Latvijā 47 % mājsaimniecību uzskata, ka viņu ekonomiskā situācija gada laikā ir pasliktinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikai 12 % mājsaimniecību atzinušas, ka tā ir kļuvusi labāka, bet 41 % mājsaimniecību uzskata, ka viņu ekonomiskā situācija ir tāda pati.

Salīdzinot apsekojuma rezultātus pēdējo sešu gadu laikā, var secināt, ka 2008. gadā sāk samazināties to respondentu īpatsvars, kuri savu materiālo stāvokli vērtē pozitīvi. Ir samazinājies to respondentu īpatsvars, kuri domā, ka nav bagāti, bet dzīvo labi un nedaudz palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka ir nabadzīgi. Tajā pašā laikā to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka nav nabadzīgi, bet ir uz nabadzības sliekšņa, vai ir nabadzīgi, ir saglabājies 2007. gada līmenī.

Arī 2008. gadā kritiskāk savu materiālo stāvokli vērtē pensionāru mājsaimniecības, kā arī mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu.

Veikalu tīklu Rimi un Elvi pārstāvji Db.lv pastāstīja, ka tā sauktais Ziemassvētku drudzis pagaidām vēl nav sācies, taču pagājušās nedēļas beigās veikalā Stockmann atzina, ka sakarā ar Ziemassvētku tuvošanos jau beidzies dāvanu iesaiņojamais papīrs.

Uz biznesa portāla Db.lv jautājumiem atbild SIA Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa:

1. Kad Jūsu pārstāvētajos veikalos parādījās produkti/preces, kas saistītas ar Ziemassvētku svinībām?

Pirmās Ziemassvētku preces, piemēram, eglīšu rotājumi un svecītes Rimi veikalos pārdošanā ir kopš 1. novembra. Plašāks Ziemassvētku preču sortiments būs pieejams no 4. decembra.

2. Vai šobrīd jau ir novērojams Ziemassvētku drudzis vai tā tuvošanās, proti, vai vērojams izteikts pārdošanas apjomu kāpums?

Šobrīd ir vērojams pārdošanas apjomu kāpums, bet tas ir saistīts ar Rimi dzimšanas dienas akciju, Mārtiņdienu un Lāčplēša dienu, nevis ar Ziemassvētku tuvošanos.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves, par pārdošanas datu analīzes secinājumiem pastāstīja mazumtirgotāju pārstāvji.

Patlaban preču deficīts tirgū gan neesot jūtams un mazumtirgotājiem ir pietiekamas rezerves tiem pārtikas produktiem, kuriem pēdējo divu nedēļu laikā strauji pieaudzis pieprasījums, liecina tirgotāju pārstāvju teiktais.

"Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine atklāja, ka februāra beigās, salīdzinot ar pārdošanas apjomiem janvāra beigās, būtiski audzis pieprasījums pēc bakalejas precēm un konservētiem produktiem. "Tā, ka šie produkti ir ilgstoši uzglabājami, acīmredzot, pircēji vēlas būt droši, ka viņu dzīvesvietā atrodas pietiekami daudz ēdiena, ja gadījumā mājās nāksies pavadīt ilgāku laiku," sacīja Vārtukapteine.

Kā atzīmēja Vārtukapteine, "Elvi" pārdošanas apjomi liecina, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, vairāk pērk griķus (+99%), gaļas konservus (+96%), miltus (+57%), makaronus (+49%). Pārējo bakalejas preču pārdošanas daudzums vidēji audzis par 20-30%. Cukuram pārdošanas daudzums februāra beigās audzis par 6%, zivju konservu sortimentā lielākais pieprasījuma pieaugums ir tunča konserviem (+34%), bet pārdošanas apjomu kritums vērojams šprotēm - acīmredzot, tās kļuvušas par gardēžu segmenta produktu, ko pērk izsmalcinātu ēdienu gatavošanai, nevis ikdienas patēriņam, skaidroja "Elvi" komercdirektore.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Db.lv aptaujāja Latvijas veikalu ķēdes, lai noskaidrotu, cik bieži to veikalos tiek pirkti paši dārgākie alkoholiskie dzērieni. Piemēram, veikalos Rimi mēnesī tiek pārdotas aptuveni 10 šampanieša Moet&Chandon pudeles - vienas pudeles cena ir 95,29 lati, savukārt veikalos Elvi pus gada laikā nopirktas tikai 3 Courvoisier konjaka pudeles - vienas pudeles cena ir 98,99 lati.

Dārgāko alkoholisko dzērienu Top 5 Elvi veikalos:

Nosaukums, Pārdoto pudeļu skaits pirmajā pusgadā, 1 pudeles cena veikalā

Martell Konjaks VSOP 40% 3l, 1, 123.50

Courvoisier Konjaks X.O. 40% 0.7l, 3, 98.99

Hine Konjaks Antique X.O.40% 0.7l, 1, 94.39

Martini Dzirkst.vīns Asti 7% 6l, 7, 86.65

Hennessy Konjaks X.O 40% 0.7l, 18, 84.05

Saskaņā ar SIA ELVI grupa Mārketinga daļas vadītājas Kristīnes Saulrietes sniegto informāciju šāda veida alkoholiskie dzērieni ELVI veikalos tiek pārdoti pietiekami reti, lai varētu vērtēt to pārdošanas apjomus mēneša griezumā. Tāpēc tabulā ir sagatavota informācija par pārdošanas apjomiem šā gada pirmajos sešos mēnešos.

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Summa, ko Latvijas iedzīvotāji tērē ārzemju interneta veikalos, ir gandrīz trīs reizes lielāka nekā tā, kas tiek izdota pašmāju vietnēs, liecina bankas Citadele apkopotie dati par veiktajiem pirkumiem internetā pēdējo 12 mēnešu laikā.

Dati rāda, ka no kopējās tiešsaistē veikto pirkumu darījumu summas ārzemju interneta veikalos tērēti 73%, kamēr Latvijā – vien 27%. Produkti un pakalpojumi, kam internetā tērētas vislielākās naudas summas, ir aviobiļetes, ceļojumi un izklaide, kā arī mazumtirdzniecība. Latvijas interneta veikalos iedzīvotāji visvairāk naudas izdevuši aviobiļešu iegādei, bet ārzemju – dažādos mazumtirdzniecības veikalos.

Vīrieši interneta veikalos tērē vairāk par sievietēm – no visas tiešsaistē veikto pirkumu kopsummas 55% sastāda vīriešu veikto pirkumu summa un 45% – sieviešu. Atšķirīgas ir arī nozares, kurās abi dzimumi izvēlas tērēt naudu. Vīriešiem aktuālāki ir pirkumi, kas saistīti ar izklaides un finanšu pakalpojumu nozarēm. Piemēram, no kopējās izklaides nozarē veikto pirkumu summas vīrieši tērējuši 71%, bet sievietes – 29%. Savukārt sievietes teju divreiz vairāk (71%) nekā vīrieši (29%) tērē Latvijas mazumtirdzniecības interneta veikalos – tie ir apģērbu, pārtikas u. tml. veikali.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Sākot ar 17.martu, "Maxima" veikalos visā Latvijā pakāpeniski un pēc iespējas operatīvi uzstāda organiskā stikla barjeras kasēs vīrusa izplatības ierobežošanai un darbinieku papildu aizsardzībai.

"Mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijai valstī un atbilstoši ieviešam arvien jaunus papildu risinājumus, lai nodrošinātu ne tikai pircēju, bet arī mūsu darbinieku drošību. Apzinoties savu lomu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem, šobrīd pēc pašu iniciatīvas sākam ieviest arī organiskā stikla aizsargjoslas. Tas ir tehniski laikietilpīgāks process nekā citas iniciatīvas, ko ieviešam, tāpēc plānojam visos veikalos to ieviest līdz nedēļas beigām," stāsta "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Sākot ar 16.martu, "Maxima" administrācijā un veikalos ievieš papildus būtiskus sociālās distancēšanās ierobežojumus - kasu, sveramo vitrīnu, dārzeņu un augļu, kā arī citās veikala zonās tiek novilktas robežas 2m rādiusā, ierobežojot distanci.

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” aktīvi veic pēdējos darbus depozīta taromātu uzstādīšanai un visu savu veikalu telpu piemērošanā, lai nākamā gada 1. februārī uzsāktu dzērienu iepakojumu pieņemšanu no iedzīvotājiem.

Kopējās “Lidl Latvija” investīcijas dzērienu iepakojumu pieņemšanas, apstrādes un tālākās pārstrādes sistēmas ieviešanā sasniedz jau 3,5 miljonus eiro.

Automātiskie depozīta pieņemšanas taromāti atradīsies visos “Lidl” veikalos vai īpašās piebūvēs ar atsevišķu ieeju. Taromāti pieņems visus atbilstoši marķētos dzērienu iepakojumus. “Lidl Latvija” jau parakstījis sadarbības līgumu ar Depozīta Iepakojuma Operatoru par “Lidl” veikalos nodoto dzērienu iepakojumu tālāku pārstrādi.

“Lidl” pašlaik ir vienīgais mazumtirgotājs Latvijā, kas pats iegādājies, uzstāda un apkalpos “Tomra” taromātus.

“Lidl” starptautiski izmanto šādu darbības modeli, kas nodrošina pilnīgu kontroli pār depozīta sistēmas veiksmīgu darbību “Lidl” veikalos un slēgta aprites modeļa ieviešanu taras iepakojumu apritē.

Topošās māmiņas specializētajos grūtnieču apģērbu veikalos pērk tikai preces, kuras nevar iegādāties citur

Kaut arī grūtnieču apģērba piedāvājums Latvijā ir ierobežots, tirgotāji stāsta, ka konkurence šajā segmentā pieaug, daļu klientu «noceļ» ārvalstu interneta veikali, tādēļ ieņēmumi jāaudzē ar citu preču realizāciju.

Jāteic, ka vairāku specializēto veikalu izvēle nebūt nav nejauša – daži atrodas tieši Rīgas Dzemdību nama rajonā, Miera ielā, kur pieprasījums pēc šīm precēm varētu būt lielāks, tostarp, piemēram, Marija, Māmiņas veikals, Maxxxi mode, ražotāja Tonus Elast veikals.

Kas nav citur

Daļa grūtnieču apģērbus pērk internetā vai mēģina pielāgot ikdienas apģērbu auguma aprisēm, tādēļ pieprasījums specializētajos grūtnieču apģērba veikalos lielākoties ir pēc specifiskām precēm. «Pieprasījums grūtnieču apģērbu segmentā palielinās, bet pārsvarā - pēc noteiktiem produktiem,» novērojusi Mothercare veikala vadītāja t/c Spice Līga Kotāne. Veikalā biežāk tiek pikti barošanas krūšturi, barošanas krekli, grūtnieču bikses un kleitas, tāpat pieprasījums pieaug arī pēc nakts veļas un grūtnieču zeķubiksēm. Līdzīgas tendences min arī veikala Engelitis.lv īpašniece Māra Drāzniece. Pieprasījums palielinās pēc konkrētām lietām, ko nevar iegādāties citos veikalos un nav pielāgojamas grūtniecības figūras izmaiņām. Visu pārējo topošās māmiņas izvēlas pirkt parastajos veikalos vai lietoto apģērbu veikalos, tikai - lielākus izmērus, viņa norāda. «Grūtniecība ir īss periods, kas jau tā prasa ievērojamus naudas tēriņus, lai sarūpētu visas nepieciešamās lietas gaidāmajam mazulim, tādēļ topošās māmiņas nevēlas tērēt liekus naudas līdzekļus apģērbiem, kurus izmantos tikai dažus mēnešus. Tās meklē pielāgojamus apģērbus parastajos apģērbu veikalos, kurus varēs izmantot gan grūtniecības periodā, gan pēc tam. Latvijas tirgū ir vairāk veikalu, kas savā darbībā kā papildus tirdzniecību ir ieviesušas un uztur grūtnieču apģērbus un preces topošajām māmiņām, bet tā nav viņu veikalu pamatdarbība, jo tas ir ļoti šaurs uzņēmējdarbības virziens,» skaidro M. Drāzniece.

Apsekojot kopumā 59 Maxima un 58 Rimi un Supernetto ekspluatētos veikalus Rīgā, būvinspekcija ir konstatējusi nedrošuma pazīmes 13 Maxima un 18 Rimi un Supernetto veikalos.

Maxima gadījumā konstatētas plaisas būvju konstrukcijās. Lai konstatētu to ietekmi uz ēku nestspēju un noturību, īpašniekiem uzdots divu nedēļu laikā nodrošināt, lai tiktu veikta tehniskā apsekošana.

Tikmēr Rimi un Supernetto gadījumā konstatēts slikts konstrukciju tehniskais stāvoklis, plaisas, konstrukciju mitruma ietekmes pazīmes. 11 veikalos konstatēta ierobežota evakuācijas izeju pieejamība, 20 veikalos noliktavu un personāla telpu apsekošana nav nodrošināta. Arī šo ēku īpašniekiem uzdots divu nedēļu laikā nodrošināt, lai tiktu veikta tehniskā apsekošana.