Eksperti

Vai Lietuvas ekonomika ievelk Latviju savā orbītā?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Ir nozare, kas vēl tikai uzņem apgriezienus, tā ir pēdējā gada brīnumnozare - ķīmija. Te jūlijā bija par 31,7 % lielāka izlaide nekā pirms gada, pateicoties ļoti labvēlīgai apstākļu sakritībai, pirmkārt pandēmijas radītajam papildu pieprasījumam un vēsturiskā nozares līdera Dzintars nonākšanai saprātīgu cilvēku pārvaldībā. Žēl, ka tas nenotika jau daudz agrāk. Salīdzinājumā ar jūniju ražošana nozarē augusi par 7,3 %. Taču ķīmija pagaidām vēl ir samērā maza nozare, par galveno rūpniecības vilcēju atkal kļūst ar metāliem saistītie sektori – metālapstrāde un mašīnbūve, arī elektronika.

Tātad atgriežamies pie situācijas, kāda bija pirms pandēmijas, kad četrus gadus rūpniecības attīstību primāri virzīja inženierija. Jūlija dati šajā nozaru grupā ir dzirkstoši – metālapstrādē ir pieaugums par 20,7 %, iekārtu un mehānismu ražošanā 19,9 %, autobūvē 34 %. Žēl, ka netiek publicēti elektronikas dati, ziņas no diviem nozares līderiem (Mikrotīkls un SAF Tehnika) ir daudzsološas. Zīmīgi, ka apstrādes rūpniecība jūlijā ir spējusi gada griezumā spēcīgi augt, kaut divās lielajās tradicionālajās jomās – koksnes un pārtikas pārstrādē rezultāti ir diezgan blāvi, attiecīgi 3,0 % un -1,4 %. Metālistiem palīdzīgu roku sniegušas arī vairākas mazās nozares – dzērienu ražošana (+18,4 %), apģērbu ražošana (+13,4 %), papīra izstrādājumu ražošana (+15,0 %), mēbeļu ražošana (+15,5 %).

Aizvadītā mēneša laikā Latvijas rūpniecībā un citās nozarēs ir bijuši notikumi, kas liecina ne tikai par tehnoloģisko nozaru, bet arī abu pārējo Baltijas valstu pieaugošo lomu, turklāt šie procesi ir saistīti.

Jau ilgāku laiku Lietuvas investoriem un kaimiņvalstī bāzētiem investīciju fondiem ir bijusi izšķiroša loma Rīgas biroju ēku tapšanā – Preses Nams, Jaunā Teika, Verde, Place 11 u.c. piemēri. Lietuviešu attīstītājiem ir milzu plāni VEF apkārtnē. Tādējādi kaimiņvalsts uzņēmēji rada priekšnosacījumus augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstībai.

Pienāk signāli par augošu Lietuvas lomu arī mūsu rūpniecībā. Syfud veido milzīgu zivju pārstrādes rūpnīcu Liepājā, tikko sākusi strādāt tās pirmā līnija, notiek sarunas par iespējamu lielu mēbeļu rūpnīcu Daugavpilī. Darbaspēka un citas izmaksas, darbinieku prasmes un infrastruktūra abās valstīs ir ļoti līdzīgas. Taču ir milzīga plaisa starp lielāko rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumu finansiālo jaudu. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka, izsmeļot labākās iespējas savā valstī, Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāji un ražotāji dodas uz Latviju.

Šāda spēku līdzsvara izveidošanos izskaidro vairāki apstākļi. Šķiet, ka kaimiņvalstij vairāk paveicās ar to, kādu cilvēku rokās nonāca padomju laikā radītie uzņēmumi. Piemēram, lielās mēbeļu rūpnīcas tur izdzīvoja un vēlāk attīstījās, bet Latvijā nē. Ir uzņēmumi arī citās nozarēs – Dzintars, Liepājas Metalurgs, kas būtu varējuši sasniegt daudz vairāk, ja būtu bijusi laba pārvaldība.

Iespējams, ka liela loma ir bijusi arī toksiskajām sabiedrisko diskusiju tradīcijām mūsu valstī, kas visos reālos un iedomātos konkurētspējas trūkumos saskata nolemtību vai sazvērestības, nevis lietišķi risināmas problēmas un iespējas. Latvijas ekonomikas attīstību arī turpmāk virzīs konverģence, turklāt turpmāk tā būs ne tikai konverģence ar Rietumeiropu un Ziemeļvalstīm, bet arī pārējo Baltiju. Mūsu pašapziņai nenāk par labu tas, ka esam zeme, kuru citi velk uz priekšu. Taču ir labi, ka vismaz kāds to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir palielinājies par 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 6,7 % un pakalpojumu nozarēs par 11,3 %.

Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 3,7 %.

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms COVID-19 pandēmijas līmeni un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī, secina bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Tas ir nedaudz straujāk kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4 %. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar COVID-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija COVID-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas sekmes pandēmijas apstākļos nosaka to nozaru struktūra un spēja piesaistīt investīcijas.

Pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augsto tehnoloģiju rūpniecības lielajai lomai ekonomikā, starp izaugsmes līderiem pērn bija Ķekavas un Līvānu novadi. Savukārt spēja piesaistīt investīcijas tradicionālajās pārtikas un kokapstrādes nozarēs, pagājušajā gadā vietu pirmajā sešiniekā nodrošināja Limbažu, Ādažu, Kuldīgas un Smiltenes novadiem. Pateicoties diversificētajai rūpniecībai, pandēmiju labi izdevies pārvarēt arī Saldus un Dobeles novadiem, pētījumā secinājis bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

“Daļa pandēmijas cirsto robu Latvijas ekonomikas kartē aizpildīsies, mainoties ārējiem apstākļiem, taču daļai pilsētu un novadu aizvadītā pusotra gada dramatiskie notikumi ir papildu atgādinājums par nepieciešamību pārstrukturēt savu ekonomiku. Veiktais pētījums parāda, ka reģionu ekonomiku stabilizējošs faktors bija valsts līdzfinansētie pakalpojumu sniedzēji. Ienākumu līmeni palīdzēja stabilizēt valsts atbalsta pasākumi, taču pilsētu un novadu ekonomikas ilgtspēju var nodrošināt konkurētspējīga preču un pakalpojumu ražošana,” stāsta pētījuma autors P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru