2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. 2006. gadā 394 gadījumos par meža ugunsgrēka cēloni bija vecās zāles dedzināšana, bet 100 gadījumos ļaunprātīga dedzināšana, liecina Valsts meža dienesta sniegtā informācija.

Valsts meža dienesta 2006. gadā ir atklājis un dzēsis 1929 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 3790,56 hektāri.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. Meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 25. aprīli un turpinājās līdz 9. oktobrim. Šajā gadā tika reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits kāds jebkad valstī ir uzskaitīts – 1929 ugunsgrēki. Arī uguns skartās platības ir bijušas ievērojamas – 3790,56 hektāri. Pēdējo reizi lielākas uguns skartās meža platības tika reģistrētas 1992. gadā, kad uguns skāra 8412 hektārus. Pēdējos 15 gadus vidēji gadā meža ugunsgrēki ir skāruši 1459 ha lielas platības.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

2007.gada jūnijā Valsts meža diensts ir atklājis un dzēsis 96 meža ugunsgrēkus, kas skāruši 57,3 ha lielu platību. Saskaņā ar dienesta sniegto informāciju, pateicoties nokrišņu daudzumam pēcjāņu nedēļā, meža ugunsgrēku skaits ir salīdzinoši neliels un šonedēļ ir dzēsti 8 meža ugunsgrēki 1,3 ha lielā platībā.

No ugunsbīstamā laikposma sākuma ir dzēsti 349 meža ugunsgrēki 269 ha lielā platībā, tai skaitā mežs – 146 ha. Salīdzinot ar pagājušo gadu šie skaitļi ir četras reizes mazāki.

Visvairāk meža ugunsgrēki dzēsti Rīgas – Ogres virsmežniecībā, kur mežs dedzis 112 reizes un cietuši 122,4 ha platību, bet Dienvidlatgales virsmežniecībā attiecīgi 95 meža ugunsgrēki 53 ha platībā.

Galvenais iemesls meža ugunsgrēkiem joprojām ir cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni. 278 gadījumos tieši neuzmanība izraisījusi meža ugunsgrēkus.

Pateicoties lietainajiem laika apstākļiem ugunsbīstamības mežā nav un tuvākajā laikā arī nebūs. Taču spēkā paliek ugunsbīstamais laikposms un ar to saistītie ierobežojumi darbībām mežā.

Šogad jūnijā ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, kas ir mazākais bojā gājušo cilvēku skaits mēnesī pēdējo piecu gadu laikā, tā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopotā statistiku par ugunsgrēkiem, Db.lv informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka palīdze Inga Vetere.

Pēdējos piecos gados jūnijā ugunsgrēkos dzīvības zaudē vidēji deviņi cilvēki. Lielākais bojā gājušo skaits bija 2003.gada jūnijā, kad ugunsnelaimes prasīja 13 cilvēku dzīvības, 2004.gadā – 11, 2005.gadā – 7, bet 2006.gadā jūnijā ugunsgrēkos gāja bojā deviņi cilvēki.

Jūnijā dzēsti 818 ugunsgrēki, kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir par 23% mazāk, kad bija reģistrēti 1060 ugunsgrēki, tomēr salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem šis skaits ir samērā liels, jo 2003.gadā bija reģistrēti 763 ugunsgrēki, 2004.gadā – 627, bet 2005.gadā – 597 ugunsgrēki.

No šā gada jūnijā reģistrētajiem 818 ugunsgrēkiem 245 ir izcēlušies dzīvojamās mājās, 78 – transporta līdzekļos un transporta nozares objektos, 16 – sabiedriskās ēkās, 16 – ražošanas ēkās, 11 – jaunbūvēs, kā arī 291 reizi dega pamestas ēkas un atkritumi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu visos objektos ugunsgrēku skaits ir samazinājies, izņemot transporta līdzekļos un transporta nozares objektos ugunsgrēku skaits ir pieaudzis par 37%.

Pēc Valsts meža dienesta operatīvās informācijas līdz 7. maijam reģistrēti 428 meža ugunsgrēki, kas ir 4.6 reizes vairāk nekā analogā laikā pērn, liecina valsts meža dienesta apkoptā informācija. Šogad kopējā uguns skartā meža platība ir 375 ha (pērn tikai 29 ha), tajā skaitā 87 ha - jaunaudzes.

Tiesa, 2006. gadā šajā pašā laikā bija reģistrēti jau 839 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 1900 ha.

Pēc Valsts meža dienesta datiem 306 meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni un 84 gadījumos mežs aizdedzies no degošas sausās zāles.

Lielākais meža ugunsgrēku skaits ir Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā, kur reģistrēti jau 174 meža ugunsgrēki un kopējā uguns skartā platība ir 64.5 ha. Savukārt pēc platības visvairāk mežs ir dedzis Sēlijas virsmežniecības teritorijā – 86.9 ha (36 meža ugunsgrēki) un Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā, kur reģistrētajos 64 meža ugunsgrēkos deguši 92.4 ha. Mazāk kā desmit ugunsgrēki ir tikai Madonas virsmežniecībā - 7 meža ugunsgrēki, un neliela ir arī uguns skartā meža platība – 5.6 ha.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Valsts meža dienesta 3 virsmežniecības – Daugavpils, Rēzeknes un Rīgas-Ogres – kurās ir vissarežģītākā situācija sakarā ar meža ugunsgrēkiem, apsver iespēju savos rajonos ierosināt izsludināt ārkārtas situāciju sakarā ar uguns bīstamību mežos, norādīts Valtsts meža dienesta informācijā. Joprojām vissliktākā situācija meža ugunsgrēku ziņā ir Rīgas-Ogres virsmežniecības teritorijā, kur līdz šodienai reģistrēti apmēram 135 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību apmēram 700 hektāru, Daugavpils virsmežniecībā – reģistrēti apmēram 140 meža ugunsgrēki ar kopējo platību apmēram 250 hektāri un Rēzeknes virsmežniecībā – 45 meža ugunsgrēki, apmēram 158 hektāri. Šie ir tie rajoni, kuri vērtē situāciju par iespēju ierosināt izsludināt ārkārtas situāciju sakarā ar uguns bīstamību mežos, tas nozīmē, ka būs ierobežojumi apmeklēt mežu, kā arī varēs operatīvāk organizēt ar meža ugunsgrēku dzēšanu saistītos darbus, norādīts Valtsts meža dienesta informācijā. Patlaban jau vairs nav rajonu, kurā nebūtu izcēlušies meža ugunsgrēki un līdz šodienai Valsts meža dienests kopumā jau reģistrējis vairāk kā 550 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību ap 1500 hektāriem. Gandrīz visu šo meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir aizdedzinātā sausā zāle, norādīts Valtsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Reģistrēti pirmie 8 meža ugunsgrēki šajā gadā (3 – Daugavpils raj., 2 – Ventspils raj., 2 – Rīgas raj., 1 – Ogres raj.) ar kopējo uguns skarto platību apmēram 14 hektāri, Db.lv informēja \Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Patlaban uguns vislielākos postījumus nodarījusi Daugavpils rajonā, kur kopumā nodeguši jau apmēram 10 hektāri priežu jaunaudzes.

2006. gadā ugunsnedrošais laikposms bija no 25. aprīļa līdz 9. oktobrim. Šajā ugunsnedrošajā laikposmā tika reģistrēts lielākais jebkad reģistrētais meža ugunsgrēku skaits – 1929 ugunsgrēki. Jāpatur prātā, ka 99% gadījumu meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir cilvēku bezatbildīga rīcība.

Pagājušajā gadā uguns skāra mežu 3790 hektāru platībā un nodarītie zaudējumi sastādīja 1 957 418 latus. Savu roku, lai meža ugunsgrēku skaits sasniegu rekordu, tika pielikuši arī kūlas dedzinātāji. Viņu neapzinīgās un pat noziedzīgās darbības rezultātā izcēlās 394 meža ugunsgrēki, kuros cieta 1098 ha meža un jaunaudzes, tā ir trešā daļa no kopējās uguns skartās meža platības 2006. gadā.

Reģistrēti pirmie meža ugunsgrēki! No 18.aprīļa, kad tika izsludināts uguns nedrošais laikposms mežā, Valsts meža dienests atklājis un dzēsis jau 39 meža ugunsgrēkus /uz 29.04.2008./ un kopējā uguns skartā platība ir vairāk kā 8 hektāri, no tiem 1 hektāra platībā nodegušas jaunaudzes.

Pārsvarā visi meža ugunsgrēki ir turpinājums vecās zāles dedzināšanai kādā laukā mežmalā, kad uguns kļūst nekontrolējama un nodeg ne tikai pērnā zāle.

Visvairāk meža degšanas gadījumu ir Rīgas-Ogres un Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā, kur attiecīgi izdeguši 1,38 un 1,08 hektāri meža. Patlaban lielākais meža ugunsgrēks bijis Sēlijas virsmežniecības teritorijā, kur uguns skārusi 3, 5 hektārus meža, kura cēlonis ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni.

Atgādinājums tiem, kuri veic pavasara sakopšanas darbus – bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta mežniecību, neveikt nekādus dedzināšanas darbus, kas rada lielus dūmus un var maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantus. Jo līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu tiek uzsāktas dežūras visos ugunsnovērošanas torņos (184 visā valsts teritorijā), lai savlaikus būtu iespējams konstatēt dūmus un noteikt vietu, kur iespējams ir izcēlies meža ugunsgrēks.

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

• Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Meža likumā ir noteikts, ka fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Transportlīdzekļus drīkst lietot, tikai pārvietojoties pa meža ceļiem, izņemot gadījumus, kad drīkst pārvietoties arī mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības nolūkos. Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos citā mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Arīdzan pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā. Tātad gadījumos, kad fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem, bet personu pienākums ir šādus ierobežojumus ievērot,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Dodoties atpūtā, ogojot vai sēņojot uz mežu, ikvienas personas pienākums ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem. Par minēto pienākumu ignorēšanu vainīgo personu var saukt pie likumā noteiktās atbildības. Savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus, kas Meža likuma izpratnē ir traktējamas kā meža nekoksnes materiālās vērtības, personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis iepriekšminētos ierobežojumus. Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot iepriekšminētos ierobežojumus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests informē, ka kopš vakardienas meža ugunsgrēku skaits palielinājies par 53 un uz šo brīdi kopējais meža ugunsgrēku skaits jau ir 839 un kopējā uguns skartā meža platība ir gandrīz divi tūkstoši ha. Joprojām vislielākais meža ugunsgrēku skaits ir Daugavpils virsmežniecībā – 218 un Rīgas-Ogres virsmežniecībā – 196. Pārsvarā meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir degoša sausā zāle un cilvēk neuzmanīga rīcība ar uguni mežā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Vairākās vietās mežs dedzis garā joslā gar dzelzceļa līniju, kad no garāmbraucoša vilciena ir aizdegusies sausā zāle blakus uzbērumam un tālāk uguns iegājusi mežā, tas tikai liecina par to, ka nav novākts apaugums un sakopta dzelzceļa sadalījuma josla, kas būtu bijis jādara teritorijas apsaimniekotājam. Šāda situācija vakar izveidojusies Tukuma un Jēkabpils virsmežniecību teritorijā, bet pagājušajā nedēļā Valmieras un Saldus virsmežniecībā. Jāatzīmē, ka tāda veida meža ugunsgrēka dzēšana ir ļoti sarežģīta, jo mežs deg garā joslā, kas veido platu uguns fronti, kura virzās tālāk mežā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Situācija ir tāda, ka meža ugunsgrēki izceļas pat naktī, kā tas ir bijis Rīgas-Ogres virsmežniecībā, kad ap plkst. 24-iem konstatēti vairāki jauni meža ugunsgrēki – Saulkrastos, Vangažos, Garkalnē, Bukultos. Līdzīgi gadījumi ir bijuši arī Krāslavas virsmežniecībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Lai gan pavasaris šogad solījās būt vēss un lietains, laiks izvērties sauss un karsts, un ir pagājuši jau vairāk nekā četri mēneši kopš fiksēta pirmā ugunsnelaime valsts mežā, informē VAS Latvijas Valsts meži.

Šogad reģistrēti jau 89 meža ugunsgrēki, un uguns skartā valsts meža platība ir vairāk nekā 70 hektāri, tajā skaitā degušas jaunaudzes vairāk nekā 30 hektāru platībā. Tas nozīmē, ka vidējā degusī platībā ir 0,8 hektāri.

Visvairāk meža ugunsgrēku fiksēti Dienvidlatgales mežsaimniecībā, kur 36 ugunsgrēkos uguns skārusi 19 hektārus meža, savukārt Zemgales mežsaimniecībā fiksēti 17 meža ugunsgrēki, kuros uguns skartā meža platība ir 23,5 hektāru liela.

Šogad no visiem valsts mežā fiksētajiem meža ugunsgrēkiem Valsts meža dienests (VMD) fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes 34 gadījumos, kur nopostīti 17 hektāri meža.

Šā gada desmit mēnešos Latvijā reģistrēti 9015 ugunsgrēki, kuros bojā gāja 160 cilvēki – tā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika.

Valstī reģistrēti 9015 ugunsgrēki, kas ir par 41% mazāk, salīdzinot ar 2006. gada analoģisko laika posmu. Samazinājies arī ugunsnelaimēs bojā gājušo cilvēku skaits. Šā gada 10 mēnešos ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 160 cilvēki, kas ir par 21% mazāk nekā aizvadītā gada analoģiskā laika posmā, kad bija 199 bojā gājušie. Ugunsgrēkos cietuši 207 cilvēki (2006.gada 10 mēnešos – 268), izglābti 295 cilvēki ( 2006.g. 10 mēnešos - 284 ).

Šogad ugunsgrēkos nopostītas 728 ēkas, 210 transporta līdzekļi, sadega 576 mājlopi.

No 9015 ugunsgrēkiem 4594 dzēsti lauku rajonos un 4421 lielākajās pilsētās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viskrasāk ugunsgrēku skaits samazinājies Gulbenes un Balvu rajonā – par 66%, Aizkraukles rajonā – par 65%. Savukārt lielākajās pilsētās, kur kopumā ugunsgrēku skaits salīdzinot ar iepriekšējo samazinājies par 32%, viskrasāk tas bijis Liepājā – par 47% un Jūrmalā – par 39%.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās operatīvās informācijas līdz šim ir izcēlušies 985 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību 2062 hektāri. Meža ugunsgrēku galvenie izcelšanā iemesli ir degoša sausā zāle, kur no aizdedzinātās kūlas uguns ieiet mežā, un cilvēku neuzmanīga un vieglprātīga rīcība ar uguni atrodoties mežā, ir gadījumi, kad sausā zāle mežā vai mežmalā ir aizdedzināta speciāli – ik pa dažiem desmit metriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Visvairāk meža ugunsgrēku ir Rīgas-Ogres virsmežniecības teritorijā – 260 un Daugavpils virsmežniecības teritorijā – 256 meža ugunsgrēki. Īpaši sarežģīta situācija ir Rīgas- Ogres virsmežniecībā, kur mežs dedzis gandrīz 800 hektāru platībā un papildus vēl dzēstas arī degošas purva platības 230 hektāri. Pamatojoties uz lielo meža ugunsgrēku skaitu, Rīgas rajonā ir izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar paaugstināto uguns bīstamību mežos. Neskatoties uz jauko laiku, iedzīvotājiem vajadzētu atturēties no došanās uz mežu, bet, ja tomēr iznāk uzturēties mežā, tad īpaši uzmanīgi jānodzēš izsmēķi un sērkociņi, un jāatceras, ka ugunskurus kurināt ir aizliegts,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Sakarā ar salīdzinoši daudzajiem meža ugunsgrēkiem Jēkabpils virsmežniecības teritorijā, ar 11. maiju ārkārtas situācija ir izsludināta arī Jēkabpils rajona mežos, nosakot aizliegumu iedzīvotājiem apmeklēt mežus un purvus, iebraukt tajos ar transporta līdzekļiem, turpināt mežistrādes un mežsaimniecības darbus tikai saskaņojot ar vietējo mežniecību, aizliedzot mežiem pieguļošās lauksaimnieciski izmantojamās un citās zemēs dedzināt ugunskurus, salmus, sienu, sadzīves atkritumus.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 16.marta plkst. 6:30 līdz 17.marta plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 197 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem un piecus uz mežu ugunsgrēkiem. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 924 kūlas ugunsgrēki, informŗ VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

Kūlas ugunsgrēki dzēsti visā Latvijā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku vakar reģistrēts Zemgalē - 46, tai seko Rīga un Rīgas reģions ar 45 un Latgale ar 44 kūlas ugunsgrēkiem, savukārt Vidzemē reģistrēti 28 un Kurzemē 24 kūlas ugunsgrēki.

Lielā kūlas ugunsgrēku skaita dēļ vakar veidojās situācija, ka vienas pilsētas, piemēram Daugavpils, visi ugunsdzēsēji bija iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā ārpus pilsētas, kas nozīmē, ka notiekot nelaimes gadījumam, kurā būtu nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, to nāktos gaidīt ilgāk, jo uz notikuma vietu dotos ugunsdzēsēji no tālākām struktūrvienībām. Lai risinātu situāciju un varētu izbraukt uz ar kūlas dedzināšanu nesaistītiem izsaukumiem, Daugavpilī darbā tika iesaistīti arī ugunsdzēsēji no brīvajām maiņām.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu 

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

2006.gadā valstī kopā atjaunoti 29,5 tūkst. hektāri meža, tai skaitā valsts mežos 10,0 tūkst. hektāri vai 34%, pārējo īpašnieku mežos 19,5 tūkst. hektāri vai 66% - tā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Meža atjaunošanas un kopšanas daļa.

Salīdzinot ar 2005.gadu, 2006.gadā atjaunotās meža platības valstī kopā samazinājušās par 15%. Atjaunošanas apjoma samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka 2006.gadā tika veiktas izmaiņas Meža likumā, ar kurām atjaunošanas termiņš tika pagarināts par gadu un tas deva atelpu meža īpašniekiem un radīja zināmu atslābumu.

Atskatoties atpakaļ uz meža atjaunošanas rezultātiem ilgākā laika periodā, tomēr var secināt, ka atjaunoto meža platību apjomi valstī sāk nostabilizēties.

2006.gadā mežs mākslīgi atjaunots 11,0 tūkst. ha platībā (37%). Valsts mežos mākslīgi atjaunoti 7,3 tūkst. ha vai 73% no valsts mežos kopējās atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos 3,7 tūkst. ha vai 27% no pārējos mežos kopējās atjaunotās meža platības 2006.gadā.

Bez kūlas, turpina degt mežs un Valsts meža dienests informē, ka ir izcēlušies 786 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību vairāk nekā 1800 hektāru, mežs joprojām gandrīz visos gadījumos ir aizdedzies no degošas sausās zāles. Situācija ir ļoti saspringta, jo laika apstākļi ir labvēlīgi meža degšanai. Gandrīz visā valsts teritorijā mežam ir 4. degamības klase (pavisam ir 5), tas nozīmē, ka mežs ir sauss un ļoti ugunsnedrošs. Parasti šāda situācija ir vasaras otrajā pusē, bet šogad ir īpašs pavasaris, kāds līdz šim nekad nav bijis. Šo situāciju pasliktina tas, ka īpaši aktīvi šogad ir kūlas dedzinātāji un viņiem palīdz arī laika apstākļi, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. „Kopš meža ugunsnedrošā laikposma izsludināšanas katru dienu vidēji izceļas ap 55 meža ugunsgrēkiem,” saka Valsts meža dienesta Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners. «Es būtu priecīgs», viņš turpina, «ka par 786 meža ugunsgrēkiem es varētu teikt meža ugunsnedrošās sezonas beigās, bet tā diemžēl ir tikko sākusies un līdz ar to situācija ir tuvu dramatiskai.» Vislielākais meža ugunsgrēku skaits ir Daugavpils un Rīgas-Ogres virsmežniecībā, attiecīgi 200 un 196, tikai Rīgas-Ogres virsmežniecībā kopējā uguns skartā platība ir gandrīz 1000 hektāru, bet Daugavpilī ir liels skaits, bet salīdzinoši nelielas platības, vidēji apmēram hektārs uz vienu gadījumu, un ir lielas aizdomas, ka daudzo izcēlušos ugunsgrēku iemesls ir pusaugu puišeļu nerātnības, ja tās var nosaukt par nerātnībām. Ir ļoti sarežģīti veikt meža ugunsgrēku dzēšanas darbus, ja vienlaikus deg 8 vietās, bet ir tikai divas meža ugunsdzēšanas automašīnas, bez tam meža ugunsgrēku precīzu atrašanās vietu noteikt traucē lielie dūmi, kas rodas kūlas dedzināšanas rezultātā. Rīgas rajonā ar 3. maiju ir izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar paaugstināto meža degamību, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem bez īpašas nepieciešamības nevajadzētu apmeklēt mežu, bet, ja to dara, tad mežā nekādā gadījumā nerīkoties ar uguni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Ar šodienu stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā 2006. gadā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos, kas dod iespēju meža īpašniekiem pieteikties uz valsts atbalsta saņemšanu par izkoptu atjaunotu mežaudzi (jaunaudzi). Lai pretendētu uz atbalstu, meža īpašniekiem, iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā, nepieciešams Valsts meža dienesta sagatavots atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes pārskats, kurā mežaudze atzīta par izkoptu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lai saņemtu pārskatu, meža īpašniekam līdz 2006. gada 13.oktobrim Valsts meža dienesta mežniecībā, kuras uzraugāmajā teritorijā atrodas izkoptā mežaudze, jāiesniedz iesniegums mežaudzes atzīšanai par atbilstošu atbalsta saņemšanas nosacījumiem un īpašuma tiesības apliecinošs dokuments - zemesgrāmatas apliecības vai akta kopija (jāuzrāda oriģināls). Līdz 2006. gada 3. novembrim Valsts meža dienesta amatpersona izkopto mežaudzi pārbauda dabā un sagatavo pārskatu, kurā norāda, vai attiecīgā mežaudze atbilst vai neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Uz atbalstu var pretendēt fiziskās personas, kuras ir meža īpašnieki, ja: * meža īpašnieks 2006. gadā ir kopis mežaudzes, kas ir atjaunotas sējot vai stādot un atzītas par atjaunotām no 2000. līdz 2005. gadam (ieskaitot); * kopš mežaudzes atzīšanas par atjaunotu nav mainījusies valdošā koku suga; * koptā mežaudze atbilst normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajām prasībām; * Valsts meža dienests, Valsts vides dienests vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija nav administratīvi sodījusi par meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem gada laikā. Meža īpašnieks var saņemt atbalstu par atbilstoši noteikumu nosacījumiem izkoptu mežaudžu platību, kas nav lielāka par pieciem hektāriem viņa īpašumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā. Atbalstu nepiešķir par to mežaudžu kopšanu, kuru kopšanai pretendents saņēmis valsts atbalstu 2005.gadā. Lai saņemtu atbalstu, meža īpašnieks līdz 2006. gada 15. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē: - iesniegumu atbalsta saņemšanai par jaunaudžu kopšanu; - Valsts meža dienesta sagatavotu atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes pārskatu, kurā mežaudze atzīta par izkoptu un ir norādīts, ka Valsts meža dienests meža īpašnieku nav saucis pie administratīvās atbildības par meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.