VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Igaunijas valsts dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmuma EVR Cargo jaunais padomes priekšsēdētājs Nēme Jegi, kurš amatā ievēlēts maijā, paziņojis, ka kompānijas plāns iegādāties Krievijā vagonus un tur tos arī iznomāt ir pretrunīgs un riskants, tādēļ padome ir apturējusi šo investīciju projektu.

EVR Cargo plānoja ņemt kredītu, lai Krievijas rūpnīcās par 35 miljoniem eiro pasūtītu 600 konteineru platformas un 400 pusvagonus. Tāpat tika plānots izveidot meitasuzņēmumu Krievijā, kurš tālāk iznomātu šos vagonus lielām Krievijas kompānijām.

«Biznesa plāns, kurš tika prezentēts padomei, bija ļoti pretrunīgs un neatbilda ierastai komerciālai loģikai. Tā kā ar EVR Cargo padomes sniegto informāciju bija par maz, nekas cits neatlika, kā pagājušās nedēļas beigās apturēt šo projektu,» Jegi sacīja intervijā laikrakstam Postimees.

Vienlaikus viņš neprecizēja, kas padomi neapmierināja šajā projektā. Jegi atzina, ka darbībā Krievijā vienmēr pastāv politiskie riski, bet ir grūti izvērtēt, cik tie ir lieli. Viņš uzsvēra, ka lēmums ir balstīts tikai un vienīgi komerciālā loģikā, par kuru šajā projektā bija daudz jautājumu.

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Gada pirmo deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šogad VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) peļņa pēc nodokļu nomaksas deviņos mēnešos sasniedz 1,9 miljonus eiro un nodrošina finanšu stabilitāti. Pērn šajā periodā uzņēmumam bija 1,07 miljonu eiro lieli zaudējumi, informē uzņēmumā.

«Tas panākts, pārskatot tehnoloģiskos procesus un palielinot darba efektivitāti, kā arī nodrošinot līdzekļu ekonomiju tajās jomās, kur izmaksas iespējams samazināt proporcionāli saimnieciskās darbības apjomiem un nepasliktinot drošību, kustības vadības procesus un citus dzelzceļa darbībai būtiskus aspektus,» skaidro kompānijā.

Šī gada deviņos mēnešos pa LDz infrastruktūru pārvadāti 33,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn šajā periodā, un 13,3 miljoni pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu veido kravu pārvadājumi, to apjoma izmaiņas ietekmējušas uzņēmuma apgrozījumu – tas bijis 136,4 miljoni eiro jeb par 2,5% zemāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Noslēgušies 2019. gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāktie robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” I posma modernizācijas būvdarbi.

Būvdarbu ietvaros pārbūvēti un paplašināti 6 kontroles paviljoni un kontroles nojumes, servera telpa un uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” attīstības modernizācijas projekta pirmais posms tika uzsākts 2019. gadā, un tas norit vairākās kārtās, nepārtraucot kontroles dienestu darbību. Modernizācijas projekta pirmajā posmā izbūvēta jauna muitas kontroles ēka padziļinātu pārbaužu veikšanai, pārbūvēti un paplašināti seši esošie kontroles paviljoni un nojumes, aprīkojot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās. Tāpat pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, elektroapgāde un sakaru tīkli, uzlabots apgaismojums visā teritorijā, veikta attīrīšanas iekārtu pārbūve, projektēšanas teritorijā uzlabota asfalta seguma kvalitāte.

Pilnveidojot klientu servisu, līdz ar rudens graudu pārvadājumu apjoma palielināšanos dzelzceļa kravu pārvadātājs SIA LDz Cargo ir uzsācis pārvadājumus ar e-pavadzīmi visā pakalpojuma sniegšanas ciklā, informē VAS Latvijas dzelzceļš Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Bezpapīru tehnoloģiju ieviešanu iekšzemes satiksmē VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Cargo sāka vasaras beigās, un e-pavadzīmes izmantošana visa pārvadājumu pakalpojuma sniegšanas laikā nozīmē, ka viss process, sākot no pavadzīmes noformēšanas nosūtīšanas stacijā un beidzot ar kravas izsniegšanu kravas saņēmējam, notiek elektroniski. Būtiski, ka e-pavadzīme izmantota krautu vagonu sūtījumiem, kur šis process ir sarežģītāks nekā tukšu vagonu sūtījumu noformēšanai, skaidro kompānijā.

Pirmais uzņēmums, kas izmantojis e-pavadzīmi visa procesa laikā, ir AS Dobeles dzirnavnieks, nosūtot kravu no Dobeles uz Ventspili. «E-pavadzīme ir ērtāks, ātrāks un arī lētāks veids kā apstiprināt vagonu pieņemšanu vai nosūtīšanu. Tā vietā, lai dotos uz dzelzceļa staciju atkreditēt pienākošo un izejošo kravu apstiprināšanu, tagad to ērti var izdarīt ar mobilo telefonu,» uzsver AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Aizvadīta šā gada Ēnu diena, kurā līdzdarbojās arī Dienas Bizness.

Dienas Bizness žurnālistus, redaktorus un maketētājus kopumā ēnoja seši jaunieši no Rīgas, Dobeles, Krāslavas, Rudzātiem un pat Taizemes.

Sākumā ēnas iepazinās ar izdevniecības Dienas bizness vēsturi, izdevumiem un ikdienas darbu. Divas ēnas izvēlējās vērot portāla darbu un devās uz Rīgas Krēslu fabriku, kurā ar tās darbu iepazīstināja valdes priekšsēdētājs Aldis Circenis. Ēnas Beatrise Elīza Ozoliņa un Ilva Zonne kopā ar žurnālisti Montu Glumani veidoja materiālu portāla db.lv sadaļai Kā top?

«Redakcijā ir brīva un patīkama atmosfēra, kur var redzēt, ka darbiniekiem patīk tas, ko dara. Es nebiju gaidījusi, ka dosimies līdzi uz interviju. Nezināju, ka krēslu ražošanas process ir tik interesants,» komentē Ilva Zonne, Rīgas 84. vidusskolas skolniece.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi kriminālprocesu saistībā AS Pasažieru vilciens (PV) 22 miljonu eiro vērto sešu dīzeļvilcienu sastāvu modernizācijas projektu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde augustā sāka resorisko pārbaudi par PV projektu, taču oktobrī ierosināts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā un noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, raidījumam Panorāma apstiprināja Valsts policijas pārstāvji.

Šāds solis sperts, ņemot vērā, ka resoriskajā pārbaudē nav iespējas iegūt visu nepieciešamo informāciju, piemēram, bankas dokumentus.

PV gan vēl nebija informēts par sākto kriminālprocesu, norādot, ka sadarbība ar Valsts policijas pārstāvjiem notikusi, taču tas bijis resoriskās pārbaudes gaitā.

Kriminālprocesā aizdomās turēto neesot, taču, pēc Panorāmas vēstītā, noprotams, ka vērtēta tiks gan pašreizējās, gan iepriekšējās uzņēmuma valdes, kā arī Satiksmes ministrijas amatpersonu atbildība.

Lai nezaudētu visu Eiropas Savienības piešķirto līdzfinansējumu 13 milj. eiro apmērā, valdība atkal plāno pagarināt 21,98 milj. eiro vērtā projekta nodošanas termiņus, šoreiz līdz 20. septembrim.

Ja netiks pagarināts projekta īstenošanas termiņš un tādējādi netiks sasniegts projekta mērķis, finansējuma saņēmējs – VAS Pasažieru vilciens (PV) ‒ zaudēs visu piešķirto publisko finansējumu un tam būs pienākums atmaksāt izdevumus, kas veikti projekta ietvaros, konstatēts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā anotācijā Ministru kabineta noteikumu lēmumprojektam. Līdz 2015. gada beigām projekta ietvaros ir deklarēti un apmaksāti attiecināmie izdevumi 10,29 milj. eiro apmērā, no kuriem Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 8,75 milj. eiro un valsts budžeta finansējums ‒1,54 milj. eiro.

Šobrīd pirmās trīs vilcienu vagonu grupas (3 vagoni katrā) ir nodotas ekspluatācijā. Ceturto vilcienu vagonu grupu (3 vagoni) paredzēts nodot PV līdz 30. jūnijam. Piekto vilcienu vagonu grupu (3 vagoni) plānots pabeigt un nodot PV līdz 15. jūlijam, bet sesto vilcienu vagonu grupu (4 vagoni grupā) plānots pabeigt un nodot PV līdz 15. septembrim. SM norāda, ka atkārtotu projekta termiņa pagarinājuma nepieciešamību noteikuši vairāki apstākļi, tostarp neparedzamu defektu atklāšana, kuru novēršanai ārvalstu piegādātāji nav spējuši nodrošināt operatīvu komplektējošo daļu piegādi.

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Uz Liepāju atceļojis jau otrais jaunais zemās grīdas tramvajs, ko būvējusi Horvātijas rūpnīca "Končar – Electric Vehicles Inc.", taču pagaidām nav zināms, kad tie varētu uzsākt kustību.

"Pandēmijas un ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi pabeigt personāla praktisko apmācību. Līdz maijam būs saņemti kopumā jau seši vagoni. Sekosim situācijas attīstībai. Atkarībā no tā, kad pabeigsim apmācību procesu, varēsim ieviest visus uz to brīdi piegādātos tramvaju vagonus," komentē uzņēmumā "Liepājas tramvajs".

Kopumā Liepājā plānota 14 šādu jaunu tramvaju vagonu piegāde.

Šobrīd ir saskaņots grafiks par sešu jaunu tramvaju vagonu piegādi, bet noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2022.gada sākumam Liepājā tiks piegādāti kopumā 12 jauni tramvaju vagoni un dokumentācijas saskaņošanas posmā ir vēl divu tramvaju iegāde tuvāko gadu laikā.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un AS Daugavpils satiksme parakstījusi līgumu par četru četrasu tramvaju vagonu piegādi par kopējo summu 7,4 miljoni eiro atbilstoši Daugavpils pilsētas pašvaldības Centralizēto iepirkumu nodaļas Iepirkumu komisijas 27. septembra lēmumam.

Tramvaji tiks piegādāti iepirkumu procedūras “Videi draudzīgu tramvaju vagonu iegāde Daugavpils pilsētā” ietvaros.

DLRR iepirkumā piegādājamos tramvaju vagonus ražos uz vietas savā rūpnīcā Daugavpilī, tādējādi uzsākot jaunu darbības virzienu.

“Līdz ar šo pasūtījumu varam likt lietā rūpnīcas kompetenci un iespējas, kas, savukārt, ļaus parādīt mūsu priekšrocības pasūtītājiem arī ārpus Latvijas robežām. Eiropā, un it sevišķi Austrumeiropā, ir būtisks pieprasījums pēc tramvajiem tieši vidēju un mazu pilsētu segmentā, kas būs DLRR tramvaju vagonu ražošanas galvenais mērķa tirgus,” saka Anastasija Udalova, DLRR padomes priekšsēdētāja.

Tramvaju ražošana tiek uzsākta nekavējoties, bet to piegādes termiņš ir 2023. gada nogale.

Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izvērtējusi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” cenu aptaujā iesniegtos piedāvājumus, par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi SIA “Pillar Contractor”.

Noslēgtais līgums ar būvkomersantu ir par 1,6 miljoniem eiro (bez PVN),” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas otrā posma ietvaros izbūvēs RŠV administratīvās ēkas piebūvi – termināli pasažieru bagāžas kontrolei, un modernizēs administratīvās ēkas inženierkomunikācijas. Otrā posma darbus plānots uzsākt šī gada pavasarī ar būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada nogalei.

“RŠV modernizācijas projekti ir vitāli svarīgi valsts drošības stiprināšanai, tādēļ šobrīd tie ir augstākās prioritātes projekti, kuriem pievēršam pastiprinātu uzmanību. Būtiski ir arī apzināties, ka šā brīža situācijā, kad izejmateriālu un energoresursu cenas ir vairākkārtīgi palielinājušās, būs nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu vai jāsamazina veicamo darbu apjoms. RŠV “Terehova” modernizācijas ietvaros izbūvēsim infrastruktūrai kritiski nozīmīgāko projekta daļu – termināli,” norāda R.Griškevičs.

Pirmdien, 10. oktobrī, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja kultūras un sporta kvartāla izveides projektu Grīziņkalna apkaimē, kurš paredz arī infrastruktūras labiekārtošanu Daugavas stadionam pieguļošajā teritorijā.

Projekta ietvaros plānoto objektu būvniecību ir paredzēts veikt trijās kārtās. Pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem A.Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu ielas un Pērnavas ielas krustojumam.

Savukārt otrās kārtas ietvaros tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielā (no Vagonu ielas un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa ielas un Valmieras ielas krustojumam), Valmieras ielā, kā arī Satekles ielā līdz Lāčplēša ielas un Satekles ielas krustojumam.

Par desmit miljoniem eiro līdz 2020.gada beigām trīs kārtās veiks Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidroja, ka projekta pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā, Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu un Pērnavas ielas krustojumam.

Otrajā kārtā tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielas posmā no Vagonu un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa un Valmieras ielas krustojumam, kā arī Valmieras ielā līdz Lāčplēša un Satekles ielas krustojumam.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) ar sadarbības partneri Ēģiptē cer tikt pie vairāku simtu miljonu eiro līguma konkursā par 700 vagonu piegādi Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma vajadzībām, aģentūrai LETA pastāstīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR sadarbībā ar partneri Ēģiptē, kas darbojas Militārās rūpniecības ministrijas paspārnē, vasaras sākumā iesniedza piedāvājumu attiecīgajā konkursā. Konkrētais projekts esot RVR vairāku gadu darbs, tāpēc uzņēmumam ir ļoti liela interese par šo konkursu. Piedāvājums paredz, ka daļu vagonu ražotu sadarbības partneris Ēģiptē, daļu RVR, bet atlikušo - abi uzņēmumi sadarbojoties.

RVR vadītājs piebilda, ka Latvijā varētu tikt ražoti aptuveni 300 vagonu. Potenciālā līguma darbības laiks būtu vairāk nekā trīs gadi, kas tostarp ietvertu projektēšanas darbus.

Pēc Kamarūta paustā, RVR viesojušies pārstāvji no Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma un Transporta ministrijas, kas atzinīgi novērtējuši uzņēmumu. Patlaban Ēģiptē tiek izvērtēti konkursā iesniegtie piedāvājumi. Lai gan konkrētu laiku, kad varētu tikt pieņemts lēmums par uzvarētāju konkursā, RVR vadītājs nevēlējās prognozēt, viņš pauda, ka Ēģiptes puse ir ieinteresēta procesu noslēgt pēc iespējas ātrāk, jo ritošais sastāvs ilgstoši nav atjaunots.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā par robežšķērsošanas vietas "Grebņeva" pārbaudes paviljonu modernizācijas ieceres īstenošanu ir uzvarējusi SIA "Delta Construction" ar projekta izmaksām 890 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus plānots sākt tuvākā mēneša laikā un pabeigt līdz gada beigām.

Projekta "Robežšķērsošanas vietas "Grebņeva" modernizācija" pirmajā posmā paredzēta četru pārbaudes paviljonu būvniecība, lai nodrošinātu biometrisko datu iegūšanu jeb pārbaudi un nodrošinātu efektīvu robežšķērsotāju plūsmas caurlaidību, kā arī nodrošinātu autoceļu robežsargu darba vietu pielāgošanu Eiropas centrālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas prasību ieviešanai.

Izsludinātajā četru pārbaudes paviljonu būvniecības iepirkumā starp trim pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts "Delta Construction" iesniegtais piedāvājums par kopējo līguma summu 890 000 eiro bez PVN.

AS Pasažieru vilciens pieņēmis ekspluatācijā pēdējo no sešiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem, līdz ar to ir noslēdzies ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais 19 dīzeļvilcienu vagonu modernizācijas projekts.

Dīzeļvilcienu modernizācijas projekta kopējās izmaksas sasniedza nepilnus 22 miljonus eiro, no kuriem gandrīz 9 miljoni ir Eiropas Kohēzijas fonda programmas Infrastruktūra un pakalpojumi, aktivitātes Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība līdzfinansējums un 1,5 miljoni eiro valsts līdzfinansējums. AS Pasažieru vilciens ieguldījums modernizācijas projektā pārsniedz 11,6 miljonus eiro. Modernizāciju veikušajiem ražotājiem par termiņu kavējumiem piemēroti līgumsodi 2,2 miljonu eiro apmērā, attiecīgi samazinot AS Pasažieru vilciens ieguldījumus.

No šodienas AS Pasažieru vilciens saviem pasažieriem varēs piedāvāt sešus ES vides aizsardzības prasībām atbilstošus dīzeļvilcienus. Tie ir aprīkoti ar klimata kontroles iekārtām, iekāpšanas sistēmām, kas nodrošina ērtu iekāpšanu cilvēkiem ar kustības traucējumiem. Sanitārās telpas ir piemērotas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un aprīkotas ar zīdaiņu pārtinamajiem galdiņiem. Tāpat vilcienos ir ērtākas un plašākas sēdvietas, paaugstināta komforta klases vagons ar papildu ērtībām, mūsdienīga informācijas sistēma, kā arī visos vagonos pieejams bezvadu internets.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju, kurā tika secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras "Rail Baltica" projekta vadībai. Tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

"Rail Baltica" projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šā brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. "Rail Baltica" projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS "RB Rail".

Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam, norāda Valsts kontrole.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pabeigusi robežšķērsošanas vietu (RŠV) “Pāternieki” un “Silene” 1. posma modernizācijas un papildu pielāgošanas darbus.

Īstenotie projekti noslēdz 1. posma darbus Latvijas–Baltkrievijas RŠV modernizācijas projektā, kura mērķis ir ieviest jaunu pieeju robežu un muitas kontrolei, padarot pārbaudes efektīvākas un ātrākas. Tas pozitīvi ietekmēs RŠV caurlaidības spēju un paaugstinās Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības līmeni.

Projekta realizācijas gaitā ir pārbūvētas RŠV teritorijas, paplašināts pārbaudes joslu skaits, uzstādīti elektroniskie satiksmes organizācijas informatīvie paneļi, paplašināts stāvlaukums kravas auto vajadzībām, kā arī nomainīts ēku jumta segums, atjaunotas fasādes un veikti citi darbi.

Pēc papildu finansējuma piešķiršanas kopējie RŠV “Pāternieki” un “Silene” attīstības 1. posma būvniecības izdevumi ir 5,96 miljoni eiro.

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.

Aizvadīta šā gada "Ēnu diena", kurā līdzdarbojās arī "Dienas Bizness".

"Dienas Bizness" redakcijas darbiniekus šogad ēnoja seši skolēni – Daņila, Iļja, Betija, Mārcis, Rēzija un Anna Gabriela. Savukārt trīs ēnas - Gatis, Rebeka un Agija - vēroja "Dienas Bizness" Konferenču nodaļas darbu.

Anna Gabriela šodien kopā ar žurnālisti Andu Aseri devās uz vairākām intervijām, kā arī aktīvi interesējās par žurnālista darba ikdienu.

Divas no ēnām kopā ar žurnālisti Ilzi Žaimi devās uz interviju ar "Radisson Blu Latvija" vadītāju Niklasu Džonsonu. Iļja un Daņila stāsta, ka, pateicoties šai pieredzei, guvuši izpratni, kā jāvada starptautisks bizness, kā arī uzzinājuši vairāk par biznesa konferenču vadīšanu. Skolēniem šī bija laba prakse, jo intervija norisinājās angļu valodā.

Turpinot Saeimas komisijās izskatīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, Latvijā lielākā nekustamo īpašumu darījumu organizācija LANĪDA aicina gan likumdevēju, gan Ekonomikas ministriju, iekļaut tajā normas par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku obligātu sertificēšanu.

22. martā LANĪDA valdes locekļi piedalījās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un 30. martā atkārtoti tikās ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nepilnības līdzšinējā tiesiskajā regulējumā, aicinot pastiprināt prasības nekustamā īpašuma nozarē strādājošajiem.

“15 gadus mēs mēģinājām pārliecināt likumdevēju, ka vispār nepieciešams specifisks tiesiskais regulējums nekustamā īpašuma starpnieku darbā. Teju 3 gadi pagājuši kopš Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums ir stājies spēkā,“ pauž LANĪDA valdes loceklis Edgars Šīns. “Vai ar šo likumu ir sasniegts vēlamais – nē! Ir regulējums par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku reģistru Ekonomikas ministrijas paspārnē, bet joprojām ir teju puse nozarē darbojošos, kas nav reģistrējušies, līdz ar to potenciāli darbojas “ēnas zonā””.