Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” regulāri veic pieejamības novērtējumu ar “slepenā pircēja” metodi, kurā piedalās cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Šī pieeja ļauj praksē pārbaudīt, cik patiesībā iekļaujoši un pieejami ir konkrētā uzņēmuma pakalpojumi, digitālā vide un klientu apkalpošana. Kā norāda “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, līdzšinējā pieredze rāda, ka aptuveni katra otrā slepenā vizīte atklāj būtiskus trūkumus, kas cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem liedz patstāvīgi saņemt pakalpojumu. Lielākoties tas saistīts ar nepietiekamām zināšanām par likumdošanu, izpratnes trūkumu par klientu vajadzībām un vides pieejamību, tostarp nezināšanu par palīgtehnoloģijām, kas palīdz cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti.

Saskaņā ar 2025. gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir vairāk nekā 215 tūkstoši pieaugušo ar invaliditāti, kas veido aptuveni desmito daļu Latvijas iedzīvotāju, un vienlaikus sabiedrība strauji noveco — seniori veido gandrīz 22 % iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka ir milzīga daļa sabiedrības, kurai ikdienā ir grūtības piekļūt dažādu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.

“A komanda” ir apvienības “Apeirons” izveidota iniciatīva – tā ir 4-5 cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem komanda, kura, izmantojot “slepenā pircēja” metodi, sniedz iespēju uzņēmumiem praktiski pārbaudīt, vai piekļūstamības risinājumi, kurus tas ieviesis, patiešām strādā un atbilst cilvēku ar funkcionāliem ierobežojumiem vajadzībām, vienlaikus sniedzot ieteikumus, kādi uzlabojumi ir nepieciešami.

Kas notiek, ja valsts vispirms uzbūvē pilnu mobilo lietotni un tikai tad pajautā iedzīvotājiem, vai to ir ērti lietot? Parasti atbilde ir dārga. Un bieži – politiski neērta. Ikdienā izmantojam visdažādākās mobilās lietotnes, bet, lai tā būtu ērta un parocīga, labā prakse ir tās izstrādātājiem sagatavot parauga versiju jeb prototipu – lietotājs to var klikšķināt datorā vai mobilajā telefonā tieši tā, kā tas paredzēts nākotnē realitātē – izjust it kā īstas lietotnes darbību. Izstrādātāju komanda šādi iegūst atgriezenisko saiti, cik risinājums ir ērts un saprotams gala lietotājiem, pirms lietotni pabeigt.

Pašreiz iedzīvotājiem testēšanā pieejamās Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototipa izstrāde “ZZ Dats” komandai sākās ar apzinātu izvēli: vispirms pārbaudīt ideju, un tad būvēt risinājumu. Šī pieeja atklāj ne tikai dizaina nepilnības, bet arī sistēmiskas problēmas, kuras vēlāk reālā produktā labot būtu sarežģīti, laikietilpīgi un dārgi.

Prototips bieži tiek uztverts kā “skaists makets” vai klikšķināms attēls. Patiesībā tas ir daudz vairāk – stratēģisks rīks, kas palīdz pieņemt lēmumus par to, ko vispār ir vērts būvēt. Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototips ir interaktīvs, klikšķināms modelis, kas rada lietotājam sajūtu, ka viņš izmanto īstu lietotni. Ar to var pārbaudīt vai funkcionalitāte ir atrodama, vai valoda ir saprotama, vai darbību secība atbilst lietotāja loģikai. Jā, prototipam ir ierobežojumi – piemēram, ar to nevar pilnvērtīgi testēt piekļūstamības tehniskos aspektus. Taču tas spēj atbildēt uz vēl svarīgāku jautājumu: “Vai cilvēks vispār saprot, ko šeit darīt?

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2”, turpinot pilnveidot klientu apkalpošanu digitālajā vidē, jaunas mobilās lietotnes izveidē investējis 200 000 eiro.

Izstrādājot jauno lietotni, īpaši piedomāts par digitālo piekļūstamību un jaunākajiem lietotāju pieredzes standartiem.

Kā norāda “Tele2”, šobrīd klienti mobilo lietotni visbiežāk izmanto, lai iegūtu informāciju par tarifu plāniem, apmaksātu rēķinus, veiktu tarifu plānu maiņu un pieslēgtu lojalitātes programmas “Komplimenti” piedāvājumus. Tieši šīm sadaļām pievērsta vislielākā uzmanība, lai tās būtu ērti lietojamas un ar plašu saturu.

Īpašas rūpes mobilās lietotnes pilnveidošanā veltītas uztveramībai – krāsu kontrastam, dizaina tīrībai, vienkāršai valodai un lielākām dizaina pogām. Tas nodrošina, ka lietotnes dizains un funkcionalitāte atbilst digitālās piekļūstamības prasībām un tā ir ērti lietojama dažāda vecuma klientiem.

Latvijas programmatūras kvalitātes nodrošināšanas un testēšanas uzņēmums "TestDevLab" pievienojas "Xoriant" - globālam tehnoloģiju pakalpojumu uzņēmumam.

Šāds solis palīdzēs apvienot "TestDevLab" 14 gadus ilgo digitālo produktu testēšanas pieredzi ar "Xoriant" plašo IT pakalpojumu klāstu un atpazīstamību pasaules tirgos.

"Šis lēmums tika rūpīgi izvērtēts, analizējot, ko tas nozīmētu mūsu komandai un klientiem. Mēs "TestDevLab" meklējām ceļus straujākai uzņēmuma mērogošanai, savukārt, “Xoriant" vēlējās stiprināt kvalitāti un testēšanas kompetences. Abu uzņēmumu mērķi sakrita, tādēļ šis bija loģisks nākamais solis,” saka "TestDevLab" līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

"TestDevLab" specializējas programmatūras kvalitātes nodrošināšanā un testēšanā, piedāvājot testu automatizāciju, veiktspējas testēšanu, piekļūstamības testēšanu, audio un video kvalitātes analīzi, konkurentu izpēti un mākslīgajā intelektā balstītus testēšanas risinājumus. Uzņēmumā strādā 500 speciālisti no visas Eiropas, galvenokārt Baltijas valstīm un Ziemeļmaķedonijas. Viņu uzdevums ir testēt digitālos produktus, ko katru dienu izmanto vairāk nekā pieci miljardi cilvēku visā pasaulē.

Rail Baltica projekta īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēts apgūt 260 miljonus eiro, no kuriem 247,2 miljoni eiro tiks novirzīti Rail Baltica būvniecībai Latvijā, bet 12,8 miljoni eiro būvprojektu adaptācijai un pārvaldības funkciju nodrošināšanai, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums prioritāri paredzēts Rail Baltica Latvijas pamattrases dienvidu posma izbūvei, kā arī Rīgas lidostas stacijas un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.

Rail Baltica pamattrases prioritārajā dienvidu posmā 2026. gadā galvenais uzsvars tiks likts uz projektu risinājumu adaptāciju pieejamā finansējuma ietvarā un būvdarbu tempa kāpināšanu.Pamattrases būvdarbiem 2026. gadā novirzīti 75 miljoni eiro.

Ar šo finansējumu turpināsies darbi Rail Baltica infrastruktūras apkopes centrā pie Iecavas, kur jau līdz šī gada beigām būs pabeigta reģionālās bāzes izveide. Tostarp tur notiks pievedceļu infrastruktūras 23 ha apjomā un uzbēruma izbūve, zemes darbi, būvmateriālu krautnes laukumu izveide, kā arī dzelzceļa uzbēruma veidošana.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu pret A/S ”West Kredit” par īstenotu negodīgu komercpraksi — nepietiekamu kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanu pirms aizdevuma ar nekustamā īpašuma ķīlu izsniegšanas.

Pēc veiktas klātienes pārbaudes PTAC konstatēja sekojošus pārkāpumus: Sabiedrība datus par patērētāja saistībām neieguva no abu Latvijas kredītinformācijas biroju datubāzēm, bet tos saņēma tikai no A/S “Crefo birojs”, Sabiedrība nav rūpīgi vērtējusi bankas konta pārskatos redzamās saistības, Sabiedrība ne visās kredītlietās pārliecinājās par refinansēto (pārkreditēto) saistību esamību un to atlikumu pirms aizdevuma izsniegšanas, Sabiedrība pēc aizdevuma izsniegšanas ne visās kredītlietās pārliecinājās, vai izsniegtie naudas līdzekļi novirzīti refinansēto saistību dzēšanai un Sabiedrība nepareizi interpretēja galvinieka statusu.

Tādējādi Sabiedrība neieguva pietiekamu informāciju par patērētāja vai galvinieku saistībām un saistību izpildes gaitu, kā arī iegūto informāciju neanalizēja vienkopus. Līdz ar to neizpildīja normatīvajos aktos uzlikto pienākumu kredīta devējiem par atbilstošu maksātspējas vērtēšanu.

Laikapstākļi joprojām nav prognozējami un pēc vasaras lietavām arī nesolās būt daudz labāks, daudzi lauksaimnieki cenšas pagūt novākt vismaz daļu ražas, tostarp izvēloties kult arī mitrus graudus. Kviešus parasti mēdz kult, kad graudu mitrums ir aptuveni 14% vai 15%, bet šogad raža tiek novākta arī ar 19% mitrumu. Tas ietekmē gan graudu kvalitāti, gan uzglabāšanas iespējas, bet kaltes izmantošana – sadārdzina izmaksas.

Mūsu saimniecība atrodas Zemgalē, Bauskas pusē un šeit varam novērot, ka pat viena reģiona ietvaros situācija ar laikapstākļiem un ražas novākšanu var ļoti atšķirties. Šobrīd vēl nav izdevies novākt visu ražu – ir palikuši vasaras kvieši, ko sākam novākt ar daudz augstāku mitruma daudzumu, nekā vajadzētu, taču nav izvēles. Kavēties ar kulšanu vairs nevar, jo parasti šajā laikā jau tiek gatavota augsne ziemas kviešiem vai starpkultūrām.

Šī gada graudiem ir zema dīdzība

Protams, kulšana pie šāda mitruma apjoma būtiski ietekmē graudu kvalitāti un uzglabāšanu. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes, bet šobrīd teju ceturtā daļa ziemas kviešu ir lopbarības kvalitātē. Pirmie analīžu rezultāti signalizē, ka graudiem ir zema dīdzība - kviešiem Latvijā sēklai jābūt aptuveni 85% dīdzībai, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka liela daļa no šovasar novāktā nederēs sēklai. Papildus tam, mitru graudu novākšana nozīmē, ka pieaugs izmaksas par kaltes izmantošanu tām saimniecībām, kam nav savas kaltes. Situācija reģionā ir atšķirīga – ir saimniecības, kas jau pabeigušas kulšanas darbus, daļā vēl palikuši ziemas kvieši, bet ir arī saimniecības, kur, piemēram, zirņi ir sadīguši jau uz lauka un tos gandrīz nav vērts kult.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Mūsdienu pasaule un notikumi tajā ik dienu mums atgādina, ka brīvība un drošība nav nemainīgs un pats par sevi saprotams stāvoklis. Tās ir mūsu lielākās bagātības, taču vienlaikus arī visjūtīgākās vērtības.

Mēs dzīvojam laikā, kad strauji mainās ģeopolitika, ekonomika un sabiedrība. Šādos apstākļos spēja sargāt savu valsti, aizstāvēt demokrātiju un stiprināt sabiedrības noturību kļuvusi par visas tautas kopīgu uzdevumu. Vairs nevaram domāt, ka valsts aizsardzība ir tikai profesionāļu – karavīru, policistu vai politikas veidotāju – pienākums. Rūpes par to, lai brīvība ir drošībā ir visu mūsu kopīga atbildība.

Šobrīd norisinās karš. Ne tikai frontes līnijās Ukrainā. Mēs visi šobrīd atrodamies karā – tādā, kur ierocis ir nevis drons, raķete vai šaujamierocis, bet vārds un rīcība. Notiek karš ar cilvēku prātiem un uzvedību. Pret indivīdiem un sabiedrību kopumā tiek vērsti hibrīduzbrukumi dezinformācijas veidā, šķeļot pat saliedētākos domubiedrus un uzticamākos sabiedrotos, sirsnīgākos draugus un pat ģimenes. Notiek manipulēšana, izmantojot vārda spēku un emocijas, puspatiesības un klajus melus. Uzvedība, kas ir atbalstoša agresīvajai un nežēlīgajai Krievijas asiņainā kara mašinērijai, tiek normalizēta un leģitimizēta, izmantojot propogandas naratīvus. Rezultātā – sabiedrība sairst arvien sīkākos grupējumos, kur katrs cenšas veidot savu patību, kas informatīvajā telpā rada ideālu augsni arvien jaunām un lielākām plaisām.

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.

Foto: Freepik.com/ Freepik

Mēs visi zinām, ka izlaidums ir mācību noslēgumam veltīts pasākums, taču šajā skopajā vārdā nav ietverts viss procesā piedzīvotais spēks, grūtības, centieni, izmisums, prieks, gandarījums, nogurums, zināšanas, pārbaudījumi un attiecības, kas patiesībā raksturo ikvienu mācību procesu. Tieši tāpēc izlaiduma diena ir iespēja atskatīties, pateikties sev un citiem par paveikto un vienlaikus vērst skatienu nākotnē, kur sagaida ne mazāk pārbaudījumu un, cerams, arī ne mazāk gandarījuma un prieka brīžu. Izlaidums ir pārejas punkts, kurā reflektēt par paveikto, novērtēt ieguldīto darbu un apzināti izvēlēties nākamo virzienu, tāpēc ir svarīgi šo mirkli pienācīgi atzīmēt. Turpinājumā pieci ieteikumi, kā šajā dienā atbalstīt absolventu un nosvinēt izlaidumu ar jēgu un dzirksti.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Digitalizācija vairs nav nākotnes jautājums – tā ir šodiena, un tieši no tā, cik ātri un gudri spējam tai pielāgoties, ir atkarīga mūsu konkurētspēja un izaugsme. Šo atziņu vienbalsīgi apliecināja arī dalībnieki iedvesmas konferencē “Future Ready 2025”, kas šoruden jau otro reizi pulcēja uzņēmumu pārstāvjus - vadītājus un profesionāļus, lai runātu par zināšanu un tehnoloģiju nozīmi cilvēka dzīvē un biznesa attīstībā.

Konferencē valdīja pārliecība – digitālās pārmaiņas nav tikai tehnoloģiju ieviešana, bet domāšanas un vērtību maiņa. To savā atklāšanas runā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, apstiprinot, ka uzņēmuma izaugsmes pamatā ir cilvēku zināšanas, prasme mācīties un vēlme attīstīties. “Latvija ir viena no brīnišķīgākajām valstīm, ja mums jāsalīdzinās ar to kā darbinieki mācās. Latvijā ir augstākā lielo uzņēmumu darbinieku (30%) iesaiste mācības Eiropā. 65% darbinieku mācās darba laikā, kas nozīmē, ka mācības ir kļuvušas par biznesa sastāvdaļu un integrētu darba procesu, kurā mēs mēģinām atrast tos veidus, kā tas ietekmēs mūsu produktivitāti un mūsu uzņēmumu attīstību.”

Komunikācijas aģentūra “Alpha” šogad izcīnījusi divas balvas prestižajā “European Agency Awards 2025” konkursā – kategorijās “Best PR Campaign” (labākā sabiedrisko attiecību kampaņa) un “Best Integrated Campaign” (labākā integrētā kampaņa), novērtējot kampaņu “Never Alone!”, kas īstenota Lietuvā sadarbībā ar lietotni Findmykids.

Šis panākums apliecina, ka Baltijas komunikācijas industrija spēj radīt Eiropas līmeņa risinājumus ar reālu sabiedrisku ietekmi.

“European Agency Awards 2025” konkursā šogad piedalījās vairāk nekā 300 aģentūru no vairāk nekā 40 Eiropas valstīm, sacenšoties par labākajiem projektiem dažādās reklāmas, sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga disciplīnās. Žūrija, kurā pārstāvēti starptautiski nozares eksperti, atzina, ka “Never Alone!” izceļas ar dziļu cilvēcisku vēstījumu, sabiedrisko nozīmi un izcili koordinētu integrēto pieeju.

Kampaņa “Never Alone!” tika radīta laikā, kad Lietuvā pieauga sabiedrības satraukums par bērnu drošību – ik gadu pazūd vairāki tūkstoši bērnu, bet trūka vienotas, cerību sniedzošas komunikācijas. Kampaņas mērķis bija pārvērst bailes un neziņu par rīcību un izpratni, mudinot vecākus runāt ar bērniem par drošību un izmantot tehnoloģijas kā atbalstu, nevis kontroli.Radošā ideja – “Vai tu zini, kur ir tavs Kevins?” – atsaucās uz filmu Home Alone, apvienojot humoru ar siltu cilvēcisku emociju. Kampaņa kļuva par nacionālu sarunu Lietuvā, aptverot televīziju, digitālos medijus, radio, influencerus un sabiedrisko organizāciju līdzdalību. Rezultātā tika sasniegta teju visa valsts vecāku auditorija, būtiski pieauga Findmykids lietotnes atpazīstamība un lejupielādes, bet vēl svarīgāk – sabiedrībā sāka veidoties atklāta diskusija par bērnu drošību.

Sabiedrības domāšana mainās – agrāk kiberdrošība tika uzskatīta par IT speciālistu atbildību, taču šobrīd kļūst skaidrs: kiberdrošība ir mūsu visu kopīga atbildība.

Šī gada Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konference izgaismoja būtiskus virzienus – sākot no Eiropas kiberdrošības stratēģijas līdz atvērto datu drošības jautājumiem. Kā norādīja eksperti, nav jautājums, vai kāds kļūs par kiberuzbrukuma upuri, bet gan kad tas notiks. Tāpēc arī ir būtiski runāt par draudiem, dalīties pieredzē un veidot standartus.

Kiberuzbrukumi vairs nav ārkārtas gadījumi – tie notiek nepārtraukti un kļuvuši par daļu no mūsu digitālās ikdienas. Sabiedrībā parasti uzzinām tikai par skaļākajiem incidentiem, un nereti arī tikai tad, ja to publisko pats cietušais. Iemesli, kādēļ par šādiem incidentiem netiek ziņots, ir dažādi, bet kopējās kiberdrošības labā būtu ieteicams to darīt. Kā zināms, realitātē uzbrukumi notiek nepārtraukti, nereti pat ilgstoši, gadiem ilgi, paliek pat neievēroti. Kiberuzbrukumi var ietekmēt jebkuru – uzņēmumus, valsts institūcijas, un arī privātpersonas.

Latvijā ir otrs augstākais reģistrēto C hepatīta gadījumu skaits Eiropā. Vienlaikus Latvijā atšķirībā no Lietuvas nav valsts skrīninga programmas, tāpēc daudzi C hepatīta gadījumi joprojām paliek neatklāti, jo slimībai visbiežāk ir raksturīga hroniska norise, kas pārsvarā norit bez simptomiem.

Lai veicinātu agrīnu diagnostiku, šī gada 12.novembrī Gremošanas slimību biedrība sadarbībā ar SIA “Centrālā laboratorija” organizē sociālu kampaņu "Atklāj. Rīkojies!", kurā iedzīvotāji bez maksas visās “Centrālās laboratorijas” filiālēs varēs veikt C hepatīta antivielu testu (anti-HCV) un feritīna analīzi.

"C hepatītu nereti dēvē par snaudošo slimību. Cilvēki bieži pat nenojauš, ka ir inficējušies, un tādējādi turpina inficēt citus. Vienīgais veids, kā pamanīt un laikus diagnosticēt C hepatītu, ir veikt analīzes. Šī infekcijas slimība var izraisīt arī citas veselības problēmas, piemēram, 2. tipa cukura diabētu vai vairogdziedzera darbības traucējumus. Tādēļ viens tests var pasargāt no vairākām slimībām un pat glābt dzīvību,” norāda Gremošanas slimību biedrības valdes priekšsēdētājs, ārsts gastroenterologs un internists Aleksejs Derovs, piebilstot, ka līdz pat 85% inficēšanās gadījumu attīstās hroniska C hepatīta infekcija, kuru neārstējot iespējamas nopietnas komplikācijas: aknu ciroze, mazspēja vai pat vēzis.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

Konkurences padome (KP) saņēma Akciju sabiedrības “SMILTENES PIENS” apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Akciju sabiedrību "Cesvaines Piens" (Apvienošanās), informē KP.

Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Uzņēmums ražo un pārdod dažāda veida sierus, tostarp puscietos, bioloģiskos un svaigos sierus, sierus ar piedevām un kūpinātos sierus, krēmsierus un siera uzkodas, kā arī biezpienu, krējumu, proteīna dzērienus, tortes un porcijās fasētus piena desertus. Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” izplata arī zīmola “Piena Spēks” un “Smiltene – Prieks Baudīt” produkciju.

Akciju sabiedrība “Cesvaines Piens” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Sabiedrība ražo puscietos sierus, bioloģiskos sierus, sierus ar piedevām un sviestu, kā arī izplata citu ražotāju produkciju, tostarp zīmola “SIERA NAMS” sieru un kausēto sieru, zīmola “CIBA” kafijas pienu, kafijas krējumu, putukrējumu un iebiezināto pienu.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” šī gada 3.jūnijā rīko augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy” ar starptautisku līderu dalību. Foruma mērķis ir kopīgiem spēkiem un idejām paraudzīties nākotnes enerģētikas nozares attīstībā, kā arī iezīmēt aktuālās tendences, lielākos izaicinājumus un diskutēt par piemērotākajiem risinājumiem.

Pasākumā piedalīsies tikai līdz 100 īpaši izraudzīti viesi no Baltijas reģiona, radot unikālu iespēju Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozares vadošajiem līderiem, politikas veidotājiem un starptautiski atzītiem ekspertiem dalīties ar savu pieredzi un zināšanām un veidot kontaktus.

Oļegs Kolomijcevs, “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs: “Šādā augsta līmeņa formātā forumu rīkosim pirmo reizi, un tā mērķis ir sekmēt enerģētikas tirgus izaugsmi gan Latvijā, gan Baltijas reģionā kopumā nākamajos gados. Tehnoloģiju ziņā enerģētikas joma strauji attīstās pasaulē, tāpēc tā būs iespēja kopā ar nozares līderiem ieskicēt Latvijas iespējas un nākotnes profilu. Mūsu biznesa foruma mērķis ir kāpināt enerģētikas nozares nākotnes potenciālu un līderību, un lai enerģētika kalpo par valsts ekonomikas izaugsmes akseleratoru.”

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Uzņēmējdarbības aktivitāte galvenokārt koncentrējas Rīgā un dažās Latvijas pilsētās, taču tā varētu un tai vajadzētu attīstīties arī citviet. Galvenie nosacījumi ir, lai pašvaldība gribētu pie sevis redzēt jaunus uzņēmumus, jo tad sekos gan bieži daudzinātā birokrātijas mazināšana un biznesam labvēlīgas vides radīšana. Uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka valsts pārvalde un pašvaldība ir partneri, kas palīdz biznesam attīstīties.

Mana pieredze, savulaik attīstot uzņēmumu Jelgavā un tagad – Kalnciemā, liecina, ka biznesa veicināšanai palīdzētu pašvaldības spēja saskatīt savu īpašo nišu vai ekonomikas nozari, kurā tā vēlas un spēj būt spēcīga. Ja vēsturiski kādā Latvijas vietā ir attīstījusies ražošana, kokapstrāde vai tūrisma nozare, iespējams, tieši tā ir konkrētās pašvaldības attīstības iespēja. Te varētu būt arī citi priekšrocību faktori – izejvielu tuvums, kultūrvēsturiskais mantojums, attiecīgu izglītības iestāžu klātbūtne vai infrastruktūra. Atalgojums un mērogs nelielai pašvaldībai nekad neļaus konkurēt ar Rīgu vai citu valsti, bet šaurāka specializācija gan var dot tai labvēlīgu konkurences priekšrocību.

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Mūsu sabiedrība un politikas veidotāji gadu gaitā pielietojuši vienus vai otrus līdzekļus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, un šobrīd ir skaidrs, ka cilvēkresursu trūkums ir primārais izaicinājums, kas steidzami jārisina.

Daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija – par to vienisprātis bija starptautiskie un vietējie eksperti, kas pagājušonedēļ pulcējās Veselības ministrijas rīkotajā konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā". Latvijā ne tikai ir viens no zemākajiem ārstu un medmāsu īpatsvariem Eiropas Savienībā (ES) , bet mūsu jau tā mazais medpersonāla skaits ir arī viens no gados vecākajiem - 47% ārstu un 39% medmāsu ir vecumā virs 55 gadiem, tātad, pēc mazāk nekā 10 gadiem dosies pensijā.

SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) un AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) ilgtermiņa sadarbības ietvaros tiek uzsākta aktīva dzīves veida kampaņa, un Daugavas stadiona un Daugavas vieglatlētikas manēžas jaunie nosaukumi būs "BTA Daugavas stadions" un "BTA Daugavas vieglatlētikas manēža".

Vienlaikus tiek uzsākta kampaņa “Kusties, kusties, lai var labi justies!”, kas vērsta uz sabiedrības motivēšanu vairāk kustēties un uzlabot dzīves kvalitāti. Fiziskās aktivitātes trūkums Latvijā ir nopietna problēma – tikai 9% regulāri nodarbojas ar sportu, turklāt gandrīz puse iedzīvotāju savu brīvo laiku pavada mazkustīgi. Veselīgo dzīves gadu skaits Latvijā ir viszemākais Eiropas Savienībā – 54,3 gadi sievietēm un 52,6 gadi vīriešiem. BTA un LNSC savas sadarbības ietvarā vēlas šo mainīt, iedvesmojot plašāku sabiedrību aktīvam un veselīgam dzīves veidam.

“Ar kampaņu “Kusties, kusties, lai var labi justies!” mēs vēlamies pievērst uzmanību tam, cik svarīga ir kustība ikdienā un cik būtiski ir radīt vidi, kas motivē cilvēkus būt aktīvākiem. Sporta centru nosaukuma maiņa ir nākamais solis mūsu sadarbībā. Jaunajā nosaukumā tiek saglabāts vēsturiskais "Daugavas stadiona" nosaukums, kas jau ir labi zināms un iemīļots sabiedrībā. Tādējādi tiek saglabāta stadiona vēsturiskā nozīme un ieguldījums Latvijas sporta attīstībā, vienlaikus piešķirot tam mūsdienīgu un laikmetīgu veidolu. Ceram, ka ar šo iniciatīvu spēsim iedvesmot vairāk cilvēku atrast prieku kustībā un padarīt to par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu,” norāda BTA valdes priekšsēdētājs Oskars Hartmanis.