Citas ziņas

Vācu investors centies saņemt miljonus kompensācijā par neveiksmēm Latvijā

Vēsma Lēvalde, 14.10.2010

Jaunākais izdevums

Lielākais a/s Baltic Holding Company (BHC) akcionārs EOP Biodiesel AG izvirzījis bijušajiem valdes locekļiem Mārim Binderam un Gatim Bērziņam pretenziju vairāk nekā 7,5 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus vācu uzņēmums norādījis, ka šos zaudējumu varētu segt apdrošināšanas kompānija Allianz Versicherungs - Aktiengesellshaft, raksta Dienas Bizness.

Ar pretenziju rakstiski pie abiem bijušajiem a/s BHC valdes locekļiem 2009. gadā vērsies toreizējais EOP Biodiesel AG valdes priekšsēdētājs Svens Šēns, liecina DB rīcībā esošās dokumentu kopijas. Vēstulē norādīts, ka ar rapša iepirkumiem par summu 7,554 miljoni eiro laika periodā no 2008. gada 27. jūnija līdz 2008. gada 1. septembrim, kā arī izsniedzot nenodrošinātu kredītu un pārdodot zemesgabalu maksātnespējīgai firmai, vietējo vadītāju kļūdainie lēmumi nodarījuši smagu kaitējumu koncernam. Tā kā G. Bērziņš un M. Binders veikuši darījumus, neņemot vērā esošo finansiālo situāciju, vācu akcionārs izvirzījis katram no valdes locekļiem pretenziju par vairāk nekā 3,665 miljoniem eiro. Savukārt Māris Binders DB atzina, ka lēmumus pieņēmis, vai nu saskaņojot ar vācu akcionāriem, vai arī pēc viņu rīkojuma. Plašāk par to lasiet laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai, izbeidzot līgumu ar preču izplatītāju, tam jāmaksā kompensācija pat, ja to neparedz izbeidzamais līgums? Šāds pirmsšķietami vienkāršais jautājums nebūt nav vienkāršs. Šo sarežģītību veido ne tikai ilglaicīgo attiecību pārtraukšanas emocionālais fons, kas, vismaz ētiskā līmenī, uzliek par pienākumu pateikties izplatītājam par tā pūliņiem preču izplatīšanā un to atpazīstamības veicināšanā, bet arī neiespējamība atrast šim gadījumam piemērojamo skaidrojumu Latvijas normatīvajos aktos vai, vismaz, nozīmīgā un plašu publicitāti pelnījušā tiesu spriedumā.

Latvijas normatīvajos aktos atrodamais regulējums, attiecībā uz preču izplatītāju tā mūsdienu izpausmē (proti, uzņēmumu, kas ir atbildīgs par konkrētas preces izplatīšanu, visbiežāk vairumtirdzniecības līmenī, konkrētā reģionā), un preču izplatīšanai piemērojamais vispārīgais regulējums nav liels palīgs kompensācijas par izplatīšanas līguma izbeigšanu jautājuma risināšanā. Tā, ja mēģinām atrast attiecīgu regulējumu, Civillikumā, tas runā tikai par piegādes līgumu, raksturojot to kā vienkāršu pirkuma-pārdevuma līguma veidu ar preču piegādes (loģistikas izpratnē) elementu. Savukārt minētā pirkuma-pārdevuma līguma koncepts atbilst vienreizēja darījuma raksturam, līdz ar to preces piegādātāja un preces izplatītāja attiecību ilgstošais un integrētais attiecību raksturs, un no tā izrietošās abu pušu tiesības un pienākumi, neatrod tiešu atspoguļojumu Civillikuma tekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Somiju sanikno Nokia 18,8 miljonu kompensācija bijušajam izpilddirektoram

Jānis Rancāns, 25.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas tehnoloģiju kompānija Nokia atzinusi, ka pieļāvusi kļūdu bijušajam izpilddirektoram Stīvenam Elopam izmaksājot 18,8 miljonus eiro lielu kompensāciju.

Iespaidīgā summa S. Elopam pienākas saskaņā ar līgumu, kas noteica, ka viņš saņems kompensāciju darba zaudēšanas gadījumā. Kā zināms, nesen ASV kompānija Microsoft iegādājās Nokia tālruņu biznesu. S. Elopam izmaksātā iespaidīgā kompensācija izraisījusi plašu sašutumu Somijā, kuras iedzīvotājus jau tā apbēdinājis tehnoloģiju veiksmes stāsta gals.

Situāciju mēģinājis glābt Nokia priekšsēdētājs Risto Sīlasmā (Risto Siilasmaa), norādot, ka ar S. Elopu noslēgtajā līgumā bijuši tādi paši nosacījumi, kā citiem Nokia kādreiz noalgotajiem izpilddirektoriem. R. Sīlasmā gan bija spiests atzīt, ka kanādietim izmaksātā summa ir par 14,6 miljoniem eiro lielāka nekā kompensācija, kuru saņēma iepriekšējais Nokia izpilddirektors Olio Peka Kalasvuo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB banka vairāk nekā 3800 kredītlīgumos kļūdaini norādījusi likmes nosaukumu; klienti saņems kompensāciju

Žanete Hāka, 26.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka ir identificējusi kļūdu kredīta likmes nosaukumā tajos kredītlīgumos, kuros klienti izvēlējušies ilgtermiņa (2, 3 vai 5 gadu) eiro, ASV dolāru vai Šveices franku likmes, un šāda kļūda varēja maldināt kredītņēmēju par likmes izcelsmes avotu, liecina bankas paziņojums.

Banka ir novērsusi kļūdas atkārtošanās iespēju, kā arī identificējusi tos klientus, kurus šī kļūda ir skārusi.

Šā gada vidū SEB banka konstatēja, ka nedaudz vairāk nekā 3800 kredītlīgumos kļūdaini norādīts procentu likmes nosaukums. Līgumos lietotas likmes «24, 36 vai 60 mēnešu LIBOR/EURIBOR», kas publiski netiek kotētas, bet bankas sistēmā likmes aprēķiniem tika piemērota ilgtermiņa likme - SEB bankas attiecīgā termiņa resursu cena, pēc kuras SEB banka ir aprēķinājusi un ieturējusi klientam procentu maksājumus. SEB bankas resursu cena ir vienīgā SEB bankā pieejamā likme kredītlīgumiem tajos gadījumos, ja klienti izvēlas kredīta likmi fiksēt periodam, kas ilgāks par vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Intervija ar Draugiem.lv izveidotājiem: No draudzēšanās portāla līdz vairākiem saistītiem uzņēmumiem

Anda Asere, 25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurš maksās par Malaysia Airlines traģisko reisu MH17?

Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija, 23.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Palielina kompensācijas par cūku nokaušanu

Žanete Hāka, 12.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja grozījumus rīkojumā par pasākumiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās ierobežošanai, kas paredz palielināt kompensācijas par cūku nokaušanu, ja saimniecībā nevar īstenot biodrošības pasākumus vai tirdzniecības traucējumu dēļ, informē Zemkopības ministrija.

Par pieaugušu vaislas dzīvnieku (sivēnmāte, vaislas kuilis) tiks maksāti 170 eiro pašreizējo 115 eiro vietā, par nobarojamu cūku un vaislas jauncūku – 120 eiro pašreizējo 65 eiro vietā, bet par piena sivēnu – 35 eiro pašreizējo 25 eiro vietā.

Savukārt 150 tūkstošus eiro no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirti Zemkopības ministrijai (Lauku atbalsta dienestam), lai nodrošinātu nekavējošu noteikto kompensāciju izmaksu dzīvnieku īpašniekiem par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma apkarošanas laikā par nokautajām (slimajām) cūkām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem

Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.

Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Ralfs Dīters Montāgs-Girmess: AirBaltic ieguldīju sev piederošo naudu

Žanete Hāka, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es sev uzticos un nesaskatu sevi kā apdraudējumu Latvijas drošībai, preses konferencē sacīja aviokompānijas AirBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess.

Ralfs Dīters Montāgs-Girmess uzsvēra, ka 100% no investētās naudas ir viņa, un viņam nav biznesa partneru. «Šī ir lielākā investīcija, ko esmu veicis vienā kompānijā, un līdzekļi nāk no maniem privātiem fondiem,» viņš piebilda.

Viņš uzsvēra, ka jaunais investors var palīdzēt AirBaltic sasniegt labākus finansiālos rādītājus nekā tagad.

«Ieguldot kādā kompānijā, vienmēr pastāv risks, taču uzskatu, ka spēju sniegt kompānijai labumu. Tuvākajā laikā ir plāns atgriezties pie pozitīva kapitāla, kas atslēdz tālākas iespējas. Tāpat investors varēs identificēt papildus biznesa iespējas, kas līdz šim nav atklātas. Neesam profesionāli aviacijas eksperti, bet mums ir zināšanas, un varam atrast ilgtermiņa stratēģisko partneri, kas kompānijai ir nepieciešams,» piebilda investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pirmoreiz Latvijā mācības pēc vācu izglītības programmas – RĪGAS VĀCU SKOLA uzsāk uzņemšanu 1.klasē

Martin Farenfield, Rīgas vācu skolas direktors, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz gadu Latvijā darbu uzsākusi Rīgas vācu skola, un šobrīd tā gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-7 gadus vecus bērnus, kas mācības varēs sākt jau 2016.gada 1. septembrī.

Šī būs pirmā reize Latvijā, kad mazie skolnieki varēs mācīties vācu valodā, saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmu, kas ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā, un šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 9 pasaules valstīm.

Galvenās izglītības sistēmas atšķirības, ko piedāvā Vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesa kvalitāti – visaptveroša pieeja izglītībai, kas virzīta ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Vienā klasē tiek uzņemti ne vairāk kā 15 bērni, līdz ar to, bērnam mācību procesā tiek nodrošināts daudz tiešāks, individuāls kontakts ar pedagogu, radot iespēju veidot arī kvalitatīvākas skolēna-pedagoga attiecības, kas ir ļoti būtiski izglītošanās procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pārāk maz un neskaidri ir formulējusi savas priekšrocības ārvalstu investoru piesaistei, abas pārējās Baltijas valstis vairākos segmentos investoriem šķiet pievilcīgākas; Latviju iegāž arī jaunā nodokļu reforma

Tas izriet no vācu investoru DB sacītā. Jāpiebilst, kā Vācija ir Latvijas otrais lielākais preču importa un ceturtais lielākais preču eksporta partneris, 2016. gadā kopējam preču apgrozījumam, pēc CSP datiem, sasniedzot teju 2 miljardus eiro. Savukārt vācu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gada beigās pārsniedza 585 miljonus eiro. Vācu investori līdz šim Latvijā ir dibinājuši 434 uzņēmumus, kas nodrošina gandrīz 7900 darba vietas, tā secināts Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) veiktajā pētījumā. Latvija, ņemot vērā vācu uzņēmumu skaitu, statistiski ieņem pirmo vietu Baltijas valstu vidū, neskatoties uz to, ka kaimiņvalstī Lietuvā ir izveidots salīdzinoši vairāk darba vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Potenciālais Liepājas metalurga investors darbaspēku varētu arī ievest

Dienas Bizness, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» investors cer, ka, atsākoties ražošanai, uzņēmumā atgriezīsies arī daļa darbinieku, kuriem tikšot garantēts piecu gadu līgums. Ja trūks darbinieku, viņš iecerējis vest tos no citām valstīm, piemēram, astoņi cilvēki esot gatavi atbraukt no Itālijas, varētu vēl būt darbaspēks no Baltkrievijas un arī Krievijas - to Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss svētdien atklāja intervijā raidījumam «LNT Ziņu TOP 10».

Par «Liepājas metalurga» vadītāju Šamiss vēlas redzēt pašreizējo galveno inženieri Egilu Kupši.

Potenciālais investors gatavs jau tuvākajā laikā atsākt uzņēmumā ražošanu un sasniegt vēsturiski lielākos tā ražošanas apjomus. «Šajos divos, trīs mēnešos mēs izdarītu visu nepieciešamo, lai iedarbinātu tēraudkausēšanas krāsni,» apgalvo Šamiss. Viņa partneri darījumā ir Šveices tērauda tirgotājs «Trasteel Trading Holding», tā apgrozījums ik gadu mērāms simtos miljonos eiro. Šamisa Luksemburgā reģistrētais uzņēmums «Kalior Invest SA» kopā ar «Trasteel Trading Holding» metalurga mantas pārņemšanai Latvijā izveidojis uzņēmumu «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ar 7,5 miljonu eiro pamatkapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Saeima izdod kratīšanai Askoldu Kļaviņu

Māris Ķirsons, Anita Kantāne, LETA, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas sēdē ceturtdien, 21.jūnijā 61 deputāts deva piekrišanu kolēģa Askolda Kļaviņa kratīšanai.

Akcepts dots kratīšanas uzsākšanai viņa deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei.

«Man tas ir pārsteigums, bet ja vajag visu var apskatīt gan manā dzīvesvietā, gan mašīnā,» uzsvēra pats A. Kļaviņš. Saeimas deputāts Augusts Brigmanis norādīja, ka uzticas tiesību aizsardzības iestādēm un uzskata, ka tas nav politisks pasūtījums. «Nevaru balsot ne par, ne pret, ne atturēties, jo pamatojuma nav,» tā Saeimas deputāts Jānis Ādamsons.

Kļaviņš pauda pārsteigumu par šo situāciju. Reizē viņš norādīja, ka jau kādu laiku esot klīdušas baumas saistībā ar to, ka viņš ir nomainījis savu deklarēto dzīvesvietu uz Liepāju. Deputāts uzsvēra, ka Liepājā viņam ir mājas, kur viņš arī uzturas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara

Anda Asere, 13.10.2018

«Ar laiku uzņēmēji iemācās izvairīties no grābekļiem, vadoties pēc intuīcijas,» uzskata Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru