedras un spriegošanas lentu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Ikea dibinātājs pārsteigts par ambiciozajiem izplešanās plāniem

Jānis Rancāns, 25.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mēbeļu mazumtirdzniecības ķēde Ikea iecerējusi ambiciozus paplašināšanās plānus, pavēstījis kompānijas izpilddirektors Mihails Ohlsons (Mikael Ohlsson). Izpilddirektora sacītais bijis pārsteigums Ikea dibinātājam Ingvaram Kampardam, kurš neesot neko zinājis par kompānijas plāniem.

[Papildināts viss teksts]

Plašasaziņas līdzekļos izskanējis, ka mēbeļu mazumtirdzniecības veikalu ķēde līdz 2020. gadam ieplānojusi plašu ekspansiju, kam paredzēts tērēt līdz pat 15 miljardiem eiro. Līdz desmitgades beigām Ikea iecerējusi dubultot savu veikalu skaitu līdz 500 visā pasaulē. Saskaņā ar Ikea aplēsām, šādai ekspansijai vajadzētu kompānijas apgrozījumu audzēt par 60% līdz 45 – 50 miljardiem eiro.

Sarunā ar laikrakstu Dagens Industri M. Ohlsons izteicies, ka līdz 2020. gadam Ikea katru gadu plāno atvērt aptuveni divdesmit veikalus. Tāpat izskanējis, ka kompānija iecerējusi uzbūvēt simtiem jaunu dzīvokļu, Stokholmas apkārtnē atvērt trešo veikalu, kā arī investēt divus miljardus eiro izejvielu ražotnēs un atjaunojamajos energoresursos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Labās gribas vizīte, un nekas vairāk

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 20.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie, kuri mēģināja iestāstīt, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atbrauks uz Rīgu ar milzu pārsteigumu tūtu, bija labākajā gadījumā naivi, taču neizmantotais potenciāls Latvijas un Vācijas attiecībās joprojām ir liels.

Nevar noliegt, ka pasaules politisko līderu vizītes Latvijā ir ievērības cienīgi notikumi. Tā arī pirms Vācijas federālās kancleres Angeles Merkeles 18. augusta vizītes Rīgā publisko telpu saviļņoja spekulācijas par to, ko vadošā Eiropas politiķe Rīgā pārspriedīs, ko atvedīs un ko apsolīs. Līdzīgi, kā bērni raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim, prasot dāvanas, daļa Latvijas aktīvistu vēstulē Angelai Merkelei prasīja NATO bāzes izveidi Baltijā. Taču, tā kā Angela Merkele nav ne Ziemassvētku vecītis, ne labā feja un vispār ar brīnumu radīšanu nenodarbojas, tad viņas mierinājums baltiešiem bija iepriekš ļoti paredzams – darīsim visu atbilstoši NATO līgumam, lai vajadzības gadījumā jūs aizstāvētu, bet ilgtermiņa kaujas vienību izvietošanai šeit pagaidām nav pamata. Tā sakot, galvas augšā, nav jau nemaz tik traki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cilvēki visbiežāk ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros

Žanete Hāka, 25.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Baltijas M&A forums: Lielas cerības uz zemām procentu likmēm un stabilu globālās ekonomikas atveseļošanos

Dienas Bizness, 25.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Baltijas, gan Centrālās un Austrumeiropas valstu eksperti, visi kā viens, norāda, ka Baltijai jāpalielina produktivitāte un konkurētspēja, lai kāpinātu investoru interesi, jo konkurence Eiropā strauji pieaug.

Visticamāk, ka investīcijas ienāks tirgū, taču un darījumu norise lielā mērā būs atkarīga tieši no tirgus pārrobežu konsolidācijas. Baltijas tirgus vispār investoriem šķiet ļoti ērts, tas sāk līdzināties Skandināvijas tirgum ar pārsteidzoši labiem IKP rezultātiem, tādējādi darījumu apetīte šajā reģionā pieaug. Lielākās cerības tiek liktas uz Citadele bankas potenciālo pārdošanu.

Šie ir galvenie secinājumi, kas radušies gadskārtējā Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2013 pirmajā dienā. Šogad forums notiek no 24. līdz 25. oktobrim Rīgā, Latvijā.

Savā prezentācijā par globālās ekonomikas attīstību 2013. gadā un tās ietekmi uz Ziemeļvalstīm un Baltijas reģionu, kā arī par 2014. gada perspektīvām Helge J. Pedersen, Nordea galvenais ekonomists, norādīja, ka zemas procentu likmes apvienojumā ar stabilu pasaules ekonomikas atveseļošanos ir labs virzītājspēks vispārējai M&A aktivitātei 2014. gadā. Runājot par eiro stabilitāti un tā pozīcijas ilgtspēju, Pedersena kungs atsaucās uz ECB, kas ir gatava darīt visu, lai saglabātu eiro. Citu satraukuma iemeslu starpā ir arī jauni tirgus burbuļi un inflācija. Nekustamā īpašuma cenas, piemēram, Francijā, Kanādā, Norvēģijā un Zviedrijā rada bažas; valstis, kurām nācies saskarties ar nesenās krīzes sekām, zina, ka tādas situācijas atkārtošanos nedrīkst pieļaut. Attiecībā uz izaugsmes prognozēm – ASV paredzama ievērojami strauja izaugsme, Ziemeļvalstu starpā Zviedrijai ir visoptimistiskākās perspektīvas, Igaunijas izaugsme paātrināsies, bet Latvija un Lietuva, paredzams, saglabās savu līdzšinējo pozitīvo virzību. Eiropai visumā jānodrošina savas produktivitātes pieaugums, lai spēcinātu ekonomiku un radītu lielāku darījumu aktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru