Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Tirdzniecības vietās veikto zādzību dēļ mazumtirdzniecības uzņēmumi Eiropā 2008. gadā cietuši 27.5 miljardus eiro lielus zaudējumus.

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs reģistrēts lielākais zaudējumu sarukums Eiropā (4.9%), un zaudējumu apjoms bija pat nedaudz zemāks par Centrālās Eiropas līmeni. Zaudējumu novēršanas uzņēmuma Neto Baltic direktors Vaidas Bielinis uzskata, ka šādas pozitīvas pārmaiņas Baltijas valstīs ir labvēlīgs pavērsiens, jo uzskatāmi parāda zaudējumu novēršanas pasākumos ieguldīto līdzekļu vērtību.

"Šobrīd esam sasnieguši Centrālās Eiropas līmeni, tomēr, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, nākošajā gadā šādu zaudējumu līmeni būs grūti saglabāt. Globālā pieredze liecina, ka ekonomisko recesiju vienmēr pavada pieaugošas noziedzības un lielāka zādzību skaita līmenis," norāda V. Bielinis. Baltijas valstīs vislielākos zaudējumus jeb 39.4% no visa zaudējumu apjoma rada negodīgi pircēji, savukārt negodīgu darbinieku kontā ir 38.8% no zaudējumiem. Neuzticami piegādātāji ir atbildīgi par 6.3% zaudējumu, bet 5.5% zaudējumu rodas administratīvo kļūdu rezultātā.

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Automašīnu zādzību skaits samazinās, bet palielinās jaunu spēkratu aizdzīšana.

Pagājušajā gadā kopumā Latvijā nozagti 932 transportlīdzekļi, kas ir par 108 transportlīdzekļiem mazāk nekā 2012. gadā, kad valstī tika nozagti 1,04 tūkst. braucamo, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotie dati. Arī Valsts policija atzīmē, ka, skatoties pa gadiem, joprojām ir vērojams automašīnu zādzību skaita samazinājums un tam ir vairāki iemesli. Uz jautājumu, vai tam par iemeslu ir apstāklis, ka policija ir palielinājusi savu darba intensitāti, vai arī zagļiem mazinājusies interese par Latviju, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš DB skaidroja, ka var piekrist abiem šiem apgalvojumiem. Tomēr viņš piebilst, ka kopumā valstī arī citu noziegumu skaitam ir tendence samazināties. Apdrošinātāji cītīgi seko līdzi automašīnu zagļu ieražām un tendencēm, jo tas var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības.

Pēdējo divu gadu laikā sācis pieaugt Latvijā nozagto transportlīdzekļu skaits; TOP 3 zagļu iecienītākās auto markas gan nemainās, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairākus gadus Latvijā nozagto transportlīdzekļu skaits samazinājās, tomēr pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vērojams zādzību skaita pieaugums. Proti, pērn kopumā Latvijā nozagti 1048 transportlīdzekļi, kas ir par 66 vairāk nekā 2014. gadā, kad valstī tika nozagti 982 braucamie, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Savukārt 2013. gadā valstī garnadžu rokās bija nonākuši 932 transportlīdzekļi. Jau pagājušā gada vidū policija pauda satraukumu par pieaugošo zādzību skaitu, jo 2015. gada piecos mēnešos tika nozagta 421 automašīna, kas bija par 14% vairāk nekā 2014. gadā pirmajā pusē.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana, uzskata ekonomģeogrāfs, SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» galvenais redaktors Jānis Turlajs, kura vadībā iepriekš tika izstrādāts pētījums par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Šādu viedokli Turlajs pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālās padomes (ZRP) organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

«Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota,» konferencē sacīja Turlajs.

Atsaucoties uz dāņu ekspertu Holgeru Pindtu, kurš savulaik konsultējis Latviju, Turlajs atzīmēja, ka tā nav pašvaldība, kurā nepietiek skolēnu pat vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai. Viņš norādīja, ka iepriekš, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, likuma normās tika pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, līdz ar to neesot brīnums, ka tagad tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijā pērn ir nedaudz pieaudzis automašīnu zādzību skaits; auto markas popularitāte zagļu vidū ir viens no faktoriem, kas ietekmē KASKO cenu.

Jau vairākus gadus nozagto transportlīdzekļu skaits ik gadu ir rucis, tomēr pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, redzams neliels pieaugums. Proti, pērn kopumā Latvijā nozagti 982 transportlīdzekļi, kas ir par 50 vairāk nekā 2013. gadā, kad valstī tika nozagti 932 braucamie, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Tomēr eksperti norāda – šobrīd vēl nevar prognozēt, ka arī turpmāk pieaugs transportlīdzekļu zādzību gadījumi. Apdrošinātāji modri seko līdzi automašīnu zagļu ieražām, jo viņu darbība var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības attiecīgā modeļa automašīnām.

Jelgavas kriminālpolicijas darbiniekiem izdevies notvert rīdziniekus tēvu un viņa divus dēlus, kas pusgada laikā Jelgavas un Ozolnieku novados pastrādājuši 37 noziegumus, vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

No pērnās vasaras policijā regulāri nonāca ziņas par Jelgavas un Ozolnieku novados apzagtām garāžām un saimniecības ēkām. Ļaundari nebija izvēlīgi – nakts melnumā garāžu rindā uzlauza visas durvis pēc kārtas, kur bija aiznesamas un mikroautobusā ieliekamas mantas, tās ņēma, raksta laikraksts. Tomēr gada nogalē, sadarbojoties Jelgavas un Tukuma kriminālpolicistiem, zagļu trijotnei, kas turklāt iepriekš tiesāta, izdevies tikt uz pēdām.

«Veicot operatīvos pasākumus, noskaidrojām zagļu dzīvesvietas un uzturēšanās vietas, kā arī ieguvām ziņas par to, kādā veidā viņi pārvietojas – pašiem sava transporta nebija, bet uz dažām dienām līdz nedēļai nomāja mikroautobusus. Pēc katras zādzības transportu mainīja, tas neatkārtojās,» par izmeklēšanu stāstījis Jelgavas Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Dainis Vītols. Tas radījis grūtības notvert zagļus, jo liecinieki katrā vietā bija redzējuši citu mašīnu, tādēļ uzreiz nevarēja rast kopsakarību, ka noziedznieki ikreiz ir vieni un tie paši.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Apvienojot mazās pašvaldības un koncentrējot izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu pakalpojumus lielākos novados, pašvaldību budžetos varētu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā, secināts Latvijas Bankas pētnieku sagatavotajā diskusiju materiālā «Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?».

Pētījumā, izmantojot ekonometriskās metodes, iegūtas liecības, kas norāda uz negatīvu korelāciju starp iedzīvotāju skaitu Latvijas novadu pašvaldībās un to izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, proti, jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

«Raugoties no ekonomikas teorijas skatpunkta, pastāv virkne argumentu, kāpēc iedzīvotāju skaita ziņā mazo pašvaldību uzturēšanas izdevumi varētu būt samērā augsti. Lielākoties tie saistāmi ar vidējo izmaksu palielināšanos, kas rodas, samazinoties sniegto pakalpojumu apjomam,» atzīst pētījumā.

Pētnieku ieskatā, saglabājoties esošajām demogrāfijas tendencēm, tuvākajos gadu desmitos iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties, tāpēc saruks arī novadu vidējais iedzīvotāju skaits. 2018.gadā Latvijas novadu pašvaldībās vidēji dzīvoja apmēram 8460 cilvēku, bet 2040.gadā gaidāms, ka vidējais iedzīvotāju skaits būs par 15% mazāks - apmēram 7200 cilvēkiem. Pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju novadu pašvaldībām ar šādu mazāku iedzīvotāju skaitu būtu aptuveni par 2,1% lielāki nekā pašlaik.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc konsultācijām ar 114 pašvaldībām ir izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldību reformas ietvaros, informē VARAM.

Pēc iedzīvotāju un pašvaldību deputātu priekšlikumu un viedokļu uzklausīšanas VARAM noslēgusi darbu pie attīstības plānošanas dokumenta – konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu – izstrādes. Ministrija ir paveikusi apjomīgu informācijas izvērtēšanas procesu un strādājusi pie likumprojekta izstrādes.

Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai.

J. Pūce uzsver: «Ir noslēgušās konsultācijas ar pašvaldībām, esam uzklausījuši dažādus viedokļus un argumentus reformas apspriešanas gaitā, tie visi apkopoti un analizēti. Izskatot iegūtos datus par iedzīvotāju paradumiem, ir tapis precizēts pašvaldību iedalījuma modelis ar 36 pašvaldībām. Šis konceptuālais ziņojums ir ievads likumprojektam par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas jau šogad tiks virzīts uz Saeimu»

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Ja runājam par automašīnu zādzību gadījumiem no apdrošinātāju skatu punkta, mēs runājam par zaudējumiem, kas apdrošināšanas tirgū mērāmi miljonos eiro katru gadu

Šīs izmaksas sevī ietver ne tikai klientiem izmaksātas atlīdzības, bet arī izdevumus, kas radušies nozagtā spēkrata meklēšanas, lietas izskatīšanas un atlīdzības administrēšanas rezultātā.

Pagājušajā gadā apdrošināšanas sabiedrība BALTA atlīdzībās par automašīnu zādzībām izmaksājusi 0,8 milj. eiro. Jāatzīst, ka arī šis gads sācies līdzīgi – šogad esam saņēmuši jau 13 atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām. Būtiski atzīmēt, ka šoreiz runa nav par zādzību skaita pieaugumu – saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem šī gada janvārī reģistrēts teju tāds pats zādzību skaits kā pērn – 63, no kurām 25 gadījumos nozagtie transportlīdzekļi ir atrasti. Mainījušās ir zādzību tendences: pirmkārt, palielinājies vidējais zaudējumu apmērs zādzību rezultātā, jo automašīnas kļūst «jaunākas»; otrkārt, mainījies pieprasījums pēc konkrētu zīmolu automašīnām.

Zagto automašīnu skaita palielinājums, iespējams, varētu būt saistīts ar reģistrēto transportlīdzekļu skaita pieaugumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus gadus nozagto transportlīdzekļu skaits ik gadu ir samazinājies, tomēr pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, vērojams neliels pieaugums. Proti, 2014. gadā kopumā Latvijā nozagti 982 transportlīdzekļi, kas ir par 50 vairāk nekā 2013. gadā, kad valstī tika nozagti 932 braucamie. Savukārt šī gada astoņos mēnešos Latvijā ir nozagti jau 717 spēkrati, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Tādējādi var secināt, ka, iespējams, līdz gada beigām varētu arī tikt pārspēts 2014. gadā nozagto transportlīdzekļu skaits. Eksperti norāda, ka līdz ar rudens iestāšanos palielinās arī nozagto automašīnu skaits, jo zagļi steidz izmantot to, ka tumsa aiz loga iestājas ātrāk. Savukārt ziemā, ja tā bagāta ar sniegu, transporta zādzību skaitam ir tendence samazināties, jo ir apgrūtināta izkļūšana no, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagalmiem.

Sanktpēterburgā pēdējās trīs nedēļās nozagtas 46 Range Rover automašīnas, informēja AAS Balta.

Līdz ar to pastāv iespēja, ka arī Latvijā var pastiprināties zagļu interese par Range Rover automašīnām.

Jāpiebilst, ka apdrošinātājs jau saņēmis informāciju, ka Latvijā no zagļiem nesen cietuši divi Range Rover spēkratu īpašnieki..

«AAS Balta pieredzē bijušas vairākas situācijas, kad no ārvalstīm Latvijā ir ienākuši auto zagļu viļņi, kurus interesējušas konkrētas markas vai modeļa automašīnas, piemēram, zagļus īpaši interesējuši jaunākie BMW vai Audi markas auto. Tāpēc pēdējās zagļu aktivitātes var liecināt par tuvojošos zādzību bumu Baltijā,» uzsver Balta drošības dienesta vadītājs Egīls Sīlis-Jaunsīlis.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Eiropā 12 mēnešu laikā līdz šī gada jūnijam mazumtirdzniecības vietās reģistrēta 2 848 081 zādzība, kas ir par 25% vairāk nekā Ziemeļamerikā, kur minētajā laika periodā reģistrēts otrs lielākais zādzību skaits - 2 136 592, liecina ikgadējais Globālais mazumtirdzniecības zādzību barometrs (The Global Retail Theft Barometer).

Pētījums liecina, ka zagļi ir ne tikai mazumtirdzniecības vietas apmeklētāji, bet gan arī paši darbinieki, turklāt darbinieku izdarītās zādzības ir krietni lielākas nekā klientu izdarītās zādzības. Piemēram, Eiropā zagļa-apmeklētāja vidējais zādzības apjoms ir 74 eiro, kamēr vidējais zagļa-darbinieka zādzības apjoms ir 2 142 eiro.

Kopumā 12 mēnešos līdz 2008. gada jūnijam pasaulē reģistrētas 5 296 976 zādzības mazumtirdzniecības vietās.

Lielākā viena veikala zādzība, kuras veicēji pēc tam notverti, bijusi 2.042 miljonu eiro apmērā.

Liepājas pilsēta jaunās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā nevēlas apvienoties ar citām pašvaldībām un piedāvā saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību.

Kā informēja Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Agija Tērauda, vakar ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) notikušo konsultāciju laikā Liepājas pašvaldība ierosinājusi savu redzējumu par teritoriālo iedalījumu un esot guvusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apliecinājumu, ka piedāvātais dalījums tikšot izvērtēts.

VARAM piedāvājums paredz Liepājas pilsētu apvienot ar astoņām tuvējo novadu pašvaldībām - Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadiem.

Liepājas pašvaldība, kā vienu no būtiskākajiem argumentiem minot pilsētas un lauku teritoriju atšķirīgos mērķus un priekšnosacījumus efektīvai un ilgtspējīgai teritoriju attīstībai, aicinājusi ministru saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību, bet astoņus novadus apvienot, veidojot vienu kopīgu Lejaskurzemes novadu.

Šogad palielinājusies zagļu interese par Hyundai zīmola automašīnām – apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) informē, ka saņēmusi trīs atlīdzību pieteikumus par šī zīmola automašīnu zādzībām par kopējo apdrošinājuma summu 88 500 eiro.

Ja vēl pērn Hyundai automašīnas nebija zagļu iekārotāko auto sarakstā, šogad situācija ir mainījusies – šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā nozagtas vairāk nekā 10 Hyundai zīmola automašīnas. Tiesa, zagļu interese lielākoties ir saistīta ar diviem konkrētiem zīmola modeļiem – ix35 un Santa Fe, kas jaunāki par 2012.gadu.

Zagļu, kas no kapavietas nozaga bijušā Kipras prezidenta Tassos Papadopoulos līķi, nolūks bijis prasīt izpirkuma maksu, atsaucoties uz valsts policijas sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Līķis trīs mēnešus pēc tam, kad tas pazuda no oficiālās kapavietas, tika atrasts citas personas kapavietā. DNS analīzes pierādīja, ka tās ir nozagtās bijušā prezidenta mirstīgās atliekas.

To, ka zagļu nolūks bijis prasīt izpirkuma maksu, apstiprinājis valsts Tieslietu ministrs Lukass Luka (Loucas Louca), norādot, ka zādzībai nav bijuši politiski motīvi.

Papadopoulos ģimenes pārstāvis gan noliedzis, ka no ģimenes prasīta izpirkuma maksa par līķa atgūšanu, taču ministrs uzstājis, ka zagļu nolūks bijis finansiāls, neraugoties uz to, ka nauda tā arī nav iegūta.

T. Papadopoulos bija prezidents laika posmā no 2003. gada līdz 2008.gada februārim un mira 2008.gada decembrī.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.