Turpinot tramvaju parka atjaunošanu, Rīgas satiksme ir noslēgusi līgumu ar Čehijas kompāniju Škoda Transportation par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju piegādi, informē Rīgas satiksme.

Pirmie zemās grīdas tramvaji no šīs piegādes Rīgā parādīsies 2017.gada pirmajā pusē, savukārt visu Škoda 15T Riga tramvaju piegādei jānotiek līdz 2017.gada beigām. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā.

Visi jaunie zemās grīdas tramvaji tiks aprīkoti ar kondicionēšanas iekārtām, pielāgotu sistēmu elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitoriem, video novērošanu, pasažieru skaitīšanu, apkopei nepieciešamajām rezerves daļām, kā arī citu aprīkojumu.

Pagājušās nedēļas nogalē uz Liepājas ostu ar prāmi no Vācijas atvesti nākamie trīs Rīgai domātie jaunie tramvaji, pārējie 17 zemās grīdas tramvaji tiks atvesti līdz maija beigām.

20 jaunu tramvaju iegāde ir nozīmīgs ieguldījums, jo 2016. gada rudenī par 60 miljonus eiro lielo iepirkumu interesi izrādīja 22 potenciālie kandidāti, tomēr izvēle krita par labu čehu Škodai. Arī pirms vairākiem gadiem iepirktie zemās grīdas tramvaji ir ražoti tieši tur.

Rīgas satiksmei kopumā ir 189 tramvaji, no kuriem 26 ir zemās grīdas tramvaji. 2017.gadā tramvaji kopumā ir veikuši 7,9 miljonus kilometru un pārvadājuši 32,7 miljonus pasažieru.

Rīgas satiksmes pārstāvji skaidro, ka ražotājam izvirzītas īpašas prasības. Tehniskā specifikācija tikusi izstrādāta tā, lai nebūtu jāpārveido Rīgā esošā tramvaju infrastruktūra. Tramvajos ir 100% zemā grīda (bez pakāpieniem ieejās un galvenajās ejās), kā arī tie ir droši ekspluatējamiem esošajā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā bez pārbūvēm piegādes līguma finansēšanas modelis

Rīgas satiksme (RS) ir izsludinājusi iepirkumu 20 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādei. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā varētu sākt kursēt jau 2016.gada otrajā pusē pa 4.tramvaju maršrutu Imantas virzienā, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Orientējošā iepirkuma summa – 70 miljoni eiro. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus.

Iepirkuma procedūra paredz, ka uzvarētājam jāsaražo un jāpiegādā 15 trīs sekciju un 5 četru sekciju zemās grīdas tramvaji. Pirmais transporta līdzeklis ir jāpiegādā ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no iepirkuma līguma noslēgšanas brīža. Visiem transportlīdzekļiem ir jābūt piegādātiem ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Tramvajiem jābūt piemērotam pasažieriem ar īpašām vajadzībām un ierobežotām pārvietošanās spējām. Tāpat tramvajiem jābūt droši ekspluatējamiem esošajā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā bez pārbūvēm.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

«Tramvaju satiksme ir mūsu lepnums, tomēr tie ir tik novecojuši, ka iedzīvotāji nevar sagaidīt jaunos tramvajus,» Db.lv pauda a/s Tramvaju uzņēmuma pārvaldnieks Oļegs Tolmačovs. Lai arī 22 tūkstošiem daugavpiliešu, kas ikdienā izmanto tramvaju, jau no šā gada septembra būtu bijis jābrauc jaunos, Baltkrievijas uzņēmuma ražotos tramvajos, tas, cik drīz jaunie tramvaji sāks kursēt un vai tie būs tieši Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienības Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau tramvaji, nav zināms.

Tikmēr Db.lv viesojās Daugavpilī, lai fotogrāfijās iemūžinātu tramvajus, no kuriem, kā cer liela daļa Latvijas otras lielākās pilsētas iedzīvotāju, tai drīz nāksies atvadīties.

«Dzīve iet uz priekšu, jaunie tramvaji būs siltāki, modernāki, tajos būs jaunākās tehnoloģijas, bet vecos tramvajus varēsim skatīties filmās un fotogrāfijās,» Daugavpilī strādājošā Silvija Sproģe uzskata, ka ieslīgt sentimentā par vecajiem tramvajiem nevajagot.

Jau rakstīts, ka pirmais piegādes termiņš, kad Daugavpilij bija jāsaņem 12 jaunie tramvaji, bija šā gada 31. augusts. Kopš 1. septembra Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienība Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau tiek piemērota kavējuma soda nauda – 600 lati dienā.

Visi 12 tramvaji Ustjkatavskas Vagonbūves rūpnīcai jāpiegādā līdz decembrim

Jau tuvākajā laikā a/s Daugavpils satiksme (DS) sāks izmēģināt pirmos Krievijā ražotos tramvajus, kas nule kā atmuitoti un tiek izpakoti, DB norādīja DS valdes locekle Sabīne Šnepste. Pirms nodošanas ekspluatācijā tramvajiem jānobrauc 500 km, un tas tikšot darīts nakts stundās, lai netraucētu pārējai tramvaju satiksmei. Šobrīd no 12 tramvajiem ar deviņiem kravas auto piegādāti seši – divi sešasu un četri četrasu. Nākamie tramvaji Daugavpili varētu sasniegt 22. septembrī, bet visi 12 tramvaji jāpiegādā līdz šā gada decembrim.

Miers mājās

Šķiet, ka ar trešo piegājienu (kopš 2011. gada jūlija) daugavpiliešiem beidzot būs izdevies tikt pie ilgi gaidītajiem tramvajiem. DB iepriekš vēstīja, ka DS organizētajā iepirkumā ar lētāko piedāvājumu par uzvarētāju tika atzīta AAS Nacionālā Kontraktu korporācija (NKK), kas piegādā Krievijas Ustjkatavskas Vagonbūves rūpnīcas produkciju. Saskaņā ar līgumu NKK par astoņiem četrasu tramvajiem saņems 2,496 miljonus eiro un par četriem sešasu tramvajiem – četrus miljonus eiro. Projektam «Daugavpils pilsētas tramvaju trasnsporta infrastruktūras renovācija» paredzēts arī 83,1% (5,4 miljoni eiro) ERAF līdzfinansējums.

Rīgas satiksme ir nodevusi ekspluatācijā un atklājusi zemās grīdas tramvaja tehniskās apkopes un remonta cehu, kas atrodas Rīgā, Brīvības ielā 191, 5.tramvaju depo teritorijā. Cehs paredzēts zemās grīdas tramvaja tehniskajai apkopei un remontdarbiem, informē uzņēmums.

Jaunā ceha būvniecība izmaksāja 8,7 miljonus latu. Ceha garums ir 102 m, tur ierīkotas trīs sliežu ceļu līnijas. Cehā apkopi vai remontu var veikt vienlaicīgi sešiem zemās grīdas tramvajiem.

Vienā no līnijām ir uzstādīta speciālā zemās grīdas riteņpāru virpa, kas ir pēc individuālā pasūtījuma izgatavota vācu iekārtu rūpnīcā Hegenscheidt-MFD.

Citā līnijā ir uzstādītas speciālās paceļamās platformas, kas ir paredzētas personāla ērtākai piekļuvei pie tramvaja agregātiem, kas izvietoti arī uz tramvaja jumta. Cehā paredzēts veikt tramvaju apkopes un nepieciešamos remonta darbus atbilstoši ražotāja prasībām. Izbūvēta arī rezerves daļu uzglabāšanai paredzēta ietilpīga noliktavas telpa. Ceha darbiniekiem ir nodrošinātās arī biroja un sadzīves telpas.

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.

Rokgrupas Kings Of Leon koncerta Mežaparkā rīkotāji pirms un pēc pasākuma pasūtījuši uz pusi mazāk sabiedriskā transporta papildreisu, nekā rekomendējusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme, sacīja Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis.

Atbilstoši organizatoru pieprasījumam un noslēgtajam līgumam trešdien pēc koncerta arī nodrošināti papildreisi, taču ar tiem izrādījies krietni par maz - tramvaji bijuši pārpildīti, raisot koncerta apmeklētāju neapmierinātību, kas sūdzējušies par Rīgas satiksmi. Zaķis gan piebilda, ka, redzot milzīgo noslogotību, uzņēmums no savas puses operatīvi norīkojis vēl vairākus papildreisus.

Zaķis skaidroja, ka gadījumā, ja komerciāla pasākuma rīkotāji vēlas, lai tiktu norīkoti papildu reisi apmeklētāju ērtībām, jāvēršas Rīgas satiksmē ar informāciju par prognozēto cilvēku skaitu un uzņēmums veic aprēķinus par nepieciešamo transportlīdzekļu plūsmu.

Daugavpils pilsētas domes Centralizētās iepirkumu nodaļas izsludinātais tramvaju vagonu iegādes iepirkums patlaban ir izvērtēšanas stadijā.

«Līgums par tramvaju piegādi pagaidām nav noslēgts, jo pašvaldība gaida kompetentu iestāžu atzinumu. Ja tiks pateikts, ka šis uzņēmums ražo lielgabalus, ar kuriem nosacīti ārzemēs tiek mušīti cilvēki un minētajam uzņēmumam ir uzlikts aizliegums tirgot Eiropā, tad pašvaldība šos tramvajus nepirks,» komentē Aivars Zdanovskis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks («Mūsu partija»).

Vicemērs norādīja, ka pašvaldība nepērk tramvajus pa tiešo no Krievijas uzņēmuma, bet gan no Lietuvas starpniekfirmas, kas ir šī uzņēmuma dīleris visā Eiropā, un ir pārdevis šos tramvajus arī citiem pircējiem Eiropā, tai skaitā Liepājai.

«Galu galā, tramvaju piegādātājs ir izvēlēts konkursa rezultātā un šos rezultātus ir apstiprinājusi gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, gan Iepirkumu uzraudzības birojs. Turklāt konkursa rīkotājiem ir arī saistības gan pret konkursa uzvarētāju, gan arī Daugavpils iedzīvotājiem, kam šie tramvaji ir vajadzīgi,» stāsta A. Zdanovskis.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Rīgas satiksmes (RS) izsludinātajam iepirkumam par 20 zemās grīdas tramvaju iegādi ir saņemti trīs pieteikumi, savukārt par iepirkuma nolikumu, pirms pieteikuma iesniegšanas, interesi izrādīja 22 potenciālie kandidāti. Pirmais iepirkuma posms tika izsludināts 2015.gada 14.septembrī, un iesniegt pieteikumu bija iespējams līdz 2015.gada 15.oktobra plkst.14, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Pēc pieteikumu saņemšanas, Rīgas satiksme izvērtēs visu kandidātu atbilstību nolikumā izvirzītajām atlases prasībām. Kandidāti, kuri izvērtēšanas prasībām būs atbilstoši, tiks aicināti sagatavot tehnisko un finanšu piedāvājumu zemās grīdas tramvaju ražošanai un piegādei. Pēc tā tiks uzsākta sarunu procedūra, kuras rezultātā tiks noteikts iepirkuma uzvarētājs.

Iepirkuma procedūra paredz, ka uzvarētājam jāsaražo un jāpiegādā 15 trīs sekciju un 5 četru sekciju zemās grīdas tramvaji, kuriem ir jābūt droši ekspluatējamiem esošajā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā bez pārbūvēm. Iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtā iepirkuma līguma izpilde jānodrošina ar piegādātāja piesaistītu finansējumu. Tramvajiem ir jābūt piemērotiem pasažieriem ar īpašām vajadzībām un ierobežotām pārvietošanās spējām.

Daži interesenti pauž bažas, ka nupat izsludinātā Rīgas satiksmes zemās grīdas tramvaju iepirkuma nolikums, iespējams, rakstīts vienam konkrētam uzņēmumam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme nule kā izsludinājis iepirkumu par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā varētu sākt kursēt jau nākamā gada otrajā pusē pa 4. tramvaja maršrutu Imantas virzienā. Orientējošā iepirkuma summa pēc uzņēmuma norādītā ir 70 milj. eiro. Patlaban Rīgas satiksmei kopumā ir 189 tramvaji, no kuriem 26 ir zemās grīdas. Tie kursē 6. un 11. tramvaja maršrutos. Iepriekšējais zemās grīdas tramvaju iepirkums noslēdzās 2008. gadā. Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Rīgas satiksmi un tramvaju piegādātāju Škoda Transportation, Rīga ir saņēmusi 26 zemās grīdas tramvajus, no kuriem 20 ir trīs sekciju un seši – četru sekciju tramvaji.

Rīgas satiksme informē, ka zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt no 5. jūnija, nevis 17. maija, kā bija plānots līdz šim. Minētās izmaiņas saistītas ar to, ka ir nepieciešams pabeigt visus drošības testus zemās grīdas tramvajiem pielāgotajai infrastruktūrai. Līdz ar to visas izmaiņas, kas bija plānotas tramvaju kustības sarakstos no 17. maija (tajā skaitā tramvaja maršruta Nr. 1 Imanta – Jugla ieviešana), tiek pārceltas uz 5. jūniju.

Rīgas satiksme atgādina par izmaiņām tramvaju kustībā, kas stāsies spēkā no 5. jūnija:

- tiks organizēts jauns 1. tramvaja maršruts Imanta - Jugla, kurš kursēs darba dienās un brīvdienās;

- 11. tramvaja maršruts tiks pagarināts līdz Ausekļa ielai un turpmāk sauksies Ausekļa iela – Mežaparks;

- tiks veiktas izmaiņas 4. maršruta tramvaja kustības sarakstā darba dienās un brīvdienās;

- tiks veiktas izmaiņas 6. maršruta tramvaja kustības sarakstā darba dienās un brīvdienās;

- 10. maršruta tramvaju apkalpos 3. tramvaju depo un tiks veiktas izmaiņas darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos.

3. maršruta tramvaji virzienā no Juglas uz Ķengaragu brauks pa Krišjāņa Barona ielu, Radio ielu, 13. janvāra ielu un tālāk pa maršrutu. Maršruta pieturvieta Aspazijas bulvāris tiks aizstāta ar pieturvietu Stacijas laukums. Maršrutam mainīsies arī kustības saraksts. Virzienā uz Juglu tramvaji brauks bez izmaiņām.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, kuru mērķis ir noteikt nomas maksu par zivju vada izmantošanu zvejā ezeros un ūdenskrātuvēs, kā arī rast iespēju zvejniekiem piekrastes ūdeņos mainīties ar mencu limitiem, informē ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Grozījumi noteikumos paredz zvejai ar zivju vadu ezeros un ūdenskrātuvēs piemērot aprēķinu, aizstājot zivju vada limitu ar atbilstoši konkrētajām ūdenstilpēm paredzētajiem zvejas rīku limitiem un tiem noteiktām maksām par limita vienību. ZM skaidro, ka vienotu limita maksu par zivju vada izmantošanu ezeros un ūdenskrātuvēs nav iespējams piemērot, jo katrā konkrētā ūdenstilpē ir savs zvejas rīku limits ar tam noteikto limita maksu, līdz ar to tas būtu aizstājams, uzsākot zveju ar zivju vadu. Piemēram, Engures ezerā ir paredzēts kopējais tīklu limits 5980 tīkli un viena tīklu limita cena ir 2,85 eiro. Ja vēlētos uzsākt zveju ar zivju vadu, maksa par šo zvejas limita vienību veidotu 3408,60 eiro, kas ir visu tīklu limitu maksa Engures ezerā. Savukārt ir publiskie ezeri, kuros šī maksas sasniegtu pat 15 000 eiro, jo tajos ir noteikti lielāki zvejas rīku limiti.

Pieredze Skandināvijas valstīs un Igaunijā liecina, ka jau piekto gadu sarūkošajā Latvijas banku kredītportfelī pozitīvs lūzuma punkts varētu tikt sagaidīts nākamgad.

Lai arī banku no jauna izsniegto kredītu apjomi šogad pieauguši, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tomēr kopējais kredītu portfelis joprojām uzrāda samazināšanos. Salīdzinot ar kopējā kredītu portfeļa atlikumu 2008.gada vidū, piecu gadu laikā tas uzrādījis samazinājumu par 4,7 miljardiem latu jeb 29,6%. Tajā skaitā Latvijas uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis piecu gadu laikā sarucis par 15,2%, no kuriem pēdējā gada laikā samazinājums bija 6,97%, līdz 5,58 miljardiem latu šogad jūnija beigās.

«Parādsaistību samazināšana jeb deleveraging Latvijā turpinās jau kopš 2008.gada beigām – tātad jau vairāk nekā četrus gadus. Ja pagātnes pieredzei vispār ir kāda jēga nākotnes prognozēšanā, tad, piemēram, Skandināvijas 90.gadu pieredze saka, ka drīzumā vajadzētu pienākt lūzuma punktam, pēc kura kredītu apjoms stabilizējas un pēc tam atsāk nedaudz pieaugt,» DB atklāja Nordea bankas galvenais ekonomists Latvijā Andris Strazds. Igaunijā šāda stabilizācija jau ir notikusi pagājušogad. Šā gada maija beigās Igaunijā nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums bija par 3% lielāks nekā gadu iepriekš. «Sagaidām, ka līdzīgas tendences ar nobīdi laikā būs vērojamas arī Latvijā, t.i., mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums turpinās nedaudz samazināties arī 2014.gadā, bet korporatīvajā segmentā - atsāksies neliels pieaugums,» tā A. Strazds.

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā, otrdien diskusijā "Vados sapinušies" sacīja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

"Rīgas vēsturiskajā centrā šie gaisa vadi nedrīkst būt jau 15 gadus," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka, iespējams, diskusijām nav jēgas, ja netiek pielietoti visi uzraudzības iestāžu rīcībā esošie resursi, lai šo problēmu risinātu.

Lai arī viņš nenoliedza, ka apsekošanas darbi notiek, tostarp Rīgas dome apsekojusi 100 ēkas Krišjāņa Barona ielā, uz kurām konstatēti vairāk nekā 500 gaisa vadi, gada laikā atbildīgās iestādes nav spējušas demontēt nevienu no tiem. Diskusijā uzsvērts arī fakts, ka nelegālo gaisa vadu problēma neskar tikai Rīgas Vēsturisko centru, bet arī citus mikrorajonus.

Lai arī visi diskusijas dalībnieki uzsvēra birokrātisko procesu sarežģītību un neprecizitātes attiecībā uz nelegālo gaisa vadu likvidāciju, Tatarčuks vairākkārt pauda neizpratni par to, kādēļ komersantiem, tādiem kā "Baltcom" un "Tet", jātaisa projekti, jāiet skaņot ar māju īpašniekiem izbūves process, jāmarķē kabeļu infrastruktūra, ja ēnu ekonomika šajā nozarē netiek izskausta.

Rīgas pilsētas pašvaldība un uzņēmums «Škoda Transportation» turpinās pārrunas, lai atrastu «pieņemamu tiesisku risinājumu piegādes jautājumos» sabiedriskā transporta iepirkumos, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) otrdien tikās ar Čehijas vēstnieku Latvijā Miroslavu Koseku, «Škoda Transportation» pārdošanas viceprezidentu Zdeneku Majeru un valdes locekli un sabiedrisko attiecību viceprezidentu Staņislavu Staneku.

Kā teikts pašvaldības paziņojumā, tikšanās laikā dalībnieki uzsvēruši, ka informācija saistībā ar iespējamiem likumpārkāpumiem pēdējo iepirkumu organizēšanā «bija šoks Rīgas domei un uzņēmumu grupai »Škoda Transportation«». Ušakovs un uzņēmumu grupas jaunās vadības pārstāvji apliecinājuši ieinteresētību, lai pilnībā tiktu izmeklēti visi jautājumi, kas saistīti ar pēdējiem trolejbusu un zemās grīdas tramvaju iepirkumiem.

No rītdienas, plkst.5, tiks atjaunota tramvaju kustība pār Brasas tiltu, tomēr būvdarbi uz tilta vēl netiks atsākti, pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Viņš norādīja, ka no Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) saņemts atzinums, kas atļauj atjaunot tramvaju kustību pār tiltu. Pār pārvadu varēs kursēt visu modeļu tramvaji, tostarp, arī zemās grīdas tramvaji.

Tāpat pa uz pārvada esošajām tramvaja sliedēm varēs braukt autobusi un vieglais transports līdz 3,5 tonnām. Aizliegta būs gājēju kustība.

Lēmumu atjaunot tramvaju satiksmi pašvaldība un BVKB pieņēmuši, balstoties uz būvdarbu projektētāju un neatkarīgu ekspertu veiktajām analīzēm un pārbaudēm par tilta tehnisko stāvokli.

«Rīgas satiksme» informē, ka līdz ar tramvaju kustības atjaunošanu atsāks kursēt arī retro tramvajs, kas pasažierus pārvadā brīvdienās un svētku dienās.

Daugavpilī vietējiem aktīvistiem radušās aizdomas, ka tramvaju iepirkumā notikusi krāpšanās, tāpēc viņi vērsušies Eiropas prokuratūrā, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

"Nekā personīga" ziņo, ka Daugavpilij līdz šī gada beigām pieejams finansējums jaunu tramvaju pirkšanai. Ja sākotnēji pilsēta cerēja, ka varēs atļauties iegādāties sešus, tad šobrīd līgums noslēgts par četriem, un to summa būs 7,4 miljoni eiro.

Iepirkumu "Daugavpils satiksme" izsludināja jau 2021.gada aprīlī. Divi konkursi beidzās bez rezultāta. Trešajā iepirkumā 2022.gada aprīlī bija iesniegts tikai viens piedāvājums - no Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas jeb DLRR. Citi uzņēmumi atzina, ka izpildes termiņš ir pārāk īss. Taču ar DLRR līgumu arī nenoslēdza. Pieteikums esot bijis sagatavots nekvalitatīvi, turklāt rūpnīca kā savu partneri bija norādījusi čehu uzņēmumu "Pragoimex", kas nesen Čehijā iesaistīts korupcijas skandālā. Firmas bijušajam valdes loceklim Jaroslavam Kremenam piespriests cietumsods, trīs miljonu kronu naudas sods un aizliegums vadīt uzņēmumus, norāda raidījums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis pārbaudi, vai pašvaldības SIA Rīgas satiksme rīkotā izsole, pārdodot Rīgā vairs neizmantotos, norakstītos tramvajus, ir bijusi likumīga un vai tramvaju pārdošanā nav saskatāmas koruptīvas darbības.

Pārbaude ir sākta, balstoties uz partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes KNAB adresēto vēstuli, informēja Vienotības preses sekretārs Nils Josts.

Publiskajā telpā izskanējusī informācija liecina, ka norakstītie tramvaji izsolē pārdoti par cenu, kas tikai nedaudz pārsniedz to, kuru kā zemāko pieļaujamo un slepenu bija noteikusi Rīgas satiksme.

«Minimālajam slieksnim pietuvinātā cena un ierobežotā informācija par gaidāmo izsoli, izraisa aizdomas, ka uzvarējušajai firmai ir nodrošināts īpašs labvēlības režīms. Rīgas satiksme tiek dāsni subsidēta no nodokļu maksātāju naudas, tomēr tās darbība nav caurlūkojama, tā neatskaitās par savu darbību pat deputātiem,» skaidro Ēlerte.

Daugavpils a/s Tramvaju uzņēmums uzsākta jauno, zemās grīdas tramvaju piegāde.

Paredzēts, ka tuvāko divu nedēļu laikā tiks piegādāti vēl divi tramvaji, Db.lv norādīja Belkommunmash BKM pilnvarotais pārstāvis Rolands Strazdiņš.

Jaunie tramvaji a/s Tramvaju uzņēmums, saskaņā ar vienošanos ar Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienība Belkomunmaš unAgmen Consulting Bureau, bija jāpiegādā jau 12. septembrī. Noteiktajā termiņā piegāde nenotika, iepriekš apliecināja Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe. Piegādātāja pārstāvis R. Strazdiņš Db.lv skaidroja, ka kavēšanās dažas dienas bijusi, jo tikai 6. septembrī Daugavpils uzņēmums aprstiprinājis krāsojumu un dažas tehniskas nianses, kas nebija nolikumā.