Satversmes tiesa šodien nolasīja spriedumu tā saucamajā Krājbankas lietā. Tiesa atzina, ka apstrīdētās Kredītiestāžu likuma normas atbilst Satversmei. Jāatgādina, ka ar sūdzību tiesā bija vērsies komponists Raimonds Pauls, Santa Anča, Jevgēnija Dimpere.

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji ir maksātnespējīgās Latvijas krājbankas kreditori. Viņi savā sūdzībā norādīja, ka apstrīdētās normas liedz viņiem tiesības lemt ar viņu īpašumu saistītus jautājumus, jo, atstājot lēmuma pieņemšanu par sanācijas piemērošanu administratora un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ziņā, lēmuma pieņemšanā netiek iesaistīti kreditori. Tāpat viņiem liegta pieeja tiesai, jo neesot iespējams pārsūdzēt lēmumu par atteikšanos piemērot sanāciju.

Tomēr Satversmes tiesa atzina apstrīdēto Kredītiestāžu likuma 179.panata pirmo daļu par atbilstošu Satversmei, savukārt daļā par Kredītiestāžu likuma 179.panta otrās daļas atbilstību Satversmei, lietu izbeigt. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienojusies ar labklājības ministru Jāni Reiru, ka tiks veidota ekspertu grupa, lai jau septembra sākumā nonāktu pie risinājuma par iespēju jauno vecāku nodarbināšanu, pilnā apmērā saglabājot valsts pabalstu bērnu kopšanas atvaļinājumā, līdzšinējo 30% vietā, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

Pašreiz panāktā vienošanās paredz kā pirmo soli izstrādāt regulējumu par ceturtdaļas slodzes pieļaušanu, saglabājot pabalstus pilnā apmērā, tādējādi risinot arī samilzušo darbaspēka problēmu Latvijā, paralēli tam analizējot potenciālās iespējas arī garākam nodarbinātības periodam pabalsta saņemšanas laikā. Ekspertu uzdevums būs saprast, kādā laika periodā šāda slodze ir pieļaujama vai nu par pamatu ņemot gada griezumu, vai arī īsāku termiņu, lai palīdzētu uzņēmējiem laikā, kad ir atvaļinājumu sezona vai arī paaugstināts darba apjoms, projektu vai pasūtījumu dēļ.

Diskusiju rosināja LTRK, jo tieši šobrīd ir izteikti jūtams darba spēka trūkums, kas īpaši bieži jūtams reģionos. Sarunā ar J.Reiru visi klātesošie vienojās, ka jaunie vecāki, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā ir potenciālais darbaspēks, ko iespējams izmantot, kā arī neradīs negatīvu fiskālu ietekmi uz budžetu, atļaujot legāli strādāt nepilnu laika slodzi, tieši pretēji – samazinās ēnu ekonomiku, un radīs papildus VSAOI iemaksas sociālajā budžetā.«Ir jāizveido tāda sistēma, kas visām pusēm būtu pieņemama. Sākotnēji eksperti strādās pie ceturtdaļslodzes risinājuma, saņemot pilnu valsts pabalstu, kā arī vērtēs riskus un iespējas to ieviest pusslodzes gadījumā,» sacīja labklājības ministrs J.Reirs, «pirms daudziem gadiem bija spēkā regulējums par pusslodzēm, bet tas tika grozīts, jo veidojās dažādas shēmas. Lai saprastu, kā tās nepieļaut un arī mazinātu darbaspēka trūkumu, nepieciešams atgriezties pie diskusijām.»

Uzņēmējdarbībā ir pieņemta prakse, ka kompānija tērē tik daudz naudas cik tā var atļauties. Proti, ja ir laba peļņa, tiek pirktas veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem, «uzsaukta» kafija, nodrošināts transports uz ražotni utt. Savukārt, ja peļņas daļa ir sanākusi maza, vai arī uzņēmums spiests kādu laiku strādāt ar zaudējumiem, darbinieki paši apmaksā veselības aprūpes pakalpojumus, pusdienas, kafiju un ceļa izdevumus.

Protams, valsti nevar vadīt kā uzņēmumu, taču ir nepieņemami, ka Saeima joprojām ir apņēmības pilna dzīvot gana izšķērdīgi, neraugoties uz faktu, ka sen bija tas mēnesis, kad izdevās izpildīt nodokļu iekasēšanas plānu. Varētu gari un plaši diskutēt, kāpēc ir sanācis tā, ka Saeimas deputātu algas nav jāgriež vispār, kaut gan tas ir jādara ar minstru un Valsts prezidenta atalgojumu, nemaz jau nerunājot par daudzās nozarēs strādājošajiem. Diez vai kādam varētu iestāstīt, ka deputāta darbs ir svarīgāks par to, ko padara, piemēram, labs ārsts. Taču interesantākais ir tas, ka deputātiem joprojām tiks maksāti vairāk nekā 100 lati reprezentācijas izdevumiem, bet tautas kalpi — nerīdzinieki tiks arī pie kompensācijas par dzīvokļa īri Rīgā. Turklāt ir dzirdēts par gadījumiem, kad deputāti šos dzīvokļus īrē no saviem bērniem par milzīgām summām. Ir, protams, leģendas, ka pirms daudziem gadiem bērni savus novecojušos tētus un mammas ragaviņās uz mežu veduši, bet tagad laiki mainījušies un arī jaunā paaudze kļuvusi advancētāka — no vecākiem par tiesībām dzīvot siltā mājoklī plēš deviņas ādas.

Ministru prezidenta amata kandidāts Ivars Godmanis publiskojis izstrādāto valdības 100 dienu rīcības plānu. Uzdevumi sadalīti 6 blokos:

Neatliekamie Valdības darbi.

Tiesiskais bloks

1. Valdība iesniegs Saeimā likumprojektus:

- par parlamentārās kontroles atjaunošanu Valsts drošības iestādēm, vienlaikus nemainot prokuratūras kā vienīgās tiesiskās uzraudzītājas funkcijas ( par pamatu ņemot likuma "Valsts drošības iestāžu likums" redakciju līdz 2002.gadam);

- grozījumus KNAB likumā, iestrādājot normas, kas paredz Ģenerālprokurora obligātu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par KNAB vadītāja iecelšanu un atcelšanu;

- grozījumus Kriminālprocesa likumā, iestrādājot nosacījumu KPL 410.pantā, ka prokurors nodod lietu tiesnesim, kurš pieņem lēmumu;

- grozījumus likumos, lai personas, kuriem apturēta mandāta darbība (t.sk. sakarā ar apsūdzību smagos noziegumos), varētu saņemt kompensācijas par attaisnojošu darba kavējumu (t.sk. attaisnojošs tiesas spriedumu);

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Citadeles grupas neto peļņa pirmajā pusgadā palielinājusies par 20%, kā arī pieauguši procentu ienākumi, informē bankas pārstāvji.

Neto peļņa pieaugusi par 20% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 18.0 miljonus eiro. Neto procentu ienākumi palielinājušies par 10% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Kredītportfelis kopš 2017. gada 31. decembra palielinājies par 29 miljoniem eiro. Kopš 2017. gada 30. jūnija jaunos kredītos piešķirti 480 miljoni eiro.

Bankas kapitāla atdeve pieaugusi līdz 13.1%, salīdzinot ar 11.5% šajā pašā periodā pagājušajā gadā, savukārt grupas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 18%.

Citadeles grupas darbības rezultātus 2018. gada 1. pusgadā galvenokārt sekmēja tīro procentu ienākumu palielināšanās no Baltijas kredītportfeļa apjoma pieauguma, kā arī augstāka portfeļa ienesīguma. Grupas tīrie procentu ienākumi pieauga par 10%, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Grupas neto peļņa, salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, palielinājās par 20% un sasniedza 18.0 miljonus eiro.

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Latvijā ir valdības krīze, taču nav politiskās krīzes, kamēr vien Saeima spēj pieņemt lēmumus. To intervijā laikrakstam Dienas bizness atzīst Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā arī uzsver nepieciešamību veikt uzkrājumus, lai nākotnē neizrādītos, ka visus vērtīgākos Latvijas īpašumus par «sviestmaizi» ir izpirkuši ārzemnieki.

Kā jūs, pēc profesijas būdams ārsts, vērtējat pašreiz valstī notiekošos procesus? Kādu diagnozi jūs uzstādītu? Kā ārstētu?

Pats galvenais ir dabūt labu ārstu, jo ar sliktu ārstu nekāda ārstēšana nesanāks. Šobrīd vienīgais kompetentais un pilnvarotais un gudrais ārsts mums ir Saeima. Tātad faktiski Saeimai tuvākās nedēļas, divu nedēļu vai mēneša laikā būs jāstrādā ļoti intensīvi un jāizved no valdības krīzes valsts. Par jautājumu ir vai nav valdībā krīze… Ja valdībā nav trīs ministru, ja ir zināma valdības reakcija, neticība valdībai, tad ir valdības krīze. Domāju, ka šobrīd nav politiskās krīzes, jo Saeima ir spējīga atrisināt valdības krīzi. Ja Saeima to nespēs darīt, risināsim šo situāciju citādāk, bet šobrīd Saeimai ir uzdevums, ko tai uzliek Satversme — risināt valdības krīzi, tas ir Saeimas pienākums.

Jau otro gadu tiek apbalvota Eiropas Gada pašvaldība Latvijā. Šogad titulu ieguva Liepājas pilsēta un Iecavas novads.

Katru gadu konkursa tēma mainīsies atbilstoši Eiropas Gada tēmai. Iepriekšējais gads bija veltīts aktīvām un veselīgām vecumdienām un paaudžu sadarbībai. Eiropas Gada pašvaldība 2013 apbalvošanas ceremonija notika Liepājas Latviešu biedrības namā, un godinātas tika ne tikai pašvaldības, bet arī Eiropas Gada cilvēki.

Konkursa komisija, viesojoties pašvaldībās, vērtēja gan paveikto iedzīvotāju integrācijā, kultūrā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā, Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā un iedzīvotāju iesaistīšanā starptautiskajā sadarbībā, kā arī lūkoja pēc cilvēkiem katrā pašvaldībā, kuri devuši lielu ieguldījumu savas pilsētas vai novada attīstībā, popularizēšanā, kā arī palīdzot līdzcilvēkiem. Noslēguma pasākumā tika apbalvotas 15 pašvaldības un 45 cilvēki pasludināti par Eiropas Gada cilvēkiem 2013. Viņu vidū arī trīs liepājnieki - rakstniece Sandra Vensko, ērģelnieks Voldemārs Bariss un Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Lai pārbaudītu valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, likumību un atbilstību noteiktajiem mērķiem, Valsts kontrole maijā plāno veikt revīziju valsts aģentūrā Jaunie trīs brāļi.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS) Latvijas Avīzei paudis pārliecību, ka aģentūru nedrīkst likvidēt. Viņaprāt, aģentūras direktors Zigurds Magone esot viens no labākajiem būvinženieriem Latvijā un ministre viena pati ar tik smagiem objektiem kā Nacionālā bibliotēka un Rīgas koncertzāle netikšot galā, tāpēc esot nepieciešama aģentūra, kas šo darbu veiksmīgi izdara līdz galam. Deputāts uzskata, ja Magones kungu iekļautu ministrijas sastāvā, tad diezin vai viņš turpinātu strādāt par tādu atalgojumu, kādu maksā ministrijā. Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajā datu bāzē redzams, ka 2007. gadā Z. Magone kā aģentūras direktors gadā nopelnījis 44 941 latu.

Krišjāņa Kariņa otrā valdība šobrīd darbojas vispārpieņemto 100 dienu saudzēšanas režīmā, tāpēc šobrīd vēlēsim visiem mums laimi un panākumus jaunajā gadā, pārāk bargi vēl nekritizējot jaunos un ne tik jaunos ministrus. Tāpēc te būs daži novēlējumi jaunajiem/vecajiem ministriem, jauno darbu cēlienu sākot, no laikraksta Diena un izdevuma Dienas Bizness.

Diena iepriekšējās valdības laikā ir pamanījusi un neatlaidīgi izgaismojusi vairākus notikumus, kas radījuši vai potenciāli var radīt būtisku ietekmi uz mūsu valsts iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, nākotni, dzīves kvalitāti un tādiem izšķirošiem lēmumiem kā – sākt pašam savu biznesu, mainīt darbu, pirkt nekustamo īpašumu, ņemt kredītu, laist pasaulē pirmo bērnu, laist pasaulē otro, trešo bērnu, godīgi maksāt nodokļus, uzrakstīt sūdzību par pāridarījumu utt. Lai šādus lēmumus pieņemtu ikdienā, ir jāizvērtē visādi notikumi un realitātes, taču valdība nedrīkst radīt/pieļaut situāciju, ka vienīgais un galvenais impulss/iemesls lēmumiem par dzīves/darba/biznesa kvalitātes pasliktināšanu ir valdības un valsts pārvaldes nepārdomāti/neizskaidroti un slikti lēmumi, faktiskās rīcības un uzvedības modelis.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Biedrība Tukuma uzņēmēju klubs nosūtījusi Tukuma novada pašvaldībai Atbalsta vēstuli Tukuma lidlaukam, kurā aicina atbalstīt lidostas attīstību un pašvaldības noteiktajos ierobežojumos pagarināt lidojumu laiku.

Biedrība, iepazīstoties ar lidostas darbību, secinājusi, ka 2010.gadā lidlaukā ir veikti aptuveni 1000 lidojumi, kas vairākas reizes pārsniedz lidojumu skaitu Ventspils un Liepājas lidostās. Pašreiz uzņēmums lidlauka sakārtošanā ir investējis četrus miljonus latu, un nodarbināto cilvēku skaits ziemas periodā ir 25 cilvēki, no kuriem astoņi cilvēki ir Tukuma pilsētas un trīs cilvēki ir no Engures novada.

Uzņēmums būvniecības darbu veikšanā ir sadarbojies ar šādiem Tukuma uzņēmumiem: SIA Amatnieks, SIA Telms, SIA APO dizains, kuriem ir veikti pasūtījumi par kopējo summu 1,3 miljonu latu apmērā. Pēc pasažiera termināla atvēršanas un regulāro reisu uzsākšanas lidosta nodrošinās papildus 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Valdība lēmusi nodrošināties ar ārvalstu institūciju atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai. Eksperti lēš, ka Latvijai var nākties aizņemties vismaz miljardu eiro. "Latvijas finansiālās situācijas stabilizācijas vārdā esam pilnvarojuši finanšu ministru Ati Slakteri oficiāli sākt sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem," pēc valdības slēgtās sēdes ar oficiālu paziņojumu nāca klajā Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Taču ne viņš, ne A. Slakteris patlaban nebija gatavi nosaukt summu, ko Latvija gatavojas situācijas stabilizācijai aizņemties, jo tā būšot atkarīga no sarunu gaitas un tā, kā starptautiskās organizācijas izvērtēs Latvijas situāciju. "Es negribu būt tā bada dzeguze, kas tagad nosauc konkrētu ciparu, jo pat lieli eksperti šīs palīdzības summu min tik plašās robežās, ka tās nav vērts nosaukt," norādīja finanšu ministrs. Abi valsts pārstāvji gan uzsver, ka pagaidām nekādas akūtas nepieciešamības pēc palīdzības neesot, tas esot vien draudzīgs SVF jau pirms vairākiem mēnešiem izteikts piedāvājums nākotnes stabilizācijas vārdā, jo Latvija nav atrauta no globālās finanšu krīzes. A. Slakteris atzīst, ka par palīdzību ar starptautiskajām institūcijām ir gatavs runāt "līdz laimīgai uzvarai".

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Balsojums Saeimā par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu var arī nebūt. To intervijā laikrakstam Dienas bizness pieļauj Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kura vadītajai valdībai šodien Saeimā ir jāpārdzīvo opozīcijas rosinātais neuzticības balsojums.

Jūsu vadītā valdība ir paudusi apņēmību turpināt darbu. Cik lielā mērā var runāt par šīs valdības stabilitāti, turklāt ilgtermiņā?

Lielā mērā tas ir atkarīgs no pašas koalīcijas spējām sastrādāties un spējas pieņemt lēmumus. Kamēr valdība būs spējīga pieņemt lēmumus, tikmēr tā var strādāt. Ja šajā brīdī mēs spēsim atrisināt jautājumus, kas saistīti ar 2008. gada valsts budžetu, kas saistās ar ļoti smagām problēmām, jo ir būtiski noturēt pašreiz piedāvāto makroekonomisko rāmi. Respektīvi, runa ir par 1% lielu budžeta pārpalikumu, nepārskatot ienākumu prognozes. Ja mēs spēsim šo pārbaudījumu izturēt Saeimā, tad valdības izredzes strādāt tālāk palielinās.

Mājokļu kreditēšanas apjomi varētu turpināt atpalikt no uzņēmumu kreditēšanas apjomiem trīs līdz četras reizes un būs piecas līdz pat gandrīz desmit reizes mazāki nekā pirms krīzes jeb tā dēvētajos treknajos gados, kad mājsaimniecībām jaunos kredītos izsniedz vairāk nekā miljardu latu gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati un baņķieru teiktais.

Šogad deviņos mēnešos mājsaimniecībām jaunos kredītos izsniegti 117 miljoni latu, liecina FKTK apkopotā informācija. Līdz šā gada beigām kredītu apjoms varētu sasniegt 160 miljonus latu, DB lēsa bankas Citadele valdes loceklis Guntis Beļavskis.

Savukārt 2012. gadā, viņaprāt, jauno kredītu apjoms varētu pieaugt nedaudz - par 5-10% (sasniedzot aptuveni 180 miljonus latu) un, iespējams, tuvojoties 200 miljoniem latu gadā kopumā, kam piekrīt arī citi baņķieri. Nordea bankas mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača vēl minēja, ka vienmērīga mājokļu kreditēšanas attīstība notiks ar nosacījumu, ja likumdošanā netiks pieņemtas kardinālas izmaiņas attiecībā uz mājsaimniecībām un ja netiks palielināta nodokļu masa.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija šodien atlika jautājumu par Latvijas Pasta tarifu paaugstināšanu līdz šīs nedēļas piektdienai.

Db.lv jau rakstīja, ka ar šī gada decembri cenas iekšzemes pasta sūtījumiem varētu celties par 30%, līdzšinējo 22 santīmu vietā par vienkāršu vēstuli maksājot 35, savukārt par B klases ierakstītu vēstuli 58 santīmu vietā 98. Tie ir tikai daži no Latvijas Pasta tarifiem, kuriem prasīts paaugstinājums un pēc Latvijas Pasta ģenerāldirektora Ivara Kraukļa sacītā, būs pakalpojumi, kuru cenas pieaugums nav plānots vispār, kamēr citiem tas pieaugs par100%.

Pagājušā gada otrajā pusē katrs trešais no banku kredītiem sniegts ārvalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati par 2010. gada otro pusgadu liecina, ka kopumā no 1. jūlija līdz 31. decembrim bankas jaunos kredītos izsniegušas 956,5 miljonus latu, kur vietējiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegti 642 miljoni lati, bet nerezidentiem – 315 miljoni latu jeb 33%.

Dati liecina, ka kopējos kredītos Zviedrijas bankas – Swedbank, SEB banka un Nordea pagājušā gada otrajā pusgadā izsniegušas 383 miljonus latu jeb 40% no visiem kredītiem. Izņemot 2010. gada oktobri, kas Zviedrijas bankas izsniedza jaunos kredītos 179 miljonus latu, pārējos mēnešos summas bijušas 25 līdz 56 miljonu latu apjomā. Savukārt lielāko daļu šajos mēnešos – attiecīgi 65 līdz 161 miljonu latu apjomā sniegušas pārējās bankas, liecina FKTK dati. Zviedru bankas pamatā kreditējušas vietējos uzņēmumu un mājsaimniecības – kopumā 380,2 miljonu latu apjomā, citas bankas rezidentiem kopumā sniegušas kredītus 262 miljonu latu apjomā. Savukārt nerezidentiem Zviedrijas bankas jaunos kredītus izsniegušas vien 3,3 miljonus latu, bet citas bankas – 314,6 miljonus latu.

Viens no elektrovilcienu iepirkuma pretendentiem Škoda Vagonka ir pārsteigts par AS «Pasažieru Vilciens» lēmumu paziņot Talgo par iepirkuma uzvarētāju, jo tādējādi, pretēji AS «Pasažieru Vilciens» apgalvotajam, Latvija par pasažieru vilcieniem samaksās kopumā par 10 miljoniem eiro vairāk, uzskata uzņēmuma reģionālais pārdošanas direktors Romans Sorkins.

Viņaprāt, finansiāli visizdevīgāko piedāvājumu izteikusi Škoda Vagonka uzskata R.Sorokins. «Škoda Vagonka piedāvājumā ietvertās vidējās kopējās izmaksas uz vienu pasažieru sēdvietu gadā bija 893,59 eiro, ko mēs kā pieredzējis vilcienu un cita elektrotransporta ražotājs esam joprojām gatavi nodrošināt. Kā zināms no piedāvājumu atvēršanas procedūras, kas notika 6.augustā, nākamais izdevīgākais finanšu piedāvājums bija par vairāk kā 4% dārgāks. Mums ir pamats uzskatīt, ka vēlāk trīs mēnešu periodā mūsu piedāvājums apzināti tika padarīts dārgāks,» norāda R.Sorkins.

«Notika piemērojamās metodikas maiņas un vairākas aprēķinu korekcijas, uz kurām tik ļoti uzstāja AS «Pasažieru Vilciens» un kur vairākos gadījumos mēs piekāpāmies, lai gan uzskatījām, ka tas nepamatoti sadārdzina mūsu piedāvājumu. Visu laiku mēs apliecinājām, ka esam gatavi godprātīgi izpildīt pasūtījumu atbilstoši sākotnēji iesniegtajam piedāvājumam, uzņemoties pilnu atbildību kāda paredzēta līgumā. Pat pēc tām korekcijām, kurām mēs piekāpāmies, mūsu piedāvājums viennozīmīgi bija labākais. Mēs vēlamies norādīt, ka Škoda Vagonka jau ir ražojusi šāda tipa vilcienus ar izmaksām, kas tika iestrādātas piedāvājumā,» paziņojumā medijiem norāda Škoda Vagonka pārstāvis.

Jaunie elektrovilcieni piektdien, 15.decembrī, sāks kursēt uzreiz vairākos maršrutos, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš norādīja, ka Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" ir gatavs nodot "Pasažieru vilcienam" kopumā 15 jaunos elektrovilcienus, un vēl joprojām notiek šo vilcienu pieņemšanas process.

Vienlaikus Grigulis atzīmēja, ka mērķis ir 15.decembrī jaunos vilcienus ieviest uzreiz vairākos maršrutos.

Tāpat kompānijas vadītājs minēja, ka visus 32 jaunos elektrovilcienus Čehijas uzņēmums paredzējis piegādāt "Pasažieru vilcienam" līdz nākamā gada vidum. "Skatīsimies, lai viņi arī pieturas pie šī plāna," piebilda Grigulis.

Tāpat viņš pastāstīja, ka līdz ar jauno elektrovilcienu ieviešanu vecie vilcieni vairs netiks izmantoti pasažieru pārvadāšanai. "Vecie jeb esošie vilcieni jau būs ļoti reta parādība," teica Grigulis.