Vai Latvijā tiek bruģēts ceļš uz dabasgāzes aizstāšanu? 

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts ir nepilnīgs un neiezīmē skaidras nākotnes prioritātes, uzskata nozares pārstāvji.

Armanda Vilcāne, 14.2.2019
1/2

Foto: pixabay.com

Šobrīd plāna projektā iekļauti vairāki mērķi, tajā skaitā paredzēts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt enerģijas, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un transporta nozarē, atjaunot ēkas, izbūvēt jaunus starpsavienojumus, kā arī palielināt uzkrāto enerģijas ietaupījumu un moderno biodegvielu īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā transporta nozarē. Lai gan vairāki eksperti norāda, ka jau tagad plāna projektā iezīmējas vairākas pozitīvi vērtējamas ieceres, atsevišķi nozares pārstāvji aicina NEKP pārstrādāt, jo tas ir nepilnīgs. EM sniegtā informācija liecina, ka plāna gala versija jāpieņem un Eiropas Komisijā (EK) jāiesniedz līdz šā gada 31. decembrim.

Trūkst loģikas

Plāns ne tikai satur virkni konceptuālu pretrunu, un tajā ieteiktajiem pasākumiem trūkst normatīva, ekonomiska vai racionāla pamatojuma, bet tā īstenošana piedāvātajā variantā radīs būtisku papildu finansiālu slogu gan rūpniecības un siltumapgādes uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, atzīmē uzņēmuma Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, kurš oficiālā vēstulē lūdzis EM plānu pārstrādāt. «Dabasgāze, lai arī ir pilnībā importēts energoresurss, ir viens no lētākajiem enerģijas avotiem, un tieši šī iemesla dēļ to plaši izmanto gan Latvijas rūpniecībā un siltumapgādē, gan mājsaimniecībās. NEKP ietvertajā esošās situācijas aprakstā norādīts, ka rūpniecības izaugsmei svarīgākais faktors ir un būs ilgtspējīgi zemākā iespējamā enerģijas cena. Tajā pašā laikā jāsecina, ka plāna saturā šis pamatprincips tiek ignorēts.

Plānā vairākkārt minēts, ka Latvijas enerģētiskajai drošībai ir nepieciešams īstenot dažādus dabasgāzes piegādes un uzglabāšanas projektus, piemēram, Lietuvas–Polijas un Igaunijas–Somijas starpsavienojumu izbūvi, reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta realizēšanu un Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizēšanu. Faktiski tas nozīmē, ka Latvijas valsts uzņemas finansiāli piedalīties un par tās nodokļu maksātāju naudu veikt vismaz četru milzīgu dabasgāzes infrastruktūras objektu īstenošanu, zinot, ka Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem, arī dabasgāzes, jau šobrīd konsekventi samazinās,» pauž A. Kalvītis, norādot, ka vienlaikus plānā paredzēts īstenot pasākumus, kas samazina dabasgāzes kā primārās enerģijas patēriņu par vairāk nekā 17%.

«Ir absolūti skaidrs, ka Latvijas valsts šobrīd veic vērienīgus finanšu ieguldījumus dabasgāzes infrastruktūrā, tajā pašā laikā ar aizliegumu palīdzību plānojot pārtraukt dabasgāzes izmantošanu siltumapgādē un mājsaimniecībās. Tādējādi, neskatoties jau uz pašreizējo finanšu ieguldījumu, iedzīvotājiem jau tuvākajos gados būs jāizmanto citi, finansiāli dārgāki enerģijas veidi. Bez tam, mākslīgs dabasgāzes izmantošanas apjoma samazinājums neizbēgami palielinās tās cenu arī tiem dabasgāzes lietotājiem, kuriem tas vēl tiktu atļauts, tādējādi vājinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, kas ir pretrunā citiem valsts izvirzītajiem mērķiem,» domā LG valdes priekšsēdētājs, saredzot pretrunas arī saistībā ar plānā aprakstīto energoefektivitātes pienākumu izpildi un AER izmantošanas veicināšanu.

Visu rakstu Enerģētikas nozare joprojām bez stratēģijas lasiet 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Ja nākamgad plānojat apmeklēt vasaras olimpiskās spēles Tokijā, interesanti būtu pievērst īpašu...

Septembrī patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,6%, līdz ar...

Enerģētikas uzņēmums AJ Power noslēdzis sadarbības līgumus ar saules paneļu risinājumu ražotājiem...

Lai gan līderpozīcijas gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām saglabā bijušie monopolisti,...

Jūlijā pieņemtā Lietuvas Nacionālā enerģētiskās neatkarības stratēģija elektrības un siltuma...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Eiropas Parlamenta deputāti un ES dalībvalstu pārstāvji panākuši provizorisku vienošanos par gāzes...

Pēc centralizētās siltumapgādes uzņēmumu iegādes Valmierā un Cēsīs Adven Group neizslēdz iespēju...

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas tiesiskos aspektus par 9000 eiro izvērtēs zvērinātu...

Energokompānija AS «Latvenergo» ar zīmolu «Elektrum» sāks dabasgāzes tirdzniecību Latvijas...

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool biržas apgabalos vidējais cenu līmenis bija 50 EUR/MWh, liecina...

AS «Latvenergo» Nominācijas komiteja noslēgusi uzņēmuma valdes locekļa amata pretendentu izvērtējumu,...

Krievijas naftas kompānija «Rosņeftj» pērn strādāja ar 549 miljardu rubļu (7,3 miljardu...

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo...

Iepriekšējā nedēļā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 9% līdz 54.63 EUR/MWH,...

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības SIA «Rīgas enerģija» un AS «Latvijas energoceltnieks» darbiniekiem...