Šodien paredzētajā valdības slēgtajā sēdē, iespējams, tiks apskatīts arī jautājums par to, vai valdība būtu gatava glābt Latvijas Krājbanku, ja izrādīsies, ka tai ir kādas milzīgas problēmas, tā liecina laikraksta Dienas Bizness rīcībā esoša neoficiāla informācija.
Valdība slēgtā sēdē šodien plāno uzklausīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ziņojumu par situāciju banku jomā. Pēc premjera Valda Dombrovska teiktā, FKTK sniegs aktuālo informāciju saistībā ar situāciju Lietuvā, kur valdība pārņēmusi Snoras banku un šī lēmuma iespējamo ietekmi uz Latviju.
Par to, vai tādējādi valdībai situācijas dēļ Snoras bankā un Latvijas Krājbankā radušās šaubas par finanšu situācijas stabilitāti Latvijā, V. Dombrovska pārstāvis Mārtiņš Panke DB atzina, ka tā gluži nevar teikt, bet uz jautājumu, kāpēc tieši tagad valdība vēlas uzklausīt FKTK, viņš norādīja, ka valdība vienkārši grib uzzināt aktuālo informāciju par situāciju finanšu sektorā un nepietiekot ar informāciju no iepriekš FKTK regulāri izplatītajiem paziņojumiem par banku sistēmas darbības rādītājiem.
Jau ziņots, ka FKTK padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
Tāpat arī vēstīts, ka situācija Lietuvas komercbankā Snoras šobrīd izskatās sarežģītāka, nekā domāts iepriekš, pirmdien paziņojis premjerministrs Andrjus Kubiļus, aicinādams bankas valdes priekšsēdētāju Raimondu Baranausku atgriezties Lietuvā un paskaidrot, kur palicis miljards litu (204 miljoni latu), kas investēti vērtspapīros.
FKTK atgādina, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā 100 tūkst. eiro apmērā (ap 70 tūkst. latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.