Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

2010. gada jūnijā pirmo reizi vēsturē internetu lietos vairāk, nekā skatīsies televizoru, par Microsoft pētījumu ziņo brandrepublic.com.

Interneta lietošanas laiks 2010. gadā vidēji būs 14.2 stundas nedēļā jeb divas ar pusi dienas mēnesī, salīdzinot ar 11.5 stundām nedēļā jeb 2 dienām mēnesī, ko cilvēki pavadīs skatoties televīziju, vēsta Microsoft pētījums par interneta tendencēm šodien un nākotnē.

Pētījumā teikts, ka, internetam kļūstot par populārāko mediju, tas nebūt nenozīmē, ka TV auditorija kritiski samazināsies. Tas liecina par to, ka mainās patērētāju attieksme pret TV saturu un tā skatīšanās iespējām.

Tāpat pētījumā teikts, ka aptuveni 50% eiropiešu ir interneta pieslēgums un pērn viņi nedēļā internetā pavadījuši aptuveni 9 stundas.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

No trešdienas, 19.septembra, Uzziņu dienests 1188 piedāvās uzziņas par 27 pasaules valstīm. Starptautiskās uzziņas kļuvušas par loģisku turpinājumu pakalpojumam Baltijas uzziņas, kuru dienests sāka sniegt šā gada 1.jūnijā. Līdz ar to gan Latvijas iedzīvotāji varēs iegūt interesējušo informāciju par 26 ārvalstīm, gan arī šo valstu iedzīvotāji - informāciju par Latviju.

Lielākā daļa no starptautiskajām uzziņām Latvijā ir pieejamas, pateicoties Lattelecom un Nīderlandes IT uzņēmuma AffinIT B.V. līgumam par uzziņu datu apmaiņu. Latvijā iespējams noskaidrot uzziņu pamatinformāciju par 27 valstīm, no kurām lielākā daļa ir Eiropas valstis un divas - ASV un Austrālija - atrodas ārpus mūsu kontinenta. To valstu sarakstu, par kurām, sākot ar trešdienu, 19.septembri, iespējams saņemt uzziņas, var apskatīt www.1188.lv.

"Informācijas apjoms Latvijā par citām Eiropas valstīm pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis, tāpēc mūsu starptautisko uzziņu pakalpojumam prognozējam lielu pieprasījumu ne tikai no Latvijas klientiem, bet arī par Latviju no citām valstīm. Mēs noteikti turpināsim paplašināt to valstu skaitu, par kurām sniedzam informāciju," norāda Lattelecom BPO darbības direktors Imants Krūmiņš.

Dailes teātrī 24. septembrī notiks jaunās sezonas pirmā pirmizrāde uz Lielās skatuves – Reja Kūnija komēdija Ja mana sieva uzzinās..., ko iestudē Dž.Dž.Džilindžers. Izrāde nav paredzēta īgņām un intelektuāļiem.

Rejs Kūnijs izliekot nemitīgas lamatas saviem personāžiem. Neprātīgais pārpratumu karuselis griežas arvien ātrāk, un nekas nav tāds, kā izskatās. Intrigas augstākajā un ne tik augstā sabiedrībā, prātam neaptveramas notikumu šarādes, pārpratumu kaskādes un farsa situāciju lavīna gāžas pār publiku. Tie esot azarta, fantāzijas un asprātības svētki.

Luga Ja mana sieva uzzinās... saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kā labākā 1991. gada komēdija.

Galveno lomu jauniestudējumā atveidos Andris Bērziņš. Pārējās lomas uzticētas Artim Robežniekam (Džordžs), Elīnai Dzelmei (Džeina), Pēterim Liepiņam (Pārvaldnieks), Intaram Rešetinam (Antons Pušmucāns), Laurim Subatniekam (Ronijs), Vitai Vārpiņai (Pamela), Marīnai Janaus (Istabene), Kristīnei Belickai (Gledisa) un Aldim Siliņam (Ķermenis).

Uzziņu dienests 1188, sākot ar šī gada aprīli, pievieno arī uzziņas par vairāk nekā 500 000 Krievijas uzņēmumiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šie dati tiks ņemti no Krievijas telekomunikāciju uzņēmuma MGTS (Moskovskaja Gorodskaja Telefonnaja Setj) datu bāzes. Līdz ar to turpmāk Latvijas iedzīvotāji, zvanot uz 1188, var iegūt viņus interesējošu informāciju par tiem kaimiņvalsts uzņēmumiem, kas ir ievietojuši savu informāciju MGTS datu bāzē.

Saskaņā ar apkopoto statistiku pusgada laikā kopš 1188 piedāvā Starptautiskā uzziņas, Latvijas iedzīvotāji visvairāk lūguši sniegt informāciju par Vāciju – uzziņu par šo valsti vēlējies saņemt katrs ceturtais zvanītājs. Tālāk pieprasītāko uzziņu topā seko mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija (attiecīgi 19% un 13%), kā arī ASV un Lielbritānija, par kurām interesējušies attiecīgi 13% un 7% klientu.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

SEB bankas klienti, kuriem ir tālrunis ar Android operētājsistēmu, par pirkumiem un pakalpojumiem tagad var norēķināties arī ar savu mobilo tālruni, informē bankā.

Ar mobilo tālruni var veikt maksājumus līdz 150 eiro Latvijā un ārzemēs - tirdzniecības vietās, kurās pieejami bezkontakta norēķini.

Lai norēķiniem varētu izmantot viedtālruni, vispirms SEB bankas mobilajā lietotnē jāizveido bankas kartes digitālā versija. Jaunā funkcija pieejama visām Mastercard norēķinu kartēm un kredītkartēm, ieskaitot tās, kurām nav bezkontakta norēķinu funkcija. Lai aktivizētu karti mobilajā tālrunī, tam ir nepieciešama NFC (near field communication) bezvadu datu pārraides tehnoloģija.

"Klientu vēlme ikdienas bankas pakalpojumiem un norēķiniem izmantot digitālos un mobilos kanālus arvien pieaug, tāpēc esam gandarīti, ka varam spert nākamo soli digitālajā attīstībā un mūsu klientiem Latvijā un Igaunijā piedāvāt iespēju norēķināties ar savu mobilo tālruni. Klienti, kuri jauno iespēju jau ir izmēģinājuši, visvairāk novērtē tās ērtumu. Nenoliedzami mūsu ikdienas paradumi mainās - arvien mazāk līdzi ikdienā nēsājam maku, taču vairumam mobilais tālrunis vienmēr ir rokas stiepiena attālumā. Līdz ar to, aktivizējot bankas karti mobilajā tālrunī, arī finanses vienmēr būs rokas stiepiena attālumā. Jāuzsver, ka maksājumu veikšana ar mobilo tālruni vēl ir testa režīmā, tāpēc aicinām klientus to izmēģināt, novērtēt un ziņot mums, ja ir vērojamas kādas nepilnības un nepieciešami uzlabojumi," uzsver SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

Pēdējā gada notikumi saistībā ar nodokļu piemērošanu agrāk gūtajam kapitāla pieaugumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas liek uzdot daudzus jautājumus par tiesiskuma izpratni mūsu valstī.

Gandrīz ikviens ir dzirdējis par pagājušā gada 3.decembra AT Senāta spriedumu, ar kuru tika atzīta VID kļūda nodokļu piemērošanā, kā arī par Tiesībsarga vēstulēm Finanšu Ministrijai, kurās tiek lūgts rīkoties, lai izbeigtu VID patvaļu. Tomēr ne tik daudzi ir iedziļinājušies VID argumentācijā, kurā slēpjas pamatīgi zemūdens akmeņi.

Kā vienu no bīstamākajām negatīvajām tendencēm ir jāmin tiesiskās paļāvības principa nonivelēšana līdz savlaicīgi pieprasītas uzziņas līmenim, kuras pieprasījumā, pie tam, nodokļu maksātājam ir jāspēj detalizēti paredzēt katrs savas iecerētās darbības pavērsiens. Saskaņā ar VID viedokli, ne likuma anotācijas, ne Saeimā teiktās runas un kur nu vēl VID darbinieku «nesankcionētās» konsultācijas daudzu gadu garumā (t.sk. arī rakstiskas konsultācijas), bet tikai un vienīgi uzziņa var radīt personas tiesisko paļāvību pat tik plaši izdiskutētā un publiski nopeltā jautājumā kā 0% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme darījumos ar nekustamo īpašumu.

No trešdienas, 19.septembra, Uzziņu dienests 1188 piedāvās uzziņas par 27 pasaules valstīm, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Starptautiskās uzziņas esot loģisks turpinājums pakalpojumam Baltijas uzziņas, kuru dienests sāka sniegt šā gada 1.jūnijā. Līdz ar to gan Latvijas iedzīvotāji varēs iegūt interesējušo informāciju par 26 ārvalstīm, gan arī šo valstu iedzīvotāji - informāciju par Latviju.

Lielākā daļa no starptautiskajām uzziņām Latvijā ir pieejamas, pateicoties Lattelecom un Nīderlandes IT uzņēmuma AffinIT B.V. līgumam par uzziņu datu apmaiņu. To valstu sarakstu, par kurām, sākot ar trešdienu, 19.septembri, iespējams saņemt uzziņas, var apskatīt www.1188.lv.

"Informācijas apjoms Latvijā par citām Eiropas valstīm pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis, tāpēc mūsu starptautisko uzziņu pakalpojumam prognozējam lielu pieprasījumu ne tikai no Latvijas klientiem, bet arī par Latviju no citām valstīm. Mēs noteikti turpināsim paplašināt to valstu skaitu, par kurām sniedzam informāciju," norādīja Lattelecom BPO darbības direktors Imants Krūmiņš.

Izvērtējot esošo tirgus situāciju, Bite Latvija ir nolēmusi tuvākajā laikā iPhone 3G tālruņus Latvijas tirgū nepiedāvāt, raksta laikraksts Dienas bizness.

«Šis ir biznesa lēmums. Mēs piedāvājam mūsu klientiem unikālus BlackBerry risinājumus, kas ir jau kļuvuši populāri mūsu biznesa klientu vidū,» Db pastāstīja BiteLatvija Sabiedrisko attiecību menedžere Natalija Rodionova, atgādinot, ka Bite Latvija iepriekš bija paziņojusi, ka operators testē iPhone un izskata iespēju to piedāvāt Latvijā. Savukārt mobilo sakaru operators Tele2 ir iecerējis klientus pārsteigt ar citu tālruni, kas būšot līdzvērtīgs iPhone. «Pastāv iespēja, ka Tele2 tuvākajā laikā saviem klientiem piedāvās līdzvērtīgu tālruni iPhone, ja redzēs, ka klientiem rodas nepieciešamība pēc tā. Ja tā būs, tad uzreiz sekos piedāvājums,» atklāja Tele2 Sabiedrisko attiecību konsultante Elija Krauze.

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas iedzīvotāji vēlējušies saņemt Uzziņu dienesta 1188 uzziņas SMS formā gandrīz 30 tūkstoš reižu. Visvairāk viņus interesēja informācija par satiksmi, izklaidi, kā arī veikalu un uzņēmumu darba laikiem.

Par to Db.lv informēja Lattelecom Sabiedrisko attiecību pārstāvis Deniss Kolosovs. Paralēli 1188 klienti saņem 1188 uzziņas arī citos veidos – 320 tūkstoši cilvēku regulāri apmeklē uzziņu dienesta portālu, savukārt pa tālruni laikposmā no janvāra līdz jūnijam uzziņas sniegtas vairāk nekā 5 milj. reižu.

Pirmajā ceturksnī iedzīvotāji izmantojot SMS, iesūtījuši 11 tūkst. jautājumu, savukārt otrajā ceturksnī – jau 19 tūkst.

Zvanot uz 1188, Latvijas iedzīvotāji pirmajā pusgadā visvairāk interesējušies par biznesa informāciju (uzņēmumu kontaktiem un darba laikiem, īpaši meklējot tuvāko pēc atrašanās vietas) un satiksmes jautājumiem (vilcienu un autobusu kustības grafikiem, Rīgas satiksmes aprīlī ieviesto e-talonu), kā arī pašvaldību vēlēšanām. Tāpat zvanītāji interesējušies par izklaidi un privātpersonu tālruņu numuriem. Savukārt, populārākās nozares, par kurām iedzīvotāji uzdod jautājumus, ir bankas, apdrošināšana, auto evakuatori, autoserviss, taksometri, medicīniskie pakalpojumi, intīmpakalpojumi, kā arī sadzīves tehnikas remonts.

2007. gada laikā ievērojami pieaudzis Uzziņu dienesta 1188 pakalpojumu lietotāju skaits internetā un WAP – katru mēnesi informāciju 1188 mājas lapā internetā meklēja vidēji 340 tūkstoši unikālo lietotāju, kas ir par 12% vairāk nekā pērn, savukārt uzziņas WAP formā ik dienu saņemtas 12 tūkstošus reižu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Tomēr šīs tendences 1188 saņemto zvanu skaits nesamazināja, un gada laikā dienests saņēma 15 miljonus zvanu.

Saskaņā ar interneta pētījumu kompānijas Gemius statistiku, ik dienu Uzziņu dienesta 1188 mājas lapu internetā vidēji apmeklē 32 000 lietotāju, savukārt mēnesī tai ir vidēji 340 000 unikālo apmeklētāju, turklāt apmeklējumu skaits katru mēnesi pieaug par 2-3%.

2007. gadā vidēji līdz 10-12 tūkstošiem dienā pieauga uzziņu dienesta WAP vietnes – wap.1188.lv – lietotāju skaits. Vispopulārākās ir WAP sadaļas, kur atrodamas televīzijas programmas, horoskopi un sabiedriskā transporta kustības saraksti.

2007. gadā pieaudzis arī sniegto uzziņu skaits ar īsziņām – SMS uzziņas tiek izsūtītas ap 15 tūkstošiem mēnesī. Papildus izsūtīts vairāk nekā 180 tūkstoši informatīvo īsziņu mēnesī tiem klientiem, kas izvēlas tiešo savienojumu ar atrasto numuru.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Nemieru plosītajā Sīrijā atslēgts internets un traucēti telefonsakari, tādējādi no valsts liedzot izkļūt gandrīz jebkādai informācijai. Sīrijas valdība notikušajā vaino nemierniekus, tikmēr Google valsts iedzīvotājiem sācis piedāvāt alternatīvu saziņas veidu.

Internets Sīrijā bez brīdinājuma ticis atslēgts ceturtdien ap pusdienlaiku, liecina ASV tīmekļa analītikas kompānijas Renesys Corp. dati. Savukārt Sīrijas opozīcija norāda, ka lielā valsts daļā nedarbojas ne tikai internets, bet arī mobilo sakaru tīkli un arī stacionāro tālruņu līnijas.

Sīrijas valdība notikušajā vainojusi nemierniekus. «Teroristi uzbrukuši interneta līnijām, kas izraisījis sakaru zudumu daļā teritorijas,» runājot valdībai piederošā televīzijā, sacīja Sīrijas informācijas ministrs.

Interneta atslēgšana Sīrijā tiek saistīta ar pēdējo dienu smagajām kaujām Damaskas pievārtē. Ceturtdien sīvas sadursmes izcēlās Sīrijas galvaspilsētas lidostas apkaimē. Aculiecinieki stāsta, ka Sīrijas valdība pie Damaskas uzsākusi vienu no pēdējā laika spēcīgākajām ofensīvām pret nemierniekiem.

Arhitekts Austris Mailītis šogad kopā ar domubiedriem un kolēģiem saņēma Arhitektūras gada balvu par Ķīnas svētajā kalnā uzcelto Šaoliņas lidojošo mūku teātra ēkas projektu. «Man tas ir paradoksāls ainavu, arhitektūras un mākslas projekts,» tā par veikumu saka arhitekts

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā paši mūki uztvēra šo projektu? Bija kādas atsauksmes?

Tikos ar vairākiem mūkiem. Viens bija kungfu lielais skolotājs. Viņš bija atbalstošs šim projektam. Starp citu, viņš vada arī vienu no tām lielajām skolām. Bija gods tikties arī ar Šaoliņas klostera abatu, kas ir augstākā garīgā persona dzenbudismā. Viņš arī skaitās Ķīnā politiski augsta persona. Parādīju viņam projektu, pastāstīju, kādas ir idejas, mazliet parunājām… Viņš izstāstīja par to, kas ir lidošana Ķīnas kultūrā un dzenbudismā, daoisma kultūrā, mītus par levitējošajiem mūkiem. Vārdu sakot, deva savu svētību iecerei.

"Huawei P40 Pro" sarūpējis vēl labāku kameru, bet tālruņa panākumi tirgū būs atkarīgi no lietotņu veikala piepildīšanas tempa.

Sazvērestību teoriju cienītājiem būtu, kur izvērsties, šķetinot Ķīnas lielākā viedtelefonu ražotāja "Huawei" pēdējā gada likteņa pavērsienus. Pēc ASV sankciju ietekmē klusi prezentētā "Mate 30 Pro" modeļa ķīnieši plānoja atgūt sabiedrības interesi ar vērienīgu "P40" sērijas pieteikšanu marta nogalē Parīzē, taču šo ieceri «nopļāva» koronavīrusa izsauktie pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi. Taisnības labad jāsaka, ka līdzīgi cieta ikviens ražotājs, kura plānos bija prezentācijas pasākumi kopš Mobilās pasaules kongresa Barselonā.

Zīmola cienītājiem labākā ziņa ir tāda, ka "P40" sērija, atšķirībā no "Mate 30", ir sasniegusi arī Latviju un nopērkami veseli trīs modeļi – "P40 Lite", "P40" un "P40 Pro".

Kad jūs gaidāt draugu, kolēģi vai pat pieņemšanu pie ārsta, kā jūs domājat, cik daudz laika paiet, līdz jūs sākat pārbaudīt tālruni — divas minūtes? Trīs? Vircburgas un Notingemas Trentas universitātes pēc Kaspersky Lab pasūtījuma veiktais eksperiments atklāja, ka vidēji pagāja 44 sekundes, pirms dalībnieki, kas vieni paši ir atstāti uzgaidāmajā telpā, ķērās pie viedtālruņa. Vīrieši pat neizturēja pusi no šī laika, nogaidot vidēji tikai 21 sekundi salīdzinājumā ar sieviešu 57 sekundēm.

Lai vairāk iedziļinātos mūsu draudzīgajās attiecībās ar digitālajām ierīcēm, pēc desmit minūtēm dalībniekiem tika uzdots jautājums, kā viņiem šķiet, cik daudz laika pagāja, pirms viņi sniedzās pēc tālruņa. Vairums atbildēja, ka divas trīs minūtes, uzsverot ievērojamo neatbilstību starp uztveri un faktisko rīcību.

Komentējot šos rezultātus, Jenss Binders no Notingemas Trentas universitātes sacīja: «Eksperiments parāda, ka ļaudis ir daudz vairāk pieķērušies šim ierīcēm nekā paši apzinās un par otro dabu ir kļuvusi pievēršanās savam viedtālrunim, kad esam atstāti vienatnē ar to. Mēs vairs vienkārši negaidām. Mūsu viedierīču tūlītējā informācijas un mijiedarbības piegāde padara tās daudz lielākā mērā par digitālo kompanjonu un saikni ar ārpasauli, nevis tehnoloģiju kopumu.»

SEB banka ir ieviesusi jaunu iespēju – klientu attālināto identificēšanu pa tālruni ar Smart-ID aplikācijas vai kodu kalkulatora palīdzību. Tagad klienti, kas sazinās ar banku pa tālruni un vēlas iegūt ar savām finansēm saistīto informāciju, var apliecināt savu identitāti attālināti, ievadot viedtālrunī nepieciešamos datus.

«Līdz šim vienīgā iespēja klientiem identificēties, sazinoties ar banku pa tālruni, bija nosaukt savu paroli, ko klients izvēlējies, atverot savu kontu. Taču daudzos gadījumos ar to ir problēmas, jo klienti šo paroli mēdz piemirst. Tādēļ viedtālruņu aplikācija Smart-ID ir alternatīva, kas ļauj klientiem identificēties ērti – viedtālrunī ievadot savu personas kodu un Smart-ID PIN1 kodu. Savukārt tie, kas izmanto kodu kalkulatoru jeb Digipass, tagad arī var izmantot šo ierīci, lai identificētos attālināti,» skaidro SEB bankas Klientu centra vadītāja Inga Šeninga.

Sazvanot bankas Klientu centru, klients (gan privātpersona, gan juridiskā persona) var identificēties ar Smart-ID aplikāciju, izvēloties attiecīgo tālruņa klaviatūras taustiņu, līdzīgi tam, kā klienti parasti izvēlas sarunas tēmu. To izdarot, klienta viedtālrunī tiks aktivizēts Smart-ID, aicinot ievadīt savu personas kodu un PIN1 kodu. Pēc to ievadīšanas klients tiks savienots ar bankas konsultantu, kas varēs atbildēt uz klienta jautājumiem un sniegt nepieciešamo atbalstu. Līdzīgi identificēties pa tālruni varēs arī kodu kalkulatoru lietotāji – izvēloties iespēju autorizēties ar Digipass, klientiem būs jāievada personas kods un kods no kalkulatora.

Latvijas likumdevējs ir veicis un turpina veidot nodokļu sistēmas pilnveidošanu, harmonizējot nodokļu sistēmu ar Eiropas Kopienu (EK) tiesību prasībām. Tomēr nodokļu likumos vēl arvien ir sastopamas tiesību normas, kas neattaisnoti rada šķēršļus Eiropas Savienības vienota tirgus darbībai un tādejādi veido EK tiesību pārkāpumus.

Tā piemēram, neviennozīmīgā likuma normu formulējuma dēļ, piemērojot tiesību normas par nerezidentiem izmaksājām dividendēm, ir iespējams nonākt pie EK tiesību pārkāpuma. Saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendes, ko Latvijas rezidents izmaksā fiziskajai personai – Latvijas rezidentam, ir atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Likums nosaka, ka ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir dividendes saskaņā ar likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteikto likmi. Pastāvot šādam likuma normas formulējumam, dividenžu izmaksātājs – Latvijas rezidents, ietur dividenžu izmaksas brīdī ienākuma nodokli 10% apmērā (likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktā likme) no nerezidentam izmaksājamās dividenžu summas. Rezultātā tiek radīts būtisks ierobežojums pārrobežu ieguldījumiem, kas nav savienojams ar EK tiesību normām.