Jaunākais izdevums

Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz minimālās mēneša darba algas palielināšanu no 370 līdz 380 eiro.

380 eiro lielo minimālo darba algu būs jāsāk izmaksāt no 1.janvāra.

Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati parāda, ka aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku.

Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, šī gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Finanšu ministre: Minimālā alga tiek paaugstināta diezgan ievērojami, bet pašvaldībām būs skaidri spēles noteikumi

Natālija Poriete, 06.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas kontekstā pašvaldībām ir izveidots ļoti labs kompensāciju mehānisms, un tām valsts garantē 19,5% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, intervijā norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, komentējot pašvaldību izteikumus pret plānoto minimālās algas paaugstināšanu no 380 līdz 430 eiro.

«Prognozes liecina, ka nodokļu reformas un prognozētās ekonomiskās izaugsmes rezultātā visās pašvaldībās būs nodokļu ieņēmumi, tāpēc tās tiks galā ar plānoto minimālās algas paaugstinājumu,» uzsvēra ministre.

Viņa atzina, ka minimālās algas paaugstināšana uzreiz par 50 eiro ir diezgan ievērojams solis, ņemot vērā, ka sākotnēji minimālo algu bija iecerēts paaugstināt vien līdz 390 eiro, taču tajā pašā laikā nodokļu reforma paredz, ka pēc tam, nākamo trīs gadu laikā minimālās algas līmenis nemainīsies, un uz to pašvaldības var paļauties. Pašvaldības var rēķināties uz to, ka katru gadu netiks diskutēts par minimālās algas paaugstināšanu. Tām būs skaidri spēles noteikumi, uzsvēra ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēja: Minimālā algas celšana ir ērts instruments, kā palielināt algas ierēdņiem

LETA, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas celšana no patlaban noteiktā 380 eiro apmēra šogad līdz 430 eiro ja no nākamā gada, par ko panākta vienošanās valdības koalīcijas partneru vidū, var apdraudēt vietējā kapitāla uzņēmumus, aģentūrai LETA sacīja Krāslavas apģērbu ražotājas SIA Nemo īpašniece un valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.

Viņa pauda, ka minimālās algas likmes celšana būs graujoša. «Minimālās algas likmes pacelšana būs graujoša,» uzsvēra uzņēmēja, turpinot ar to, ka algas būs jāceļ visiem, taču pacēlumu neizjutīs tikai tie, kas strādā jomās, kur zemākā alga ir 500 eiro bruto jeb pirms nodokļu nomaksas, proti, banku sektors, IT sektors un citi pakalpojumi.

«Rūpniecība un citas darbaspēka ietilpīgās nozares dabūs cirtienu. Viena darbinieka izmaksas nākamgad palielināsies par 64 eiro mēnesī. Ja uzņēmumā strādā 100 darbinieki, tad tā izmaksas gadā palielināsies par 76 800 eiro. Tie, kuriem ir bagātas mātes[kompānijas] ārzemēs, varbūt par šādu summu neraudās, bet Latvijas kapitālam tas var būt arī iznīcinoši,» norādīja Zemdega-Grāpe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Minimālās algas pacelšana izdevīga politiķiem

Māris Ķirsons, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini.

«Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Minimālās algas paaugstināšana var novest pie bankrotiem

Māris Ķirsons, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētais minimālās algas paaugstinājums par 50 eiro jeb 26,3% var nebūt paceļams daļai uzņēmēju, it īpaši attālākajos reģionos, kas varētu novest pie bankrotiem un bezdarbniekiem

Vairāki darba devēji laukos arī vērš uzmanību, ka ar minimālās algas mehānisku celšanu faktiski tiek veikta mazāko algu saņēmēju ienākumu līmeņa pacelšana, taču vienlaikus darba algu varot pacelt, tikai paaugstinot darba ražīgumu. Savukārt, ja šāds darba efektivitātes pieaugums neesot iespējams, tad spiediens ir vērsts uz gala produkta vai pakalpojuma cenu. Tomēr jārēķinās, ka eksporta tirgū tikai tāpēc, ka Latvijā tiek paaugstināta minimālā darba alga, realizācijas cenas paaugstināt neesot iespējams, kas nozīmējot produkcijas pasūtījumu portfeļa maiņu, peļņas vai izmaksu samazināšanu, vai arī visus minētos procesus vienlaikus. Tāpat jārēķinās, ka minimālās algas palielināšanas rezultātā strādājošo oficiālā alga var būt arī mazāka par valstī noteikto, jo «juridiski» piemēros mazāku slodzi. To, ka uzņēmēju reakcija varētu būt atšķirīga, atzīst arī VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča. Pieredze liecinot, ka ir tādi uzņēmēji, kuri seko līdzi minimālās algas izmaiņām un, tai pieaugot, «samazina» aplokšņu algas apmēru; ir arī tādi, kuri sāk manipulēt ar stundu likmēm. Pēc CSP datiem, šā gada martā līdz 380 eiro bruto darba algu saņēma 162 302 strādājošo, jeb 20,7% no visiem strādājošajiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neceļot minimālo algu straujāk, iedzīvotāji turpinās doties uz valstīm, kur minimālā alga ir lielāka, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu celt minimālo algu par 37 eiro - no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro, jo tam esot fundamentāli argumenti.

Ministrs informēja, ka šogad kopējais algu līmenis valstī augs par 5%, līdz ar to nevajadzētu būt problēmām minimālo algu celt par 20 eiro, tomēr politiskajai diskusijai jānotiek par straujāku minimālās algas celšanu.

«Jādod signāls tiem cilvēkiem, kas brauc atpakaļ, ka minimālā alga augs. Piemēram, Igaunijā minimālā alga patlaban ir 430 eiro, bet no nākamā gada tā būs 470 eiro. Līdz ar to minimālās algas starpība Latvijā un Igaunijā būs 100 eiro. Tāpēc liela daļa Latvijā strādājošo pieņem lēmumu doties strādāt uz Igauniju,» komentēja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada 1. janvāra valstī minimālā alga būs noteikta 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā, otrdien lēma valdība.

Labklājības ministrijā norāda, ka minimālās mēneša darba algas paaugstinājums tiek realizēts vienlaikus ar darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, vienlaikus mazinot šī lēmuma ietekmi uz darbaspēka izmaksu pieaugumu. Plānots, ka minimālās mēneša darba algas apmērs 430 eiro paliks nemainīgs trīs gadus.

Minimālā mēneša darba alga tiek ņemta vērā kā mērs arī dažādās tiesiskajās situācijās – piemēram, nosakot minimālos uzturlīdzekļus bērnam vai izmaksājot tos no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, sodu sistēmā, personas materiālā stāvokļa noteikšanā un zaudējumu apmēra noteikšanā.

Noteikumus izstrādāja Labklājības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministrija, kas sakarā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 380 eiro līdz 430 eiro veica finanšu aprēķinus par ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš: Prātīgāk būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo minimumu

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prātīgāk Latvijā būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, šādu viedokli šorīt intervijā telekanālā LNT pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc premjera vārdiem, uz minimālās algas celšanu uzstājot viens valdības partneris, bet lēmums šajā jautājumā vēl neesot pieņemts un diskusijas turpinoties.

Kariņš uzskata, ka svarīgāk būtu celt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu, jo ar minimālās algas celšanu tiekot dzīta augšā algu inflācija, kas nav vēlams.

Ministru prezidents atgādināja savu nostāju, ka nodokļus viņš vēlētos mainīt tikai vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, attiecīgi viņš uzskata, ka labāk izmaiņas būtu ieviest ar 2021.gadu.

Kā ziņots, koalīcijā ir apspriesta minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro. Šāds minimālās algas palielinājums ir viens no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu solījumiem, par kuru nepildīšanu opozīcija bieži kaunina valdošo koalīciju. JKP solīja ieviest programmu «3x500», atbilstoši kurai minimālo algu paaugstinātu līdz 500 eiro mēnesī jau no šī gada, ieviestu neapliekamo minimumu algai līdz 500 eiro mēnesī un arī ar nodokli neapliekamo minimumu pensijai noteiktu 500 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmēja: Pieprasām minimālo algu 3000 eiro!

Inga Zemdega Grāpe, SIA NEMO, šūšanas fabrika īpašniece un valdes priekšsēdētāja, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Un kāpēc gan ne? Bet tikai tik absurds sauklis varbūt liks domāt par to, ka kaut kas te nav kārtībā.

Kad Vienotība pirmsvēlēšanu gaisotnē nāca klajā ar savu programmu, mērķis - 450 minimālā alga un 1000 eiro vidējā alga 2018. gadā, man šķita visai uzrunājošs. Daudzi uzņēmēji un es tai skaitā loģiski nodomāja, ka ekonomika tiks celta tik ļoti veiksmīgi, ka uzņēmēji attīstīsies un šīs algas ar prieku spēs maksāt. Urā, mēs tikai par!

Taču izrādās, ka nekā. Izrādās, ka mērķi ir sasniedzami nevis loģiskas attīstības ceļā, bet gan ar vieglākām metodēm – administratīvā kārtā. Tas ir nevis barot govi tā, lai izslaukums palielinātos, bet gan slaukt tikmēr, kamēr izslauc pēdējās sulas un tas nav būtiski, vai govs 2018. gadā būs beigta vai nē. Jo uz papīra viss taču būs kā solīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas nosprausto apmēru 430 eiro mēnesī nākamgad nekoriģēs, un arī Latgalē citādas minimālās algas nebūs, tomēr problēmu risināšanai reģionos būs jāmeklē instrumenti

Tāds ir vakardienas Saeimas plenārsēdes darba rezultāts, izskatot 10 deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par minimālās algas celšanu, kuru vairākums parlamentāriešu neatbalstīja.

Pieprasījumā tika lūgts atcelt minimālo algas paaugstināšanu vai vismaz nepieļaut minimālās algas kāpumu vairāk nekā par 20 eiro gadā, noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu vismaz 430 eiro apmērā un arī uzdot VARAM sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un uzņēmējiem vienoties par straujas uzņēmējdarbības, tai skaitā Latgales plānā 2010. – 2030. paredzēto uzņēmējdarbības attīstības fonda radīšanu, lai nepieļautu pilnīgu rūpniecības iznīcināšanu Latgalē. Lai arī tautas kalpi atzina, ka minimālās algas celšana no 380 eiro uz 430 eiro ir straujš kāpums, tomēr vairāki DB aptaujātie uzņēmēji šo pasākumu nodēvēja par cirku un izrādi, kas vērsta uz vēlētāju balsu zvejošanu, nevis problēmu risinājumu meklējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Finanšu ministre: Panākta vienošanās minimālo algu nākamgad celt līdz 430 eiro

LETA, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākta vienošanās minimālo algu nākamgad celt no pašreizējiem 380 eiro līdz 430 eiro, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre stāstīja, ka šodien ministri vienojās, ka minimālā alga ar nākamo gadu tiks pacelta līdz 430 eiro un tāda tiks saglabāta trīs gadus. Viņa uzsvēra, ka šis ir labs signāls uzņēmējiem, kas trīs gadus varēs rēķināties ar nemainīgu minimālo algu.

«Katru gadu, kad valdība diskutē par minimālās algas celšanu, uzņēmējiem ir neziņa, bet tagad uzņēmējiem trīs gadus būs skaidri spēles noteikumi,» piebilda Reizniece-Ozola.

Ministre arī norādīja, ka minimālās algas celšanai ir divas puses - uzņēmēju spēja šādu minimālo algu samaksāt, kas ir īpaši aktuāli reģionos, un vēlme nodrošināt lielāku atalgojumu mazo algu saņēmējiem.

«Minimālās algas pacelšana ir liels slogs uzņēmējiem, sevišķi tajos uzņēmumos, kur tiek nodarbināts liels īpatsvars darbinieku, kas saņem minimālo algu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka to kompensēs darbaspēka nodokļu samazinājums,» skaidroja finanšu ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Centrālā darba devēju savienība un Centrālā arodbiedrību savienība ceturtdien parakstījušas vienošanos, kas paredz no 2018.gada paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī un minimālo stundas likmi - līdz 2,97 eiro.

Kā izteicies Centrālās darba devēju savienības vadītājs Tomass Tamsars, «minimālās algas pieaugums, kas divkārt pārsniedz darba ražīguma pieaugumu, mudina darba devējus pieprasīt arī lielāku darba ražīgumu». Pēc viņa teiktā, vienošanās tekstā ietverta svarīga norāde, ka algu pieaugums «nevar rasties ne no kurienes - tas rodas no darba ražīguma pieauguma».

Tikmēr Centrālās arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēps Petersons atzinis, ka sarunas par minimālās algas apmēriem šai reizē bijušas grūtākas nekā parasti, jo vispirms bijis jāvienojas par ilgtermiņa metodoloģiju minimālās algas pieauguma noteikšanai nākotnē.

«Pēdējo piecu gadu laikā mēs bijām pieraduši pie strauja minimālās algas kāpuma - vidēji par 10% gadā, un tas pozitīvi ietekmējis algu izlīdzināšanos. Tagad tempi palēninās, bet saskaņā ar formulu, par kuru vienojāmies, visi strādājošie varēs saņemt taisnīgu daļu no ekonomikas pieauguma,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas nodokļu sudoku

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sēra dižkorķis valdības ausu ejās

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevajadzētu notriekt nodokļu maksātāju naudu dārgos komandējumos uz mūžīgās vasaras zemēm, daudz vērtīgāk būtu izbraukt ārpus Rīgas, lai valsts pārvaldītāji savām acīm skatītu lauku biznesa ainiņas, kas var likt mainīt domas par uzņēmējdarbību tepat mūsu reģionos. Vajadzētu mainīt ne tik daudz domas, bet drīzāk domāšanas veidu. Minimālās algas celšana ir spilgts piemērs tam, kā galva nezina, ko dara rumpis. Valsts pārvaldītāji, kuru redzes leņķis uz perifēriju pavērsts dzelžaini no Rīgas, klana galvas, ka jākāpina atalgojums, un nodokļu reformas aizsegā nolemj darīt to lielā steigā, nospiežot podziņu, ka jau no nākamā gada minimālās algas augs par 50 eiro no 380 līdz 430 eiro. Reģionu uzņēmēji (sevišķi tajās nozarēs, kur biznesa pamatā ir ražotnēs koncentrētas darbarokas) var kaut uz galvas stāvēt, bet tā arī netikt sadzirdēti par to, ka mēdz būt nozares, kurās algu līmeni nosaka tirgus situācija, nevis lēmumu pieņēmēji jeb podziņu spiedēji Rīgā. Neieklausīšanās un hroniska nespēja piedāvāt kompromisu padziļina plaisu starp biznesu un valsts pārvaldi, lai gan ecēties tiem abiem nepavisam nevajadzētu. Ir jau labi, ja cilvēkiem ir iespēja par darbu saņemt vairāk, taču reģionu mazpilsētās un ne tikai mazpilsētās dzīve reizēm patiešām ir lētāka, un tēriņi par mitekļa īri varbūt ir mazāki nekā maksa par pleķi asfalta auto stāvvietai galvaspilsētā. Uzspiežot minimālās algas palielinājumu, ieguvēju īsti nebūs, jo pat godprātīgākie no uzņēmējiem, lai varētu noturēt ražošanu, būs spiesti uzskaitīt mazāk darba stundu. Tādēļ līdz ar šīm izmaiņām var sašķobīties pat to uzņēmēju lojalitāte absolūti caurspīdīgam biznesam, kas līdz šim to ir noturējuši, neskatoties uz bieži pieredzēto nestabilitāti un dažādām pārmaiņām. Ražotāji būs spiesti celt cenas, lai izpildītu valsts iegribas, bet līdz ar to zudīs iespēja investēt, piemēram, jaunās iekārtās. Uzņēmēji turklāt ir nesaprašanā – gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, gan premjers Māris Kučinskis, tāpat kā citi politiķi savās lauku vizītēs it kā sakās izprotam ražotāju problēmas un sola nepieļaut apstākļus, kas viņu ikdienu padarītu smagāku, tomēr atgriežoties Rīgas gaiss dara savu un politiķi piedzīvo ko līdzīgu amnēzijai, kas aizslauka perifērijas pieredzi no dienaskārtības. Kopumā minimālās algas celšana, protams, ir labs balsu zvejas paraugs, domājot par sasaisti ar attiecīgo vēlēšanu zīmju skaitu vēlēšanu urnās. Kā nu tauta nenovērtēs šādu cēlu soli. Tomēr jāatceras, uz kā rēķina tas notiks. Vismaz par reģioniem runājot, tā ir brutāla dancošana pa uzņēmēju mugurām, ja vien līdz minimālās algas līmenim netiek celts arī neapliekamais minimums. Tādā gadījumā izmaiņu slogs tiktu sadalīts solidārāk starp valsti un uzņēmējiem, nevis būtu vienos vārtos kā pašlaik. Neskatoties uz spožiem piemēriem, kopumā reģionos biznesam trūkst vilkmes. Tam par iemeslu ir vesels problēmu spiets. Šādi un līdzīgi lēmumi atstāj daudzdesmit tūkstošu ietekmi uz gada tēriņiem un arī bezdarba bēdīgo ainu neuzlabo. Minimālās algas kāpums rokrokā ar ekonomikas augšupeju – jā, bet citādāk tas var tikt izpausties arī kā sadisms. Kurš te ir ieguvējs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju ceturtajai daļai nodarbināto bruto algas apmērs pērn nepārsniedza valstī noteikto minimālo algu, un šāda līmeņa atalgojumu maksāja vairāk nekā 65% darba devēju.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. DB aptaujātie neapstrīd nodokļu administrācijas minētos ciparus, bet norāda uz to zemo sasaisti ar realitāti un ticamību mazinošajiem faktoriem, kā galveno minot ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu radīto defektu. Jaunievēlētajā Saeimā, visticamāk, šie jautājumi būs dienaskārtībā saistībā ar valsts noteiktās minimālās algas paaugstināšanu no pašlaik spēkā esošajiem 430 eiro uz priekšvēlēšanu laikā solītajiem 500 eiro mēnesī, solīts līdz šim apjomam palielināt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Salīdzinot VID datus ar statistikas pārvaldes datiem par mājsaimniecību ienākumiem, rodas jautājums, vai patiešām tik daudz darba ņēmēju spēj reāli izdzīvot ar to, kas saņemts algā, it īpaši tie strādājošie, kuriem ir bērni. Vienkāršākā atbilde – daļa algas tiek maksāta aploksnē. Kā zāles pret šo sērgu bieži tiek minēta minimālās algas paaugstināšana – jo tā ir lielāka un lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, jo mazāka būšot aplokšņu algas daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien vienojās no nākamā gada minimālo algu paaugstināt par 10 eiro, tādējādi tā sasniegs 380 eiro.

Iepriekš Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka lēmumam necelt minimālo algu straujāk jeb par 37 eiro, kā to piedāvāja labklājības ministrs Jānis Reirs (V) , izšķiroša bija vakardienas koalīcijas pārstāvju tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. LDDK piekrita pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet LTRK uzskata, ka strauji celt minimālo algu ir bīstami biznesam, skaidroja premjers.

Šo iemeslu dēļ šodien koalīcijā tika panākta vienošanās, ka minimālo algu varētu palielināt par 10 eiro. Premjers akcentēja, ka būtiska ir izaugsme, produktivitāte, tāpēc ir būtisks vidējās algas palielinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīcija vienojusies, ka nākamgad minimālā alga varētu tikt palielinātā par 10 eiro līdz 380 eiro mēnesī.

«Šobrīd ir kopējā izpratne, ka paliekam pie 10 eiro,» žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš arī norādīja, ka šajā jautājumā diezgan izšķiroša bija vakardienas koalīcijas pārstāvju tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. LDDK piekrītot pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet LTRK uzskatot, ka strauji celt minimālo algu ir bīstami biznesam, skaidroja premjers.

Valdības vadītājs norādīja, ka šo iemeslu dēļ panākta vienošanās, ka minimālo algu varētu palielināt par 10 eiro. Premjers akcentēja, ka būtiska ir izaugsme, produktivitāte, tāpēc ir būtisks vidējās algas palielinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba devējiem piedāvā iespēju ar ES finansiālu atbalstu nodarbināt jauniešus

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kas šogad ietekmēja mājsaimniecību finanšu situāciju un kas gaidāms nākamgad?

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka situācija ir uzlabojusies, bet vēl trešdaļa, ka pasliktinājusies. Iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka mājsaimniecības finanšu situācija ir ievērojami pasliktinājusies (9%), nekā - ka tā ir ievērojami uzlabojusies (3%).

Taču kopumā šogad, salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien piektdaļa jeb 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad šādi domā jau 30% iedzīvotāju. Savukārt 37% aptaujāto uzskata, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Raugoties uz nākamo gadu, valda drīzāk optimistisks noskaņojums – 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (21%) iedzīvotāji norādījuši algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildus darba algai. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2015.gada trīs ceturkšņos (809 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 3,8% jeb 30 eiro mēnesī, kas ir mazāk kā gadu iepriekš algām augot par 6,7%. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām - vidējā neto alga pieaugusi par 3,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas. Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši.

Komentāri

Pievienot komentāru