Jaunākais izdevums

Pēc vidējā rādītāja sanāk, ka ekonomikai būtu jāpiedzīvo recesija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomika ir cikliska, un tas nozīmē, ka pēc izaugsmes periodiem vienmēr nāk laika posms, kad notiek konsolidācija. Bieži vien recesiju ievada visai spilgti notikumi, ar kuriem tiek saistīts kārtējās lielākas vai mazākas krīzes sākums. Dažkārt ekonomisti norāda, ka mūsdienās ekonomikas cikli ir īsāki un jaunu recesiju var gaidīt ik pēc 7–8 gadiem (tas pasaules tautsaimniecībai ir iepriekšējo 50 gadu vidējais rādītājs). Zīmīgi ir tas, ka kopš iepriekšējās krīzes sākšanās ir pagājuši jau astoņi gadi, līdz ar to vismaz pēc šī mēra diemžēl jau atkal esam pietuvojušies brīdim, kad varētu sākties jauna globāla recesija. Protams, nākotni precīzi paredzēt nevar nekad, un vienmēr var būt citādi.

Pašlaik, piemēram, ekonomikas izaugsmes uzturēšanas frontē aktīvi darbojas ietekmīgākās pasaules centrālās bankas, kuras jaunu lejupslīdi nevēlas pieļaut nekādā gadījumā.

Ekonomikas apskatnieki norāda, ka mūsdienu ekonomikas krīzes un recesijas mēdz sākties līdz ar aktīvu cenu sabrukumu finanšu tirgos no ļoti augstiem līmeņiem. Straujš aktīvu cenu kritums bija vērojams pirms 2008. gada globālā finanšu kraha. Tāpat, piemēram, 2000. gadu sākuma recesiju ASV ievadīja interneta akciju cenu burbuļa plīšana.

Arī šobrīd jāņem vērā, ka vairāku finanšu aktīvu cenas uzskatāmas par ļoti augstām.

Visu rakstu Cenu rekordi dara bažīgus lasiet 12. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar 4finance izpilddirektoru Tomu Jurjevu

Lelde Petrāne, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Esam Latvijas FinTech veiksmes stāsts - no start-up līdz starptautiskam uzņēmumam, kas darbojas 15 pasaules valstīs, nodarbinot tuvu pie 2000 darbiniekiem, to esam sasnieguši 8 gadu laikā.

Mums ļoti patīk dzīvnieki, tādēļ atbalstām Latvijas dzīvnieku patversmes.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk dinamika, kad lietas nestāv uz vietas. Dinamika ir gan šajā uzņēmumā, gan šajā nozarē. Tiešsaistes kreditēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare, tai ir mazāk kā 10 gadi. Man ir bijusi iespēja būt visos uzņēmuma attīstības posmos - no pirmsākumiem, kad bija jāpērk vislētākās pildspalvas, jo citām vienkārši nebija naudas, līdz globālam uzņēmumam, kas darbojas vairākos kontinentos. Ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, straujš karuselis, bet tieši tas ir interesanti. Nav vienveidības un garlaicības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilotprojekts, kura laikā piecos sabiedriskā transporta maršrutos - 1. trolejbusā, 10., 20., 28. un 60. autobusā pasažieru iekāpšana notiek pa priekšējām durvīm, tiek pagarināts līdz decembra beigām, informē «Rīgas satiksme».

Līdzšinējie dati uzrādījuši ļoti labus rezultātus un liecina, ka e-talona reģistrācija minētajos maršrutos ir palielinājusies par vairāk nekā 20%, kas pārsniedz uzstādīto mērķi. «Rīgas satiksmes» pārstāvis Viktors Zaķis min, ka tam par iemeslu varētu būt tas, ka pasažieri rīkojas citādāk, kad viņu rīcību redz transportlīdzekļa vadītājs. «Netiešā veidā vadītāji ir kļuvuši par kontrolieriem,» teic V.Zaķis.

Pilotprojekta termiņš pagarināts, lai pārbaudītu, kā minētā kārtība darbosies rudenī, kad transportā pārvietojas lielāks pasažieru skaits. Pilotprojekta darbība līdz šim tika vērtēta jūlijā un augustā, kad tiek apkalpots viszemākais pasažieru apjoms. Šo mēnešu laikā nācās secināt, ka vidēji viens transportlīdzeklis vienā maršrutā kavējas par 2 minūtēm. Atkarībā no tā, cik ilga būs kavēšanās noslogotākos reisos, tiks izvērtēts, vai projektu turpināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Kas neriskē, tas nedzer šampanieti

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai veikt iemaksas 3. pensiju līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ko vērts ir 2. pensiju līmenis? Šādas pārdomas droši vien nomoka daudzus, īpaši izlasot ziņu, ka visu valsts fondēto pensiju shēmu ienesīgums pērn ir bijis negatīvs. Arī uzkrājumu veicējiem privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā apdrošināšanā pēdējos piecus gadus nav veicies labāk. Vai tiešām tas ir pasākums, kas lemts neveiksmei, un finanšu ekspertu ieteikumi veidot uzkrājumus ir domāti lētticīgajiem?

Atbilde nav vienkārša. Jebkurā gadījumā šādi uzkrājumi, kas faktiski ir ieguldījumi akciju tirgos, ir riskanti, īpaši, ja tie ir īstermiņa. Tiesa, Citadeles bankas valdes loceklis Kārlis Purgailis uzsver, ka 10 gadu ieguldījumi, viņaprāt, noteikti nebūs negatīvi, sliktākā gadījumā tie var būt nulle.

Veicot ieguldījumus, jāņem vērā – jo ilgāks termiņš, jo mazāks risks.

Jo garāks ieguldījumu termiņš, jo mazāks risks, ka pasākums beigsies ar mīnusa zīmi. Protams, cilvēkiem, kas ļoti baidās no riska, piemērotāki ir depozīta noguldījumi bankās, kur atdeve gan ir zemāka, taču noteikti saglabājas uzkrājuma summa. Klāt var nenākt procenti, taču noguldītais nesamazinās. Ja runā par finanšu instrumentiem, tad jautājums ir – ja ieguldījuma termiņš ir desmit gadi un pēdējie divi gadi ir ar mīnusa zīmi, kas tad iznāk galā? K. Purgailis teic, – ja iemaksas ir bijušas vienmērīgas, tad iznākums arī šādā scenārijā būs pozitīvs, sliktākajā gadījumā – nulle, bet ne mīnuss. Lai gan viņš saviem klientiem tādos gadījumos iesaka termiņu pagarināt, jo ņemt ārā uzkrājumu lejupslīdes brīdī nav labākais risinājums. Riskus iespējams mazināt, arī mainot iemaksu summu. Proti, brīdī, kad tirgos ir augšupeja, iemaksas palielināt, bet lejupslīdes laikā tās samazināt vai pat pārtraukt. Jānorāda, ka uzkrājumu pārvaldnieki katru ceturksni savā mājaslapā publicē aktuālās situācijas izvērtējumu. Tādējādi katrs klients var sekot līdzi tam, kas notiek finanšu tirgos, un pieņemt lēmumu, cik lielas iemaksas veikt konkrētajā brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prožektoru gaismā tiek izcelts zviedru slazds ar augstu inflāciju, zemu izaugsmi un ļoti nemierīgu nekustamā īpašuma tirgu. Katrā ziņā Latvijai recesija tālu jāmeklē nav – tā pie kaimiņiem jau ieradusies un klauvē arī pie mūsu durvīm.

Pēdējā laikā pasaules tautsaimniecību apskatnieku prožektoru gaismā jau vairākkārt nonākusi Zviedrijas ekonomikas bilde. Tas galvenokārt ir tādēļ, ka šajā valstī vērojama kolorīta mājokļu cenu krituma, joprojām augstas inflācijas un nu arī, šķiet, recesijas kombinācija. Zināmas bailes ir, ka tas gaida arī citus.

Proti, apsekojumi liecina, ka Zviedrijā mājokļu cena kopš savām pandēmijas virsotnēm pagājušā gada sākumā ir samazinājusies aptuveni par 15–16%. Šis kritums varētu sasniegt visus 20%, lēsusi pati Zviedrijas Centrālā banka. Tādējādi tiktu atdoti visi Covid-19 ēras šādi cenas guvumi. Zviedrijas mājokļu cenu indekss 2021. gadā palielinājās par 16,8%. Tas sekoja 2020. gada pieaugumam par 6,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pačukstēsim priekšā – jā, variants “dīvāns pie sienas” nebūt nav labākais un vienīgais. Iepazīstieties ar mēbeļu speciālistu padomiem un radiet jaunu noskaņojumu savā viesistabā!

Reti kurš no mums aicinās palīgā interjera dizaineru, lai atrastu vietu jaunam dīvānam. Gandrīz vienmēr jauni dīvāni nonāk tieši turpat, kur veci – pie sienas, tukšā istabas stūrī. Un tas nav slikts vai nepareizs variants – taču nav arī optimāls. Tiem, kam interjeru labiekārtošana ir profesija, dīvāni ir telpas mugurkauls, neatkarīgi no atrašanās vietas – un ap tiem apkārt veido pārējo interjeru. Tad kāpēc gan nesmelties idejas no profesionāļiem? Kopā ar dīvānu speciālistiem no “ID Mēbeles” mēbeļu veikala stāstām, kur dīvāni izskatās vislabāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Jaunākie Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti – Vai tiešām Latvija zaudē konkurētspējā?

SSE Riga asociētais profesors un Ilgtspējīgas biznesa centra direktors Arnis Sauka, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

15 punktu plāns finansējuma pieejamības veicināšanai uzņēmējiem

Db.lv, 25.02.2021

Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja, AS “SEB” valdes priekšsēdētāja Latvijā Ieva Tetere.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas diskusijā par finansējuma pieejamības veicināšanu uzņēmējdarbības attīstībai prezentēts 15 punktu nozares plāns jeb svarīgākie veicamie darbi turpmākajos divos gados.

Plānā iezīmēti četri galvenie virzieni – kreditēšana, kapitāla tirgus attīstība, finanšu pratība un ilgtspējīgas finanses.

“Lai arī šobrīd piedzīvojam globāla mēroga izaicinājumus, kas ietekmē lielu cilvēku skaitu, redzam, ka klientu kredītportfelis Latvijā ir ļoti labā kvalitātē un vēlamies dot pamudinājumu uzņēmējiem būt drosmīgākiem. Domājot par uzņēmumu kreditēšanas sekmēšanu, ir skaidrs, ka viens no desmitgades lielākajiem jautājumiem jau klauvē mums pie durvīm – tā ir ilgtspējīga finansēšana un zaļā transformācija. Finanšu nozare vēlas būt spēcīgs atbalsta plecs uzņēmējiem - palīdzēt pārmaiņu procesā un iedrošināt saskatīt izaugsmes iespējas ilgstspējā. Redzam arī, ka jāsāk aktīvs dialogs ar publiskā sektora partneriem, lai laikus nonāktu pie laba sadarbības modeļa. Tāpat nepieciešams vairot arī sabiedrības un uzņēmēju kopējo izpratni par šo jautājumu būtiskumu,” teic Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja, AS “SEB” valdes priekšsēdētāja Latvijā Ieva Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas dēļ izsludinātājā ārkārtas situācijā "Yandex.Taxi" Rīgā ir ieviesis jaunu pakalpojumu "Piegāde", informē uzņēmumā.

Pakalpojums paredzēts, lai būtu iespējams nodot tuviniekiem dažādas nepieciešamās lietas, piemēram, apģērbus, ēdienu, zāles un higiēnas līdzekļus, savukārt autovadītāji tiks nodrošināti ar papildu pasūtījumiem.

Lai izmantotu attiecīgo pakalpojumu, ir jānorāda saņēmēja telefona numurs, uz kuru tiek nosūtīta īsziņa ar mājaslapas saiti, kur var sekot līdzi automašīnas kustības maršrutam. Pakas nosūtītājam tā jāaiznes līdz mašīnai un jānodod vadītājam, bet saņēmējam - jāiziet ārā un jāsaņem, kad piebrauks automašīna.

LASI ARĪ: Bolt Food uzsāk pārtikas preču piegādi uz mājām

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SKYDAS metāla durvis – uzticamības garantija. Galvenā prasība, kas tiek izvirzīta attiecībā uz ieejas durvīm, ir šāda – lai tās kalpotu kā īsts vairogs, droši aizsargājot mūs un mūsu mājokli pret nelūgtiem viesiem. Salonu un uzņēmumu, kas piedāvā metāla durvis un sola garantētu aizsardzību, ir atliku likām. Taču tikai viens uzņēmums Baltijas valstīs piedāvā durvis ar sertifikātu, kas garantē aizsardzību pret ielaušanos. Tās ir SKYDAS metāla durvis.

Uzņēmums SKYDAS ir lietuviešu kompānijas – durvju ražotājas – UAB Plieninis skydas oficiālais pārstāvis Latvijā. Augstā produkcijas kvalitāte un ievērojamā tehnoloģiskā izaugsme ir rezultāts, kas panākts, pateicoties visu pušu auglīgajai sadarbībai un strādāšanai pēc principa: «Tas, kas bija pieņemams vakar, nevar apmierināt rītdienas vajadzības.» Tādēļ pastāvīgi tiek izstrādāti jauni durvju modeļi un to specifiskās īpašības tiek pārbaudītas notificētās laboratorijās. Klientiem tiek piedāvāti paši veiksmīgākie, sertificētie produkti.

SKYDAS turas pie uzskata: ielikt metāla durvis bez superdrošām atslēgām nav jēgas. Tāpēc visas piedāvātās durvis tiek komplektētas ar slēdzenēm, ko izgatavojuši pasaules labākie ražotāji: ASSA, ABLOY, DORMA, CISA, ATRA-DIERRE, MUL-T-LOCK, FIAM, MOTTURA. Kā papildaizsardzības līdzekli pret uzlaušanu kompānija piedāvā SKYDAS SAFETY DEVICE. Šī unikālā ierīce ir slēdzeni aizsedzoša rūdīta metāla plāksnīte jeb aizbultnis. Tas ne tikai apslēpj slēdzenes ražotāja nosaukumu, bet arī pasargā slēdzeni no izurbšanas. Pārliecinājies par šādu papildaizsardzību, zaglis uzreiz zaudēs interesi par durvīm. Savukārt saimniekam vajag tikai pielikt speciālu magnētisku atslēgu aizbultnim, to pavilkt uz leju un… durvis var atvērt! Aizbultnis viegli paceļas uz augšu, un pieeja durvīm atkal ir slēgta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties koronavīrusa pandēmijai, automašīnu koplietošanas uzņēmums Baltijā "CityBee" ir paziņojis par paku sūtījumu piegādes pakalpojuma "no durvīm līdz durvīm" uzsākšanu Rīgā un Jūrmalā.

Pēc "CityBee" izpilddirektora Lukas Yla teiktā, stingrie, bet vienlaikus nepieciešamie ierobežojumi vīrusa ierobežošanai negatīvi ietekmēja daudzus uzņēmumus. "CityBee" šis apstāklis ​​kļuva par papildu stimulu sākt jaunu piegādes pakalpojumu no durvīm līdz durvīm tajā pašā dienā.

"Mūsu ilgtermiņa stratēģija ir ne tikai nodrošināt automašīnu koplietošanas pakalpojumu, bet iet tālāk un arī nodrošināt preču piegādes, iespējams, drīzumā tās veikt ar klientu palīdzību. Septiņu gadu laikā darbojoties koplietošanas nišā mēs esam iemācījušies pārvadāt cilvēkus, pārvaldīt tūkstošiem automašīnu autoparku, izveidot nepieciešamo infrastruktūru, katru mēnesi atbalstīt simtiem tūkstošu braucienu un nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, kas pieejams visu diennakti. Izmantojot uzkrāto pieredzi, mēs vēlamies uzturēt agresīvu uzņēmuma izaugsmi pat grūtā situācijā. Tāpēc mēs esam nolēmuši sākt darbību preču piegādes jomā," norādīja Lukas Yla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vēl vairākos autobusos iekāpšana būs tikai pa priekšējām durvīm

Zane Atlāce - Bistere, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilotprojekta laikā, kurā pasažieru iekāpšana tiek organizēta pa priekšējām durvīm, braucienu reģistrācija pieaugusi par 20%, informē pašvaldības uzņēmumā "Rīgas satiksme".

Ņemot vērā pozitīvo rezultātu no 2020. gada 1. janvāra iekāpšana tikai pa priekšējām durvīm, bet izkāpšana pa vidējām un aizmugures durvīm 1. trolejbusa, 10., 20., 28., un 60. autobusa maršrutā tiks noteikta kā pastāvīga kārtība. Savukārt no 1.februāra šāda kārtība tiks noteikta arī 13. trolejbusa un 34., 35., 43., 47., 54. autobusa maršrutā.

Jau vēstīts, ka 8. jūlijā tika uzsākts pilotprojekts, kura laikā 1. trolejbusa, 10., 20., 28., un 60. autobusa maršrutā notika iekāpšana tikai pa priekšējām durvīm. Pilotprojekta mērķis bija palielināt brauciena reģistrācijas par 15%, taču rezultāti liecina, ka braucienu reģistrācijas skaits attiecīgajos maršrutos palielinājies par vairāk nekā 20%. Šajā gadā, periodā no 8. jūlija līdz 31. oktobrim, tika veiktas 586 113 reģistrācijas, savukārt 2018. gadā tika reģistrēti 486 589 braucieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojams otrs garākais nepārtrauktas ASV tautsaimniecības izaugsmes cikls mūsdienu ekonomikas vēsturē; nekas gan nemēdz būt mūžīgs.

Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā.

Otrs garākais

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kaut ko aktīvi gaidot, var arī beigās sagaidīt

Jānis Šķupelis - DB Investora redaktors, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad līdz oktobrim no pasaules lielākajiem akciju tirgiem labi bija klājies gandrīz tikai ASV. Tiesa gan, nu arī šis tirgus sāk izskatīties visai saguris, un pagājušās nedēļas vidū tā nozīmīgākie raksturojošie indikatori pietuvojās vai pat sasniedza tā saucamo korekcijas stadiju, par ko tiek saukts cenu kritums no iepriekšējām augstienēm vismaz par 10%.

Ja akciju cenas sarūk, tad investori, redzot, kā deg to nauda, kļūst krietni nervozāki un arvien biežāk sāk piesaukt tādu biedējošu dēmonu kā recesija. Kā nekā - straujāki akciju cenu kritumi bieži tiek uztverti gluži kā priekšvēstneši ekonomikas lejupslīdei. Tas jau nekas, ka mēdz jokot - tās pašas korekcijas pareģojušas veselas deviņas no piecām pēdējām recesijām. Tas tādēļ, ka cenu korekcija akciju tirgū mēdz būt krietni biežāka parādība par recesiju atnākšanu. Citiem vārdiem sakot - straujāks akciju cenu kritums var nozīmēt arī viltus zvanus. Kā būs šoreiz? Protams, grūti paredzēt.

Ar recesiju precīzu prognozēšanu pat visprestižākajiem finanšu guru bieži vien ir tā, kā ir. Skaidrs gan ir tas, ka tā kaut kad pienāks. Katrā ziņā pašlaik tirgus dalībnieki pastiprināti spriež par vairāku faktoru kopumu, kuru rezultātā tiek apšaubīts veselīgas pasaules ekonomikas izaugsmes stāsts. Jāņem vērā, ka to pašu ASV akciju cenu pieaugums turpinās jau aptuveni deviņus ar pusi gadus. Tik ilgs cenu pieaugums pats par sevi daudzus dzen zināmā trauksmē, kā rezultātā daudzi, šķiet, sāk būt zemā starta gatavībā kaut ko sliktu arī sagaidīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Ar tehnoloģijām piesātināto Gudro māju izmēģina dažādās Latvijas vietās

Laura Mazbērziņa, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora «Tele2» inženieri tā sauktās gudrās tehnoloģijas uzstādījuši mājā uz riteņiem, lai varētu tās izaicināt dabā − gan pilsētās un ciematos, gan mežā un pie jūras.

Gudro māju, līdzīgi kā piekabi, iespējams pārvietot uz jebkuru vietu. 25 m2 platībā ir viss nepieciešamais dzīvošanai - virtuvīte, gulta, terase, labierīcības un ierīces, kas atvieglo mājas īpašnieku ikdienu.

«Gudrā māja» ietver dažādas tehnoloģijas, piemēram, gudrā atslēga ļauj attālināti atvērt un aizvērt durvis – ielaist bērnu vai ciemiņus, kas atnākuši pie saimniekiem. Savukārt, gudrais zvans ļauj redzēt un sarunāties ar cilvēku, kas klauvē pie durvīm, tas arī kontrolē durvju zonu un automātiski paziņo, ja pie ieejas kāds parādīsies, vēl pirms viņš paspēj piezvanīt. Gudrās rozetes ir ievietojamas standarta rozetē, tādējādi jebkuru iekārtu padarot par «gudro». Rozete ļaus attālināti ieslēgt vai izslēgt jebko, kas tajā ir iesprausts - gludekli, ventilatoru, eļļas radiatoru. Gudrās mājas asistents ļauj ar balss komandām kontrolēt visas ierīces, kā arī regulēt mājas apgaismojumu, mainot tā intensitāti un krāsas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Padomi iesācējiem par investīcijām akcijās

Zigurds Vaikulis, CBL Asset Management valdes loceklis un portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs, 01.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Atbalsts politaplīgošanai

Prieka pilnu atvasaru gaidot, Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni 2018. gada 19. jūnijā, 22.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai laikā, kad visiem prātā vai nu futbols, vai mazdārziņš, biju visnotaļ norūpējies par sabiedrības politisko inertumu. Kā zināms, vēlētāju aktivitāte kopumā pa gadiem brauc uz leju: 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās tā bija ap 90%, tad trīs ciklus drusku virs 70%, tad 61% 2006. gadā, un pēdējās divas reizes jau zem 60%. Un tagad vēl tas futbols, un mauriņš jālaista, kāda tur vairs politika!

Vēlos dalīties savā priekā un gandarījumā: sabiedriski politiskā aktivitāte ir izplaukusi kā krāšņs zieds, varam cerīgi raudzīties uz vēlēšanu apmeklējuma skaitļiem rudenī. Gudru un garlaicīgu diskusiju vietā šī vasara mūs priecē ar sazvērniecisku shēmu atmaskošanu, smagiem apvainojumiem un kolorītu bļaustīšanos.

Sezonas ieskaņā – veco un pieredzes pārbagāto spēlētāju politkukuriņu lekšanas vingrinājumi. Tā pusducis Vienotības grandu aizlēca uz svaigi izšķīlušos feisbucīšu–tviterastu startapu Par!, tur sasēdās pat valdē, gānot Vienotības bezidejiskumu un atpakaļrāpulību. Kad nu pienāca brīdis izšķirties, šamie sabijās no mikroskopiskajiem reitingiem un ar tikpat idejisku gānīšanos samuka atpakaļ ierastajā Vienotības kūtiņā. Pēc tā varētu cerēt uz atmaskojumu un apvainojumu peintbolu, bet ar sapīkumu jāatzīst, ka ir viens traucēklis. Ašeradena k-gu par OIK afēru mičuriniskais jaunveidojums Attīstībai/Par! nevar ar atvēzienu dauzīt, jo tā līderiem ģīmji spīd pēc mielošanās no tā paša krējuma poda. To varbūt kompensēs Pabrika k-gs, kurš tik ilgi čammājās, ka iekrita jau veco kolēģu pamestajā laivā, kurai pa tam lāgam bija piešņorējies Bondara k-gs. Atliek vēlēt daudz jauku dieniņu jaunajā kopdzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hosteļu biznesā vismaz pirmie trīs gadi ir cīņa par izdzīvošanu

Daiga Laukšteina, 15.10.2019

«Hosteļu biznesā vismaz pirmie trīs gadi ir cīņa par izdzīvošanu, bet, kad tirgū jau esi ieguvis pozīciju, var justies stabili un problēmu nav,» teic Tree House Hostel īpašniece Gunta Rasa.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpus aktīvās tūrisma sezonas un arī viesnīcu cenu politikas maiņas dēļ hosteļiem nākas nolaist cenas, attiecīgi samazinot ieņēmumus.

Hosteļu bizness Rīgā, Latvijā, vienu no saviem uzvaras gājieniem piedzīvoja 2006., 2007. gadā, kad ceļotāju skaits manāmi auga, tāpēc arī šīs viesnīcu lētākās alternatīvas atkal kļuva nepieciešamas, īpaši Vecrīgā un tās tuvumā. Hosteļu biznesam par labu nāca Eiropas Savienības paplašināšanās, Baltijas valstu iestāšanās NATO, Latvijas pievienošanās Šengenas zonai. Vecrīga attīstījās par izklaides centru, bet Jūrmala – par pievilcīgu kūrortu. Pateicoties lēto aviolīniju Ryanair, Easy Jet (Rīgu pirms laba laika jau pametis), kā arī airBaltic cenu politikai, strauji pieauga tūristu skaits, kas Rīgu izvēlējās kā savu galamērķi – brīvdienu vietu. Un jau tad hosteļu piedāvājums vairs netapa tik vienkāršs un parasts kā līdz tam. Daudzi izdomāja ko interesantu, lai klientiem tas nebūtu tikai lētākais naktsmītnes variants, bet gan kļūtu pievilcīgs ar kādu savu «odziņu». Tas nudien bija tālredzīgs gājiens, jo šodien tirgus ir pārblīvēts ar hosteļiem, un tas spiedīgās konkurences apstākļos arī ilgdzīvotājiem liek samazināt cenas vai kā individuāli izcelties citu starpā. Turklāt pie durvīm klauvē nelabvēlīgā ziemas sezona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Blockchain Centre Vilnius dibinātājs: «Man bija lieka nauda, un izlēmu ieguldīt to šādi»

Anda Asere, 11.10.2018

Blockchain Centre Vilnius atrodas Viļņas modernajā biznesa centrā Green Hall, apdzīvojot divus stāvus.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēdes tehnoloģijas kopdarba telpa Blockchain Centre Vilnius darbojas kopš šā gada janvāra, un šobrīd tajā piedalās deviņi šīs jomas jaunuzņēmumi

«Man bija lieka nauda, un izlēmu ieguldīt to šādi. Es iepriekš tehnoloģiju biznesā esmu labi nopelnījis. Ir labi dalīties savā turībā un ieguldīt šādā projektā, vēlos palīdzēt valstij virzīties uz priekšu un cilvēkiem realizēt īstus projektus, kas padarītu pasauli labāku, radītu jēgpilnas izmaiņas, jauniem cilvēkiem ļautu piekļūt kapitālam. Te vairāk ir runa par atbalstu, labiem kontaktiem,» saka Antans Gouga (Antanas Guoga), Blockchain Centre Vilnius dibinātājs. Viņš ir arī Eiropas Parlamenta deputāts.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais – neļauties panikai, tāds ir galvenais vēstījums DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam?.

Ar šī semināra palīdzību vēlamies parādīt semināra dalībniekiem soļus, kas tieši jādara un ar ko jāsāk, lai uzņēmums būtu gatavs datu aizsardzības regulai. Šā gada 25. maijā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kas attiecas uz visām 28 ES dalībvalstīm. Datu aizsardzības normatīvu pamatietvars ir palicis nemainīgs, tomēr jaunā regula akcentē uzmanību uz fiziskās personas datu aizsardzību. Datu turētājiem ir jānodrošina, ka dati ir drošībā. Lielai vai mazai organizācijai ir jāzina, kādi dati tai ir, kur tie atrodas un kā tiek nodrošināts, ka neviens tiem nevar piekļūt un nopludināt. Tas nozīmē ne tikai iekšējo regulējumu, bet arī to, ka darbinieki ir apmācīti, ir drošas IT sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dzelzs vīru kauss 2018

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais būs ne tikai parlamenta vēlēšanu, valsts simtgades, bet arī pamatīgas rūdīšanās gads.

Izturības pārbaudes gads, bez žēlastības lienot zem aukstas dušas, ko sarūpējuši nodokļu reformas virzītāji. Ne bez iemesla Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD ieskatā Latvija atzīta par spējīgāko reformatori blokā. Tieši šādā nebeidzamu reformu zīmē Latvija ir vadījusi 2017. gadu un tagad ar OECD piešķirto izdarīgās reformatores ordeni arī klauvē pie nākamā gada durvīm. Latvija ir ļoti precīzi uzkāpusi uz varžacs, kas nomoka starptautisko vidi, pieprasot reformēt vecos «apavus».

Taču sāpes būs jāizcieš tepat Latvijā, lielu daļu no sāpju skalas uzņemoties aizkulišu «dzelzs vīriem» – uzņēmumu grāmatvežiem. Izdzīvos tie, kam piemīt augsts izturības slieksnis, spēja izbrist normatīvu bezceļus un dzīviem pārpeldēt mainīto prasību ledusupes. Arī turpmāk noderēs straujas manevrēšanas spējas, lai pielāgotos un droši izvestu uzņēmumu cauri likumdevēja nerimstošajām alkām nemitīgi mainīt šos «ceļu satiksmes noteikumus». Tas viss kopā var radīt pamatīgu apjukumu, tomēr nodokļu reforma vairs nedzīvo diskusijās, tā ir klātesoša. Tur nav šaubām vietas. Tomēr šaubas jau iepriekš radīja nodokļu pārkārtojumu visai vienprātīgā un straujā gaita. Ja politikā valda liela «pleca sajūta», tas ir aizdomīgs precedents. Turklāt šai vienprātībai sekoja arī centieni tikpat lielu vienprātību iedvest tautai un jo sevišķi uzņēmēju sabiedrībai. Ļoti spilgti lielo varu «pasakai» par nodokļu reformu DB (06.12.) raksturoja AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, var jau pieņemt, ka sabiedrība pasakām tic un ne sapnī nenojauš par reformas piedevām, par kurām valdības preses relīzēs neviens treļļus nevirknēja. Tomēr viņu pārsteidz tas, ka daudzi uzņēmēji, pragmatiski cilvēki, reformas dēļ ir «kā zem narkozes». Viņš izšķetina, ka pamatā no reformas iegūs vēlētāju pamatmasa, jo kaut cik sakarīgāku algu saņēmēji tie noteikti nebūs. Algām augot, ieguvēju loks noplaks līdzi. Savukārt, sagaidot uzņēmumu ienākumu nodokļa jauno sistēmu un dzīvojot ilūzijās par lieliem ieguvumiem no reinvestētās peļņas neaplikšanas ar šo nodokli, sekojot J. Zelmeņa domas pavedienam, var piedzīvot vilšanos, savelkot kopā visus ieguvumus un zaudējumus, ko jaunā UIN sistēma nes sev līdzi. Ja reformas ir valsts organisma pamatfunkcija, nevis «vitamīni», pašmērķis, nevis mājasdarbs, tad arī to rezultāts nevar būt izcils. Varbūt reformatores kažokā Latvija labi izskatās starptautisku organizāciju acīs, bet vai būtiskākais nav godprātīgi paraudzīties acīs pašmāju sabiedrībai un uzņēmējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusts finanšu tirgos pavēris durvis lielākai nervozitātei.

Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas eirozonas biržās pirmdien pieauga, sākot jauno gadu uz pozitīvas nots pēc smaga 2022.gada, lai gan Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva brīdināja, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,9%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 1,1%. Londonas biržā, Volstrītā un naftas tirgos tirdzniecība nenotika, turpinoties Jaungada brīvdienām. Arī lielākā daļa Āzijas akciju tirgu bija slēgti.

Akciju tirgu noskaņojumu pirmdien uzlaboja Vācijas un Francijas valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās.

SVF vadītāja Georgijeva svētdien pārraidītā ASV televīzijas intervijā brīdināja, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs "smagāks par aizvadīto gadu".

"Kāpēc? Jo trīs lielajās ekonomikās - ASV, ES, Ķīnā - visās vienlaicīgi būs [ekonomikas izaugsmes] palēnināšanās," Georgijeva sacīja telekanālam CBS sniegtajā intervijā. "Mēs paredzam, ka trešdaļā pasaules ekonomikas būs recesija."

Komentāri

Pievienot komentāru