Pēdējā laika paziņojumi no Skandināvijas valstīm, galvenokārt Zviedrijas, atgādina gangsteru filmu, kur Sliktais kādam pasūta nogalināt kādu par to, ka tas ilgstoši nemaksā parādus. Ja vēl iepriekš ilgu laiku Skandināvijas banku analītiķi vai baņķieri runāja/pierunāja avīžu lapas ar saviem spriedelējumiem par to, cik ļoti Latvijai nepieciešama nacionālās valūtas – lata devalvācija, tad nesenais paziņojums par to, ka zviedri, kuru ietekme caur bankām un lieliem uzņēmumiem Latvijā neapšaubāmi ir liela, jau gatavojas lata devalvācijai izraisa daudzus jautājumus.
Kā zināms, lēmumu par lata devalvāciju var pieņemt tikai un vienīgi Latvijas Banka, kuras galva – Ilmārs Rimšēvičs jau gadiem apgalvo, ka aiztikt lata vērtību pret eiro Latvijas Banka negrasās. Turklāt, gan I. Rimšēvičs, gan Latvijas baņķieri pauž pārliecību, ka Latvijai lata devalvācija ir nevis zāles ekonomikas atveseļošanai, bet inde. Vai zviedri zina, «kas notiek Rimšēviča galvā» vai arī... ar saviem paziņojumiem, no sērijas, gatavojas dzīrēm, kurās plāno pasniegt ūdens glāzi, kur kaut ko sapilinājuši. Turklāt atcerēsimies, ka skandināvi par lata devalvāciju runāja gan tad, kad Latvijas ekonomika bija pārkarsusi un «šausmināja» ar milzīgu caurumu tekošajā kontā, augsto inflāciju, gan tagad, kad inflāciju nomaina deflācija, tekošajā kontā ir pārpalikums, ekonomika gan arī vairs neaug, bet krīt. Var piekrist arī ekspertiem, ka šodien Latvijā notikusi slēptā devalvācija, proti, krītot ekonomikai, uzņēmumi spiesti samazināt izmaksas, tostarp algas darbiniekiem.
Proti, tie par savu algu tagad var nopirkt mazāk, bet ne ļoti mazāk, jo arī precēm un pakalpojumiem cenas krīt. Arī valstij līdz ar ekonomikas samazināšanos jādomā par savu tēriņu apcirpšanu, bet, protams, ne tikai. Uzņēmīgi cilvēki, kādi latvieši noteikti ir, uzskata, ka lielāks uzsvars ir jāliek nevis uz izmaksu samazināšanu, bet ienākumu palielināšanu. Valdība kā mazs ietiepīgs bērns nevēlas vai vienkārši vēl nemāk atbalstīt un «panākt pretī» uzņēmējiem, kuri varētu samest vairāk latu «kopējā krājkasē», kas ir valsts budžets. Man patika kādas uzņēmējas teiktais, ka šobrīd valdība ar saviem lēmumiem faktiski norok iepriekšējos gados izveidoto valstiskumu. Tomēr tās ir mūsu mājas problēmas, tiesa, mums liekas, ka bez svarīgiem kaimiņiem (lasi - krusttēviem) tās atrisināt nespēsim.
Savukārt devalvācija tagad nozīmētu vēl lielāku bezdibeni un Latvijas lielākās vērtības - cilvēku un arī uzņēmumu bankrotu. Tomēr ar runām vien par lata devalvāciju daudzi Latvijas uzņēmumi šo procesu pieņēmuši kā nākotnē gaidāmu faktu un pat zināmā mērā rēķinās ar to. Tie, iespējams, pat neguļ naktis, domājot, ko tiem darīt ar latu noguldījumiem un eiro kredītiem. Vai ko mainīt, vai tomēr paļauties uz I. Rimšēviču. Smagi, bet neatklāts jautājums, kāpēc zviedriem tik ļoti vajadzīga Latvijas lata vērtības samazināšanās pret eiro? Vai neesam laikus atdevuši parādu ? Kam un par ko?
