2009.gada 30.oktobrī Konkurences padome pieņēma lēmumu karteļa un aizliegtas vienošanās lietā, kurā bija iesaistīti Samsung televizoru izplatītāji Latvijā. Šis ir pirmais lēmums, kurā Konkurences padome piemērojusi tik lielas absolūtos skaitļos izsakāmas soda naudas.
SIASamsung Electronics Baltics, kas irSamsung Electronics Co. galvenais pārstāvis Latvijā, piemērots sods LVL 4 099 942.75 apmērā.
Savukārt, Samsung televizoru izplatītājiem - SIARD Elektroniks, SIAProks, SIAElkor Trade, SIARota un K - attiecīgi piemēroti sodi LVL 1 442 524.54, LVL 267 529.53, LVL 541 920.38 un LVL 270 718.07 apmērā. Pie nosacījuma, ka Konkurences padomes lēmumu apstiprinās administratīvā tiesa, kopumā tirgus dalībniekiem valsts budžetā būtu jāiemaksā LVL 6 622 635.27.
Vai lietas rezultāts varēja būt arī savādāks vismaz attiecībā uz piemērotajiem naudas sodiem?
Visdrīzāk varēja, ja uzņēmumi būtu laicīgi izvērtējuši savu darbību iespējamās sekas un izskatījuši iespēju izmantot, tā saucamo «Iecietības programmu». Iecietības programma ir instruments, ar kura palīdzību Eiropas Komisija jau vairāk kā piecus gadus publiski atzīst, ka izmeklēšanas uzsākšana un vešana karteļu lietās ir process, kas prasa lielus administratīvos resursus un ilgstošu pierādījumu vākšanu. Līdz ar to, «Iecietības programma» paredz «saudzīgāka režīma» piemērošanu tiem uzņēmumiem, kas ir karteļa dalībnieki un kas sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām. Loģiski, ka no Eiropas Savienības tiesībām šis instruments pārņemts arī Latvijā un šobrīd ir definēts Ministru kabineta 29.09.2008 noteikumos Nr.796 «Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem» («Noteikumi»).
Noteikumu 3.sadaļa apraksta horizontālās karteļa vienošanās dalībnieka atbrīvošanas no naudas soda vai naudas soda samazināšanas nosacījumus. Skaidrības labad vispirms jānorāda, ka ar horizontālu karteļa vienošanos konkurences tiesībās saprotama vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli, vienošanās par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus, un vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem.
Noteikumi uzņēmumiem, kas bijuši iesaistīti kartelī, definē trīs rīcības modeļus, ko izmantot, lai samazināt riskus attiecībā uz naudas soda piemērošanu. Pirmkārt, karteļa dalībnieks var iesniegt pieteikumu par pirmā kārtas numura piešķiršanu atbrīvojumam no naudas soda. Šāds pieteikums iesniedzams, ja uzņēmums principiāli ir izlēmis izmantot «Iecietības programmu», bet nepieciešams ilgāks laiks visu Konkurences padomei iesniedzamo datu un informācijas apkopošanai, kā arī vienlaicīgi jānodrošinās pret to, lai kāds cits karteļa dalībnieks «nepasteigtos pirmais». Pieteikumā par pirmās kārtas numura piešķiršanu jāietver īss apraksts par karteļa dalībniekiem un tā būtību. Vienlaicīgi ar pirmā kārtas numura piešķiršanu Konkurences padome informē pieteicēju par termiņu, kurā jāiesniedz «pilnais» pieteikums par atbrīvojumu no naudas soda.
Otrkārt, karteļa dalībnieks, ja tam ir pieejami visi nepieciešamie dati, izlemjot par «Iecietības programmas» izmantošanu, var uzreiz vērsties pie Konkurences padomes ar pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda. Pieteikumā jāietver informācija par karteļa dalībniekiem, ilgumu, karteļa mērķi, darbības principiem, tirgiem un teritorijām, kuros tas īstenots. Pieteikumā jāapraksta un tam jāpievieno uzņēmuma rīcībā esošie pierādījumu par karteļa esamību. Jāņem vērā, ka Konkurences padome varēs apmierināt pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda tikai, ja uzņēmums to ir iesniedzis pirmais un pēc savas iniciatīvas, Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumu par karteli un līdz ar to pieteikuma iesniegšana faktiski palīdz atklāt un izmeklēt karteļa esamību. Uzņēmums, kas iesniedz pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, nedrīkst pirms pieteikuma iesniegšanas iznīcināt vai slēpt ar karteli saistītos pierādījumus. Šim uzņēmumam ir jāizbeidz dalība kartelī, ja vien Konkurences padome nenosaka citādi, jāiesniedz visi nepieciešamie pierādījumi un pieprasītā informācija, kā arī jāatturas no pārējo karteļa dalībnieku informēšanas par pieteikuma iesniegšanu. Visbeidzot pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda nevar iesniegt uzņēmums, kas bijis karteļa ierosinātājs vai galvenais organizētājs.
Treškārt, ja karteļa dalībnieks nekvalificējas attiecībā uz pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, Noteikumi paredz arī iespēju iesniegt pieteikumu par naudas soda samazinājumu. Pirmais šāda pieteikuma iesniedzējs var pretendēt uz naudas soda samazinājumu 30 - 50 % apmērā, savukārt, pārējie pieteikumu iesniedzēji - uz naudas soda samazinājumu 20 - 30 % apmērā. Arī šajā gadījumā piemērojami noteikumi par pierādījumu saglabāšanu, dalības pārtraukšanu kartelī un konfidencialitāti attiecībā uz pieteikuma iesniegšanu.
Pēc jebkura no šo pieteikumu iesniegšanas, Konkurences padome informē iesniedzēju par attiecīgā procesuālā statusa piemērošanu. Ja Konkurences padome nolemj atbrīvot tirgus dalībnieku no naudas soda vai naudas sodu samazināt, tā pieņemt lēmumu par izmeklēšanas izbeigšanu attiecībā uz tirgus dalībnieku, kas sadarbojies, nepubliskojot šī tirgus dalībnieka datus. No praktiskā viedokļa gan jāņem vērā, ka, ja uzņēmumam jāizpilda nosacījums par dalības pārtraukšanu kartelī, pārējie karteļa dalībnieki visdrīzāk varēs konstatēt, kurš ir bijis tirgus dalībnieks, kas sadarbojies ar Konkurences padomi.
Nobeigumā iespējams arī atbildēt uz sākotnējo jautājumu par «Samsung karteļa» lietu un iespēju karteļu lietas noslēgt ar citādu rezultātu. Ņemot vērā Konkurences padomes lēmumu lietā, visdrīzāk SIASamsung Electronics Baltics nevarētu pretendēt uz naudas atbrīvojumu no naudas soda vai tā samazinājumu, jo Konkurences padome šo uzņēmuma atzina par karteļa organizētāju. Toties pārējie tirgus dalībnieki būtu varējuši šo instrumentu izmantot. Ņemot vērā to, ka lietas izpēte tika uzsākta pēc tirgus uzraudzības veikšanas, kas ir atšķirīgs process no izmeklēšanām, ko veic Konkurences padome, tirgus dalībnieku rīcībā, visdrīzāk, bija pietiekami daudz laika, lai veiktu iespējamo tirgus uzraudzības ietvaros iesniegto datu analīzi un izvēlētos darbības stratēģiju.
Abstrahējoties no lēmuma «Samsung lietā» un domājot par karteļu lietām vispār, jāņem vērā, ka šī brīža tirgus apstākļi liek daudziem uzņēmumiem agrākos konkurentus uztvert, kā vismaz īslaicīgus potenciālās sadarbības partnerus grūtību pārvarēšanā. Pietiekami bieži šī «sadarbība grūtību pārvarēšanā» varētu būt atbilstoša augstāk aprakstītajai horizontālā karteļa situācijai. Iespējams, ka tirgus situācijai uzlabojoties, uzņēmumiem jāizvērtē sava darbību pēdējo gadu laikā un jāapsver iespējas izmantot «Iecietības programmu». Kaut vai tā iemesla dēļ, lai «attīrītu» savas darbības vēsturi no nevēlamiem riskiem saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumiem, kas parasti dara ļoti bažīgus potenciālos investorus, kas var nevēlēties ieguldīt līdzekļus sabiedrībās, kuru pagātnes darbību dēļ var nākties šķirties no līdz pat 10% no grupas apgrozījuma. Noteikumi šo iespēju piedāvā. Izšķirošais aspekts varētu būt uzņēmuma vadības lēmums, izvērtējot, vai atzīšanās pārkāpumā un pārējo karteļa dalībnieku nosaukumu iesniegšana Konkurences padomei netiks uztverta izteikti negatīvi no citu tirgus dalībnieku, sadarbības partneru un klientu puses.
