Biotehnoloģiju uzņēmums "Alternative Plants" piesaistījis 500 000 eiro investīcijas izaugsmei eksporta tirgos un ražošanas jaudu palielināšanai, informē uzņēmuma pārstāvis Jānis Lindermanis.

Iepriekš uzņēmums no dažādiem avotiem un Eiropas Savienības (ES) projektos piesaistījis vēl aptuveni 500 000 eiro.

Starp investoriem ir fondi, ar kuriem uzņēmumam jau ir bijusi veiksmīga sadarbība agrīnās attīstības stadijās - "Buildit Latvia" un "SOSV", kā arī piesaistīts jauns investors "Givaldi".

Ražo aktīvās izejvielas no pūķgalves  

SIA Alternative Plants izveido biotehnoloģiski gūtu aktīvo vielu ražotni, investējot 50 tūkst....

Alternative Plants" pēdējo divu gadu laikā sācis trīs ES finansētu pētniecības projektu izpildi, no kuriem ir partneris divos Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētos praktiskas ievirzes pētījumu projektos, kā arī dalībnieks ES līdzfinansēta 17 partneru konsorcija "Horizon2020" programmas "InnoCoCells" projektā, kurā kopā ar vadošajiem Eiropas augu biotehnoloģijas pētniecības institūtiem un uzņēmumiem gan izstrādā efektīvas un ilgtspējīgas augu izcelsmes kosmētikas izejvielas, gan šādu produktu testēšanas un regulācijas vadlīnijas.

Uzņēmums ir veicis ieguldījumus pilotražotnes izveidē, lai nodrošinātu infrastruktūru efektīvai bioloģiski aktīvu vielu iegūšanai, izmantojot augu šūnu kultūras, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Pirmie trīs produkti, izejvielas ar pierādītu pozitīvu ietekmi uz ādas veselību, jau ir komercializēti.

Patlaban uzņēmumam nepieciešams palielināt pašreizējās šūnu kultivēšanas jaudas, kā arī balstoties uz esošo tehnoloģiju izstrādāt jaunas izejvielas ar tirgū pieprasītām īpašībām. Gada laikā, veicot ieguldījumus ražošanas iekārtās, tiks palielinātas esošo produktu ražošanas jaudas. Papildu investīcija paātrinās arī jau sākto jauno produktu izstrādi, ļaujot uzņēmuma tuvāko gadu laikā piedāvāt tirgū vismaz divas jaunas izejvielas.

SIA "Alternative Plants" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatdarbība ir kosmētikas aktīvo izejvielu ražošana, izmantojot biotehnoloģisku pieeju, kultivējot augu šūnas.

"Alternative Plants", piesaistot investīcijas no vairākiem riska kapitāla fondiem, izveidojis pilotražotni Rīgā. Uzņēmums šobrīd ir izstrādājis četras izejvielas ar pierādītu efektivitāti ādas veselības uzlabošanā un novecošanās aizkavēšanā.

"Alternative Plants" 2020.gadā strādāja ar 31 136 eiro apgrozījumu un guva 80 070 eiro peļņu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2964 eiro un tā īpašnieki ir Anna Ramata-Stunda (40,15%), Mārtiņš Borodušķis (40,15%), "Buildit Latvia Pre-Seed Fund" (5,53%), Elza Kaktiņa (5,06%), Reinis Rutkis (5,06%) un Baiba Silamiķele (4,05%).

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.

“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.

Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.

Uzņēmēji gadumijā pamanījušies cenas dažādām precēm palielināt vairāk par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieauguma tiesu. PVN likmju paaugstināšana no šā gada 1.janvāra minimāli ietekmējusi dažādu produktu un preču cenas, liecina Dienas veiktais cenu monitorings. Vairāku preču cenas kopš pērna gada decembra nav mainītas vai arī pieaugušas par PVN likmes paaugstināšanas tiesu - pāris santīmiem.

Savukārt vairāk sadārdzinājies veļas pulveris, bērnu autiņbiksītes, piena produkti, saldumi, kā arī benzīns. Pārtiku un degvielu galvenokārt sadārdzināja izejvielas cenas paaugstināšanās pasaulē, kas būs viens no noteicošākajiem faktoriem tālākām cenu izmaiņām.

PVN pamatlikme no gada sākuma paaugstināta no 21% līdz 22%, bet samazinātā likme, ko piemēro arī medikamentiem, - no 10% līdz 12%. No Dienas aplūkotajiem medikamentiem cena paaugstināta Ibumetin, taču ne vairāk kā par PVN likmes kāpuma tiesu.

Latvijas lielāko aptieku ķēžu apvienojošās Aptieku attīstības biedrības vadītāja Inga Zemdega-Grāpe laikrakstam sacīja, ka līdz šim aptiekas nav paspējušas katrai precei nomainīt cenu zīmi, tāpēc vairums zāļu, iespējams, tiek tirgotas par veco cenu, PVN kāpumu sedzot no savas kabatas. Pilnīgu ainu par PVN likmes paaugstināšanas ietekmi uz medikamentu cenām aptiekās varēs manīt pēc diviem mēnešiem.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Piena iepirkuma cena jūlijā ir saglabājusies jūnija līmenī – 175.61 Ls/t, liecina Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija.

Tiesa, šogad vidējā piena iepirkuma cena ir par 57% augstāka nekā attiecīgajā 2009.gada periodā.

Piena iepirkuma apjoms jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir par 3% lielāks, bet, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, iepirktais piena daudzums ir pieaudzis par 9%.

«Tā kā piena produktiem galvenais cenu ietekmējošais faktors ir piena kā izejvielas cena, jo vidēji tā veido 70% no produkta vērtības, tad piena produktu cenas veikalu plauktos ir vistiešākajā veidā atkarīgas no izejvielas cenas. Savukārt, piena kā izejvielas cenu ļoti lielā mērā «regulē» industriālo produktu cenas pasaules tirgū. Pagājušājā gadā, līdz ar industriālo produktu strauju cenu kritumu, kritās arī piena iepirkuma cenas un piena pārstrādes uzņēmumi samazināja arī gatavo piena produktu cenas. Kopš pagājušā gada oktobra piena kā izejvielas cena atkal ir pakāpeniski cēlusies, savukārt, piena pārstrādes uzņēmumi savai produkcijai cenu pacēlumu atlika, sakarā ar Latvijas iedzīvotāju zemo pirktspēju,» komentē LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Cilvēku ieradumi mainās, un, šobrīd gan gatavojot mājās, gan ieturot maltīti restorānā, daudzi cilvēki dod priekšroku un novērtē dabīgas pašmāju izejvielas. Taču kopš maija izejvielu cenas strauji aug, un līdz pat šim brīdim kāpums turpinās, tostarp arī vietējam produktu klāstam. Vairums restorānu sadarbojas ar Latvijas ražotājiem, izvēloties atbalstīt vietējo produkciju.

Visciešākā sadarbība un lielākie vietējo ražotāju apjomi ir dārzeņu, gaļas, piena un dzērienu produktu grupās. Lai gan sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi vēl mēģina saglabāt nemainīgas cenas gala patērētajam, ja situācija neuzlabosies, cenu kāpums diemžēl ir neizbēgams un var nākties meklēt alternatīvas – vietējos ražotājus aizstājot ar ārvalstu piegādātājiem.

Pirms pāris gadiem vietējā konditorejā bija pieprasījums pēc augu taukiem, un bija pieņemami izmantot lētākas izejvielas, piemēram, margarīnu. Šobrīd, sekojot pieprasījumam un turot kvalitātes latiņu, arī ēdinātāji izvēlas kvalitatīvas, dabīgas sastāvdaļas, neaizvietojot tās ar augu taukiem vai kādām mākslīgām izejvielām. Mūsu konditorejās no atvēršanas brīža esam izmantojuši tikai dabīgas izejvielas, līdz ar to ļoti jūtam, kā aug cenas – salīdzinājumam ar pagājušā gada septembri saldajam krējumam un sviestam vairāk nekā divas reizes.

Ražotāji labprāt iegādātos augļus, ogas, dārzeņus un meža veltes no vietējiem zemniekiem vien, diemžēl tie ne vienmēr spēj nodrošināt produkciju nepieciešamajā laikā, apjomā un par labāko cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Puratos Latvia ir Puratos grupas uzņēmums augļu un ogu piedevu ražošanai maizniekiem, konditoriem, jogurta un saldējuma ražotājiem; Latvijā tas izgatavo arī Pūre ievārījumus. «Esam gatavi iegādāties visu, ko vietējie ražotāji un piegādātāji var piedāvāt par labāko cenu un kvalitāti. Tajā pašā laikā šis piedāvājums nedrīkst būt sliktāks par to, ko varam nopirkt citās valstīs, jo klientiem Beļģijā vai Itālijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā. Svarīga ir garša, kvalitāte un cena,» teic Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

«Sākumā rēķinājāmies, ka pirmie gadi būs ļoti neparedzami un grūti. Pārstrādei sākotnēji apjomus izvēlējamies piesardzīgi un apdomīgi. Patlaban mūsu apjomam ar vietējo ražu pietiek, maksimāli daudz audzējam paši. Ir izejvielas, kuras gan cenas, gan loģistikas ziņā ir izdevīgāk iepirkt no kaimiņvalstīm. Citās augu kultūras nozarēs tās mums ir priekšā. Mūsu produktos aptuveni 90% ir Latvijas izejvielas un 10% – kaimiņvalstu,» atklāj SIA Keefa (ražo biezeņus Simply Food) valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Strādājot bioloģiskās lauksaimniecības jomā, liela ietekme ir laika apstākļiem, no tiem ir atkarīga ražas kvalitāte un apjoms. Ražotājam vienmēr ir jādomā vairāki soļi uz priekšu – kas notiks, ja kāds audzētājs laika apstākļu dēļ nevarēs nodrošināt plānoto apjomu. «Tas nedrīkst būt par iemeslu tirgus neapgūšanai. Lai šādi nenotiktu, ražotājam ir jādomā par pārstrādāto izejvielu uzglabāšanu un jābūt rezervēm,» pauž R. Cešeiko.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu,* kurā norādīts uz riskiem vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. Vai mēs kā valsts esam darījuši visu iespējamo, lai mazinātu savus atkritumu kalnus, un vai ar pašreizējiem mērķiem spēsim panākt, ka atkritumi tiek ne tikai sašķiroti, bet arī pārstrādāti?

Šī joma diemžēl ir atstāta novārtā. Tā vietā, lai vecinātu investīcijas pārstrādes attīstībā, galvenokārt tās tiek virzītas turpat, kur nonāk lielākā daļa nepārstrādāto atkritumu – tas ir atkritumu poligonos.

Pārstrādes infrastruktūras vietā – daudzmiljonu atkritumu poligoni

Jau 2025. gadā Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm būs jāsagatavo 55% sadzīves atkritumu atkalizmantošanai un pārstrādei, kā arī jāpārstrādā 65% iepakojuma. Savukārt 2035. gadā atkritumu poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas datu un rīcībpolitiku analīzi, EK uzskata, ka Latvijai pastāv risks šos mērķrādītājus nesasniegt. Salīdzinot situāciju Latvijā, Baltijas valstīs un citur Eiropā, kopumā izskatāmies salīdzinoši labi – politiskā līmenī ir radīts saprotams, taču vēl gana uzlabojams normatīvo aktu kopums, kam jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. Bet praksē atduramies pret pamatīgu problēmu: proti, lielākā daļa – 70% vai pat 80% – Eiropas naudas tiek novirzīta atkritumu poligonu attīstībai, atstājot novārtā šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru.

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Vai protat atšķirt karotītes? Šķiet, šāda spēle pārskatāmā nākotnē varētu tikt piedāvāta Latvijas patērētājiem, tādējādi ļaujot viņiem noskaidrot savas modrības līmeni, pērkot dažādus pārtikas produktus. Kā zināms, jau vairākus gadus Latvijā ir ieviests Zaļās karotītes simbols, kuru uz saviem izstrādājumiem brīvprātīgā kārtā ir tiesības attēlot tiem ražotājiem, kuri vismaz 75% apmērā izmanto vietējās izejvielas. Cik lielā mērā šis Zaļās karotītes zīmols ir veiksmīgs – tas ir cits jautājums. Tomēr tā ideja pilnībā ir skaidra. Savukārt nedaudz mulsinoša ir pašreizējā iecere, teiksim tā, palielināt karotīšu klāstu.

Problēma slēpjas faktā, ka daļai pārtikas produktu, kas itin veiksmīgi tiek ražoti Latvijā, vietējās izejvielas nepieciešamajā apjomā nemaz nav iespējams izmantot. Nu, nav iespējams mūsu valstī izaudzēt, piemēram, kafijas pupiņas un citas tamlīdzīgas lietas. Toties ir vēlme norādīt, ka produkti, kuru izejvielas galvenokārt tiek importētas, arī tiek izgatavoti Latvijā. Un to ir paredzēts darīt, šāda veida produktiem piešķirot Sarkano karotīti. Un te jau jārēķinās ar vienu otru problēmu... Pirmkārt, Latvijas iedzīvotājiem tradicionāli ir paticis pirkt vietējās izcelsmes pārtiku, kas ir ražota no vietējos laukos izaudzētas lauksaimnieciskās produkcijas. Tā tas vienkārši ir! Dažu labu reizi ievestās izejvielas nav pat par mata tiesu nekvalitatīvākas par vietējām, bet mūsu patērētājiem tas nav diez ko svarīgi. Savukārt bāšana acīs, ka konkrētais produkts gan ir ražots Latvijā, taču daudzas sastāvdaļas, kas bija vajadzīgas tā pagatavošanai, nācās ievest, var izraisīt pat pretēju efektu. Otrkārt, jārēķinās, ka, manipulējot ar dažādu krāsu karotītēm, vismaz sākotnēji var iznākt tāda kā patērētāju maldināšana. Proti, ieejot veikalā un ieraugot, ka uz plauktā novietotas preces ir karotītes simbols, pircējs var nospriest, ka tās ir pagatavotas no vietējām izejvielām, nepievēršot uzmanību karotes krāsai. Treškārt, nevar izslēgt iespēju, ka pircējiem vienkārši sāks jukt, kura karotīte ko īsti apzīmē, un arī tas nebūtu labvēlīgs aspekts.

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Ķīnai jātiek galā ar savām kokvilnas grēdām; gaidāma šīs izejvielas cenas samazināšanās , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējie vismaz 12 mēneši cenu dinamikas ziņā ir bijuši ļoti smagnēji vairākām pasaules izejvielām.

Dažādu faktoru kopums pat izraisījis lielākās daļas to cenu samazināšanos. Izņēmums šajā ziņā nav arī kokvilnas tirgus, kur, piemēram, ASV preču biržās šīs izejvielas nākotnes piegāžu kontraktu cena gada laikā ir sarukusi aptuveni par ceturto daļu.

Aktuāla pārprodukcija

Šajā tirgū var vilkt zināmas paralēles ar notikumiem naftas tirgū, kas arī dzīvo resursa pārprodukcijas apstākļos.

Pasaules galvenajos kokvilnas audzēšanas reģionos ir ļoti laba raža, bet pieprasījuma izaugsme nav tika liela, kā dažiem gribētos. Pieejamā informācija liecina, ka kokvilnas rekordraža, visticamāk, tiks novākta gan ASV Teksasas štatā, gan Indijā. Indijas sakarā tiek prognozēts, ka nākamgad šī valsts pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem pārspēs Ķīnu un kļūs par lielāko kokvilnas ražotāju pasaulē.

Lopbarības izmaksām paaugstinājums tuvākā laikā nedraud, apgalvo lielie kombinētās lopbarības ražotāji. Barības segmentā tiek solīts pat neliels kritums.

Graudu ražas bija samērā labas, to cenas, salīdzinot ar iepirkuma sākuma periodu, ir kritušās par 20 - 30 Ls tonnā. Taču kopumā tās nenoslīdot zem 100 - 110 Ls tonnā.

Ražojot kombinēto lopbarību, tiek izmantoti vietējie graudi, pārējās izejvielas un piedevas importējot. «Lai uzskaitītu visas valstis, no kurām kaut kādas izejvielas iepērk, vajadzētu nolasīt vai visu globusu,» nosmaida a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Tā kā graudus un citas izejvielas lielražotāji iepērk vairākiem mēnešiem uz priekšu, solītā cenu necelšana attiecas vismaz uz nākamā gada sākumu. Vienlaikus gan aptaujātie, runājot par cenu politiku, bažīgi bilst, ka lopbarības cenas ir cieši saistītas ar pasaules tirgus svārstībām. Tomēr, kā skaidro SIA Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca komercdirektore Ināra Osipova, jau 2 mēnešus sojas spraukumiem cenas ir stabilas, bet kukurūzai un saulespuķu spraukumiem pat par dažiem procentiem kritušās.

Lietuvā veidojas nelegāli tabakas apstrādes uzņēmumi, kas, domājams, piegādā tabaku fabrikām visā Eiropā, ceturtdien paziņojis Lietuvas Muitas krimināldienests (MKT).

«Izveidojusies draudīga situācija - Lietuva ir teju vienīgā no tuvākā reģiona valstīm, kur izejvielas tabakas izstrādājumu izgatavošanai netiek uzskatītas par akcīzes preci, tādēļ mūsu valstī tiek ievesti milzīgi neapstrādātas tabakas apjomi. Mums ir aizdomas, ka apstrādātas izejvielas vēlāk tiek piegādātas nelegālām tabakas fabrikām visā Eiropā,» norādījis šā dienesta direktors Mants Kaušils.

Pagājušajā nedēļā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki Alītas rūpniecības rajonā atklāja tabakas noliktavu ar apstrādes iekārtām un 80 tonnām tabakas aptuveni 6,7 miljonu eiro vērtībā, no kurām 10 tonnas jau bija apstrādātas, iesaiņotas un sagatavotas izvešanai. Lēsts, ka šāda tabakas daudzuma pietiek, lai saražotu četrarpus miljonus paciņu cigarešu, kuru vērtība būtu vismaz divas reizes lielāka.

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Dažkārt, tiekoties ar esošiem vai potenciāliem investoriem un pamatojot, cik svarīga ir pārdomāti izvēlēta aktīvu klašu struktūra (asset allocation), lai sasniegtu ieguldījumu portfeļa ilgtermiņa ienesīguma mērķus, nav obligāti jāizmanto tādi tehniski termini kā ienesīgumu korelācija, standartnovirze vai dispersija. Vienkāršāk ir izmantot viegli uztveramus zīmējumus. Praksē mēdzam izmantot divus šādus attēlus.

Dažādu aktīvu klašu ienesīguma tabula

Pirmais attēls ir vēl viens veids, kā papildus jau tradicionālajām ienesīguma izmaiņu līknēm, attēlot dažādu instrumentu vai aktīvu klašu vēsturiskos rezultātus. Izcelt to, cik sajaukti un neprognozējami faktiskie ienesīgumi sakārtojas viena gada laikā, arī ir viens no šī attēla mērķiem. Tas, ka viens gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgāks kādai aktīvu klasei, nenozīmē, ka nākamais gads būs tikpat veiksmīgs. Iepriekšējā gada aktīvu klases investīciju rezultāts neļauj droši prognozēt nākamā perioda ne relatīvo, ne arī absolūto rezultātu. Nav tādas sistēmas, kas ļautu pilnīgi droši noteikt, kuras krāsas klucītis būs, piemēram, augšējā pozīcijā 2014.gada ailē (starp 1.attēlā minētājām aktīvu klasēm, attīstīto valstu akcijām būtu jābūt pirmajā vietā saskaņā ar SEB prognozi SEB Investment Outlook 2014.gada marta izdevumā).

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Jau Covid-19 pandēmija parādīja, cik viegli ir pārraujamas loģistikas ķēdes, un tādējādi radās līdz tam nepieredzēta situācija, kuru labi saprata PSRS laikos, – deficīts. Piemēram, uzņēmējam Latvijā sava produkta ražošanai nepieciešami 10 komponenti, bet izrādās, ka viena trūkst, tādēļ ražošana ir apturēta, gatavo izstrādājumu piegāde nenotiek, tirgū rodas deficīts. Protams, šāda situācija visskaļāk tika atspoguļota auto industrijā saistībā ar mikroprocesoru deficītu. To, ka šāda situācija perspektīvā nav pieļaujama, ļoti labi saprot Eiropas Savienība, kura jau pērn savā ziņojumā uzskaitīja 137 produktus (izejvielas), no kuru esamības – piegādēm no ārvalstīm – ir atkarīga būtībā visa Eiropa. Un ir jau pirmie projekti par mikroprocesoru ražotnēm Eiropā, lai tādējādi samazinātu ne tikai autoindustrijas, bet arī citu sfēru atkarību no šo svarīgo komponentu piegādēm no Āzijas.

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 miljonam eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans informē: «Lielākā daļa «Forevers» gaļas produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū. Līdz ar jaunu uzņēmuma veikalu atvēršanu, pieaug arī nepieciešamība palielināt saražotās produkcijas apjomu. Ražotnes modernizācija un jaunu iekārtu ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai optimizētu ražošanas procesus. Lai arī šobrīd vairāk koncentrējamies uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, jau šobrīd domājam eksporta virzienā, kas ļaus uzņēmumam attīstīties un audzēt vēl lielāku pircēju loku. Jaunās iekārtas daļēji nomainīs esošās, kā arī tiks iegādāts papildu ražotnes aprīkojums ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un jaudu. Tāpat, kāpinot saražotās produkcijas apjomus un automatizējot ražošanas procesus tur, kur tas ir iespējams, vienlaikus nesamazinot roku darbu, plānojam nodrošināt augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.»

Portāls db.lv šajā reizē viesojas Jelgavā, Latvijas ekoloģisko sadzīves tīrīšanas līdzekļu izgatavotāja SIA Purenn ražotnē.

«Doma par šāda uzņēmuma veidošanu prātā virmoja jau sen, kad vēl braucām uz starptautiskām izstādēm, jo tad redzi, kas tirgū ir pieejams un kas nav, un redzi produktu caur savu prizmu. Šī doma tika vairākus gadus auklēta,» stāsta kompānijas īpašniece Agate Kanča.

Kompānija tirgū startēja ar 20 produktiem, bet patlaban izgatavo aptuveni 30 produktu veidus. Pircēji visvairāk iecienījuši trauku mazgājamos līdzekļus, universālos virsmu tīrītājus, vannasistabas tīrītājus, poda tīrītājus un lamināta grīdas mazgājamos līdzekļus.

Uzņēmums drīzumā plāno tirgū laist vairākus jaunus produktus, piemēram, nākamā gada sākumā, paredzēts tīrīšanas līdzeklis mēbelēm un paklājiem.

Pērn ieviestā Bordo karotīte izvērtusies par legālu vietējo ražotāju protekcionismu, savukārt divu karotīšu - Zaļās un Bordo - līdzās pastāvēšana pircējiem galvu nejaucot, jo katrai no tām ir sava nozīme, norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Neatkarīgi no tā, ar kādu karotīti produkts marķēts, kvalitāte pārsniedz noteiktos standartus, pārstrāde ir izsekojama, kā arī produkts nesatur neko no ģenētiski modificētiem organismiem. Produktiem jābūt ražotiem Latvijā, bet atšķirība ir izejvielu proporcijās. Zaļās karotītes sastāvā 75% jābūt vietējām izejvielām, bet Bordo pieļauj arī ievestās izejvielas,» sacīja Šure.

Jautāta, kāpēc nevar atstāt tikai vienu - Bordo - «karotīti» un nejaukt galvu ne pircējiem, ne ražotājiem, Šure atbildēja noraidoši.

«Jau vēsturiski Zaļā karotīte asociējas ar to, ka šo produktu ražošanā ir izmantotas tikai vietējās izejvielas. Tā tas arī ir, jo līdz šim neviens ārzemju ražotājs Zaļo karotīti nav ieguvis, lai gan teorētiski to varētu. Savukārt Bordo karotīte ir paredzēta uzņēmumiem, kuri izejvielas ieved, tādēļ nebūtu pareizi šo uzņēmumu produkciju palikt zem Zaļās kvalitātes zīmes. Tagad sistēma ir daudz skaidrāka,» sacīja uzņēmēja.