Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

"Prioritāte šogad, tāpat kā pērn būs ceļi ar lielāko satiksmes intensitāti – valsts galvenie un reģionālie autoceļi. Darbi notiks apmēram tādā pašā apjomā kā pērn, atšķirība būs finansējuma avotos, šogad vairs tikai sešos objektos darbi tiks līdzfinansēti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem," saka VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

J. Lange arī norādīja, ka līdzekļi, kas tiks ietaupīti uz ziemas uzturēšanas darbu rēķina, ņemot vērā silto ziemu, tiks novirzīti vietējo grants seguma autoceļu vasaras uzturēšanas darbiem.

Būvdarbi plānoti tai skaitā uz 42 tiltiem, no kuriem 30 būs jauni objekti, bet 12 – pārejošie objekti no 2019. gada. 13 tilti tiks pārbūvēti, bet četri tilti – izbūvēti no jauna.

Darbi šogad noritēs arī uz desmit pārvadiem Vidzemes šosejas Sēnītes mezglā. Būvdarbus uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm posmā no Garkalnes līdz Sēnītei (25,50.-39,40. km) un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju (0,00.-1,65. km) plānots pilnībā pabeigt līdz šā gada novembrim.

Lielākie būvdarbi 2020. gadā notiks šādos autoceļu posmos:

· A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas rob. (Veclaicene) abas brauktuves un A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka), pārejošais objekts no 2019. gada

· A10 Rīga - Ventspils, abas brauktuves un nobrauktuves uz A5 km 13.41.- 19.25., pārejošais objekts no 2019. gada

· P35 Gulbene - Balvi – Viļaka km 2.14.-12.68., pārejošais objekts no 2019. gada

· P30 Cēsis - Vecpiebalga – Madona km 49.06.-61.13., pārejošais objekts no 2019. gada

· P95 Jelgava - Tērvete - Lietuvas robeža (Žagare) km 28.36.- 43.55., pārejošais objekts no 2019. gada

· P108 Ventspils - Kuldīga – Saldus km 3.93.- 24.86., pārejošais objekts no 2019. gada

2020. gadā plānots izsludināt pārbūves darbu projektēšanu šādos ceļu posmos

· P34 Sinole - Zeltiņi - Silakrogs ( Gaujā noslīdenis) km 0,11.-0,37.

· A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Patarnieki) km 51,30.-56,70.

· A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) km 6,98.- 21,77.

· A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) abas brauktuves km 35,50.- 40,85.

· A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas rob. (Veclaicene) abas brauktuves km 39,40.-46,10.

· P14 Umurga - Cēsis – Līvi km 21,99.-34,92.

· P35 Gulbene – Balvi – Viļaka – Krievijas robeža (Vientuļi) km 17,59 - 32,44

Valsts autoceļu tīkla būvniecības objektos veiktās kvalitātes pārbaudes un testi, parāda, ka būvdarbu kvalitāte gadu no gada uzlabojas, tomēr atsevišķas neatbilstības tiek konstatētas, informē "Latvijas Valsts ceļi". Ceļu laboratorija 2019. gadā kopumā ir ņēmusi 2876 paraugus un veikusi 11 002 testus, veicot mērījumus uz 6 780 km valsts autoceļu.

"Kvalitātes pārbaudes rāda ka esam uz pareizā ceļa un būvniekos nostiprinās pārliecība, ka nekvalitatīvi strādāt nav izdevīgi. To ir sapratuši arī materiālu ražotāji. 2019. gada sezonā ceļu būvdarbos izmantoto minerālmateriālu pārbaudes liecina par ievērojamu uzlabojumu no karjeriem piegādāto materiālu kvalitātei," stāsta "Latvijas Valsts ceļi" būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš.

"Savukārt "Latvijas Valsts ceļi" ceļu laboratorijas grunts penetrācijas radara iespējas ļauj labāk novērtēt izbūvētā asfaltbetona seguma kvalitāti. Tas ļauj gan pasūtītāja gala pārbaudēs precīzi noteikt, vai un kur ir kvalitātes svārstības, gan arī dod informāciju izpildītājiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem darbu veikšanas tehnoloģijā," skaidro G. Alberiņš.

Šobrīd ir novērtēti 53 objekti, kuros 2019. gadā pabeigti darbi. Septiņos objektos piemērots cenu samazinājums kopumā 15 881 eiro apmērā, kā arī piemēroti 32 līgumsodi kopumā par 47 651 eiro.

Būvdarbu kvalitātes garantijas termiņš pagarināts diviem līgumiem nepietiekama asfaltbetona sablīvējuma dēļ: Ventas tilta atjaunošana (P123) un autoceļš Jelgava – Iecava (P93) (3.27 – 8.94 km). Būvniekiem būs jāveic pārbūve autoceļa Augšlīgatne – Skrīveri (P32) posmā 61.27 – 71.27 km, apmēram 660 joslas kilometros, saistībā ar neatbilstoša poru satura asfaltbetonu dilumkārtā.

Būvnieki veica pārbūvi sekojošos 2018. gadā pabeigtajos objektos:

• Autoceļa Krāslava -Preiļi-Madona (P62) posmā no 44,15.-57,54. km. Būvnieks SIA "YIT Infra Latvija"

• Autoceļa Krāslava-Izvalta-Šķeltova-Aglona (V636) posmā no 0,567. -1,143. km. Būvnieks AS "Panevežio keliai"

• Autoceļa Pelēči-Aizkalne-Korsikova (V748) posmā no 7,5.-13,09 km. Būvnieks AS "Panevežio keliai"

2020. gada sākumā 72% valsts galveno autoceļu bija labā un ļoti labā stāvoklī, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, līdzās sociālajiem tīkliem un informatīvajam tālrunim VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pievienojis jaunu komunikācijas kanālu – aplikāciju "Waze", ar kuras palīdzību turpmāk varēs informēt par notiekošo uz valsts autoceļiem, kā arī redzēt aktuālāko informāciju.

Tā kā LAU apstrādā ziņojumus, kas atbilst autoceļu uzturēšanas darbu specifikai, iesniedzot ziņojumu aplikācijā "Waze", svarīgi norādīt konkrētu bīstamības tēmu jeb apakšsadaļu. Pašlaik "Waze" piedāvā trīs bīstamības sadaļas, no kurām katrai ir savas apakšsadaļas. Ziņojumu apakšsadaļas, kuras izvērtē LAU, ir sekojošas: uz ceļa: šķērslis, bedre, sabraukts dzīvnieks; ceļa malā: pazudusi ceļazīme; laika apstākļi: ledus, plūdi.

Informācijai, kas tiks iesniegta "Waze", sekos līdzi LAU Klientu atbalsta dienests un VAS "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centrs, bet tālāk šī informācija tiks nodota atbildīgajām struktūrvienībām iesniegtās informācijas pārbaudei. Ja nepieciešams, pēc autoceļu apsekošanas tiks uzsākts darbs pie neatbilstību novēršanas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un termiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpilī atklāts pārbūvētais tilts pār Bikstupi. Tilts atrodas uz vietējā autoceļa Annenieki-Jaunpils (V1457) un tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts visā valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Tilts ir izbūvēts vēsturiskajā vietā, līdzās Jaunpils pilij, un tā konstrukcija un ārējais izskats ir izvēlēts atbilstošs šai vietai. Šādas konstrukcijas tilts, protams, izmaksā dārgāk, nekā vienkārša dzelzsbetona plātne, taču tam klāt nāk pievienotā vērtība, ko tas nes apkārtnei kā inženiertehniska būve,» sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Tilta būvdarbu ietvaros pilnībā tika nojaukts vecais pagājušā gadsimta 60.gados izbūvētais un savu laiku nokalpojušais tilts, kas bija vienkārša dzelzsbetona plātne. Tiltam ir izbūvēti jauni krasta balsti, pāļi, līmētas koka sijas un dzelzsbetona plātne. Koka sijas ar dzelzsbetona plātni ir sajūgtas vienotā konstrukcijā. Valsts autoceļu tīklā tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts. Sijas izgatavotas no Sibīrijas lapegles, kas ir izturīgākais un piemērotākais koks šādām konstrukcijām un ceļu uz Jaunpili mērojis no Čukotkas Krievijas Tālajos austrumos. Drošības barjeras ir metāla un koka apvienojums un nākušas no Itālijas. Mūsu pašu kalēju izgatavotas ir norobežojošās metāla ķēdes pie akmens stabiem tilta pieejās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada dome, VAS "Latvijas Valsts ceļi" un Rīgas domes pārstāvji vienojušies par kopīgu plānu ceļa projektēšanas un izbūves finansēšanai, lai izveidotu trūkstošo Dzelzavas ielas Rīgā un autoceļa P4 Stopiņu novadā savienojumu.

Interesi par iespējām atbalstīt ceļa projektu izrāda arī uzņēmēji.

Konkrētais Dzelzavas ielas posms ir svarīgs, ņemot vērā straujo satiksmes intensitātes pieaugumu ap Augusta Deglava un Lubānas ielu rotācijas apli saistībā ar lielu uzņēmumu, ka piemēram, "Rimi", "Ikea", "Depo", "Lidl", tirdzniecības centra "Sāga" un citu noliktavu, biroju un loģistikas ēku attīstību un strauju izaugsmi.

"Mums visiem kopīgi ir jādomā par nākotnes risinājumiem, un šis ir racionāls, reāli īstenojams projekts. Ja Dzelzavas ielas projektam ir atbalstošās puses - Rīgas dome, Stopiņu novada pašvaldība un uzņēmēji, kuri ir gatavi sakārtot teritoriju, katram paveicot nepieciešamo darbu daļu, redzu, ka projektu izdosies īstenot un darbus paveikt trīs gadu perspektīvā," norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis, uzsverot, ka šis ir pietiekami labs risinājums, kas ļaus attīstīties uzņēmējiem un labāk pārvietoties iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlaižu veikalu kompleksa VIA JURMALA Outlet Village būvniecības ietvaros plānots uzstādīt reklāmas iekārtu, kas būs 380 metrus gara, 3,2 metrus augsta un kā aizsargsiena atdalīs iepirkšanās centru no šosejas Rīga - Jūrmala.

Ideja «atdzīvināt» ar reklāmu aizsargmūri gar šoseju pieder projekta galvenajam arhitektam Andrim Bērziņam.

«Domāju, ka nevienam no Eiropas autletiem nav iespēju izveidot iespaidīgu mākslas objektu 20 metru attālumā no lielceļa, pa kuru gadā pārvietojas 13 miljoni automašīnu. Pastāv viedoklis, ka nav iespējams pamanīt detaļas uz plakāta, kas stāv paralēli ceļam, braucot ar ātrumu 90 km stundā, bet mūsu gadījumā tam nav nozīmes. Iedomājieties piecus metrus lielu, melnu PUMA kaķi vai ļoti pazīstamo LEVI’S logotipu, kura platība ir 18 m². Mēneša laikā šosejas «pastāvīgie apmeklētāji» varēs atcerēties visus jaunā tirdzniecības centra zīmolus,» komentē A.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28. martam bijusi par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15. līdz 28. februārim, liecina "Latvijas Valsts ceļi" dati.

Savukārt satiksmes intensitātes kritums, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo laika posmu no 15. līdz 18.martam, ir 19%.

Vislielākais satiksmes intensitātes kritums – par 87%, ir bijis uz Jelgavas šosejas posmā Eleja – Lietuvas robeža. Uz robežas ar Lietuvu patlaban ir atjaunota robežkontrole. 43% satiksmes intensitātes kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz Valkai, arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Vienīgais galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir Tallinas šoseja pie Ādažiem.

Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir korelējušas arī ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm (sk.grafiku).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Starp lielākajām Latvijas pilsētām plāno veidot ātrgaitas ceļus

Žanete Hāka, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) un VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) eksperti patlaban kopīgi strādā pie stratēģijas, kas palīdzētu plānot valsts autoceļa tīkla attīstību ilgtermiņā, informē SM.

"Līdz šim Latvijas autoceļu attīstība ir plānota trīs gadu nogriežņos, ņemot vērā ceļu atjaunošanai pieejamo finansējumu. Pārdomāts nākotnes skatījums ir svarīgs, lai plānotu un pamatotu nepieciešamo finansējumu ceļu attīstībai gan valsts, gan Eiropas līmenī," uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu "mugurkaulu" starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā. Lai pārvietošanās pa šiem ceļiem būtu droša, uz ātrgaitas ceļiem tiek paredzēti tikai divlīmeņu pieslēgumi un pārvadi, kā arī paralēlo ceļu tīkls. Paralēli ātrgaitas autoceļu infrastruktūrai plānots izveidot komunikāciju koridorus, kas palīdzētu nodrošināt dažāda veida intelektisko transporta sistēmu aprīkojuma un 5G infrastruktūras izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijas valsts mežu ieguldījumi meža infrastruktūrā šogad sasniedz 37,4 miljonus eiro

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotājs AS "Latvijas valsts meži" šogad deviņos mēnešos meža infrastruktūrā - meža autoceļu būvniecībā, meliorācijas sistēmu atjaunošanā un tiltu būvniecībā - ieguldījis 37,4 miljonus eiro, pastāstīja kompānijas komunikācijas speciālists Ainārs Sedlenieks.

Viņš arī atzina, ka, pateicoties veiktajām investīcijām meža autoceļu atjaunošanā un būvniecībā, rudens lietavas nav apturējušas koksnes piegādes "Latvijas valsts mežu" klientiem. Pēc Sedlenieka skaidrotā, meža autoceļi būvēti tā, lai primāri nodrošinātu koksnes transportēšanas funkciju. "Smagajiem kravas transportlīdzekļiem maksimālais braukšanas ātrums meža autoceļos nedrīkst pārsniegt 30 kilometrus stundā. Braukšanas laikā ikvienam to lietotājam jāņem vērā ceļa parametrus, pārredzamību, ceļa stāvokli, transportlīdzekļa kravas īpatnības, kokmateriālu krautuvju izvietojumu un meteoroloģiskos apstākļus," viņš uzsvēra.

Vienlaikus kompānijā atzina, ka šogad novembra sākums bija otrs mitrākais mēnesis klimatisko novērojumu vēsturē, tādējādi atsevišķi mežu ceļa posmi salīdzinoši siltajos un mitrajos laika apstākļos var būt applūduši, kā arī var veidoties izskalojumi. "Latvijas valsts mežu" pārstāvji norādīja, ka ilgstoša lietus laikā grants ceļi pārmitrinās, zaudē nestspēju un uz tiem intensīvāk veidojas bedres, ceļi kļūst grūti izbraucami. Tieši lietus un mitrums apgrūtina autoceļu uzturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Satiksmes intensitāte uz ceļiem sasniegusi augstākos rādītājus 10 gadu laikā

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte Latvijas galveno autoceļu tīklā 2019. gadā pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru.

Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt, un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Visblīvākā satiksme koncentrējas uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.

Kā arī par 16% pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) (A11), kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru 2019. gadā bija 3249 autotransporta vienības.

2019. gadā uz Rīgas apvedceļa visvairāk jeb par 23,9% satiksmes intensitāte ir palielinājusies autoceļa Baltezers – Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga – Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka – Ogre (P5).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot pirmo velo ielas pilotprojekta īstenošanu Latvijā, Siguldā, Pils ielas posmā no Ausekļa līdz Raiņa ielai uz esošā seguma uzsākti horizontālo ceļa apzīmējumu uzklāšanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Plānots, ka darbi noslēgsies jūnija sākumā, tiem turpinoties Pulkveža Brieža ielas posmā, kur tiks izveidotas velo joslas, un Rožu ielā, kur tiks izveidoti satiksmes mierināšanas elementi drošākai satiksmes organizācijai.

Pērn vasarā VAS "Latvijas Valsts ceļi" saskaņoja izmaiņas satiksmes organizācijai Pils ielā Siguldā, kurā prioritāri pa brauktuvi varēs pārvietoties velosipēdu, nevis automašīnu vadītāji. Šajā posmā tiks uzkrāsotas arī piktogrammas un izvietoti informatīvi plakāti, lai skaidrotu satiksmes organizāciju un mudinātu satiksmes dalībniekus mainīt savus pārvietošanās ieradumus, veicinot drošu pilsētvidi.

Siguldas novada pašvaldība norāda, ka ņemot vērā to, ka Siguldā ir Latvijā augstākais velo satiksmes infrastruktūras īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem – 2,7 kilometri – Siguldas galvenajā ielā šī infrastruktūra iztrūka un tai bija jāmeklē inovatīvi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Divu platumu sliežu ceļu vienlaicīga koordinēšana nav neiespējamā misija

Lelde Petrāne, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot «Rail Baltica» projektu, Baltijā, tostarp arī Latvijā tiks savienoti divu platumu sliežu ceļi – Baltijā esošais 1520 mm sliežu ceļš ar pārējās Eiropas 1435 mm sliežu ceļu.

Baltijas valstis nav pirmais gadījums, kad tiek savienoti divu platumu sliežu ceļi. Spānijā šāds risinājums darbojas jau vairākus desmitus gadu, un tas ir bijis veiksmīgs, VAS «Latvijas dzelzceļš» konferencē «Globālās transporta kustības izaicinājumi» sacīja Spānijas uzņēmuma ADIF starptautisko attiecību direktora vietnieks Hoakins Himenezs Otero. Pat ja šāda divu platumu savienošana šķiet ļoti sarežģīta, to ir iespējams izdarīt, un tas dod ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

Kā piemēru viņš minēja pasažieru skaita palielināšanos, kas sākuši izmantot dzelzceļu kā galveno pārvietošanās veidu, nemaz nenojaušot, kurā brīdī brauciena laikā ir notikusi pārslēgšanās no viena platuma sliežu ceļa uz otru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica lidostas projekta daļa varētu izmaksāt 250-280 miljonus eiro

Monta Glumane, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sācies Rail Baltica būvniecības posms.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis starptautiska konkursa 1. posmu - kandidātu atlasi - ar mērķi iegūt augsti kvalificētus, iepirkuma prasībām atbilstošus būvdarbu veicējus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā «Rīga», estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.

Starptautiskais konkurss plānots divās kārtās. Pirmajā kārtā notiks kandidātu atlase, kas tiek plānota 2020. gada janvārī. Otrajā kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu būvdarbus. Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 – 280 miljonu eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā Ceļu būves firma SIA "Binders" apgrozīja 107,63 miljonus eiro, kas ir par 24,06% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

"Binders" koncerna apgrozījums palielinājies līdz 122,11 miljoniem eiro.

Pārskata gadu Ceļu būves firma SIA "Binders" noslēdza ar 6,42 miljonu eiro peļņu, bet koncerns – ar kopumā 7,82 miljonu eiro peļņu.

"Binders" koncernā ietilpst mātes uzņēmums Ceļu būves firma SIA "Binders", kā arī ceļu būves uzņēmums SIA "Limbažu ceļi", nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumi SIA "BNI", SIA "Vienības 18", SIA "Muižas 17", mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Kurināmais" un minerālo materiālu karjeru izstrādes uzņēmums SIA "Vogelberg".

2019.gads bija pēdējais, kad ceļu būvniecībā bija pieejams ES 2014 – 2020 plānošanas periodā paredzētais finansējums ceļu rekonstrukcijai un attīstībai, norāda uzņēmums. Tādējādi, pateicoties uzvarētajiem iepirkumiem A2 un A10 ceļu posmos, Ceļu būves firmai SIA "Binders" izdevies palielināt savu apjomu VAS "Latvijas Valsts ceļi" izsludinātajos iepirkumos par 63% un kopā ar aktīvu dalību pašvaldības iepirkumos un infrastruktūras objektos, pērn sasniegt rekordlielu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par 10,5 miljoniem eiro pārbūvēta Vidzemes šoseja pie Bērzkroga

Zane Atlāce - Bistere, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes šosejas 92,5. kilometrā atklāts valsts galvenā autoceļa Rīga–Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) pārbūvētais posms pie Bērzkroga (88,1.-95,2.km).

«Šis Vidzemes šosejas posms ir atjaunots ar Eiropas Savienības fondu finansējuma atbalstu. Tas ir bijis apjomīgs un sarežģīts, prieks, ka viss ir izdevies. Būvniekam atvēlētais laiks projekta realizācijai bija salīdzinoši īss un pēdējās dienas nācās strādāt ļoti saspringti,» posma atklāšanā teica LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. «Ceļš noteikti kalpos 20 gadus un vēl 20, ja vien neradīsies vajadzība šo šoseju pārbūvēt par četru joslu ceļu. Turpmāko mēnesi vēl tiks veiktas atlikušās ceļa pārbaudes, bet autobraucēji var droši pārvietoties jau šobrīd,» uzsvēra G.Alberiņš.

Būvniecības uzņēmuma AS Trev-2 Grupp vadītājs Svens Pertens, atklājot Bērzkroga posmu, norādīja, ka šis Igaunijas uzņēmumam ir pirmais lielais projekts Latvijā. «Paldies par uzticību, jo šis nebija viegls projekts ar savām īpatnībām. Brīžiem arī laikapstākļi nebija mūsu sabiedrotie. Tomēr ar kopējiem spēkiem mums izdevās. Paldies visiem iesaistītajiem un ceram, ka sadarbība ar Latviju turpināsies un veicinās valsts ekonomisko attīstību,» teica Pertens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Nerimstot protestiem un nekārtībām, ASV pilsētās izsludināta komandantstunda

LETA--AFP, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Linkaits: SM lems par KNAB aizturētā Stroda atbrīvošanu no amata

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs lems par otrdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētā LVC valdes locekļa Edgara Stroda atbrīvošanu no amata, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Kā jau iepriekš esmu teicis, Satiksmes ministrijai ir nulles tolerance pret jebkādām ar korupciju vai nesaimnieciskumu saistītām darbībām, tāpēc ministrija kā kapitāldaļu turētājs lems par Stroda atbrīvošanu no amata. Ministrija veiks pārbaudes gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar lēmumu pieņemšanu saistītos procesos, lai pārliecinātos vai šis ir bijis individuāls, vienas amatpersonas darbības veids, vai tā ir sistemātiska rīcība uzņēmumā,» pauda ministrs.

Jautāts, vai varētu pārskatīt LVC valdes darbu, Linkaits teica, ka atkarībā no pārbaužu rezultātiem, Satiksmes ministrija lems par kompānijas pārējiem valdes locekļiem.

Uz jautājumu, vai uzņēmumā ministrija jau iepriekš ir veikusi kādas pārbaudes, satiksmes ministrs skaidroja, ka šis atgadījums ir noticis tikko, tāpēc auditi vēl tiks veikti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - KNAB aizturējis Latvijas Valsts ceļu valdes locekli Strodu

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien aizturējis VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekli Edgaru Strodu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tāpat KNAB pie Stroda veicis kratīšanu.

LVC pārstāve Anna Kononova apstiprināja, ka šodien LVC bijuši KNAB darbinieki. «Par Stroda aizturēšanu nav nekādas informācijas, tas būtu jājautā KNAB,» piebilda Kononova. Viņā apliecināja, ka Strods patlaban neatrodas savā darbavietā.

KNAB skaidroja, ka biroja darbinieki šodien veic neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā ne mazāk kā 15 tiesas sankcionētas kratīšanas.

Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu ceļu būves nozarē un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu neievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs nolēmusi atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto LVC valdes locekli Edgaru Strodu, informēja ministrijā.

Lēmums pieņemts otrdien ārkārtas akcionāru sapulcē stājas spēkā ar tā pieņemšanu.

Kā skaidroja ministrijā, neuzticība Strodam izteikta, ņemot vērā KNAB veiktās darbības. SM ieskatā, KNAB norādītās aizdomas ir pārāk nopietnas un nav pieļaujama amata pienākumu turpmāka izpilde, kas apdraud uzņēmuma reputāciju un kaitē sabiedrības interesēm.

Vienlaicīgi ārkārtas akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums nekavējoties, piesaistot neatkarīgu auditoru, veikt padziļinātu pārbaudi gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar iepirkumiem saistītos procesos.

LVC darbu turpinās nodrošināt tās priekšsēdētājs Jānis Lange un valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Satiksmes ministrija jau tuvākajā laikā izsludinās konkursu uz vakanto LVC valdes locekļa amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Bijušo LVC valdes locekli Strodu atbrīvo no izolatora un aizliedz izbraukt no valsts

LETA, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šorīt no policijas izolatora atbrīvojis bijušo VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekli Edgaru Strodu un uzņēmēju Armandu Zeihmani.

Neminot personu vārdus, KNAB pastāstīja, ka abas aizturētās personas ir atbrīvotas no īslaicīgās aizturēšanas vietas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām.

Kriminālprocesā amatpersona atzīta par aizdomās turēto dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Fiziskā persona atzīta par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma pantiem par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu.

Ievērojot, ka kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana un, lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm, KNAB šobrīd plašāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu un tajā iesaistītajām personām nevar sniegt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otra VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekļa Edgara Stroda lietā aizturētā persona ir saistīta ar kādu kapitālsabiedrību, liecina rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš paziņoja, ka lietā ir aizturētas divas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tomēr to personības neatklāja. Latvijas televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka otrs aizturētais ir bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks uzņēmējs Armands Zeihmanis.

Jau ziņots, ka Zeihmanis patlaban ir apsūdzētā statusā tā dēvētajā «Daimler» kukuļošanas krimināllietā, kuru jau vairākus gadus skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Zeihmanim apsūdzība «Daimler» krimināllietā uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Zeihmanis patlaban ir amatpersona SIA «Viesnīca «Vita»". Šis uzņēmums ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra un 37% tā kapitāldaļu pieder Leonardam Tenim, kurš arī atrodas uz apsūdzēto sola tā dēvētajā «Daimler» krimināllietā, savukārt 63% - viņa sievai Vitai Zeihmanei, kura arī apsūdzēta «Daimler» lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniekiem darbs būs un valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

"Šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Pateicoties ekonomijai iepirkumos, objektu skaits, kuros šogad uzsāksies darbi, visticamāk, palielināsies. Arī gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plāna ietvaros valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā," norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

"Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids, kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti, tiktu arī uzsākti. Otrkārt, mēs sekosim līdzi tam, lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi," turpina J. Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 8. oktobri visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, informē AS Latvijas Valsts ceļi.

Posmos, kuros vasaras periodā maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 km/h, tas ir atcelts.

Iestājoties rudenīgiem, mainīgiem laika apstākļiem, šodien tiek noņemtas ceļa zīmes, kas atļauj maksimālo braukšanas ātrumu 100 km/h sekojošās vietās: uz valsts galvenā autoceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) Saulkrastu apvedceļā (km 22,10–26,00 un km 27,20–44,40) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (km 55,50–71,30 un km 74,70–81,20); uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posmā no Rīgas apvedceļa līdz atjaunotā seguma beigām (km 14,30–24,55); uz valsts galvenā autoceļa Rīga – Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (km 20,86–28,20) un posmā no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam (km 202,20–212,20); uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (km 8,0 –39,80); uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) atsevišķos posmos (km 16,97– 3,30; km 30,99–49,10 un km 73,60–94,40); uz valsts 1.šķiras autoceļa P80 Tīnūži–Koknese posmā no km 8,30 – 58,80.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) strādā pie neatkarīgo auditoru piesaistes un jau nākamnedēļ plānots izstrādāt un saskaņot ar kapitāldaļu turētāju darba uzdevumu LVC iepirkumu sistēmas padziļinātai izpētei, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Plānots, ka padziļināti tiks vērtēts viss būvdarbu plānošanas un iepirkumu process, ekspertiem būs jāizvērtē arī pēdējo gadu laikā veiktie būvdarbu iepirkumi. Izvērtējuma veikšanai jau tuvākajā laikā tiks piesaistīti neatkarīgi speciālisti.

«Esam ieinteresēti sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm, šajā gadījumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), sniedzam birojam visu pieprasīto informāciju. Izskanējušie pārmetumi, protams, iedragā uzņēmuma reputāciju, mūsu interesēs ir veicināt iespējami ātru un kvalitatīvu izmeklēšanu,» uzsvēra Lange.

Uzņēmums ir arī ieinteresēts darboties proaktīvi, lai izslēgtu visus iespējamos riskus un kliedētu aizdomas par sistēmiskajām problēmām. Visiem ceļu būvdarbu iepirkumiem, kas patlaban ir uzsākti, tiek pievērsta īpaša uzmanība no valdes puses, nepieciešamības gadījumā arī piesaistot neatkarīgos ekspertus, norādīja Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15.marta līdz 14.aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29%, bet kravas transporta - 14%.

Attiecībā pret 2019.gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91% ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža un 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.

Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei - 32%.

Jau ziņots, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru