Atpūta

Vai esi kādreiz vēlējies pabūt kondora ligzdā? Šis ir kaut kas līdzīgs!

Lelde Petrāne, 21.07.2015

Jaunākais izdevums

Kāds Peru uzņēmums radījis jaunu piedāvājumu piedzīvojumu tūrisma un viesnīcu dizaina jomās, vēsta Business Insider.

Tas dzīvošanai piedāvā trīs caurredzamas kapsulas Skylodge, kas piestiprinātas pie kalna un no kurām paveras iespaidīgs skats uz Inku svēto ieleju. Šāda nakts gan izmaksās aptuveni 300 ASV dolārus vienai personai.

Katrai kapsulai ir seši logi, vannas istaba un ēdamzona, bet durvis iebūvētas jumta daļā.

Lai līdz kapsulām nokļūtu, jāmēro visai interesants ceļš.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esi kādreiz vēlējies pabūt kondora ligzdā? Šis ir kaut kas līdzīgs! Tā par jaunas viesnīcas piedāvājumu vēsta ārvalstu mediji.

Peru uzņēmums radījis jaunu piedāvājumu piedzīvojumu tūrisma un viesnīcu dizaina jomās. Tas dzīvošanai piedāvā trīs caurredzamas kapsulas Skylodge, kas piestiprinātas pie kalna un no kurām paveras iespaidīgs skats uz Inku svēto ieleju.

Katrai kapsulai ir seši logi, vannas istaba un ēdamzona, bet durvis iebūvētas jumta daļā. Lai līdz kapsulām nokļūtu, jāmēro visai interesants ceļš.

Aģentūra Reuters devusies izbaudīt visai netradicionālās viesnīcas pakalpojumus. Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zemes īpašnieki prasa kapitālo remontu dabas vērtību noteikšanas sistēmā

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

  • studē un meklē veidu, kā nosegt mācību izdevumus;
  • esi noguris no biroja darba un meklē jaunus izaicinājumus;
  • plāno ar laiku uzsākt pats savu biznesu konkrētajā nozarē;
  • vēlies gūt papildu ienākumus paralēli jau esošajam darbam;
  • rūpējies par maziem bērniem vai kādu ģimenes locekli, kam mājās ik dienas nepieciešama Tava palīdzība;
  • sirgsti ar veselības problēmām, kas neļauj strādāt ierastās darba stundas birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraides no aizsargājamo sugu putnu ligzdām šogad tiešsaistē vērojuši aptuveni 3,5 miljoni cilvēku, un kopējais skatījumu laiks pārsniedzis 730 000 stundas, informē LDF pārstāvji.

Iepriekšējos gados nodrošinātās tiešraides šogad papildināja divas kameras pie mazā ērgļa ligzdām, kā arī pie līdz šim nevērotas jūras ērgļa ligzdas.

Vissmagāk šogad gāja novēroto melno stārķu pārim, kas izaudzināja četrus jaunos putnus. Tāpat aizvadītā vasara bija pārbaudījums abiem jūras ērgļu pāriem, kuri cīnījās gan ar karstumu, gan barības trūkumu, gan arī piedzīvoja mazuļu izkrišanu no ligzdas. Zivjērgļa ligzdas vērošanu šogad pārtrauca negaiss, savukārt ūpja, mazo ērgļu un vistu vanaga ligzdās putni šogad tikai ciemojās, bet ligzdošanu neuzsāka.

Visvairāk skatītā tiešraide šogad, līdzīgi kā citos gados, bija jūras ērgļu ligzda Durbē - tai bija aptuveni 1,8 miljoni skatījumu. Otrajā vietā ierindojās melnā stārķa ligzdas tiešraide no Siguldas novada un jūras ērgļu ligzdas tiešraide no Ziemeļkurzemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Rada interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca

Monta Glumane, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirozonas ekonomiskā pārliecība sasniedz četros gados augstāko līmeni

LETA, 30.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada jūlijā negaidīti palielinājies līdz 104 punktiem, salīdzinot ar 103,5 punktiem jūnijā, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā.

Tādējādi indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 2011.gada jūlija.

Šis kāpums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka eirozonas ESI jūlijā samazināsies līdz 103,2 punktiem.

EK norāda, ka ESI kāpumu galvenokārt veicinājis pārliecības pieaugums rūpniecības, pakalpojumu, celtniecības un mazumtirdzniecības nozarēs.

Pārliecība rūpniecības nozarē jūlijā palielinājusies no mīnus 3,4 punktiem līdz mīnus 2,9 punktiem, bet pakalpojumu sektorā tā pieaugusi no 7,9 punktiem līdz 8,9.

Savukārt celtniecības nozarē pārliecības indekss pieaudzis no mīnus 24,2 punktiem līdz mīnus 23,9 punktiem, bet mazumtirdzniecības sektorā reģistrēts kāpums no mīnus 1,3 punktiem līdz vienam punktam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kriptobiržas Binance dibinātāja ieteikumi veiksmīgam biznesam un labākai dzīvei

Db.lv, 04.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čaņpeņs Žao (Changpeng Zhao) ir pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance dibinātājs un izpilddirektors. Uzņēmums tika izveidots 2017. gadā un jau 2018. gadā kļuva par lielāko tirgus spēlētāju nozarē.

Žao no uzņēmēja Šanhajā ir izaudzis par biznesa līderi, kurā ieklausās un, kuram vēlas līdzināties visā pasaulē. Nesen viņš publiskoja arī savus galvenos principus pēc kā vadās, gan dzīvē, gan biznesā.

Esi taisnīgs

Neizmanto citus cilvēkus un neļauj citiem izmantot tevi. Visiem ir tieksme būt nedaudz subjektīviem un meklēt sev izdevīgākus risinājumus. Tomēr tam ir jāpretojas un jācenšas būt iespējami objektīvam. Tu negūsi dzīvē lielus panākumus, ja nespēsi panākt līdzsvaru šajā jomā.

Veido ilgtermiņa attiecības un abpusēji izdevīgus darījumus

Panākumi veidojas ilgtermiņā un ir jāveido tādas ilgtermiņa attiecības, kurās iegūst visas iesaistītās puses. Lai darījumam būtu jēga, visām tajā iesaistītajām pusēm ir jāgūst kāds labums. Vienpusēju darījumiem ir īss mūžs, un šādā gadījumā visu laiku būs jāmeklē arvien jauni sadarbības partneri. Vienreizējiem īstermiņa ieguvumiem parasti ir negatīvas sekas, jo tie novērš uzmanību no ilgtermiņa perspektīvas. Jātiecas pēc lielāka ieguvuma ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Bez augstprātības un lakas ķiveres

Elīna Pankovska, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas salons Grieze darbojas mazā nekā gadu, taču jau ir paspējis iemantot klientu simpātijas ar savu brīvo atmosfēru, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skaistumkopšanas salons ar interesanto nosaukumu neatrodas kādā Rīgas maģistrālē, tas iemitinājies mājas pagalmā netālu no Vecās Ģertrūdes baznīcas. Tās īpašnieces, trīs jaunas un uzņēmīgas dāmas, norāda, ka klienti uz Griezi nāk mērķtiecīgi, nevis ieskrien, garām ejot, mirkļa iespaidā.

Salona īpašnieces ir Sintija Eglīte, Digna Degtjarova un Elīna Dīcmane. Vienīgā profesionālā friziere šajā trijotnē ir ir Sintija. Abām pārējām meitenēm salons nav pamatdarbs, proti, viņas savu ikdienu vada mediju aģentūrā. «Ideja nāca no Sintijas, kas vienīgā no mums ir friziermeistare. Vienu dienu viņa atnāca pie manis un teica, ka atradusi telpas, kur varētu atvērt frizētavu, un jautāja, vai es negribētu piedalīties – palīdzēt ar mārketinga lietām, dizainu un idejām. Sākām domāt, kāds salons Rīgā vēl varētu pietrūkt? Sapratām, ka tas varētu būt salons, kur atnākt ar draudzenēm un, piemēram, sapucēties pirms t.s. vecmeitu ballītes vai vienkārši piektdienas vakarā brīvā atmosfērā saposties. Tādu salonu Rīgā nav. Esošie saloni ir diezgan stīvi un glancēti, pat augstprātīgi,» norāda Digna. Elīna bilst, ka šie saloni nemaz nevar atļauties būt citādi, jo vide ir tāda, kāda tā ir. «Mūsu galvenais priekšnoteikums bija brīvība – lai klients, meistars salonā justos brīvi,» piebilst Elīna. Sākušas domāt, kas ir tas, kas visvairāk raksturoto to stilu, kā Sintija strādā. Angļu valodā ir blogs Beautiful Mess, latviski tuvākais tulkojums, ko meiteines atrada – «ligzda uz galvas». Proti, uztaisi «velns viņ’ zina, ko», bet tas izskatās forši, ir brīvi, nav stīvi un uz galvas nav arī lakas ķivere. «Tā sākām pamazām risināt ligzdas tēmu. Uzreiz gan bija skaidrs, ka frizētavu par ligzdu saukt nebūtu lāgā,» par salona rašanos stāsta Digna. Ligzda ir tā, no kā kaut kas dzimst. Tā ir droša vieta tuvu dabai, un tā tika izperēta Grieze. Sākumā gan nosaukums licies kā joks, bet, padomājot nedaudz tālāk par šī vārda nozīmi, tas labi saistās ar friziera darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Brīvas dzīvestelpas meklētājs

Kaspars Odiņš, speciāli DB, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļotājs un publicists Gints Barkovskis atkal iemetis sevi ekstremālā situācijā

Guļ nu jau pāris mēnešus tikai dažas stundas diennaktī, lai nepārtrauktu soli pa solim virzīties uz priekšu. Šoreiz gan viņš neairējas kopā ar draugu Kārli Bardeli pāri okeānam, par ko krāšņi izklāstīts gan grāmatā Okeāna saviļņotie. Atklāt sevi no jauna, gan dokumentālā filmā. Viņš gluži vai pēdējiem spēkiem tuvojas mērķim «Ziemeļpolā». Precīzāk – latviešu Ziemeļpolā Zosēnos, vecāku mājās Zanderos, pie krāsns liesmas, pārdabiskā klusumā un mierā pabeidz vēl vienu grāmatu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādām personības kvalitātēm jābūt, lai izkustinātu un īstenotu šķietami neiespējamu projektu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Gemius Latvia vadītāju Lindu Egli

Lelde Petrāne, 26.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gemius Latvia vadītāja Linda Egle. SIA Gemius Latvia ir starptautiskā interneta pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gemius meitas uzņēmums. Gemius darbojas no 1999. gada un šobrīd aptver vairāk nekā 40 valstis. Viens no pazīstamākajiem un senākajiem Gemius produktiem - auditorijas pētījums gemiusAudience - ir interneta auditorijas datu valūta, ko ikdienā lieto interneta mediji un mediju un reklāmas aģentūras, plānojot reklāmas kampaņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas vietā Expo 2015 Milānā – Itālijas zīmola Baci veikals

Dienas Bizness, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Expo 2015 Latvijai piešķirtajā paviljona vietā, kur būvei jau bija ielikti pamati, viens no pasaules lielākajiem pārtikas produktu ražotājiem ierīkojis sava Itālijas zīmola Baci (tulkojumā no itāliešu valodas – skūpsti!) veikalu, pirmdien raksta Latvijas Avīze.

Tajā pārdod Valentīndienā tik populārā zīmola dažādas šokolādes, konfektes, suvenīrus. Pie veikala ārpusē pārvietojamā tirdzniecības vietā var nopirkt Baci aukstos atspirdzinājumus. Laikraksts atgādina, ka Latvija jau paguva iztērēt aptuveni vienu no 5,7 piešķirtajiem miljoniem eiro izstādes paviljona būvniecībai un ekspozīcijas nodrošināšanai, tomēr pēc ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas enerģiskas pretdarbības piedalīšanos projektā pārtrauca. Patlaban notiek izmeklēšana pret vairākām projektā iesaistītajām amatpersonām.

Igaunija no koka veidotā trīs stāvu paviljona izveidei tērēja 4,8 miljonus eiro, tostarp 4,3 milj. budžeta un 0,5 milj. eiro ES atbalsta naudas. Salīdzinājumam – Latvijas valdība paviljona izveidei piešķīra 5,7 milj. eiro, rīkotāju komanda prasīja vēl.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eirozonas ekonomiskā pārliecība novembrī sasniegusi vairāk nekā 17 gados augstāko līmeni

LETA, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada novembrī palielinājies līdz 114,6 punktiem salīdzinājumā ar oktobra koriģēto rādītāju 114,1 punkta apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2000.gada oktobra, liecina Eiropas Komisijas (EK) jaunākie dati.

Sākotnēji tika lēsts, ka oktobrī ESI eirozonā veidoja 114 punktus. EK norāda, ka pārliecība novembrī palielinājusies starp patērētājiem un visās aplūkotajās nozarēs, izņemot mazumtirdzniecības sektorā. Tikmēr Eiropas Savienībā ESI novembrī pieaudzis no 114,2 punktiem līdz 114,3 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2007.gada jūnija. Latvijā ESI indekss novembrī samazinājies līdz 107,6 punktiem, salīdzinot ar 107,8 punktiem oktobrī.

Dati par Latviju liecina, ka pārliecība novembrī samazinājusies rūpniecības un mazumtirdzniecības nozarēs, kā arī starp patērētājiem, bet pieaugusi pakalpojumu un celtniecības sektoros.

Tikmēr Igaunijā ESI indekss pieaudzis no 106,8 punktiem līdz 108,2 punktiem, bet Lietuvā tas samazinājies no 109,3 punktiem līdz 108,8 punktiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirozonas ekonomiskā pārliecība saglabājas nemainīga

LETA, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada maijā veidoja 103,8 punktus, tādējādi tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīļa koriģēto rezultātu, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā.

Sākotnējās aplēses liecināja, ka indekss aprīlī veidoja 103,7 punktus.

Analītiķi iepriekš bija prognozējuši, ka indekss maijā samazināsies līdz 103,5 punktiem.

EK norāda, ka ESI stabilizēšanos veicinājis pārliecības kāpums rūpniecības, pakalpojumu, mazumtirdzniecības un celtniecības nozarēs.

Pārliecība rūpniecības nozarē pieaugusi līdz mīnus trīs punktiem, salīdzinot ar mīnus 3,2 punktiem aprīlī.

Savukārt mazumtirdzniecībā pārliecības indekss palielinājies no mīnus 0,8 punktiem līdz 1,4 punktiem, bet celtniecības nozarē tas pieaudzis no mīnus 25,5 punktiem līdz mīnus 25 punktiem un pakalpojumu sektorā reģistrēts kāpums no septiņiem punktiem līdz 7,8 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eirozonas ekonomiskā pārliecība sasniegusi vairāk nekā desmit gados augstāko līmeni

LETA, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada septembrī palielinājies līdz 113 punktiem salīdzinājumā ar jūlija koriģēto rezultātu 111,9 punktu apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2007.gada vasaras, liecina Eiropas Komisijas (EK) jaunākie dati.

Sākotnēji tika lēsts, ka augustā ESI eirozonā veidoja 111,3 punktus.EK norāda, ka pārliecība septembrī palielinājusies visās aplūkotajās nozarēs un starp patērētājiem.Tikmēr Eiropas Savienībā ESI septembrī arī pieaudzis līdz 113 punktiem, salīdzinot ar 111,9 punktiem augustā.

Latvijā ESI indekss pagājušajā mēnesī pieaudzis no 107,3 punktiem līdz 107,4 punktiem.

Dati par Latviju liecina, ka pārliecība septembrī pieaugusi rūpniecības, pakalpojumu un celtniecības nozarēs, kā arī starp patērētājiem, bet nokritusies mazumtirdzniecības sektorā.

Tikmēr Igaunijā ESI indekss septembrī palielinājies no 106,7 punktiem līdz 108,6 punktiem, bet Lietuvā tas pieaudzis no 109,9 punktiem līdz 110,5 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Euroaptieka valdes priekšsēdētāju Ivaru Nelsonu

Lelde Petrāne, 13.01.2017

Biroja darbinieki strādā aptiekā, lai labāk izprastu pienākumus un darba dienas ritējumu

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru