Likumi

Valdība radikāli maina dzīvi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

Māris Ķirsons, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Mikrouzņēmumu nodokļa likmi plāno samazināt vairāk nekā uz pusi, bet šī nodokļa maksātāju darbiniekiem tiek noteikta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme; liegto nozaru sarakstā – 37 jomas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdības sēdē šodien paredzēts izskatīt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī noteikumus, kuri noteiks tās nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Jāatgādina, ka Ministru kabinetam jau līdz šā gada 1. augustam bija jānosaka tās nozares, kurās darbojoties vairs nevarēs maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Jūnija sākumā MUN režīmā strādāja nedaudz vairāk par 44 tūkst. personu. Pārmaiņas vairāki DB aptaujātie uzņēmēji vērtēja diametrāli pretēji – vieni šo revolucionāro pagriezienu uzskata par sava veida šīs labi iestrādātās idejas iznīcināšanas plānu, savukārt citi norādīja, ka MUN ir kā legāla nodokļu paradīze, kas apdraud valsts budžeta vajadzību finansēšanu.

Skars vismaz 13 tūkst.

Līdz šim reģistrētajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir paredzēts pārejas periods no viena līdz trijiem gadiem. Proti, no nākamā gada šāds liegums attieksies uz jaundibinātiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Savukārt, ja uzņēmums mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ieguvis līdz 2015. gada 30. aprīlim un veic saimniecisko darbību nozarē, kurā nav tiesību piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja režīmu, tad mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu piemēro 2016., 2017. un 2018. gadā. Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss iegūts no 2015. gada 1. maija līdz 2015. gada 31. decembrim un tiek veikta saimnieciskā darbība nozarē, kurā nav tiesību piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja režīmu, tad statusu piemēros tikai 2016. gadā.

Visu rakstu Valdība radikāli maina dzīvi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem lasiet 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumu darbinieki lielākoties veic nelielas sociālās iemaksas

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam joprojām ir vērtējams kā relatīvi mazs, izriet no Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā informatīvā ziņojuma Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu, kas otrdien, 27.septembrī, izskatīts valdībā.

Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi var ietekmēt pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus.

Mikrouzņēmumu darbinieku iemaksu objekts faktiski ir 24-30% no deklarētajiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka sociālā riska iestāšanās gadījumā šīs personas būs mazāk sociāli aizsargātas, jo pakalpojumu apmēri tiks aprēķināti no daudz zemākiem iemaksu objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mirkouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, informē Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro apmērā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Natālija Poriete, 13.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rosinās mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskajām personām

Žanete Hāka, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta sēdē, izskatot grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā pirms to virzīšanas Saeimā uz otro lasījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka rosinās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem jau no 2016. gada ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskajām personām (neierobežojot preču pārdošanas iespējas), informē Finanšu ministrija.

Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji pēc būtības sniegtu pakalpojumus tikai pakalpojuma gala saņēmējiem – fiziskām personām, bet ne starpniekiem (parasti juridiskas personas) un tiktu nodrošināts, ka konceptuāli ir ierobežota nodokļu plānošana, - mikrouzņēmumu veido, nodalot no darbojoša komersanta darbiniekus, lai optimizētu darbaspēka izmaksas.

Vienlaicīgi ar priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskām personām, tiktu atcelti nozaru ierobežojumi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Likumā paredzētais mikrouzņēmumu nozaru ierobežojums līdz šim sabiedrībā ir neviennozīmīgi vērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: vairāk nekā trešdaļa mikrouzņēmēju nav informēti par nākamgad gaidāmajām nodokļu izmaiņām

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz jauna regulējuma pieņemšanai

LETA, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums, šodien vienojās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdz ar to, neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās vai neizsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, šā gada decembrī valdība plāno iesniegt Saeimā grozījumus MUN likumā, papildinot to ar pārejas noteikumiem, proti, tās likuma normas, kas paredz mikrouzņēmuma režīma izbeigšanas termiņus, stāsies spēkā tikai pie nosacījuma, ja Saeimā tiks apstiprināts jauns mazo uzņēmumu regulējums.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA sacīja, ka tādējādi Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, kurā paredzēts mikrouzņēmumu regulējuma izbeigšanas termiņš, pagaidām nebūs spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Saeima galīgajā lasījumā nolemj minimālās sociālās iemaksas nākamgad neieviest

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme noteikta 15 % apmērā no apgrozījuma, vienlaikus atsakoties no iepriekš paredzētās minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas.

To paredz Saeimā otrdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Otrajā lasījumā Mikrouzņēmumu nodokļa likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro 2017.gadā ir 12 %.

Izmaiņas likumā veiktas, lai atceltu šī gada 23.novembrī pieņemtos grozījumus, kas paredzēja pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma. Līdz cita mazajiem un vidējiem uzņēmējiem labvēlīgāka nodokļu regulējuma izstrādei spēkā būs līdzšinējais režīms, iepriekš norādīja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vēl šodien var pieteikt statusa maiņu uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu vai atteikties no tā

Lelde Petrāne, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka šobrīd jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ar 2016. gada 1. janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, vēl šodien ir iespēja vērsties ar pieteikumu VID. Tāpat šodien ar pieteikumu VID var vērsties arī tie uzņēmumi un fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar 2016. gada 1. janvāri.

Esošajiem mikouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī nākamgad vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz.

Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) kā nestrukturētu dokumentu.

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt:

individuālais komersants,

individuālais uzņēmums,

zemnieka vai zvejnieka saimniecība,

fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs,

sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA).

Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

1) SIA dalībnieki ir fiziskās personas,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosakot 37 nozares, kurās mikrouzņēmumu nodokļa režīms vairs nebūs darbināms, no nodokļa labumiem nāksies šķirties vismaz trešdaļai šādā režīmā strādājošajiem; domā par īpašu biznesa uzsācēju likumprojektu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir valdības sēdes rezultāts – izskatīt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī noteikumus, kuros uzskatīs tās nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Šā gada jūnija sākumā MUN režīmā strādāja nedaudz vairāk par 44 tūkst. personu.

Socnodoklis būs jāmaksā

Valdības sēdē bez karstām debatēm tika akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru MUN maksātāja darbinieku jau 2017. gadā. 2018. gadā tas sasniegtu 100% no tās iemaksas, kāda jāveic, maksājot minimālo algu, tad arī tiek piedāvāts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 5% tiem MUN maksātājem, kuru gada neto apgrozījums nepārsniedz 7000 eiro, bet ceturtajā darbības gadā šī nodokļa maksātājam būs 8% pašlaik paredzēto 12% vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšlikums liegt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem sniegt pakalpojumus juridiskām personām jau no 2016. gada šokē šos uzņēmējus un paralizē grozījumu izskatīšanu Saeimas atbildīgajā komisijā , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nav panākta vienošanās. Ir strīds starp Finanšu un Ekonomikas ministrijām attiecībā uz liegumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem (MUN) sniegt pakalpojumus juridiskām personām,» kādēļ no komisijas dienaskārtības tika izslēgta grozījumu izskatīšana mikrouzņēmumu nodokļa likumā, skaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Viņš norādīja, ka šī likuma grozījumu izskatīšana komisijā varētu notikt jau otrdienas sēdē. MUN maksātāji – pakalpojumu sniedzēji – šokēti par notiekošo.

Daudz optimizētāju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šorīt izplatītā paziņojumā atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %).

Piemērs:

Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pakāpeniski ieviesīs minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas

Dienas Bizness, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 15% apmērā, bet uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro – 12%. Uzņēmēji sašutuši par politiķu rīcību, tālāks šī nodokļa režīma liktenis joprojām neskaidrs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Desmit dienas pirms gadu mijas ir mainīti spēles noteikumi mikronuzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem – ārkārtas Saeimas sēdē steidzamības kārtā atbalstīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kā arī likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Jāatgādina, ka sākotnēji bija iecerēts, ka MUN likme 2017. gadā būs 5% (tiem, kas par MUN maksātājiem reģistrējušies pēc 31.12.2013.) vai 8% (tiem, kas par MUN maksātājiem reģistrējušies līdz 31.12.2013.) plus minimālais valsts sociālās apdrošināšanas maksājums par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī).

MUN maksātāji tika gatavoti šādam scenārijam, tomēr situāciju mainīja minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī) attiecināšana arī uz tiem paratajā nodokļu režīmā strādājošajiem, kuri strādāja nepilnu darba laiku. Lai arī bija paredzēti daži izņēmumi, uz kuriem šāda norma neattiektos, turklāt bija sagavots grozījumu projekts papildināt šo kategoriju sarakstu, tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis jau pēc šā gada budžeta pieņemšanas lēma atcelt pērn pieņemto normu spēkā stāšanos. Papildu pipariņu «piemeta» arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Izmaiņas paredzēja, ka personai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanai ir tiesības tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts. Nu Saeima reaģējusi uz šiem valsts galvas iebildumiem un MUN maksātājiem dod iespēju strādāt, jo svītroti iepriekš nobalsotie šī režīma «nāves datumi», turklāt pēc jaunā regulējuma akceptēšanas pašreizējā režīmā būs ļauts strādāt vēl vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jaunus mikrouzņēmumus varēs veidot līdz nākamā gada jūnijam beigām

Žanete Hāka, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmdien, 31.oktobrī, ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka uzņēmējdarbības uzsācēji mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmam varēs pieteikties līdz 2017.gada 30.jūnijam, informē Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka patlaban Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādā jaunu nodokļu režīmu uzņēmējdarbības uzsācējiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, lai paredzētu vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarācijas iesniegšanu un nodokļu nomaksu, teikts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka jaunais nodokļu režīms stāsies spēkā 2018.gadā.

Savukārt attiecībā uz esošajiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem paredzēts, ka pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas kārtībai no nākamā gada vairs nevarēs.

Ja mikrouzņēmums saimniecisko darbību vēlēsies turpināt, tam līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Savukārt, ja tas nebūs izdarīts, tad līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs atkarībā no juridiskās formas kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pikets nemaina Saeimas lēmumu - MUN režīms darbosies līdz 2019.gadam

Zane Atlāce - Bistere, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz mikrouzņēmumu pārstāvju iebildumiem, kas piketā tika darīti zināmi arī deputātiem, Saeima trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka uzņēmējdarbības uzsācēji mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmam varēs pieteikties līdz 2017.gada 30.jūnijam.

Likums grozīts, ņemot vērā, ka patlaban Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādā jaunu nodokļu režīmu uzņēmējdarbības uzsācējiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, lai paredzētu vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarācijas iesniegšanu un nodokļu nomaksu, teikts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka jaunais nodokļu maksāšanas režīms stāsies spēkā 2018.gadā.

Saskaņā ar grozījumiem esošajiem mikrouzņēmumiem, ja tie savu saimniecisko darbību vēlēsies turpināt, līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no citiem pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Ja tas nebūs izdarīts, tad līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs atkarībā no juridiskās formas kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem varētu likt maksāt augstāku nodokļa likmi – pat 15% apmērā no neto apgrozījuma –, bet atsakoties no minimālā sociālās apdrošināšanas maksājuma par katru darbinieku

Par šādu iespējamo risinājumu panākta vienošanas LTRK un Ministru prezidenta Māra Kučinska tikšanās laikā, taču par visu valdību veidojošo partiju vienotu pozīciju runāt vēl pāragri. Kāds būs Saeimas lēmums, to redzēsim, – deputātiem būs atkārtoti jāvērtē Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījums, kas paredz šī nodokļa režīma izbeigšanu. To paredz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Jāatgādina – izmaiņas paredzēja, ka personai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanai ir tiesības tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju varēs reģistrēties līdz 2017. gada 30. jūnijam, bet no nākamā gada netiks iedarbināts to nozaru saraksts, kuriem šis režīms tiks liegts

To paredz valdībā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kurš gan vēl būs jāakceptē Saeimā.

Uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas jau pašlaik, 2017. gadā vairs nevarēs iesniegt pieteikumu, lai par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju kļūtu 2018. gadā, kad jau vajadzētu būt spēkā jaunajai kārtībai attiecībā uz mazajiem un iesācēju uzņēmumiem. Minēto iemeslu dēļ izmaiņas paredz, ka no 2017. gada netiks ieviesti ierobežojumi tām nozarēm, kurās komersants ir tiesīgs būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, skaidro Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. Viņa arī norāda, ka minēto iemeslu dēļ nav jēgas uz vienu gadu ieviest ierobežojumus nozarēm, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Maksimālais mikrouzņēmumu apgrozījums mainīsies uz 40 000 eiro gadā. Tiks mainīta arī kārtība, kādā drīkst nodarbināt mikrouzņēmumu darbiniekus. Izmaiņas paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Nodokļu reformas ietvaros tiks mainīts MUN maksātājiem noteiktais apgrozījuma ierobežojums. Iepriekš maksimālais gada apgrozījums bija 100 000 eiro, taču, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, kalendārajā gadā pieļaujamais apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 eiro.

Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 000 eiro. 2018. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 eiro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 40 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Šogad vairākas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad stājas spēkā vairāki nodokļu reformas ietvaros mainīti nosacījumi attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai uzņēmums arī turpmāk varētu saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, tajā strādājošie darbinieki drīkst būt tikai viena mikrouzņēmuma darbinieki. Ja tomēr uzņēmumā strādājošais darbinieks vienlaicīgi tiks nodarbināts arī citos mikrouzņēmumos, tad šiem mikrouzņēmumiem papildus 15% mikrouzņēmuma likmei jāpieskaita divi procentpunkti par katru šādu darbinieku.

Savukārt, no 2020.gada šāds uzņēmums zaudēs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un tam būs jāizvēlas cits nodokļu nomaksas režīms.

Par darbinieka nodarbinātību citā mikrouzņēmumā darba devējs var pārliecināties, pajautājot par to pašam darbiniekam. Savukārt, par to, vai darbinieka cits darba devējs arī ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, iespējams pārliecināties VID tīmekļa vietnē sadaļā VID publiskojamo datu bāze/ Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru