Eksperti

Vai drons izvilks no stagnācijas?

Juris Zvirbulis - Autokluba LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Šobrīd Latvijas satiksmes drošībai nav tie optimistiskākie laiki, bojāgājušo skaits uz ceļiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, nesamazinās, esam ES traģiskā reitinga beigu daļā, un nekas neliecina par drīzumā gaidāmu strauju pozitīvu izrāvienu, tādēļ jau sen ir pienācis laiks kopā ar tradicionālajiem un jau pārbaudītajiem risinājumiem sākt izmantot inovatīvas tehnoloģijas.

Kad 2017. gadā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Latvijas Automoto biedrība (LAMB) aicināja izvērtēt tālvadības gaisa kuģu jeb dronu iespējamo iesaisti satiksmes monitoringā Latvijā, ieraudzījām ne vienu vien vīpsnājošu skatienu vai neticībā sarautu pieri. Neskatoties uz skeptiķu šaubām, šobrīd drons, kā ceļu satiksmi uzraugošs vai citus svarīgus uzdevumus veicošs aprīkojums, pasaulē kļūst arvien populārāks. Tas spēj fiksēt agresīvus un satiksmes drošībai bīstamus manevrus, piemēram, traukšanos ar nesamērīgi lielu ātrumu un bravūrīgu apdzīšanu, kas kaitina lielāko autovadītāju daļu, kā arī apdraud satiksmes dalībnieku veselību. Tieši ar dronu palīdzību iespējams fiksēt negaidīta sastrēguma izveidošanos, palīdzēt no tā izvairīties un pildīt citas satiksmes drošību uzlabojošas funkcijas.

Iespējams, ka Latvija kā neliela un mobila zeme varētu nevis noskatīties, kā jaunās tehnoloģijas ienāk citu valstu satiksmes drošības aprīkojumā, bet būt starp pirmrindniekiem, kuri citiem partneriem rāda piemēru un attīstības virzienu. Turklāt jāatgādina, ka vēl nesen Latviju dēvēja par dronu ražošanas lielvalsti. Vairāki inovatīvi uzņēmumi ražo mazos lidaparātus, kurus Latvijā ir sākušas izmantot ne tikai privātpersonas. Tā pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas Rēzeknes un Krustpils pašvaldībās ar to palīdzību ķer malu zvejniekus, Tele 2 izmanto tīkla infrastruktūras uzturēšanas mērķiem, bet Latvijas Valsts meži karjeru monitoringam. Latvijā ir radīts arī īpašs drons liela smaguma, ap 100 kg, celšanai, ko var izmantot ne tikai priekšmetu pārvietošanai, bet arī cilvēku glābšanai, savukārt cits drons izgatavots uguns dzēšanai lielā augstumā, piemēram ēku augšējos stāvos. Mūsu valstī ir radīts AirDog, viens no pasaulē pirmajiem komerciālajiem droniem, kas darbojas ar automātiskās sekošanas funkciju. Pēc Latvijas Aviācijas asociācijas valdes locekļa Artūra Kokara prognozes 2027. gadā šī nozare, ņemot vērā gan lidaparātu ražošanu, gan sniegtos pakalpojumus, valsts budžetam varētu dot vienu miljardu eiro.

Atbildīgajām institūcijām jau sen bija jāveic pasūtījums satiksmi uzraugošu dronu iepirkumam, kas no vienas puses stiprinātu satiksmes drošību un uzlabotu satiksmes plūsmu, bet no otras puses ne tikai vārdos, bet arī darbos atbalstītu Latvijas startup uzņēmumus. Palīdzība jaunuzņēmumiem bija vai katras partijas priekšvēlēšanu solījumos, tādēļ cerēsim, ka jaunā Saeima vairāk atbalstīs inovācijas.

Stagnācijas iemesls satiksmes drošībā, pēc atbildīgo amatpersonu domām, ir autovadītāju bravūra, vidējais spēkratu vecums, tātad tehniskais stāvoklis un sliktie ceļi. Ja bravūru iespējams var mazināt papildus uzraudzība un sodu neizbēgamības princips, tad vidējo automašīnu vecumu Latvijā tuvākajā laikā izmainīt nebūs iespējams, jo tas samazināsies pakāpeniski, sekojot iedzīvotāju pirktspējas pieaugumam. Savukārt ceļu stāvokļa uzlabošanai satiksmes drošības dakteris ir izrakstījis arvien lielākas finanšu injekcijas un intensīvu darbu kvalitātes monitoringu. Tomēr, lai panāktu acīmredzamu rezultātu, ir nepieciešamas miljardu nevis miljonu eiro injekcijas, tādēļ jāmeklē jauni, neierasti risinājumi, kurus var ieviest salīdzinoši ātri un kas nemaksā miljardus.

Protams, LAMB neatbalsta Latvijas pārvēršanu par valsti, kurā nekontrolēti, bez jebkādiem noteikumiem lidinās simtiem mazi helikopteriņi, kuri saskrienas tieši virs intensīvas satiksmes ceļiem, krīt uz automašīnām un izraisa nevis novērš ceļu satiksmes negadījumus. Tādēļ jau savlaicīgi ir jāsāk izstrādāt normatīvos aktus gan iestrādājot savus priekšlikumus, gan smeļoties citu valstu pieredzē.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 145 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā deklarētie iedzīvotāji, kuri brauca ar ārvalstīs reģistrētu auto pa Latviju, valsts budžetu pērn papildinājuši ar nepilniem 0,8 milj. eiro, bet šā gada pirmajā pusgadā ar nepilniem 0,3 milj. eiro.

Tādu ainu rāda Satiksmes ministrijas dati. Savulaik pirms šī specifiskā ceļu nodokļa ieviešanas bija bažas par šīs normas ievērošanas kontroli. Nodokļa ieviešana bija vērsta uz to, lai Latvijā dzīvojošie un strādājošie cilvēki nereģistrētu automašīnas kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, šādi nemaksājot Latvijā paredzēto transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, bet ikdienā auto lietojot Latvijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jāatgādina, ka 2016. gada rudenī, izskatot 2017. gada valsts budžeta projektu, tika akceptētas izmaiņas, kas paredz, ka braukt pa Latviju ar ārvalstīs reģistrētu vieglo automašīnu (arī N1) bez maksas nevarēs, ja Latvijā būs reģistrēta dzīvesvieta. Tādējādi jau no 2017. gada, iebraucot dzimtenē ar ārzemēs reģistrētu automobili, jāmaksā nodeva (10 eiro dienā, 250 eiro mēnesī, 600 eiro sešos mēnešos un 1000 eiro gadā). Vienlaikus tika ieviestas soda sankcijas, proti, ja šāds maksājums nav veikts, tad transportlīdzekļa vadītājam jārēķinās ar naudas sodu – 150 līdz 400 eiro. Līdz tam Ceļu satiksmes likums noteica, ka Latvijas iedzīvotāji ar ārvalstīs reģistrētu auto šeit varēja braukt 92 dienas gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LAMB: Deglava tilta slēgšana ir labs uzskates līdzeklis, kas notiek Rīgā, ja nav izstrādāta alternatīva mobilitāte

Žanete Hāka, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkrētā situācija ar Deglava tiltu demonstrē, kur varam nonākt, ja ilgstoši nerūpējamies par nozīmīgu satiksmes mezglu drošību, portālam DB sacīja LAMB prezidents Juris Zvirbulis.

«Deglava tilta slēgšanas ietekme uz satiksmes plūsmu un lielie sastrēgumi ir labs uzskates līdzeklis, kas notiek Rīgā, ja nav izstrādāta alternatīva mobilitāte, kurā bez automašīnām ir iekļauts plašs veloceliņu tīkls, pārdomāti sabiedriskā transporta maršruti, vilciena mērķtiecīga iekļaušana pilsētas kopējā transporta sistēmā, drošas velo stāvvietas pie vilcienu stacijām vai sabiedriskā transporta galapunktos un citi mobilitātes un infrastruktūras veidi, kas rosinātu satiksmes dalībniekus mainīt savas pārvietošanās metodes un paradumus,» norāda J. Zvirbulis.

«Šobrīd jau aizmirstas ir progresīvās idejas un dārgie pētījumi par stāvparku tīkla izveidi. Arī šī ir iespēja mazināt sastrēgumus pilsētā, jo autovadītāji atstātu mašīnās stāvparkos, lai tālāk brauktu ar sabiedrisko transportu,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

LAMB: Stūres atrašanās pretējā pusē ir risks satiksmes drošībai

Dienas Bizness, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas lēmums atļaut Latvijā reģistrēt automašīnas, kurām stūre ir labajā pusē, balstīts uz ES regulu, un, ja tas netiktu veikts, Latvijai varētu draudēt soda sankcijas, un lēmums tāpat būtu jāpieņem, portālam db.lv sacīja Latvijas automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis.

«Lai šādas automašīnas varētu reģistrēt, būs jāveic tehniska pārbūve, piemēram, kreisajā pusē jāuzstāda videokamera, kas prasa līdzekļu ieguldīšanu,» viņš uzsver.

Tāpat viņš pieļauj - ir iespējams, ka automašīnām ar stūri labajā pusē būs dārgāka OCTA, jo šādas mašīnas varētu būt pakļautas lielākam riskam nonākt ceļu satiksmes negadījumā.

«Kopumā ceram, ka šādu automašīnu skaits Latvijā nebūs pārāk liels, jo stūres atrašanās pretējā pusē ir risks satiksmes drošībai,» atzīst eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka no šā gada 1.novembra Latvijā varēs reģistrēt vieglos pasažieru automobiļus, kuriem stūre atrodas labajā pusē. Tāpat kā līdz šim šādām automašīnām būs jāīsteno virkne tehnisko un drošības prasību, taču stūres atrašanās puse nebūs jāmaina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavāru duets Ēriks Dreibants un Mārtiņš Sirmais 31.maijā kāps uz pop-up restorāna Dinner on the lake plosta, lai viesus aizvestu garšu ceļojumā.

Vakars uz ezera jeb Dinner on the lake ir pop-up restorāns, kas atrodas uz peldoša plosta Kāla ezerā.

Šajā sezonā gaidāmi 15 pasākumi, kuros piedalīsies 13 Latvijā zināmi pavāri - Raimonds Zommers (restorāns Entresol), Mārtiņš Sirmais un Ēriks Dreibants (restorāna Trīs pavāru restorāns Tam labam būs augt saimnieki), Dzintars Kristovskis (Annas design hotel & spa restorāns), Sergejs Širipovs (restorāns Le Dome), Kristaps Sīlis ( restorāns Bruņinieku 63), Svetlana Riškova ( Grand Hotel Kempinski Riga restorāns ), ēst gatavošanas entuziasts Ritvars Toms Logins, Endijs Bērziņš ( restorānu ķēdes Vairāk saules īpašnieks), Valters Zirdziņš (restorāna Valters saimnieks), izcilais Jānis Zvirbulis (darbojas pie jauna restorāna izveides), Juris Dukaļskis (restorāns Trīs) un Lauris Aleksejevs (restorāna 36. līnija līdzīpašnieks).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadalītas Lielā Kristapa balvas

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Komentāri

Pievienot komentāru