Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Atšķirībā no kopējās apstrādes rūpniecības nozares straujās pēckrīzes izaugsmes pārtikas un dzērienu nozare pēc krīzes atkopās krietni lēnāk un tā arī nav atguvusi pirmskrīzes ražošanas apjomus (skatīt 1. attēlu).

Protams, viens no galvenajiem iemesliem ir patērētāju skaita kritums – negatīvie demogrāfiskie procesi un emigrācija, kas apstiprinājās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) pirms 15 gadiem un piedzīvoja «vilni» krīzes periodā. Ja veicam nelielu aprēķinu indikatīvam novērtējam, izdalot saražotos apjomus ar iedzīvotāju skaitu (skatīt 2. attēlu), tad saražotais daudzums ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Tomēr, aplūkojot situāciju no iekšzemes patēriņa puses, novērojams, ka izdevumi pārtikai, bezalkoholiskiem un alkoholiskiem dzērieniem vienam mājsaimniecības loceklim ir zemāki nekā «treknajos gados» (skatīt 3. attēlu, dati iekļauj arī pašaudzēto, cenu ietekme aprēķinā izslēgta). Tātad samazinājies ir gan iekšzemes patērētāju skaits, gan katra patērētāja tēriņu apjoms.

No mājsaimniecību izdevumu struktūras redzams (skatīt 4. attēlu), ka patērētāji ekonomisku un veselības uzlabošanas iemeslu dēļ ir mainījuši patēriņa paradumus, atsakoties no dārgākiem un nereti neveselīgākiem produktiem un precēm un biežāk atbalstot sabiedrībā popularitātes ziņā augušos veģetārisma uztura virzienus. Salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem iedzīvotāji vidēji mazāk lieto gaļu, maizi, alkoholu un tabaku.

Kopējā iekšzemes pārtikas un dzērienu patēriņa samazinājums likumsakarīgi ir mudinājis ražotājus vairāk lūkoties eksporta virzienā. Kā redzams 5. attēlā, eksporta īpatsvara kāpums kopš 2008. gada vērojams gan apstrādes rūpniecībai kopā (no 51% līdz 65% 2018. gadā), gan uz vietējo tirgu vairāk orientētajai pārtikas un dzērienu ražošanas nozarei (no 23% līdz 36% 2018. gadā).

No apakšnozarēm lielākie eksportētāji ir graudu malšanas produktu ražotāji, zivju pārstrādātāji, piena un gaļas produktu ražotāji (skatīt 6. attēlu). Pēdējās divas nozares gan vairāk vērstas uz vietējo tirgu, tomēr tās ir apjomīgākās, tādēļ arī artava eksportā ir nozīmīga.

Bet kā šīm nozarēm sekmējies laika gaitā? 7. attēlā redzama nozaru izlaides dinamika kopš 2000. gada. Straujākā izaugsme ir augļu un dārzeņu pārstrādātājiem, tomēr tas saistāms ar nelielo šīs nozares svaru. Augļu un dārzeņu pārstrādātāji pat ar visu straujo izaugsmi 2018. gadā realizēja produkciju aptuveni 66 milj. eiro apmērā, kas ir piecas reizes mazāk nekā lielāko nozaru – gaļas un piena produktu – ražotāji (skatīt 6. attēlu). 2018. gads gan nozarei nav bijis tas veiksmīgākais – izlaide sarukusi par 3.1%. Te gan svarīgi atcerēties, ka mēs runājam par apstrādes rūpniecību, kas neietvers neapstrādāto lauksaimniecības produkciju. Augļi un dārzeni dārzeņi ir tie produkti, kas visbiežāk tiek pirkti svaigā veidā un kurus «apstrādā» paši gala patērētāji.

Pārtikas apstrādei un dzērienu ražošanai tāpat kā visai apstrādes rūpniecībai 2017. gads bijis labs izaugsmes gads, kam 2018. gadā seko kritums par 2.3%. Kā var redzēt 8. attēlā, nozīmīgākā negatīvā ietekme uz pārtikas nozares sniegumu ir piena produktu ražošanai. Sliktāk klājies arī dzērienu ražotājiem. Savukārt pozitīvākais pienesums bijis gaļas pārstrādei un graudu malšanas produktiem.

Turpmāk rakstā ielūkosimies katras apakšnozares veikumā, pieminot arī masu medijos izskanējušos investīciju projektus, kas varētu sniegt jaunus impulsus tālākajā nozaru attīstībā. Tāpat minēšu arī konkrētus šo nozaru uzņēmumus, kas 2017. gadā iekļuvuši «Dienas Biznesa» (DB) TOP30 pārtikas un dzērienu nozares sarakstā pēc 2017. gada apgrozījuma datiem (uzņēmumu saraksts redzams tabulā). Uzņēmumi nereti ražo dažādu apakšnozaru produktus, tādēļ to izlaide sadalās un nosaukumi atkārtosies pie vairākām apakšnozarēm.

Gaļas produktu pārstrāde

Neraugoties uz vietējā gaļas patēriņa samazinājumu, gaļas produktu ražotāji ražošanas apjomus ir kāpinājuši, krietni palielinot eksporta apjomus – ja 2008. gadā eksports veidoja 8% no produkcijas realizācijas, tad 2018. gadā tas jau bija 22%. Nozare turpina uzrādīt izaugsmi arī pēdējos gados, 2018. gadā izlaidei palielinoties par teju 6%, apsteidzot piena ražotājus un nodrošinot lielāko realizācijas apjomu pārtikas grupā. Gaļas, gaļas izstrādājumu un konservu (neietver dzīvus dzīvniekus) eksports 2018. gadā auga par 16.7%. Lielākie eksporta tirgi: Lietuva (25% no gaļas izstrādājumu eksporta), Igaunija (22%), Nīderlande (16%), Zviedrija (16%), Somija (5%), Polija (4%). DB TOP 30 uzņēmumu vidū ir daudzi šīs apakšnozares pārstāvji: AS «Putnu fabrika Ķekava", SIA «Lielzeltiņi", SIA «Kurzemes galsaimnieks", AS «Lido", SIA «Forevers", SIA «HKScan Latvia» (iepriekš pazīstams kā AS «Rīgas Miesnieks"), SIA «Rēzeknes gaļas kombināts", SIA «Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne".

Nozares uzņēmumi investē attīstībā. «Putnu fabrika «Ķekava"» plāno ieguldīt 3.7 milj. eiro kautuves pārbūvē - projekts paredz paplašināt kautuvi, tostarp palielināt kautuves jaudas, kā arī paplašināt noliktavas un administrācijas telpas. Savukārt gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 milj. eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

Piena produktu ražošana

Piena produktu ražošana ilgu laiku bija apjomīgākā pārtikas apakšnozare, tomēr tās attīstība bijusi izaicinājumiem pilna. Piena produktu ražotājiem nācies gan cīnīties par svaigpiena pieejamību pārstrādei un savas produkcijas noietu Latvijas tirdzniecības vietās, gan pielāgot savu komercdarbību piena cenu svārstībām, gan saskarties ar daudzām problēmām eksporta tirgos. Piena cenu svārstību un pieejamības problēmu dēļ, ko lielā mērā ietekmējis svaigpiena eksports (īpaši uz Lietuvu), piena pārstrādātāji laika gaitā arvien vairāk pievērsušies piena ražošanai, uzturot paši savas fermas. Dažādi izaicinājumi ražotājiem bijuši arī eksporta tirgos. 2014.-2015. gadā tika ieviestas Krievijas sankcijas daudziem ES ražotajiem pārtikas produktiem. 2015. gadā ES tika atceltas piena kvotas, kas līdz ar Krievijas importa liegumu pastiprināja konkurenci, radīja pārprodukciju un stimulēja svaigpiena un piena produktu cenu kritumu, kas negatīvi ietekmēja lauksaimnieku un ražotāju rentabilitāti. Piena produktu ražotāji centās iekarot arvien tālākus un eksotiskākus tirgus, tomēr šajos tirgos sertifikācija nereti ir ļoti dārga, sarežģīta un ilglaicīga, kā arī produkcija jāpielāgo garākiem derīguma termiņiem.

Atgriežoties pie 2018. gada norisēm – lielā mērā tieši piena produktu ražošana ir tā, kas sagādājusi lielākās raizes pārtikas rūpniecības attīstībā 2018. gadā, nozares izlaidei sarūkot par gandrīz 14% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tiesa, piena produktu cenu kāpuma dēļ apgrozījumam nav vērojams tik nozīmīgs kritums, arī eksports samazinājies tikai par 4.4%. 2018. gadā eksporta ienākumu kritums bijis gandrīz visiem piena produktiem, izņemot sieru, kura eksports pieaudzis par 10%. Kas izskaidro nozares vājo rezultātu? Šajā apakšnozarē ir divi «neveiksmes stāsti": «Baltic Dairy Board» Bauskā un «Latvian Dairy» Sērenē, kas pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem. Pēc nozares asociācijas teiktā, citos uzņēmumos gan gads bijis salīdzinoši veiksmīgs. Tomēr savi izaicinājumi nozarei ir, tostarp cīņa par vietējiem tirdzniecības tīkliem, kas mudina vairāk lūkoties eksporta virzienā.

2017. gadā DB TOP 30 sarakstā atrodami šādi piena pārstrādes uzņēmumi: AS «Rīgas piena kombināts» ("Food Union» grupa), AS «Preiļu siers", AS «Tukuma piens", SIA «Rīgas piensaimnieks", AS «Valmieras piens", SIA «Baltic Dairy Board", SIA «Latvijas piens". Galvenie eksporta tirgi ir: Lietuva (44% no piena produktu eksporta), Vācija (16%), Igaunija (12%), Nīderlande (8%), Polija (4%).

Lielākā nozares uzņēmuma «Rīgas piena kombināta» padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke teic, ka «kopumā nozare kļūst daudz profesionālāka. Domāju, ka šī tendence turpināsies – govju un fermu skaits samazināsies, kā rezultātā no mazāka govju skaita varēs iegūt vairāk piena, kas nepārprotami liecina par efektīvāku saimniekošanas procesu.» Autoresprāt, nozare absorbēs 2018. gada atsevišķu uzņēmumu neveiksmes un šis gads jau iezīmēs pozitīvāku tendenci. «Food Union» grupa iegādājās četras jaunas ražošanas līnijas, iekārtās ir ieguldīti vairāk nekā 2.4 milj. eiro. Uzņēmums strādā pie svaigo piena produktu Izcilības centra izveides un kopumā līdz 2020. gadam plāno investēt vairāk nekā 11.1 milj. eiro.

Graudu malšanas produkti

DB TOP 30 sarakstā nozari pārstāv divi lieli uzņēmumi AS «Dobeles dzirnavnieks» un AS «Rīgas dzirnavnieks», turklāt «Dobeles dzirnavnieks» ar krietnu atrāvienu ir visa topa līderis un kļuvis par lielāko makaronu ražotāju Ziemeļeiropā. Šis uzņēmums jau 2012. gadā atklāja lieljaudas makaronu rūpnīcu un turpina investēt ražotnes jaudu kāpināšanā un paplašināšanā – nupat sākta Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilnas pārstrādes infrastruktūras izveide, plāna ietvaros paredzēts tapt laboratorijai, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņiem, kā arī atsevišķu bioloģisko graudaugu pārslu ražotnei. Plānotais investīciju apmērs sasniedz 18 milj. eiro. Apjomīgās «Dobeles dzirnavnieka» investīcijas ļauj cerēt uz jaunu impulsu straujākai nozares izaugsmei.

Divu iepriekšminēto uzņēmumu lielās ietekmes uz apakšnozari dēļ Centrālās statistikas pārvaldes rūpniecības datos nozares sniegums tiek uzskatīts par konfidenciālu un nav atspoguļots, tāpēc analīzes nolūkos šīs nozares rezultātus aprēķināju kā kopējās pārtikas nozares un pārējo apakšnozaru starpību. Protams, šāds aprēķins ietver arī statistisko kļūdu un vēl atsevišķu nelielu apakšnozaru (augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošanas un dzīvnieku barības ražošanas) datus. Saskaņā ar aprēķinu, varam secināt, ka graudu apstrādes nozares artava kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē bijusi ļoti nozīmīga 2017. gadā, bet 2018. gadā augstās bāzes dēļ tempi pakāpeniski palēninājušies. Miltrūpniecības produktu eksports 2018. gadā audzis par 9.8%, lielākie eksporta tirgi ir: Lietuva (18% no miltrūpnecības produktu eksporta), Igaunija (9%), Dānija (9%), Vācija (8%), Polija (8%), Taizeme (7%).

Dzērienu ražošana

Dzērienu ražošanas apjoms 2018. gadā samazinājās par 4.4%, sarūkot arī eksporta īpatsvaram, kas noslīdējis līdz pēdējo desmit gadu zemākajam līmenim – 28% no dzērienu realizācijas apjoma (salīdzinājumam – 32% 2008. gadā; 35% 2017. gadā). Eksporta datos gan kritums netiek novērots – dzērienu (galvenokārt alkoholisko dzērienu) eksports 2018. gadā audzis par 5.8%, kas skaidrojams ar reeksporta pieaugumu. 2018. gadā 63% no eksportētajiem dzērieniem nonāca Krievijā, 6% - Ukrainā, 5% - Lietuvā. Nozari DB TOP 30 sarakstā pārstāv: AS «Latvijas balzams», SIA «Cido grupa», AS «Cēsu alus», AS «Lido», SIA «Orkla Foods Latvija», SIA «Berlat grupa», AS «Aldaris».

«Latvijas balzams» pērn sāka ražotnes rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu, kura kopējās izmaksas plānotas 23 milj. eiro apmērā. Projekta mērķis ir paaugstināt uzņēmuma konkurētspējas un eksporta potenciālu, palielinot ražošanas jaudas un samazinot produkcijas pašizmaksu - automatizējot ražošanas procesus, uzlabojot materiālu un preču plūsmas, kā arī samazinot energoresursu patēriņu. Alus zīmola «Tērvete» ražotāja AS «Tērvetes Al» pērn sāka investīciju projektu gandrīz 1 milj. eiro apmērā, plānojot par 25% kāpināt alus ražošanas jaudu.

Konditoreja un miltu izstrādājumu ražošana

Konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanā 2018. gadā bijis pieticīgs izlaides kāpums – par 0.8%. Tomēr šī ir viena no nozarēm, kas laika gaitā mērķtiecīgi strādājusi pie eksporta tirgu iekarošanas, kāpinot eksporta īpatsvaru realizācijā no 7% 2008. gadā līdz 21% 2018. gadā. Konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanas nozare ir līderis pārtikas nozaru vidū, ja raugāmies nozaru produkcijas dominanci vietējā tirgū.

Maizes, mīklas izstrādājumu, kūku, cepumu un citu maizes un konditorejas izstrādājumu eksports 2018. gadā auga par 6.7%. Lielākie ārvalstu tirgi: Lietuva (34% no konditorejas izstrādājumu eksporta), Igaunija (32%), Vācija (7%), Somija (5%).

Šīs nozares lielākie uzņēmumi ir SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», AS «Latvijas maiznieks, SIA «Fazer Latvija». Šogad nozares uzņēmumiem ir īpašs izaicinājumus - pērn sausā laika dēļ bija krietni sliktāka labības raža, kā rezultātā graudu cenu piedzīvoja strauju kāpumu. Šāds izejvielu sadārdzinājums var negatīvi ietekmēt rentabilitāti un konkurētspēju. Tomēr ilgtermiņa izaugsmei nozarē ir arī labas vēstis - pārtikas ražotājs «Orkla», kas apvieno SIA «NP Foods», AS «Laima», AS «Staburadze» un AS «Latfood», būvē jaunu «Laimas» ražotni Ādažos, paredzot investīcijas vismaz 20 milj. eiro apmērā. Turpat tiek plānots būvēt arī «Orkla» grupas cepumu un vafeļu ražošanas kompetenču centru, kura izveidei plānotas investīcijas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Uzņēmums lēš, ka tās būs lielākās investīcijas pārtikas ražošanā Baltijā kopš neatkarības atjaunošanas un tā būs lielākā ražotne Baltijā un Skandināvijā.

Protams, nozarē ir arī citi mazāki investīciju projekti. Piemēram, jauns uzņēmums SIA «MAX BAKERY» pērn sāka investīciju projektu vairāk nekā 2 milj. eiro apjomā Daugavpilī, izveidojot rudzu maizes grauzdiņu un sēklu sausmaizīšu pārtikas ražotni.

Zivju pārstrāde

Zivju pārstrāde ir eksporta īpatsvara līdere salīdzinājumā ar citām pārtikas apstrādes nozarēm – 70% no tās produkcijas 2018. gadā tika pārdoti ārpus Latvijas. Tādēļ šī ir nozare, kuras sekmes ir cieši saistītas ar pieprasījumu ārvalstu tirgos. Zivju pārstrādē, kuras pazīstamākais produkts ir šprotes eļļā, ražošanas apjomi ilgstoši ir samazinājušies, kas galvenokārt saistīts ar pieprasījuma sarukumu postpadomju valstīs un jo īpaši Krievijā. Līdzās dabiskam pieprasījuma sarukumam nozarei nācies cīnīties arī ar dažādiem citiem šķēršļiem, kas radījis «robus» ne vien krīzes periodā, bet arī vēlāk - Krievijas sankcijas un rubļa kursa kritums 2014.-2015. gadā, benzopirēna normu zivju konservos epopeja. Zivju pārstrādātājiem nudien nav klājies viegli, tādēļ starp «izdzīvotājiem» un ražošanas apjomu kāpinātājiem ir tie, kas mērķtiecīgāk ir strādājuši pie produktu un eksportu tirgu diversifikācijas, jo īpaši meklējot noieta tirgus nozarei netipiskajā – Eiropas tirgus – virzienā, kas ir pircēju izsenis izlutināts un konkurences pārbagāts tirgus, tomēr ar lielām iespējām tiem, kas tās prot izmantot. DB TOP 30 šo nozari pārstāv divi uzņēmumi: SIA «Karavela» un SIA «KH Select". 2018. gadā «Karavela» plānoja rekonstruēt noliktavas un sākt sagatavošanas darbus jaunas blanšēšanas līnijas izveidei, plānotais investīciju apmērs – 1.8 milj. eiro. Šis ir uzņēmums, kas gandrīz katru gadu investē ražotnēs un pamatoti lepojas ar sekmēm ražošanas attīstībā un jaunu tirgu iekarošanā. Uzņēmums sācis «iekarot» ne vien eksporta tirgus, bet arī konkurentu ražotnes – nesen izskanēja ziņa par Vācijas zivju produktu ražotāja «Larsen Danish Seafood » iegādi. Ikru ražotājs SIA «Sudrablīnis» Carnikavas novadā būvēs jaunu ražotni, kurā plānotas 80 darba vietas.

Zivju apstrādes ražošanas apjomi 2018. gadā samazinājušies par 1.8%, bet cenu pieauguma dēļ apgrozījums ir palielinājies. Zivju izstrādājumu un konservu produktu eksports 2018. gadā audzis par 3.6%. Lielākie eksporta tirgi: Lietuva (21% no zivju izstrādājumu eksporta), Dānija (15%), Igaunija (10%), Norvēģija (6%), Ukraina (5%) un Lielbritānija (5%). Kopš Krievijas sankciju ieviešanas gandrīz tika pārtraukts zivju un zivju konservu eksports uz Krieviju un ar to cieši saistītajām Muitas ūnijas dalībvalstīm.

Citu pārtikas produktu ražošana

Citu pārtikas produktu, piemēram, konfekšu, tējas, garšvielu, gatavo ēdienu un olu produktu ražošanas apjomi 2018. gadā samazinājušies par 4.3%. Eksporta īpatsvars palielinājies no 24% 2008. gadā līdz 39% 2018. gadā. DB TOP 30 šo nozari pārstāv SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», AS «Balticovo», AS «Lido», SIA «Orkla Foods Latvija».

Olu un olu produktu ražotājs «Balticovo» sācis būvēt jaunas vistu kūtis putnu turēšanai ārpus sprostiem, projektā investējot vairāk nekā 8 milj. eiro, domājot arī par eksporta tirgu paplašināšanu, īpaši Skandināvijas virzienā. Savukārt SIA «Gallusman» Madlienā plāno būvēt jaunu olu un to produktu ražotni ar jaunputnu audzētavu, plānotās investīcijas pārsniegs 85 milj. eiro.

Augļu un dārzeņu pārstrāde Augļu un dārzeņu ražošanas apjomi 2018. gadā samazinājušies par 3.1%. Eksporta īpatsvars palielinājies no 40% 2008. gadā līdz 54% 2018. gadā. Augļu un dārzeņu pārstrāde ir pēc apjoma vismazākā pārtikas nozare, tomēr ar ļoti strauju izaugsmi laika gaitā – pat ar tik strauju, ka šī nozare 7. attēlā jāizvieto uz otras ass, lai varētu labāk saskatīt citu nozaru sniegumu. Tomēr šīs nozares svars joprojām ir samērā mazs, tāpēc, neraugoties uz izaugsmi, tās devums pārtikas ražošanā ir neliels. DB TOP 30 uzņēmumu sarakstē nozari pārstāv: SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», SIA «Cido grupa», SIA «Orkla Foods Latvija» un SIA «Puratos Latvia». Ogu un augļu pārstrādes uzņēmums «Puratos Latvia» pērn ziņoja par plāniem ieguldīt 2 milj. eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē un ražotnes pārbūvē, kas ļaus kāpināt ražošanas jaudas par 20-25% un dos iespēju kompānijai attīstīties eksporta tirgos. 2018. gada nogalē tika publiskots plāns būvēt jaunu rūpnīcu Jelgavā, kurā 2020. gadā tiks sākta vegāniem un veģetāriešiem paredzētas pārtikas ražošana.

Neraugoties uz pārtikas un dzērienu ražotājiem it kā ne īpaši veiksmīgo 2018. gadu, ieskats atsevišķu apakšnozaru sniegumā ļauj samērā cerīgi raudzīties uz nozares attīstību. Lielākā krituma – piena pārstrādes – vājāku sniegumu lielā mērā noteica atsevišķu uzņēmumu neveiksmes, nevis kopējas nozares attīstības problēmas, lai gan noliegt arī tādas nevar. Ir daudz jaunu investīciju projektu, kas sola gan paplašināt ražošanu, gan nodrošināts lielāku darbu automatizāciju, tā risinot joprojām aktuālo darbinieku trūkuma problēmu. Aktuāla problēma vietējā tirgū ir arī tirdzniecības ķēžu izvēle par labu tam vai citam ražotājiem. Pieaugot konkurencei tirdzniecībā, arī pārtikas ražotājiem var būt savi ieguvumi un izaicinājumi. Tā, piemēram, Latvijā ienākot tirdzniecības milzim «Lidl", priekšrocības būs tiem ražotājiem, kas jau sadarbojas ar šo tirdzniecības ķēdi. Jāteic, ka dažādu tirdzniecības ķēžu privāto preču zīmju (private label) popularitātes pieaugums arī ievieš nozīmīgas korekcijas ražotāju konkurencē – tā ir iespēja ielauzties jau samērā piesātinātos tirgos, kur pircēji ir raduši izvēlēties pazīstamus pašmāju zīmolus. Šādi ir iespējams spert drošu soli šajos tirgos, iepazīstināt ar produktu, vēlāk jau ļaujot vairāk pozicionēties arī ar saviem zīmoliem.

Šobrīd novērojama ārējā pieprasījuma bremzēšanās un arvien biežāk izskan arī runas par krīzes iespējamību. Pārtikas produkti ir pirmās nepieciešamības prece, kas ekonomiskā cikla svārstībām ir mazāk pakļauti nekā, piemēram, izklaides pasākumi vai luksuspreces. Turklāt daudzi Latvijā ražoti produkti ir salīdzinoši lētu un sātīgu produktu sarakstā, piemēram, «Dobeles dzirnavnieka» ražotie makaroni, rīsi, griķi, kviešu milti un manna, kas allaž ir pieprasīti gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs. Tas vedina domāt, ka nozares izaugsme būs noturīga, neraugoties uz ārējā pieprasījuma bremzēšanos. Tādējādi nebūs pārsteigums, ja līdz ar jaunajām investīcijām turpmākajos gados pārtikas apstrādes nozare sasparosies un iezīmēsies pie apstrādes rūpniecības izaugsmes balstiem.

Un noslēgumā viens vēlējums – kā teicis Džons Volters: «Vienīgā lieta, ko man patīk darīt vairāk nekā runāšana par ēdienu, ir tā ēšana». Lai mums visiem laba apetīte un pārtikas ražotājiem top gardi, veselīgi un visas pasaules iedzīvotāju garšas kārpiņām tīkami produkti!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi pārtikas un mazumtirdzniecības jaunumiem, "Maxima Latvija" apkopojusi un paskaidro pasaulē aktuālus terminus, kas arvien vairāk ienāk cilvēku ikdienā, izvēloties sev atbilstošāko piedāvājumu veikalos.

Zemāk daļa no jaunvārdiem, kas ieviesti, skaidrojot aktuālākās tendences.

1. Flexitarian diet jeb fleksitārā diēta

Jauns gads lielai daļai cilvēku iesākas ar kādu jaunu apņemšanos. Ja neesi veģetārietis, bet vēlies mainīt savus ēšanas paradumus, vari sākt ar fleksitāro diētu, kas ir mazāk stingrs ēšanas stils.

Fleksitārā diēta mudina baudīt galvenokārt uz augu bāzes gatavotus ēdienus, vienlaikus ļaujot gaļai un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem nelielos daudzumos tikt iekļautiem ēdienkaratē. Ja vēlies uzturā lietot vairāk augu valsts izcelsmes pārtikas, bet nevēlies pilnībā atteikties no gaļas ēdieniem, vari izmēģināt fleksitāro diētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BIOR pētīs Covid-19 ietekmi uz pārtikas patēriņu un ēšanas paradumiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" uzsāk datu vākšanu pētījumā par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā.

Covid-19 ir mainījis gan pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, gan daļā mājsaimniecību arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt arī ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu.

Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, kas attiecīgi ietekmē patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli gan individuālā, gan valsts līmenī.

Pētījumā tiks noskaidrots, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.

"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," saka Institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecības pieaugums tuvākajos mēnešos kļūs straujāks

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā Latvijas rūpniecība atgriezusies pozitīvās izaugsmes zonā, ražošanas apjomiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tā ir laba ziņa, taču kopumā raugoties pēdējie mēneši Latvija rūpniecībā ir pagājuši bez fundamentālām pārmaiņām. Apstrādes rūpniecība saglabājas ļoti patīkams pieaugums ap 5%, kamēr sausie laika apstākļi turpina negatīvi ietekmēt enerģētikas nozari, kur ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 17,3%. Tā rezultātā kopējie rūpniecības apjoms pirmajā ceturksnī Latvijā ir samazinājušies par 0,8%, kas ir viens no iemesliem, kādēļ gada pirmajā ceturksnī arī Latvija ekonomika kopumā pieauga vien par 2,8%. Laika apstākļi gan ir pārejošs faktorus, tādēļ gada otrajā ceturksnī rūpniecības rezultātiem vajadzētu uzlaboties.

Galvenie izaugsmes virzītāji apstrādes rūpniecībā joprojāms ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares, kā arī kokapstrāde, kur martā saglabājās augsti ražošanas apjomi, lai arī nozare jau sāka izjust koksnes cenu atgriešanos normālā līmenī, pēc straujā kāpuma pērn. Salīdzinājumā ar 2018. gada martu elektrisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā augusi par attiecīgi 15%, 17,4% un 21,4%, savukārt koka izstrādājumu ražošana martā augusi par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,9 %, bet kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,9 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, izlaides apjoma kritums bija vairāk nekā pusei no apstrādes rūpniecības nozarēm, tajā skaitā divās no trim pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 1,8 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 25,3 % ) un pārtikas produktu ražošanā – par 3,2 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 13,8 %).

Lielākais ražošanas apjoma samazinājums bija vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 18,5 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 15,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības izaugsmes tempi šogad būs līdzīgi kā pērn

Db.lv, 04.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Aizvadītais gads Latvijas apstrādes rūpniecībai bija viduvējs. Tas bija vienīgais nozīmīgais nepatīkamais pārsteigums makro kopainā, ja neskaita pavērsienus nerezidentu banku sektorā, kuru sekas turklāt bija diezgan vieglas.

Turpretim pērnā gada pēdējais mēnesis ražotājiem bija diezgan sekmīgs. Salīdzinājumā ar novembri tie izlaidi palielinājuši par 1,0%, bet salīdzinājumā ar aizpagājušā gada decembri — par 5,1%.

Apmēram par 5% apstrādes rūpniecība varētu augt arī šogad. Tātad, atšķirībā no ekonomikas kopumā, šajā nozarē gaidāms attīstības paātrinājums no pērnā gada 3,4%.

Decembrī no recesijas izkļuva pārtikas pārstrāde, ražošanas apjoms tajā decembrī gada griezumā nemainījās. Ja neatkārtosies neveiksmes piena pārstrādē, šis gads šai apakšnozarei būs ar plusa zīmi. Vieglajā rūpniecībā pērnais gads ir aizritējis bez lielām izmaiņām, līdzīgi varētu būt šogad. Ir uzņēmumi, kuri attīstās — aug darba apģērbu, tehnisko un higiēnas izstrādājumu ražošana. Taču vienlaikus citiem uzņēmumiem darbu sašaurināt vai pārtraukt spiež algu kāpums.

Domājams, ka lēnāka izaugsme salīdzinājumā ar pērnā gada +5,3% būs kokapstrādē. Taču pērnā gada noslēgums vēl bija pat ļoti labs, +9,0%. Grūti izskaidrot papīra izstrādājumu ražošanas kritumu pērn par 3,1%, varētu gaidīt, ka šī nozare seko ekonomikai kopumā, tās radītajam pieprasījumam pēc iepakojuma. Vājāks par gaidīto pagājušais gads bija arī nemetālisko minerālu (būvmateriālu un stikla šķiedras) ražotājiem, sasniedzot kāpumu par 1,9%. Tā kā ēku celtniecības bums turpināsies arī šogad, tad 2019. gads šajā nozarē varētu būt labāks. Lai kādi iemesli būtu reģistrētajam poligrāfijas izlaides kritumam par 2,7% pērn, vismaz nozares lielo spēlētāju stratēģija ir orientēta uz attīstību, nevis saraušanos. Tāpēc pozitīva, kaut mērena attīstība ir nākotnes prognoze.

Veselīga izaugsme, par 9,5% pērn bija ķīmijas nozarē, līdzīgs varētu šī gada rezultāts. Arī tai palīdz celtniecība, piemēram, palielinot pieprasījumu pēc putuplasta, kas ir viens no straujāk augošajiem produktiem. Ķīmija ir viena no retajām ārpus pārtikas un dzērienu ražošanas, kurā ir nozīmīga un strauji augoša patēriņa preču daļa. Tas ir svarīgi, jo to tirgu mazāk ietekmē ekonomikas svārstības.

Pieaugums metālizstrādājumu ražošanā pērn bija it kā pieklājīgs +5,1%. Taču tas varēja būt straujāks, ņemot vērā, kā attīstās mašīnbūve un celtniecība. Gada pieaugums par 12,7% decembrī jau loģiskāk iekļaujas kopainā. Elektrisko iekārtu un auto daļu ražošanā izlaides kāpums pērn pārsniedza 20%. Elektronikā tas bija uz iepriekšējo gadu fona ļoti mērens jeb 5,5%, taču straujais kāpums pēdējos mēnešos (decembrī par 30,7%), kā arī darba sludinājumu skaits Mikrotīkls mājaslapā liek domāt, ka nozare atgriežas pie sev raksturīgā tempa. Turpretim auto daļu ražošana decembrī gada griezumā “atzīmējās” ar -3,4%, kas varētu būt saistīts ar gadu mijas svārstībām pasaules mašīnbūvē lokālas apstākļu sakritības mērcē. Ir grūti atrast jebkādu izskaidrojumu mēbeļu ražošanas kritumam decembrī par 13,6%. Reizēm atliek vien nopūsties — tā gadās.

Ārējie faktori ir pēdējā laikā bieži pieminēts risks, taču te ir patiesas un pārspīlētas bažas. Satraucoši ir notikumi saistībā ar Brexit procesu. Savukārt Vācijas rūpniecības bremzēšanos var uztvert mierīgi. Daļēji to izraisīja Ķīnas investīciju buma noplakšana, kas turpināsies arī šogad. Taču lielā mērā vainojami pārejoši apstākļi — ne tikai labi zināmās autobūves grūtības pielāgoties jaunajām izmešu prasībām, bet arī zemais ūdens līmenis Reinā, kas gan sarežģīja izejvielu piegādi dažādām nozarēm, gan tehniski apgrūtināja ķīmijas rūpniecības darbu. Šķiet, ka pārejošs bijis arī vājuma brīdis ASV. Ja decembrī rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss piedzīvoja lielāko kritumu desmitgadē, tad janvārī strauji kāpa, sasniedzot 56,6 punktus, kas liecina par visai augstu optimisma līmeni.

Pagaidām pasaules rūpniecībā vēl kopumā turpinās pērnā gada nogales notikumu inerce. Globālais rūpniecības PMI indekss nokrities līdz 50,7 punktiem, tas samazinājies piecus mēnešus pēc kārtas. Eirozonas PMI indekss samazinājās par 0,9 punktiem līdz 50,5. Kontekstam, 50 punkti iezīmē robežu starp pieaugumu un recesiju. Itālija nonākusi recesijā. Turpretim tuvākajā nākotnē izšķirošs var izrādīties ASV centrālās bankas retorikas un politikas signālu maiņas sniegtais atbalsts finanšu tirgiem, kas visā pasaulē jau atkal palielinājis vēlmi investēt paaugstināta riska aktīvos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 4,3 % un apstrādes rūpniecībā – par 3,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 1,9 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 5,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,6 %.

Salīdzinot ar 2017. gada decembri, lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 30,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 22,9 %. Produkcijas izlaide pieauga arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 9 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 12,7 %, savukārt pārtikas produktu ražošana saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas uzņēmumam turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem nekavējoties būs jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), paredz otrdien valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Iepriekš likumā bija noteikts, ka pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

Arī turpmāk likumā saglabāts pienākums pārtikas uzņēmumam veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārtikas nekaitīgumu, taču turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem pārtikas uzņēmumiem būs nekavējoties jāinformē attiecīgo PVD teritoriālo struktūrvienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Arvien vairāk rādītāju, ka Latvijas ekonomika atkopjas no Covid-19 šoka

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka.

Pēc divu mēnešu krituma jūnijā ražošanas apjomi Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā jūnijā ir samazinājušies tikai par 0,3%, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi sarukuši par 2,3%. Tas ir būtisks uzlabojums salīdzinājuma ar aprīli un maiju, kad ražošanas apjomi Latvijā samazinājās par vairāk nekā 7% un īstermiņa rādītāji liek domāt, ka jūlijā rūpniecībā varētu būt pat neliels pieaugums gada izteiksmē.

Latvijas rūpniecības nozare šobrīd pozitīvi izceļas arī uz citu eirozonas valstu fona, kur ražošanas apjomu kritums pēdējos mēnešos pārsniedza 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Paaugstinātas kvalitātes produktu skaits turpina pieaugt

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Izcelsme jānorāda ne vien produktam, bet arī tā galvenajai sastāvdaļai

Zane Atlāce - Bistere, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu patērētājus ar pilnvērtīgu informāciju par pārtikas produktu izcelsmi, pārtikas ražotājiem no 2020. gada 1. aprīļa ir jāpiemēro jaunā regula par pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanu, informē Zemkopības ministrijā.

Situācijās, kad pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta (izcelsme) ir norādīta, bet izcelsme nav tā pati, kas ir produkta galvenajai sastāvdaļai, ir jānorāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsme vai vismaz jānorāda, ka tā atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes.

Tātad, ja pārtikas produkta izcelsme ir norādīta, bet nav tā pati, kas produkta galvenajai sastāvdaļai, tad marķējumā:

- norāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsmi vai

- norāda, ka galvenās sastāvdaļas izcelsme atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes.

"Galvenā sastāvdaļa" ir pārtikas produkta sastāvdaļa vai sastāvdaļas, kuras veido vairāk nekā 50% no minētā pārtikas produkta vai ko patērētājs parasti saista ar pārtikas produkta nosaukumu un attiecībā uz kuru vairākumā gadījumu ir nepieciešama kvantitatīvā norāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārtikas inovāciju hakatonā aktualizē pasaulē karstākās tēmas

Anda Asere, 18.02.2020

Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: Situācija pārtikas ražošanas nozarē vērtējama kā apmierinoša

LETA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā apmierinoša, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, tostarp komentējot Covid-19 līdzšinējās sekas uz nozari.

Viņa teica, ka palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji, kam bija "darba pilnas rokas" arī ārkārtējās situācijā, kad primāri bija jāapgādā vietējais tirgus ar produkciju, tagad var vairāk pievērsties eksportam.

Pēc Šures teiktā, kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas, nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs.

Viņa atzina, ka, rēķinoties ar apgrozījuma kritumu, daudzi uzņēmumi ir optimizējuši izdevumus mārketingam, reklāmām. Nozares uzņēmumi atceļ gada noslēguma pasākumus darbiniekiem, jo tik augstu risku ražotāji nevar atļauties. "Esam atveseļošanās stadijā, bet nezinām, cik ilgi tā turpināsies, vai nesekos kritiens atpakaļ," sacīja Šure, attiecinot to uz epidemioloģisko situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu ķēde «Maxima Latvija» vēlas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašiem tirgotājiem bez labdarības organizācijām kā starpniekiem ļautu sausos un fasētos pārtikas produktus ar beigušos derīguma termiņa marķējumu «ieteicams līdz» atdot cilvēkiem bez maksas turpat uz vietas veikalos, vēstīja LNT Ziņas.

Šādus produktus tad varētu saņemt ne tikai trūcīgie, bet jebkurš iedzīvotājs, piemēram, zaļi domājošie aktīvisti, kuriem rūp pārtikas atkritumu samazināšana.

«Mums ir jādod iespēja cilvēkiem, kas dzīvo veikalu tuvumā, saņemt pa tiešo pārtikas produktu ziedojumus. Tie, kas gribētu atnākt un bez maksas saņemt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, varētu to darīt pa tiešo pie veikala vai veikalā, kā to jau dara daudzās Rietumeiropas valstīs,» ieceri raidījumam klāstīja «Maxima Latvija» valdes loceklis Jānis Vanags.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos būtu jāvirza Zemkopības ministrijai. «Maxima Latvija» plāno tos rosināt caur attiecīgajām nozares asociācijām. Par pārtikas drošumu atbildīgais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) LNT Ziņām solīja nelikt šķēršļus iecerei ļaut produktus ar beigušos derīguma termiņu atdot uzreiz veikalā, negaidot labdarības organizāciju iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5 %, eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī siltumapgādē un gāzes apgādē. Cenu paaugstinošā ietekme bija elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu ražošanā.

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7 %, eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 1,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru