Vēja enerģija pēdējos gados nepārprotami nostiprinājusies kā viens no galvenajiem elektroenerģijas avotiem Eiropā un pasaulē. Kamēr publiskajā telpā nereti izskan skaļi iebildumi un bažas par to, reālie dati rāda pretējo.

Vēja enerģija vairs nav eksperiments vai modes tendence, bet gan enerģētikas nākotnes pamats. Pieaugot atjaunojamo resursu lomai un samazinoties fosilās enerģijas izmantošanai, vēja elektrostacijas kļūst par stabilu balstu modernām un drošām energosistēmām.

Par to spilgti liecina Eiropas Savienības līdere Vācija, kuras teritorijā jau uzstādīts teju 31 tūkstotis vēja turbīnu. No tām vairāk nekā 29 tūkstoši atrodas uz sauszemes un nodrošina ap 68 GW jaudu, savukārt 1680 turbīnas jūrā rada vēl gandrīz 9,7 GW. Lai arī Vācijā jūras vēja parku skaits ir neliels, tie ir jaudīgāki un saražo ievērojamu elektroenerģijas apjomu; tehnoloģijas attīstās un kļūst arvien efektīvākas.Eksperti uzsver, ka šie skaitļi nav nejaušība, bet gan globālas strukturālas pārmaiņas enerģētikā. Atjaunojamie resursi vairs nekalpo kā papildinājums fosilajai enerģijai – tie kļūst par sistēmas pamatu.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Diskusijas par vēja parku ietekmi uz īpašumu vērtībām Latvijā nereti raisa emocijas. Vieni ir pārliecināti, ka turbīnas “sabojās” nekustamo īpašumu cenas, citi tās uzskata par attīstības iespēju. No nekustamā īpašuma tirgus skatpunkta viennozīmīgas atbildes vai pierādījumu, ka vēja parku klātbūtne būtiski pasliktinātu īpašumu vērtības, šobrīd nav.

Latvijā vēja parku attīstība ir salīdzinoši nesena, un līdz ar to datu vēl ir maz. Tas apgrūtina empīrisku secinājumu izdarīšanu – īpašumu cenu kritums vai kāpums bieži ir saistīts ar kopējo tirgus ciklu, nevis vienu konkrētu faktoru. Tomēr tendences jau iezīmējas, un tās ir krietni daudzslāņainākas, nekā sabiedriskajā diskusijā mēdzam dzirdēt.

Vēja parku tuvumā ekonomiskā aktivitāte aug

Īpašnieki, kuru mājokļi atrodas tiešā vēja turbīnas tuvumā, īstermiņā un vidējā termiņā var sagaidīt zināmu tirgus vērtības vai likviditātes kritumu. Šo efektu vairāk nosaka sabiedrības noskaņojums un emocionālie faktori, nevis objektīva dzīves kvalitātes pasliktināšanās. Latvijas pircējs lēmumu bieži pieņem, vadoties pēc sajūtām un stereotipiem, nevis analītiskas izvērtēšanas.Tomēr, ja skatāmies plašākā Eiropas kontekstā, kopumā vēja parki ilgtermiņā reģionam un vietējām kopienām sniedz vairāk plusu nekā mīnusu. Ekonomiskā aktivitāte reģionā pieaug – būvniecības laikā rodas darba vietas, pieaug pieprasījums pēc ēdināšanas, naktsmītnēm, loģistikas un citiem saistītajiem pakalpojumiem.

Laflora Energy vēja parkā ir notikusi pirmā Nordex turbīnas montāža – šī ir valstī lielākā vēja turbīna, kuras spārnu lāpstiņas ir 87,5 m garas.

Salīdzinājumam – tikai ar trim jaunā parka turbīnām var saražot tikpat elektrības kā ar tradicionālajām līdz šim Latvijā lietotajām VES tehnoloģijām.

Paralēli turpinās pārējo vēja turbīnu spārnu nogāde no Ventspils ostas uz Laflora Energy vēja parku Kaigu purvā Jelgavas novadā.

Laflora Energy vēja parks ir šobrīd modernākais un jaudīgākais vēja enerģijas projekts Latvijā. Tā darbība ļaus būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru valsts energobilancē, samazinās atkarību no fosilajiem resursiem un veicinās Latvijas klimata mērķu sasniegšanu, kā arī nākotnē nodrošinās Laflora zaļās industriālās zonas izveidi.

Paceļot spārnus un samontējot pirmo turbīnu, Latvijas enerģētika ir spērusi lielu soli jaunā atjaunīgās enerģijas ražošanā, papildinot mūsu nacionālo zaļās enerģijas lepnumu – Daugavas HES kaskādi. Turbīnas komponentes tiek paceltas un montētas ar ceļamkrāniem, kas šobrīd ir vieni no augstākajiem pasaulē. Pavisam tādu ir līdz 10, un divi no tiem pašlaik strādā Laflora Energy vēja parkā.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Vindr Latvia SIA plāno attīstīt vēja parku “Vidzeme” Cēsu novadā. Paredzēts, ka projekta ietvaros tiks uzstādītas līdz 43 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 309,6 megavatiem.

Informācija Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā liecina, ka IVN procesā pieteiktais un ietekmju novērtējumā pieņemtais VES augstums ir līdz 300 m un katras VES jauda – 8 MW, lai gan turbīnas ar šādu augstumu un jaudu pagaidām vēl neražo (Iesnieguma sagatavošanas brīdī – 2025.g.). Precīzs izbūvējamo VES skaits un novietojums, kā arī uzstādāmo VES modelis un tehniskie raksturlielumi šobrīd vēl nav noteikti. IVN procesa ietvaros ir paredzēts vērtēt vairākus VES modeļus, kopējo uzstādāmo VES skaitu, to izvietojumu un Vēja parka kopējo jaudu. Izpētes teritorijā ietilpst 40 zemes vienības. Izpētes teritorijas platība ir 4760,245 ha. Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā, tiks izbūvēta jauna apakšstacija. Apakšstaciju ir paredzēts pieslēgt 330 kV elektropārvades līnijai “Aizkraukle-Valmiera”.

Rīgas brīvostas pārvalde kopš 2025. gada sākuma īsteno stratēģisku projektu “Vēja tehnoloģiju ražošanas attīstībai nepieciešamās ostas un loģistikas infrastruktūras izveide Kundziņsalā”, kas paredz Kundziņsalas ziemeļu daļā izveidot atbilstošu ostas loģistikas infrastruktūru jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanas atbalstam.

Kopējās investīcijas ostas infrastruktūras izveidē sastāda aptuveni 86 miljonus eiro, no kuriem ar Eiropas Stratēģisko tehnoloģiju platformas (EU STEP) atbalstu piešķirts 54 863 264 eiro - Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 9 681 752 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.

Projekta ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim Rīgas brīvostas pārvalde veic paaugstinātas nestspējas dziļūdens piestātņu izbūvi, inženiertīklu izbūvi, pievedceļu un dzelzceļa pārbrauktuves izveidi, jaunas loģistikas infrastruktūras izbūvi un esošās loģistikas infrastruktūras rekonstrukciju, krasta nostiprinājumu pārbūvi un izbūvi, kā arī akvatorija grunts padziļināšanu un krasta nostiprināšanu. Pērn decembrī sekmīgi noslēdzās pirmais publiskais iepirkums, un jau drīzumā pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tiks uzsākti teritorijas piebraucamo ceļu un dzelzceļa pārbrauktuvju projektēšanas un būvniecības darbi.

Latvijas uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir sagatavojušas vēstuli Ministru prezidentei un nozaru ministriem, vēršot uzmanību uz nepieciešamību aktīvāk strādāt ar "ne manā sētā" (angļu val. not in my backyard) domāšanu sabiedrībā. Publiskajā telpā novērojamā pretestība vēja enerģijas attīstībai Latvijā var radīt nepatīkamas sekas valsts ekonomikai uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

LTRK un LDDK jau vairākkārtīgi politikas veidotājiem ir norādījusi, ka enerģētikas politikas galvenais mērķis ir radīt priekšnosacījumus Latvijas uzņēmēju starptautiskās konkurētspējas veicināšanai un sabiedrības labklājībai. Politikai jārada skaidra un godīga uzņēmējdarbības vide, pēc iespējas mazinot birokrātiskos šķēršļus un veicinot konkurenci un izaugsmi. Minētais attiecināms arī uz vēja enerģijas attīstību un tās devumu uzņēmumiem. Vēja enerģijas pieejamība tieši ietekmēs rūpniecības, transporta un aviācijas nozares izaugsmi, kā arī investoru stratēģiskos lēmumus attīstīt ražošanu Latvijā. Turklāt, neizmantojot vietējos enerģijas resursus, Latvija būs spiesta paļauties uz dārgāku un nestabilāku elektroenerģijas importu.

Šogad arvien aktuālāks kļūs jautājums par darba drošību vēja parku būvniecības un uzturēšanas laikā, kā arī par speciālistu sagatavošanu darbam vēja parkos, aģentūrai LETA norādīja Vēja enerģijas asociācijas (VEA) izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe.

Viņa skaidroja, ka šā gada sākumā būs jāturpina kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) un pašvaldībām meklēt risinājumus, lai līdzsvarotu iedzīvotāju intereses un valsts enerģētikas politikas mērķus.

"Jāņem vērā, ka 2026. gads ir Saeimas vēlēšanu gads, kad politiķi ļausies populisma spiedienam, un būs grūti pieņemt racionālus lēmumus. Vēja enerģijas jautājums polarizē sabiedrību, ko visdrīzāk izmantos arī politiķi," uzsvēra Duka-Gulbe.

Viņa norādīja, ka svarīgi būs turpināt sabiedrībai skaidrot vēja enerģijas nepieciešamību un vēja parku ietekmi uz dabu un cilvēku veselību. Plānots izstrādāt prasības pieļaujamās mirgošanas, trokšņu un infraskaņas ietekmei, kā arī noteikt apgaismojuma prasības aviācijas drošībai. Pašlaik šīs prasības nosaka, izmantojot starptautiskas aprēķinu metodes un robežvērtību normatīvus, taču svarīgi ir izstrādāt regulējumu Latvijas mērogā.

Pašreiz ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) sākts vai ir procesā 55 vēja elektrostaciju (VES) parkiem, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Komisijā otrdien turpinājās diskusijas par grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kas paredz, ka IVN dažādām būvniecības un attīstības iecerēm nevarēs veikt, ja projekts neatbildīs pašvaldības teritorijas plānojumam.

Kurevska stāstīja, ka pašreiz VES parku IVN sākts vai ir procesā 55 projektiem. No tiem IVN programmas izdotas 44. Kopumā 17 VES parkiem pieņemti atzinumi, un no tiem seši - šogad.

Viņa skaidroja, ka konkrētu VES megavatu (MW) apjomu grūti nosaukt, jo bieži atšķiras apjoms, par kuru runā izpētes procesā, un tas, kas tiek realizēts. Tas bieži samazinās četras vai pat 10 reizes. Latvijai 2030. gadā būtu vajadzīga viena līdz divu gigavatu (GW) VES enerģija, bet šobrīd procesā ir VES ap 15 GW apjomā.

Luminor banka līdzfinansēs vēja elektrostaciju parka būvniecību Smiltenes novadā. Līdz ar finansējuma saņemšanu tiks uzsākti būvniecības darbi un veicināta ilgtspējīgas enerģijas ražošanas attīstība. Projekta attīstītājs un finansējuma saņēmējs ir SIA WPR2.

Projekta attīstītāja SIA WPR2 iecerētais vēja elektrostaciju parks “Augstkalni” atradīsies Smiltenes novadā Launkalnes un Drustu pagastos un tas būs viens no lielākajiem valstī, ievērojami palielinot Latvijas vēja enerģijas kopējās uzstādītās jaudas proporciju.

“Atbalstot šo nozīmīgo projektu, mēs ne tikai veicinām klienta mērķu īstenošanu, bet arī stiprinām Latvijas enerģētisko neatkarību un klimata mērķu sasniegšanu. Latvijas energosistēma joprojām lielā mērā balstās uz lielajiem HES, kā arī fosilo kurināmo, jo īpaši uz dabasgāzi, papildu atjaunīgo energoresursu jaudas radīšana valstī ir būtisks solis pārejā uz zaļo ekonomiku. Šis projekts ir arī labs piemērs tam, kā publiskais un privātais sektors var sadarboties, lai veicinātu ilgtspējīgas enerģijas attīstību Latvijā,” uzsver Ilze Zoltnere, Luminor bankas korporatīvā departamenta vadītāja.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) daļēji apturējis Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus, viņaprāt, prettiesisku atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumu dēļ, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ministrs konstatējis būtiskas juridiskas un saturiskas nepilnības, tādēļ izdevis rīkojumus par Bauskas novada teritorijas plānojuma un Preiļu novada teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības apturēšanu daļās, kas bez pietiekama datu, izpētes un tiesiska pamatojuma nosaka nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu (AER) attīstībai, komercdarbībai un privātpersonu tiesību īstenošanai.

"Teritorijas plānojumiem jābalstās datos, un to risinājumiem jābūt samērīgiem un tiesiski pamatotiem. Pašvaldībām ir liela rīcības brīvība teritorijas plānošanas jomā, tomēr nedrīkst noteikt neskaidrus, nepamatotus vai pārmērīgus liegumus, kas būtiski ierobežo personu tiesības uz īpašumu un kavē kopējo valsts mērķu sasniegšanu," norāda Čudars.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Lietuvā konkurss par otrā 700 megavatu (MW) atkrastes vēja parka būvniecību Baltijas jūrā ar valsts atbalstu noslēdzies bez rezultāta, paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT).

Konkurss par vairāk trīs miljardu eiro vērtā projekta būvniecību atsākās pirmdien, taču līdz noteiktajam termiņam otrdien tika saņemts tikai viens pieteikums - no valstij piederošās enerģētikas grupas "Ignitis grupe" un tās partnera "Ocean Winds", kuri iepriekš uzvarēja konkursā par Lietuvas pirmā atkrastes vēja parka būvniecību.

Lai konkursu atzītu par notikušu, vajadzēja piedalīties vismaz diviem pretendentiem.

"Ignitis grupe" nolēma piedalīties konkursā ar savam atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmumam "Ignitis Renewables" pilnībā piederošo kompāniju "Ignitis Renewables projektai 5".

Kā apliecināja VERT, konkurss tiek atzīts par nenotikušu un Lietuvas valdībai būs jālemj, vai izsludināt jaunu konkursu.

Tukuma novadā 5. novembrī likts pamaktakmens lielākajam vēja parkam Latvijā – Pienava Wind, kurā paredzēts uzstādīt 21 Nordex vēja turbīnu ar kopējo jaudu 147 megavati (MW).

Projekta attīstību uzsāka Zviedrijas kompānijas Eolus un tās pārstāvniecība Latvijā meitassabiedrība Eolus Latvija, un pēc iegādes to līdz pilnīgai būvniecības darbu pabeigšanai turpina AS “Latvenergo”.

Pienava Wind vēja parka būvniecībā plānots ieguldīt ap 215 miljoniem eiro, un elektroenerģijas ražošanu paredzēts uzsākt 2027. gadā.

Pienava Wind un Laflora Energy vēja parki veido jaunu posmu Latvijas enerģētikas attīstībā - līdzsvarojot ražošanas portfeli un stiprinot valsts enerģētisko drošību. Abi parki arī ievērojami stimulē vietējo ekonomiku gan tiešā, gan netiešā veidā, tostarp arī ilgtermiņā, jo papildus lētai un zaļai enerģijai vēja parks dos pozitīvu ieguvumu arī Tukuma un Dobeles pašvaldībām un tuvumā esošajiem iedzīvotājiem, veicot ikgadēju maksājumu vairāk nekā 350 000 eiro apmērā.

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Tur talkā nāk bateriju sistēmas (BESS). Šajā sakarā Latvija spērusi nopietnu soli šajā virzienā, jo AS “Augstsprieguma tīkls” izsniedzis pirmo atļauju hibrīdarparkam, kas vienā pieslēgumā apvienos saules un vēja enerģiju, kā arī bateriju sistēmas. Šādi hibrīdparki strauji kļuvuši par nozares standartu un tādās valstīs kā Apvienotajā Karalistē un Itālijā BESS tirgi aug ļoti strauji, arī Ungārija, Austrija un Polija investē miljardus šādas infrastruktūras attīstībā, un mēs nevaram iepalikt.

Saule, vējš un bateriju sistēmas kopā

Līdz šim tika apstiprinātas tikai saules enerģijas un bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu kombinācijas vai vēja parki atsevišķi. “Sunly” hibrīdparks ir pirmais projekts, kurā visi trīs elementi apvienoti vienā, tas saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, izgājis sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, tam ir apstiprināts lokālplānojums, kā arī papildus veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, šobrīd sākas tā projektēšanas posms. Vienlaikus ceram, ka tas nebūs vienīgais šāda veida parks Latvijā, jo šādi risinājumi ir kritiski svarīgi ne tikai enerģētikas nozarei, bet valsts drošībai kopumā.

Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.

Mobilo sakaru operators SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un AS "Latvenergo" sākuši pētniecības projektu, kura mērķis ir izstrādāt Latvijā tehnoloģiju putnu automātiskai detekcijai un identifikācijai vēja turbīnu parkos, informēja LMT.

Uzņēmumā norāda, ka risinājums palīdzēs samazināt putnu bojāejas risku, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu vēja enerģijas attīstību un atbilstību vides aizsardzības prasībām. Projekts ir solis Latvijas inovāciju un dabas aizsardzības jomā.

Projekta laikā LMT sadarbībā ar zinātniekiem, ornitologiem un "Latvenergo" ekspertiem izstrādās prototipu, kas apvienos divas atšķirīgas un līdz šim kopā neizmantotas tehnoloģijas - radaru un augstas izšķirtspējas kameru iespējas, lai reāllaikā noteiktu putnu atrašanās vietu, sugu un lidojuma trajektoriju vēja turbīnu tuvumā.

Ja sistēma konstatēs sadursmes risku, tā varēs dot signālu turbīnas apstādināšanai, tādējādi pasargājot īpaši aizsargājamās putnu sugas. Projekta interešu lokā ir lielie planētājputni, primāri stārķi, ērgļi, klijāni, dzērves, kā arī gulbji un zosis, norāda kompānijā.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno par 1,425 miljoniem eiro pasūtīt izvērtējumu par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

KEM publicējusi paziņojumu par piegādātāju apspriedi iepirkumam "Izvērtējums par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā", un konkursu plānots izsludināt februārī.

Elektroniskajā iepirkumu sistēmā pieejamajā konkursa tehniskajā specifikācijā teikts, ka izvērtējuma virsmērķis ir nodrošināt visaptverošu, uz datiem balstītu analīzi, kas kalpotu par pamatu politikas veidošanai un lēmumu pieņemšanai par mazo modulāro reaktoru (SMR) kodolenerģijas attīstību Latvijā.

Konkursa uzvarētājam būs jāveic visaptverošs izvērtējums par SMR kodolenerģijas ieviešanas iespējām Latvijā, aptverot tehniskos, juridiskos, vides, sabiedriskos, finanšu un ekonomiskos aspektus.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Enerģētikas uzņēmums AB Ignitis grupė (Ignitis Group) 2025. gadā uzrādīja stabilus darbības rezultātus - pielāgotā EBITDA jeb peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas sasniedza 546,1 miljonu eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šis rezultāts pārsniedz iepriekš izteikto pilna gada prognozi, kas tika noteikta 510 - 540 miljonu eiro apmērā.

Izaugsmi veicināja divu lielāko darbības segmentu - Tīklu un Zaļo jaudu - spēcīgāki rezultāti.

Pagājušajā gadā veikto investīciju apjoms sasniedza 720,3 miljonus eiro un iekļāvās pilna gada prognožu diapazonā, kas bija noteikts 700 - 800 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 53,1% tika novirzīti Tīklu segmenta attīstībai, bet 39,7% - Zaļo jaudu segmentam, galvenokārt jauniem saules un sauszemes vēja attīstības projektiem. Tā kā vairāki projekti uzsāka komerciālo darbību, kopējais investīciju apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās.

Pagājušā gada septembrī, veicot regulāro reitingu pārskatīšanu, reitingu aģentūra S&P Global Ratings atkārtoti apstiprināja Ignitis Group kredītreitingu ‘BBB+’ līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu.

SIA "K2 Ventum" saņēmis pozitīvu atzinumu par ietekmes uz vidi (IVN) ziņojumu vēja parka būvniecībai un elektropārvades pieslēguma izveidei Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, informē "K2 Ventum" pārstāvji.

IVN ziņojuma atzinums dod iespēju "K2 Ventum" uzstādīt 46 lieljaudas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 322 megavati (MW).

IVN process tika sākts 2021.gada 30.novembrī, un 2025.gada 30.septembrī saņemtais atzinums no Enerģētikas un vides aģentūras izdots par ceturtā IVN ziņojuma redakciju, kas tika pārstrādāta pēc Vides pārraudzības valsts biroja 2024.gada 17.septembra lēmuma par IVN ziņojuma pārstrādi.

"K2 Ventum" pēc vairākkārtējām konsultācijām un diskusijām gan ar vietējās kopienas pārstāvjiem, gan valsts institūcijām, gan nevalstiskām vides organizācijām, ir ieviesis būtiskus uzlabojumus projekta attīstībā. Vēja turbīnu skaits tika samazināts no 55 līdz 46, tādējādi samazinot tieši divu kilometru rādiusā skarto mājsaimniecību skaitu no 113 uz 60. Vienlaikus palielināts arī vēja turbīnu attālums līdz Pāvilostas promenādei - no 2,4 kilometriem līdz 3,7 kilometriem. Turklāt tika veikta 3D ainavu analīze, kas ļauj novērtēt vizuālo ietekmi 16 kilometru rādiusā ap plānoto vēja parku.

Atjaunīgo (saules un vēja) energoresursu projektu īstenošanai tiek izmantoti vairāki finansējuma avoti – paša attīstītāja kapitāls, finanšu investoru nauda, banku kredīti, ko sekmīgi var papildināt ar zaļo obligāciju emisiju.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Tieši pēdējo gadu laikā ir pieredzēts būtisks elektroenerģijas ražošanas jaudu pieaugums, un šo ieceru īstenošanā ir tikuši izmantoti vairāki finanšu avoti. Jāņem vērā, ka vislielākās aktivitātes ir bijušas tieši saules elektrostaciju segmentā, taču šogad jau arī vēja elektrostaciju izveidē, kā arī uzkrāšanas jaudu (BESS) uzstādīšanā. Lai arī savā ziņā pašlaik lielākās perspektīvas tiek saistītas ar vēja enerģijas jaudu uzstādīšanu, vēl šobrīd tās ir ievērojami dārgākas nekā saules elektrostacijas.

Iespēju lauks

Tā kā bieži vien atjaunīgās (saules un vēja) elektroenerģijas ražotņu projektus sāk attīstītāji, kuriem pašiem nav tik liela kapitāla (vairāku desmitu miljonu eiro), lai vienatnē varētu realizēt iecerēto projektu, tad tiek apzināti finanšu investori un bankas, kuras būtu gatavas aizdot naudu. “Nauda – finansējums – saules un vēja parku izveidei ir, tikai jautājums, kā dažādu segmentu potenciālie finansētāji un aizdevēji uz tiem raugās un kas katra projekta gadījumā ir gan kopējie, gan to individuālie riski,” skaidro ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts Edgars Lodziņš. Viņš atzīst, ka šo elektroenerģijas ražotņu izveidei primārais ir paša ieceres autora kapitāls, kas nepieciešams projekta izstrādei, īpašumtiesību sakārtošanai, visa veida atļauju saņemšanai, kas prasa arī laiku.

Ignitis grupa turpina zaļo jaudu attīstību: pabeigti nozīmīgi projekti Latvijā un uzrādīti spēcīgi 9 mēnešu rezultāti, informē uzņēmumā.

AB “Ignitis grupė” (Ignitis grupa) koriģētais EBITDA par 2025. gada 9 mēnešiem sasniedza 405,1 miljonu eiro, kas ir par 2,0 % vairāk nekā pērn, galvenokārt pateicoties labiem rezultātiem Zaļo jaudu un Tīklu segmentos. Zaļās jaudas veidoja 53,2 % no kopējā koriģētā EBITDA, atspoguļojot jaunu aktīvu palaišanas un sniegto pakalpojumu ietekmi.

Investīcijas kopumā sasniedza 529,9 miljonus eiro, no kuriem 51,3 % tika novirzīti Tīkliem un 41,4 % Zaļajām jaudām, galvenokārt jaunajiem saules enerģijas projektiem Latvijā, sauszemes vēja parkiem un Kruonis hidroakumulācijas elekstrostacijas paplašināšanai. Tā kā vairāki projekti sasniedza komerciālās ekspluatācijas datumus, kopējās investīcijas samazinājās salīdzinājumā ar 2024. gada 9 mēnešiem.

Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta "Elwind" precizētās projekta izmaksas ir 27,825 miljoni eiro, izriet no otrdien valdībā atbalstītā Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvā ziņojuma.

Projekts tiek īstenots, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ("Connecting Europe Facility" jeb CEF) līdzfinansējumu, kas sākotnēji tika apstiprināts 18,755 miljonu eiro apmērā, sedzot 50% no sākotnēji plānotajām attiecināmajām izmaksām 37,51 miljona eiro apmērā.

Kopējās attiecināmās izmaksas samazinātas līdz 37,114 miljoniem eiro, un Eiropas Savienības līdzfinansējums attiecīgi samazinājies līdz 18,557 miljoniem eiro. Kopējais precizētais "Elwind" projekta finansējums Latvijai plānots 27,825 miljonu eiro apmērā, tostarp 18,557 miljoni eiro no CEF, bet 9,268 miljoni eiro būs valsts līdzfinansējums.

Attiecināmo izmaksu samazinājums radies, jo projekta laikā pārskatītas izmaksas - pārskatīti pētījumu tehniskie uzdevumi, daži iepirkumi izsludināti atkārtoti, kā arī no "Elwind" projekta izslēgti pētījumi par ceturtā elektroenerģijas starpsavienojuma izveidi starp Latviju un Igauniju.