Vairākas pazīmes liecina, ka šobrīd triumfējošā būvniecība varētu pamazām zaudēt līdera pozīciju, bet fokusētā uzmanība uz ceļu būves firmām liecina par šīs nozares vilinošajām perspektīvām.
Patiesībā tas nav nekāds pārsteigums, jo ekonomikā ir tikai normāli, ka kāda nozare, dažādu objektīvu apstākļu nosacīta, strauji aug, sasniedz kulmināciju un pēc tam lēnām vai straujāk sākas atplūdi. To apliecina gan Eiropas, gan Amerikas pieredze. Būvniekiem pērn bijis rekordgads, bet vadošā kompānija LEC pāriet igauņu rokās.
Parunājoties ar nozares pārstāvjiem, viņi visi kā viens atzīst, ka būvniecība sasniegusi savu augstāko punktu un tagad jāgaida līknes izlīdzināšanās – tā kļūs lēzenāka, bet dažu gadu laikā arī kritīs uz leju. To veicinās arī ārkārtīgi straujais cenu kāpums un iespējamā pirktspējas krišanās. Vienlaikus tas nozīmē konkurences saasināšanos. Ja vēl ņem vērā, ka Latvijā var ienākt ārvalstu lielkompānijas, tad ir skaidrs, ka būvniekiem jābūt ļoti spēcīgiem, lai arī turpmāk varētu sevi saukt par veiksminiekiem. Gudrākie sabrāļojas ar ārvalstu kapitālu, cenšas iziet ārvalstu tirgos, pievieno sev mazas kompānijas, apgūstot jaunas nozares un veidojot vertikāli integrētus uzņēmumus.
Savukārt ceļu būvē jau gadu manāma rosīšanās – dzird par vairākām kompānijām, kuras meklē pircējus. Dažu labu uzņēmumu aizdomīgi bieži apmeklē Eiropas lielkompānijas «pieredzes apmaiņā». Nupat notikušais darījums ar Aizputes ceļinieku arī ir stipri mulsinošs – divas lielas kompānijas katra nopērk pa daļai nelielu, lai arī finansiāli stabilu un augošu ceļu būves firmu. Iekārojamākā varētu būt asfalta rūpnīca, bet varbūt arī pati nozare ir iezīmēta kā saldākais tuvāko gadu pīrāgs? Atliek vien pabraukt pa Latvijas ceļiem, lai saprastu, ka ilgi šāda bezceļu politika vairs nevar turpināties, jo tā mūs jau ir padarījusi par apsmieklu Eiropā. Es, protams, neloloju ilūzijas, ka politiķi ir nobažījušies par to, ka Latvijas lauki kļūs par nepdzīvotām vietām ceļu trūkuma dēļ. Drīzāk valsts prestižam taps pāris bāņu, taču arī tas ir iekārojams kumoss. Tās gan ir tikai nespeciālista pārdomas, varbūt nozares speci par to smaida. Tādā gadījumā – esiet atklāti, pastāstiet, kāpēc tāds pirkšanas – pārdošanas drudzis?