Jaunākais izdevums

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Pēdējā pusgada laikā daži politiķi ir apzināti centušies “sarīdīt” sabiedrību un bankas. Vispirms bija apvainojumi vājā ekonomikas kreditēšanā (“piemirstot”, ka ēnu ekonomikas dēļ kreditējamu uzņēmumu ir daudz mazāk, nekā Latvijā vajadzētu būt un algas Latvijā ir zemākas), kam sekoja apvainojumi tajā, ka banku sektorā esot vāja konkurence (pat ja tā būtu, vai tā ir esošo banku vaina?) un apvainojumi pārāk lielā peļņā (vai politiķiem labāk patiktu uz bankrota robežas balansējošas bankas?). Nemitīgs politiķu komunikācijas vadmotīvs ir bijis un turpina būt – bankas nenāk pretī iedzīvotājiem, aizņēmējiem.

Tā nav patiesība. Jau šobrīd SEB esam pārskatījuši teju 1000 mājokļa kredītu līgumu un nākuši pretī klientiem izdevīgākajā veidā, apzinoties, ka ikdienas maksājumu veikšana šobrīd atsevišķām ģimenēm var būt sarežģītāka. Tāpat kopš pavasara esam atcēluši visas ar mājokļu kredītiem saistītās komisijas maksas, tostarp par grozījumu veikšanu līgumos vai došanos uz citu banku. Vienlaikus šobrīd maksājam vienu no Eiropā augstākajām likmēm par klientu noguldījumiem (3,9%) un novembrī sāksim maksāt arī par līdzekļu atlikumiem kontā. Uzņēmēji brīvo naudu var uzglabāt īpašā krājkontā, pelnot 2,15% gadā un saglabājot faktiski tūlītēju pieeju naudai. Katrs aizņēmējs, kurš ir saskāries ar grūtībām un vērsies bankā, ir saņēmis to vai citu ieteikumu, lai situāciju stabilizētu. Tā var būt kredītlīguma pagarināšana, kredītbrīvdienu piešķiršana, atsevišķos gadījumos bankas pievienotās likmes pārskatīšana, kā arī konsultācijas ārpus konkrētā kredītlīguma, – par klienta ienākumu un izdevumu sabalansēšanu.

Bez mērķa un pretrunā eirozonas kopējai politikai

Diskusija par situāciju hipotekāro kredītu tirgū, pieaugot Euribor likmēm un cilvēku maksājumiem, ir vajadzīga un vērtīga. Tomēr manipulatīvi radītais priekšstats, ka Latvijā ir milzīgs skaits cilvēku, kuri nevar segt saistības, ir veidojis augsni neadekvātiem lēmumiem. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas (FNA) datiem vidēji 72% kredītņēmēju ikmēneša maksājums nav pieaudzis vairāk par 100 eiro mēnesī. Šobrīd kredītmaksājumus kavē aptuveni 0,5% no visiem aizņēmējiem un tuvākajā nākotnē šis apjoms būtiski nepārsniegs 1%. Pēc FNA datiem arī redzam, ka no 1402 septembrī izskatītajiem iesniegumiem problemātiski kredīti jeb reālas maksātspējas grūtības fiksētas 26 gadījumos. Šie un citi dati apliecina, ka pareizākais ceļš ir turpināt bankām piedāvāt individuālus risinājumus, nevis piemērot vienu “atlaidi” visiem.

Nesamazināta inflācija sāp visiem, bet visvairāk - cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem. Ja atbalsts mājokļu kredītņēmējiem ir jāsniedz, tas jādara mērķēti un tā ir valsts atbildība apzināt tos, kam tas nepieciešams visvairāk. Hipotekāro kredītu ņēmēji lielākoties ir ar augstākiem ienākumiem nekā vidējā alga valstī. Vai šī šobrīd ir akūtākā mūsu sabiedrības problēma? Redzam, ka vienlaikus atbalsts ir ļoti vajadzīgs daudzu nozaru profesionāļiem un esam pauduši gatavību atbalstīt valsts budžetu caur Uzņēmumu ienākuma nodokļa instrumentu, kas ir saprātīgs rīks, caur kuru valsts var regulēt procesus.

Politiķi šobrīd cenšas uzburt ainu, ka cenas ceļ bankas, taču būtiski saprast, ka naudas cena nekādā veidā nav atkarīga no Latvijas komercbankām. Tās pieaugums ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu sekas, kas izriet no mērķa ierobežot inflāciju. Naudas cena šodien ir četras reizes augstāka. Lemjot par “atlaides” piešķiršanu kredītņēmējiem, deputāti faktiski iestājas pret Eiropas valstu Centrālo banku, arī Latvijas Bankas, centieniem slāpēt inflāciju. Jāapzinās, ka šāds lēmums inflācijas mazināšanu padarīs lēnāku. Grūti atrast pamatotus argumentus, kāpēc Latvijā ir atšķirīga situācija nekā citviet eirozonā. Visticamāk, tāpēc aizvien nav skaidri pateikts, kāds ir šīs politiskās idejas mērķis, kāpēc ir izvēlēts tieši šāds risinājums, un, kā šo ieceri plānots ieviest dzīvē (SEB bankas gadījumā tas nozīmētu līgumu pārslēgšanu vienlaicīgi ar 24 tūkstošiem kredītņēmēju).

Šodien atlaides – nākotnē atpalicība

Politisks balsojums, kas nesakrīt ar valstu Centrālo banku redzējumu, nebūt nav šīs iniciatīvas sliktākais aspekts. Šī ideja ir bīstama, jo 30 gadu laikā Latvija ir būvēta kā demokrātiska, tirgus ekonomikas pamatos balstīta valsts, bet tagad tiek demonstrēta politiskā kursa maiņa. Šodien politiķi lemj par procentu likmju lielumu, rīt var sekot produktu cenas lielveikalos, degvielas un telekomunikāciju pakalpojumu cenas.

Noslēgumā jāatgādina, ka Latvijas ekonomiku līdz šim ir finansējušas un turpinās finansēt bankas, nevis parlaments. Un tieši bankām un to darbiniekiem nāksies uzņemties atbildību par katru aizņēmumu, par uzraudzības (Eiropas un Latvijas) prasību izpildi, nāksies tikt galā ar sekām, ko būs radījuši politiķi. Tāpēc uz banku sistēmu ir jāraugās daudz niansētāk, ne tikai fokusējoties uz likmēm vai pelņu, bet arī no investoru, no nozares attīstības un inovāciju perspektīvas, no kā izrietēs pieejamie kredītlīdzekļi ilgtermiņā. Šobrīd drīzāk pastiprinās risks, ka banku skaits turpinās konsolidēties un jauni dalībnieki tirgū neparādīsies. Savukārt neprognozējamā nodokļu politika un citas populistiskas īstermiņa iniciatīvas atturēs jaunu, starptautisku investoru ienākšanu Latvijā. Prognozējama vide ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem investoriem. Tagad ejam pretējā virzienā un riskējam ar vēl izteiktāku Latvijas ekonomikas atpalicību. Interesanti, ka ne Igaunija, ne Lietuva, ne citas veiksmīgas, ekonomiski attīstītas valstis šobrīd nedomā par politisku iejaukšanos brīvā tirgus cenu mehānismos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīva finanšu vadība ir būtiska sastāvdaļa uzņēmējdarbības veiksmīgai pārvaldībai. Finanses ir kā pamats, uz kura balstās uzņēmuma attīstība un ilgtermiņa stabilitāte. Šajā rakstā apskatīsim 10 iemeslus, kāpēc finanses ir tik būtiskas.

1. Budžeta izveide un kontrole

Finanses nosaka uzņēmuma budžeta izveidi. Budžets ir kā ceļvedis, kas palīdz plānot un kontrolēt izdevumus, nodrošinot, ka tie atbilst uzstādītajiem mērķiem un prioritātēm.

2. Investīciju plānošana un analīze

Ieguldījumu plānošana ir būtiska uzņēmuma attīstības stratēģijai. Finanšu vadības speciālisti piedāvā analīzi, kas palīdz uzņēmumiem veikt informētus lēmumus par jaunām investīcijām un projektiem.

3. Klientu Apmierinātība

Stabilas finanses ļauj uzņēmumam piedāvāt augstākas kvalitātes produktus un pakalpojumus, tādējādi palielinot klientu apmierinātību.

4. Likviditātes uzraudzība

Finanšu pārvaldība nodrošina nepieciešamo likviditātes uzraudzību, kas ir vitāli svarīga, lai segtu darbības izdevumus un saglabātu finansiālo veselību. Likviditātes pārvaldība ir būtiska ikdienas darbību uzturēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļu būvnieki iebilst pret dabas resursu nodokļa palielināšanu minerālmateriāliem

Db.lv, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas taupīšana nav tikai saprātīga finanšu izvēle; tas ir domāšanas veids, kas ļauj kontrolēt savas finanses un finansiālo nākotni. Neatkarīgi no tā, vai vēlaties izveidot uzkrājumus, sasniegt konkrētus mērķus vai vienkārši nodrošināt stabilāku finansiālo stāvokli, efektīvas naudas taupīšanas stratēģijas var ievērojami mainīt finansiālo situāciju un nodrošināt stabilitāti. Šajā visaptverošajā rokasgrāmatā mēs iedziļināsimies astoņās darbībās, kas var palīdzēt ietaupīt naudu ikdienā.

Izveidojiet budžetu un pieturieties pie tā

Ceļš uz taupīšanu sākas ar labi strukturētu budžetu. Ir svarīgi izveidot ikmēneša budžetu un pieturēties pie tā, rūpīgi norādot savus ienākumu avotus un kategorizējot savus izdevumus. Budžetā nepieciešams iekļaut visus ienākumus un izdevumus, sākot no fiksētajām izmaksām, piemēram, īres un komunālajiem maksājumiem, līdz mainīgiem izdevumiem, piemēram, ēdiena un izklaižu izmaksām. Konkrētu summu piešķiršana katrai kategorijai palīdz iegūt skaidrāku izpratni par savu finanšu situāciju un cik daudz naudas tiek tērēts katru mēnesi konkrētajam mērķim. Regulāri sekojot līdzi saviem izdevumiem, iespējams novērot kategorijas, kurās tiek pārtērēts un ir iespējams ietaupīt, lai šo naudu novirzītu citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb AT senatores amatā apstiprināja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gadā var stāties spēkā straujš nekustamo īpašumu kadastra bāzes vērtību pieaugums, kas būtiski celtu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumus, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atzīmējot, ka maksājumu ierobežošanai valdībai līdz nākamā gada janvārim bija plānots izstrādāt likumprojektu, taču attiecīgas virzības pašlaik neesot.

Saeima šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kur galvenās izmaiņas paredz pielīdzināt īpašumu kadastra vērtības 80% no nekustamā īpašuma tirgus cenas. Deputāti priekšlikumus likumprojektam var iesniegt līdz oktobrim.

2025.gadā jāstājas spēkā jaunajām kadastra bāzes vērtībām. Ja izmaiņas stāsies spēkā pašlaik iezīmētajā formā, paredzams straujš NĪN maksājumu lēciens. Valdība nav izstrādājusi plānu, kā to līdzsvarot, un arī neizskatās, ka tas kādu nopietni uztrauktu, vērtē raidījums.

Pirmos grozījumus kadastra likumā Saeima apstiprināja jau 2021.gadā, kad tika noteikts, ka 2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunas bāzes vērtības, kuras kopš 2016.gada ir iesaldētas. Kadastra vērtība ir cieši saistīta ar nekustamā īpašuma nodokli. Tā ir nodokļa bāze, kurai piemēro koeficientu pēc īpašuma veida un lietojuma, tādējādi vērtību strauja pielīdzināšana tirgus cenām iezīmētu lielu NĪN maksājumu lēcienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No vienreiz lietojamās ekonomikas uz aprites ekonomiku – ko tas nozīmē praksē?

Agita Baltbārde, AS “CleanR Grupa” valdes locekle, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, pirmās asociācijas ar aprites ekonomiku uzņēmējam un sabiedrībai ir biedējoši vārdi “patēriņa mazināšana” un “dabas resursu ieguves samazināšana”, jo tas taču ir teju tautsaimniecības pamats!

Tomēr, ja mēs tiekam pāri pirmajam aizspriedumu vilnim, varam arī saskatīt izaugsmi, jaunas darba vietas un vienlaikus arī iespēju saglabāt mums visiem vienīgo mājvietu – planētu Zemi.

Pāreja uz aprites ekonomiku nav atsevišķu indivīdu vai nozaru cīņa, tieši pretēji – pastāvošās kārtības maiņa ir iespējama, ja sadarbība un virzība notiek visos līmeņos: valsts – uzņēmējs – cilvēks.

Aprites ekonomikas pamata pīlāri ir nemainīgi – ražot produktus ar ilgāku dzīves ciklu un mazāku ietekmi uz vidi, patērēt mazāk, šķirot un pārstrādāt vairāk, galu galā iespējami mazāk atkritumu noglabāt poligonos un neizrakt lieku tonnu litija, vara vai germānija (lasiet: mazāk jauniegūtu resursu, kas mazina Zemes biodaudzveidību).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži cilvēki ceļo, lai iepazītu citas kultūras, citi ceļo, lai vienkārši atpūstos no ierastās rutīnas. Ceļošana ļauj atslēgties no ikdienas dzīves un atjaunot spēkus, bet vai Jums ir nepieciešamie līdzekļi, lai ceļotu? Primāri, protams, ir spēt laicīgi iekrāt pašam, bet, ja Jums tas nav izdevies, apsveriet citus veidus, piemēram, aizņemties naudu no ģimenes vai izskatīt kādu no patēriņa kredīta variantiem.

Kas ceļojuma laikā sagādā lielākās izmaksas un kā varat ietaupīt?

1. Vēlaties doties sapņu ceļojumā

Katram no mums noteikti ir savs sapņu saraksts ar lietām, ko vēlamies dzīvē paveikt, un vietām, kuras vēlamies dzīvē redzēt savām acīm. Nosakiet prioritātes un sastādiet plānu, kur vēlaties doties, ņemot vērā atvaļinājumam atvēlēto dienu skaitu. Sagatavojiet aptuvenu atvaļinājuma budžetu, iekļaujot neparedzētos izdevumus. Un, ja esat pārliecināts, ka šajā ceļojumā var sanākt pārtērēties, bet nevēlaties zaudēt iespēju, doties šajā ceļojumā, apsveriet citas finansējuma iespējas.

Tomēr, ja šo ceļojumu plānosiet laicīgi, tāpat kā darbā jau laicīgi zināsiet savu atvaļinājuma laiku, varēsiet laicīgi izpētīt visizdevīgāko ceļojuma piedāvājumu, lai nepārsniegtu savu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prezidents parakstīs likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai

LETA, 20.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs varētu parakstīt hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai virzītos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Rinkēvičs 19.oktobrī Latvijas Televīzijai atzina, ka ar Ministru prezidenti pārrunājis to, ka tiek vērtēti visi riski grozījumu virzīšanā. Viņš noteikti parakstīšot tādu likumu, ko iesniegs Saeima.

Vienlaikus gan viņš pieļāva, ka pastāv tiesvedības riski Satversmes tiesā. Tomēr viņš atgādināja, ka "satversmības riski" nebija tad, kad bankas bija jāglābj 2008./2009.gadā, lai gan toreiz cieta visa sabiedrība. Tāpat šajos gados bijušas vairākas naudas atmazgāšanas lietas.

Ņemot vērā minēto, prezidents paļaujas uz to, ka Saeima atradīs līdzsvarotu lēmumu, bet viņš netaisoties pakļauties banku šantāžai. "Ja Saeima šādu likumu atbalstīs, tad es to parakstīšu," piebilda amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbaspēka nodokļu samazināšana prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā

LETA, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EIB piešķir Luminor 115 miljonu eiro finansējumu Baltijas uzņēmumu atbalstam

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Luminor Bank AS šodien parakstīja līgumu par 115 miljonu eiro finansējumu, lai papildus veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

EIB finansējuma apvienošana ar Luminor resursiem rada iespēju uzņēmumiem saņemt atbalstu ar labvēlīgākiem nosacījumiem vairāk nekā 332 miljonu eiro apmērā visā Baltijā.

Aizdevums ir paredzēts attīstības veicināšanai Baltijas reģionā, īpašu uzmanību pievēršot atbalstam pārejai uz zaļo ekonomiku. Finansējumu varēs saņemt investīcijām, kas veicinās kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus, kas atspoguļoti Baltijas valstu stratēģijās. Paredzams, ka aptuveni 85 % no EIB piešķirtā finansējuma nonāks kohēzijas reģionos, tādējādi palīdzot mazināt ienākumu atšķirības reģionos.

“Baltijas valstis ir dinamiskas un uz nākotni vērstas, tās arvien vairāk koncentrējas uz pāreju uz zaļo ekonomiku,” teica EIB viceprezidents Tomass Ostross (Thomas Östros), kurš ir atbildīgs par EIB darbību šajā reģionā. “Līdz ar to ir būtiski uzlabot piekļuvi atbilstošam finansējumam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu to projektu finansiālo dzīvotspēju, uzņēmumu izaugsmi un galu galā veicinātu nodarbinātību un sociālo kohēziju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagaidu padome jaunā, mazākā sastāvā iecelta uz vēl vienu termiņu, kā arī ir palielinātas padomes locekļiem algas, liecina LVM publiskotā informācija par šogad februāra sākumā akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Pagaidu padomē atkārtoti iecelta līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, tāpat darbu padomē turpinās padomes loceklis Mārtiņš Līdums, kurš iecelts par padomes priekšsēdētājas vietnieku, un padomes locekle Sintija Ķikste.

Vienlaikus darbu pagaidu padomē vairs neturpina Mārtiņš Gaigals un Edvīns Zakovics.

Padomes locekļu pilnvaru termiņš, tāpat kā ieceļot amatā 2023.gada martā, ir līdz brīdim, kad LVM akcionāru sapulce padomes locekļu amatā iecels viņus vai citus kandidātus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Vienlaikus akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts padomes priekšsēdētājai palielināt algu no līdzšinējiem 3764 eiro mēnesī līdz 4119 eiro mēnesī, bet padomes priekšsēdētājas vietniekam un padomes loceklei - no 3386 eiro mēnesī līdz 3707 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 07.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FNA: Konstitucionāli tiesiski būtu valstij administrēt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem

LETA, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais konstitucionāli tiesiskais veids, kā iekasēt līdzekļus no hipotekārā kredīta devējiem ar nodevu starpniecību, būtu valstij pašai tos administrēt un izmaksāt kredītņēmējiem, teikts Finanšu nozares asociācijas (FNA) vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

FNA valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres vēstulē norādīts, ka šādu redzējumu asociācija sniedz pie nosacījuma, ja pašlaik izskatīšanai Saeimā esošajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētā nodeva patiešām ir iecerēta kā nodeva un Saeima, analizējot datus, secina, ka atbalsta pasākumi kredītņēmējiem patiešām ir nepieciešami un lietderīgi. Asociācijā norāda, ka uz "nodevas" netipisko raksturu norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Grozījumi paredz, ka bankām pašām šī nodeva būtu tieši jāmaksā kredīta ņēmējiem. FNA rosina atteikties no šādas netipiskas nodevas ieviešanas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem (datu ieguve par bērniem, ienākumu pārbaude, kas gada sākumā ir izteikti neprecīzi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem nevajadzētu visus nepieciešamos finanšu resursus nodrošināt tikai ar banku izsniegtajiem kredītiem, intervijā sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Mēs ļoti atbalstām diversifikāciju šajā jomā. (...) Nevar visas olas nest vienā groziņā un nevar visu finansējumu nodrošināt tikai caur kredītiem. Dažādām uzņēmumu attīstības fāzēm, dažādiem projektiem ir nepieciešami dažādi instrumenti," teica Bajāre.

Tostarp viņa minēja, ja uzņēmumam, piemēram, ir nepieciešams ieguldījums kapitālā, labākie ir finanšu tirgus instrumenti, piemēram, akciju emisija. "Mēs gribētu arī vairāk redzēt tieši akciju instrumentus, ne tikai obligāciju emisijas. Tas, ka uzņēmumi tiek kotēti biržā, padara mūsu ekonomiku ilgtspējīgāku," piebilda Bajāre.

Tāpat asociācijas vadītāja atzīmēja, ka Latvija lēmumu par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli ieviesa desmitgadi vēlāk, nekā to izdarīja, piemēram, Igaunija, bet šobrīd no šī lēmuma ir saskatāma pozitīva ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem no 2025.gada tiks apvienoti sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio.

Likumā noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" no 2025.gada 1.janvāra. Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veikšot tuvākajā darba dienā - 2025.gada 2.janvārī.

Savukārt Latvijas Radio un LTV tiks izslēgtas no komercreģistra.

Par LTV un Latvijas Radio apvienošanu Latvijā ir spriests jau gadu desmitiem, taču lēmums ilgstoši netika pieņemts, gan nespējot vienoties politiķiem, gan iebilstot pašiem LTV un Latvijas Radio. Tieši no radio darbiniekiem pēdējos gados visbiežāk izskanējusi skepse par apvienošanās lietderību, tostarp apšaubot finansiālos ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa likuma atcelšanu.

Pērnā gada septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu parlamentā bija iesnieguši koalīcijas deputāti, kas norāda, ka jauna sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība nav valsts drošības interesēs, un Latvijai draudzīgās kaimiņvalstīs ir attīstīta vai tiek būvēta gāzes infrastruktūra, kas nodrošina pietiekamu kapacitāti Latvijas patēriņam. Tāpat spēkā esošajā likumā noteikto termiņu termināļa nodošanai ekspluatācijā vairs neesot iespējams sasniegt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla likuma atcelšanu.

Pērn septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu iesnieguši deputāti Andris Šuvajevs (P), Mairita Lūse (P), Jana Simanovska (P), Atis Labucis (JV), Jānis Patmalnieks (JV), Raimonds Čudars (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Didzis Zemmers (ZZS).

Likumprojekta anotācijā minēts, ka 2022.gada 19.septembrī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes LNG termināli" ar mērķi stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes LNG termināļa izveidi. Taču šobrīd situācija esot mainījusies, pauž likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis "Jaunās vienotības" (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs preses konferencē pauda pārliecību, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu ātrā laikā. "Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka neformālās konsultācijās, kas ir notikušas, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, viņš guva pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt pie tā, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru