Finanses

Valdībai ar papildu tēriņiem jābūt ļoti uzmanīgai

LETA, 11.03.2021

Jaunākais izdevums

Valdībai ar papildu tēriņiem jābūt ļoti uzmanīgai, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).

Viņš norādīja, ka valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir viens no veidiem, kā juridiski korekti valdība var palielināt izdevumus vienā vai otrā jomā, neveicot grozījumus valsts budžetā.

"Protams, nākotnē mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar papildu tēriņiem. Mēs nezinām, cik ilgi vēl būs šī krīze," sacīja Dālderis, piebilstot, ja pandēmija ievilksies un būs nepieciešams turpināt atbalstīt ekonomiku, valdībai noteikti būs jāveic grozījumi budžetā, taču katrs eiro, kas šādā veidā būs ieguldāms virs ikgadējā budžeta, noteikti būs "piecas reizes jānomēra pirms to iztērēt".

Tāpat viņš atzīmēja, ka šobrīd Latvijai aizņemšanās iespējas ir labas, taču situācija var strauji mainīties, ja valsts parāds pārsniegs Māstrihtas kritēriju, proti, 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Marta sākumā Fiskālās disciplīnas padome kārtējā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīmēja, ka šogad no budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atvēlētajiem 826 miljoniem eiro vēl ir pieejami apmēram 100 miljoni eiro.

Padomē skaidroja, ka Saeimā apstiprinātajā 2021.gada budžetā tika iekļauti Covid-19 atbalsta pasākumi tikai apmēram 150 miljonu eiro apmērā, jo budžeta sastādīšanas procesā Covid-19 otrais vilnis vēl nebija sācies. Tāpēc patlaban lielākā daļa Covid-19 otrā viļņa atbalsta pasākumu tiek finansēta no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". 2021.gada budžetā šai programmai bija paredzēti tikai 26,7 miljoni eiro, bet vēlāk valdība divreiz lēma šo apmēru palielināt - par 300 miljoniem eiro un par 500 miljoniem eiro.

Pēc padomes apkopotās informācijas, no 826 miljoniem eiro konkrētiem pasākumiem jau paredzēti 715 miljoni eiro. Tostarp 110 miljoni eiro dīkstāves pabalstu un subsīdiju izmaksai, kā arī uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanu, bet 211,7 miljoni eiro paredzēti Veselības ministrijai Covid-19 testēšanas mērķu sasniegšanai un medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegāde.

Tāpat 264,5 miljoni eiro paredzēti Labklājības ministrijai, no kuriem lielākie pasākumi ir vienreizējais pabalsts par katru bērnu 500 eiro apmērā. Zemkopības ministrijai kapacitātes stiprināšanai lauksaimniecībā atvēlēti 45,5 miljoni eiro. Līdzekļi piešķirti arī citu ministriju pasākumiem.

Valdība ir konceptuāli pieņēmusi arī citus atbalsta pasākumus, kas paredz 134 miljonu eiro atbalstu nodokļu maksātājiem un 240 miljonu eiro papildu finansējumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsture rādījusi – kur ir cilvēki, tur mēdz būt arī konflikti jeb pa kādam kariņam vai vismaz ģeopolitiskam saspīlējam, šķiet, ir bijis vienmēr.

Arī šī pandēmija liecina, ka daudzās sabiedrībās augusi neapmierinātība, kam var būt visai plaša ietekme uz dažādu reģionu stabilitāti. Tas attiecīgi arī nozīmē, ka valstīm jāturpina lielas summas atvēlēt militāriem tēriņiem. Pēdējos gados periodiski asa bijusi Rietumvalstu un Krievijas pretstāve. Turklāt šoreiz situācijas eskalēšanos varam novērot arī uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Pasaules mērogā vērā jāņem arī arvien augošās Ķīnas ambīcijas. Ķīnas vara koncentrē kontroli pār visdažādākajiem procesiem šajā valstī. Pastāv pieņēmums, ka tieši Ķīnai var būt pa spēkam arvien nopietnāk apšaubīt Rietumu demokrātisko kārtību.

Lielākie tērētāji

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāta budžeta komitejā pārstāvētie demokrāti vēlu otrdienas vakarā vienojušies par 3,5 triljonus dolāru lieliem tēriņiem, lai varētu īstenot prezidenta Džo Baidena vērienīgos plānus klimata izmaiņu apkarošanā, veselības apdrošināšanā un tādās sociālās sfēras projektos, kas saistīti ar bērnu aprūpi un mājokļiem.

Projektos, kurus Baidens pasludinājis par savām prioritātēm, tuvākās desmitgades laikā paredzēts ieguldīt milzu summas no federālajiem līdzekļiem, taču šīs ieceres sastopas ar sīvu republikāņu pretestību.

Pēc komitejas locekļu tikšanās ar Senāta vairākuma līderi Čaku Šūmeru par vienošanos tviterī paziņojis senators Marks Vorners.

Savukārt Šūmers žurnālistiem pavēstījis, ka ikviena Baidena programma saņems dāsnu finansējumu.

Demokrātu mērķis ir šo vienošanos iemiesot budžeta rezolūcijā, kas gadījumā, ja to apstiprinās abas Kongresa palātas, ļaus pieņemt turpmākos likumus par milzīgajiem tēriņiem bez atbalsta meklēšanas no republikāņiem.

Budžeta rezolūcija ļautu demokrātiem, kam Senātā ir tikai niecīgs vairākums, izvairīties no republikāņu obstrukcijas, jo turpmāko budžeta likumu apstiprināšanai vairs nevajadzētu 60 no 100 senatoru balsīm, bet pietiktu ar vienkāršo vairākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadu patēriņa kreditēšanā raksturo digitālo kanālu izmantošana un patēriņa kredītu pieprasījuma samazināšanās kopumā, jo īpaši ikdienas tēriņiem jeb kredītlimitam, liecina bankas "Citadele" sniegtā informācija.

Samazinoties mazajiem tēriņiem, klienti sāka veikt lielākus pirkumus un labiekārtot mājokli - 27 % no visiem patēriņa kredītiem ņemti ar mērķi iegādāties auto, kas ir par 4 % vairāk nekā 2019. gadā, un 5,6 % - mājokļa labiekārtošanai, informē banka.

Banka "Citadele" norāda, ka 2020. gadā samazinājies pieprasījums finansējumam bez definēta mērķa. Samazinājies to klientu skaits, kuri interesējušies par savām iespējām aizņemties, noskaidrojot savu kredītreitingu – novērojams samazinājusies par 5 %, salīdzinot ar 2019. gadu. Kā arī klienti mazāk ir pietiekušies kredītlimitam – samazinājums par 4 %.

Savukārt decembrī banka novērojusi, ka pašā gada nogalē klienti aktīvi izmaksāja kredītkaršu kavētos maksājumus un patēriņa kredītu atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Padomi iesācējiem par investīcijām akcijās

Zigurds Vaikulis, CBL Asset Management valdes loceklis un portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs, 01.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pēdējā laikā aktīvi runā par nepieciešamību pasaulē ieviest jaunu kārtību, kas noteiktu, ka uzņēmumiem ir kāda noteikta minimālā ienākuma nodokļa likme.

Tiesa gan, savos jaunākajos izteikumos ASV savu nesen nosaukto latiņu šajā ziņā pazeminājusi. Proti, nu ASV runā par to, ka globālajai minimālajai starptautisku uzņēmumu ienākumu likmei vajadzētu būt vismaz 15% apmērā, kur vēl aprīlī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija teica, ka šai likmei kā minimums vajadzētu būt 21% apmērā. Valda pieņēmums, ka agrākā ASV nosauktā likme, iespējams, daudziem citiem bijusi par augstu, lai būtu cerības panākt kādu vienošanos šajā ziņā.

Pandēmijas krīze nākusi komplektā ar milzīgiem valdību tēriņiem. Attiecīgi tiek domāts par to, kā nākotnē nodrošināt gan lielākus valdību nodokļu ienākumus, gan saglabāt konkurētspēju (kas acīmredzami ietver liegt kompānijām meklēt izdevīgākus nodokļu režīmus). ASV arī droši vien negrib riskēt, ka, paaugstinot nodokļus, kompānijas sev meklēs citas mājas zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada sākuma ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība pieaugusi jau par 10%. Tas nozīmē, ka četru ar pusi mēnešu laikā investoriem akcijas sagādājušas vairāk nekā vesela gada cienīgu atdevi.

Tas ir, ja ņem vērā to, ka akciju cenas vēsturiski vidēji gadā pieaugušas aptuveni par 8% (ja vērtē šī ASV indeksa vidējo izmaiņu).

Sevišķi izcils akcijām padevies šā mēneša sākums, kad pasaules ietekmīgākā šī tirgus (ASV) gadījumā jauns cenu rekords krīt gandrīz līdz ar katru jaunu dienu. Kopš marta beigām vien S&P 500 indeksa vērtība pieaugusi par 3,5%.

Stimuli un izaugsmes gaidas

Kopumā tirgos ballīte turpinās uz milzīgo pasaules varenāko valdību un centrālo banku bezprecedenta ekonomikas un monetāro stimulu fona. "Marta vidū ASV Kongress beidzot apstiprināja kārtējo valsts izdevumu palielinājumu, šoreiz 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. Tāpat kā iepriekš, arī jaunākajā fiskālo pasākumu programmā ir paredzēts stimulēt ekonomiku, piešķirot katram iedzīvotājam čeku par summu līdz 1400 ASV dolāriem. Šie čeki palīdz stimulēt ekonomiku divējādi – ar lielākiem iedzīvotāju tēriņiem un iespēju cilvēkiem izmantot daļu no saņemtajiem atbalsta maksājumiem papildu uzkrājumu veidošanai, piemēram, iegādāties finanšu aktīvus (pārsvarā akcijas). Jauno pasākumu apstiprināšana tika gaidīta jau janvārī un bija viens no iemesliem akciju tirgus kāpumam kopš gada sākuma. Līdz ar to var apgalvot, ka šie jaunumi martā daļēji jau bija atspoguļoti akciju cenās. Tāpēc, lai nepieļautu optimisma apsīkumu, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija izteica mājienus par nākamo atbalsta programmu gandrīz uzreiz pēc jaunākā fiskālo stimulu likumprojekta pieņemšanas. Tik tiešām, marta beigās tika paziņots par papildu finansējumu infrastruktūras attīstībai divu triljonu ASV dolāru apmērā. Pagaidām akciju tirgu reakcija uz šo paziņojumu ir pozitīva, jo jaunais plāns noteikti nāks par labu ekonomikai un palīdzēs atsevišķiem uzņēmumiem uzlabot savus finanšu rezultātus. Tomēr pēc rūpīgākas analīzes jāsecina, ka šoreiz tirgus dalībniekiem būtu ieteicams piebremzēt savu sajūsmu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējām stimulu programmām, šī tiks īstenota nevis tūlīt, bet gan 8 līdz 10 gadu laikā. Turklāt tā gandrīz pilnā mērā tiks finansēta no uzņēmumu ienākuma nodokļu palielinājuma. Līdz ar to daži uzņēmumi var saņemt papildu pasūtījumus saistībā ar infrastruktūras attīstību, taču vairumam uzņēmumu peļņa saruks, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi," kopējo situāciju ASV ekonomikas stimulu frontē ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jautājums nav par pareizu komunikāciju, bet par apšaubāmiem lēmumiem

Jānis Goldbergs, 09.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzticības kritums valdībai, nākotnes cerību līmeņa samazinājums, gatavība agresijai, lai kaut ko mainītu, – tie ir 2020. gada rādītāji, ko pēdējā laikā pētījis Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), un, lai arī tie ir labāki nekā iepriekšējā krīzē, tie ir sliktāki nekā 2019. gadā, kas savukārt bija sliktāks nekā gads iepriekš.

Skaidrot pēdējo mēnešu pētījumu rezultātus un izdarīt secinājumus Dienas Bizness aicināja SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

Fragments no intervijas

Starptautiskā pētījumu kompānija Edelman Trust Barometer secina, ka pandēmija izgaismojusi vēl vienu krīzi. Pasaules sabiedrības ticība valdību līderiem sarukusi līdz 41%, žurnālistiem – līdz 45% un biznesa līderiem – līdz 48%. Vēl aizvien ir augsta uzticība zinātniekiem. Arī SKDS Latvijas Barometra par valdības darbību vērtējuma rādītājs krītas. Jūsu aptaujās tikai 19% sabiedrības uzskata, ka vara respektē viņu viedokli. Cik kritiski jāvērtē šis skaitlis, ja starptautiski pat 41% tiek vērtēts kā zems rādītājs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu

Edgars Korsaks-Mills, Elektrum elektromobilitātes eksperts, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvās vadības grupā šodien varētu tikt izskatīts jautājumu par āra terašu atvēršanu, informē Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Pēc viņa teiktā šodien jautājumu par terašu atvēršanu Ekonomikas ministrija prezentēs Operatīvās vadības grupas sēdē, turklāt viņš cerot, ka tālāk šis jautājums nokļūs jau valdības sēdes darba kārtībā.

Covid-19 atbalsta mazināšanai krīzē skartajiem uzņēmumiem ir jābūt proporcionālai ierobežojumu noņemšanai, aģentūrai LETA uzsvēra Jenzis, komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šonedēļ pausto par to, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Situācija restorānu nozarē ir neapskaužama 

Ja ļautu apkalpot restorāna apmeklētājus ārtelpās, tas pozitīvi ietekmētu ne tikai restorānu...

"Kamēr [ēdināšanā] ir kaut mazākie ierobežojumi, ir jābūt proporcionālam atbalstam," teica Jenzis.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir vairāki nozarē strādājošie, kas dažādu iemeslu dēļ nav kvalificējušies valsts atbalstam vai tas nav bijis pietiekams, tādēļ tiem ēdinātājiem pašreiz esot vitāli svarīgi, lai valdība ļautu atsākt klātienes darbu, atverot terases.

"Tas daudziem uzņēmumiem, kuri ēdināšanā lielākoties ir vietējā kapitāla un Latvijas iedzīvotājiem piederoši uzņēmumi, ir izdzīvošanas jautājumi. Tā nav tāda koķetēšana - "gribam strādāt, mums viss vienalga". Viņiem ir liela atbildība pret sabiedrības veselību," uzsvēra Jenzis.

Viņš arī atzīmēja, ka, āra terasēm atsākot strādāt, nozares organizācijas apņēmušās ēdinātājus uzrunāt ar vienotu memorandu, aicinot viņus būt atbildīgiem. Nozares ieskatā lēmums par terašu darba atsākšanu valdībai būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

Jau vēstīts, ka premjers Ministru kabineta sēdē 20.aprīlī norādīja, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Viņš atzīmēja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Kariņš norādīja uz "anekdotiskiem gadījumiem", kad uzņēmumi ar valsts atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus.

Ziņots arī, ka Ministru kabinets 1.aprīlī vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē un āra treniņos pieļaujamā cilvēku skaita palielināšanu.

Lai arī sākotnēji tika piedāvāts šajās jomās pārskatīt ierobežojumus gadījumā, ja Latvijas Covid-19 divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 320 slieksni, tomēr tika atbalstīts Kariņa (JV) priekšlikums šo ierobežojumu mīkstināšanu pārskatīt pakāpeniski.

Vienlaikus premjers 22.aprīlī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, žurnālistiem uzsvēra, ka valdība ir rīcības gatavībā ieviest stingrākus ierobežojumus, ja sabiedrības uzvedība to piespiedīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmās mācības no Igaunijas pensiju populisma

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads mūsu kaimiņvalstī Igaunijā pagāja pensiju sistēmas reformu zīmē - Igaunijas politiķi bija pieteikuši nozīmīgas pārmaiņas pensiju 2. līmeņa sistēmā un paredzēja to, ka Igaunijas pilsoņi var izstāties no šī līmeņa, līdz šim uzkrātos līdzekļus izņemot un iztērējot pēc sava prāta vai izveidojot speciālu pensiju investīciju kontu, pārvaldot savu pensiju uzkrājumu.

Pirms tam samaksājot 20 % individuālā ienākuma nodokli valstij.

Neapšaubāmi, šī reforma Igaunijā guva lielu popularitāti, jo daudziem cilvēkiem tā bija iespēja tikt pie naudas “no zila gaisa”. 2019. gada beigās, kad šī reforma Igaunijā tika ierosināta, otrajā pensiju līmenī Igaunijā bija uzkrāti 4,5 miljardi eiro jeb vidēji 6000 eiro uz katru sistēmas dalībnieku. Papildus 6000 eiro ātriem tēriņiem daudziem šķita ļoti kārdinoši, tāpēc visas šaubas par šāda soļa ilgtspēju un ietekmi uz iedzīvotāju nākotnes labklājību tika ātri aizslaucītas nebūtībā.

Reformas iniciatori šo soli centās pārdot kā tādu, kas ļaus iedzīvotājiem pašiem daudz mērķtiecīgāk un pārdomātāk plānot savas vecumdienas un veidot pašiem savus individuālos investīciju portfeļus. Pašlaik, kad liela daļa no cilvēkiem jau ir izmantojuši iespēju izstāties no otrā pensiju līmeņa, var izvērtēt pirmos rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav sasaucis valdības ārkārtas sēdi, kurā tiktu lemts par Saeimas uzdevumu valdībai nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie cilvēki klātienē varētu skatīties pasaules hokeja spēles.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, Kariņš "Saeimas paziņojumu" par skatītāju klātbūtni hokeja čempionātā ar savu rezolūciju ir nodevis Veselības ministrijai (VM).

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam, VM būšot jāizvērtē Saeimas paziņojumā paustais un nepieciešamības gadījumā jāsniedz priekšlikumi valdībai.

Valdības ārkārtas sēde netiek plānota, teiks Kariņa paziņojumā.

Komentējot Kariņa paziņojumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA pauda cerību, ka, ja ne šodien, tad nākamās nedēļas sākumā tomēr sekos vai nu valdības ārkārtas sēde vai arī aptaujas kārtībā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai izpildītu Saeimas pausto gribu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien atbalstījusi uzdevumu valdībai kārtības noteikšanai tirdzniecības vietu ar platību līdz 300 kvadrātmetriem atvēršanai, lai ļautu sabiedriskajai ēdināšanai sniegt savus pakalpojumus ārpus telpām.

Valdību veidojošās koalīcijas deputāti par šiem rosinājumiem balsoja atšķirīgi, daļai balsojot par un daļai pret.

Saeimas deputāta Māra Možvillo (Par cilvēcīgu Latviju) "KPV LV" frakcijas vārdā iesniegtais priekšlikums nosaka, ka Ministru kabinetam nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu stāšanās spēkā, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju klātienes darbībai, nosaka kārtību kādā tiek nodrošināta tirdzniecības vietu darbība klātienē, ar platību līdz 300 kvadrātmetriem.

Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek nodrošināta atļauja konkrētu sēriju lauksaimniecības tehnikas un iekārtu, auto transporta, auto rezerves daļas preču grupu tirdzniecībai klātienē specializētajās tirdzniecības vietās, kuru platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgāk sagatavotos rudens sezonai, kad potenciāli gaidāms Covid-19 saslimstības pieaugums, kas var izraisīt vēl vienu plaša mēroga ierobežojumu vilni, šobrīd svarīgi darīt visu, lai neatjaunotos pagājušās ziemas epidemioloģiskā situācija, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

Tirdzniecības centri uzsver, ka valdībai jāskaidro veidi, kā izvairīties no Covid-19 vīrusa izplatības, tostarp vakcinējoties, tādējādi virzoties uz pūļa imunitāti valstī, kas ļautu rudenī neatgriezties pie plašiem ierobežojumiem. Citu valstu pieredze liecina, ka pūļa imunitātes sasniegšana ļauj ne tikai pasargāt iedzīvotāju veselību, bet arī glābj valsts ekonomiku, jo dod iespēju uzņēmumiem nepārtraukt savu darbību. Tirdzniecības nozare norāda, ka jādara viss iespējamais, lai rudenī neatgrieztos pie apstākļiem, kad valdības neizdarības dēļ atkal nāktos slēgt veikalus visā valstī vai arī tiktu uzspiesta sabiedrības dalīšana vakcinētajos un nevakcinētajos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem Pfizer un BioNTech vakcīnas

LETA, 08.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu, pēc šovakar sasauktās valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Piektdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu dalībvalstīm nodrošināt vēl papildu 300 miljonu "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

ES divkāršo vakcīnu pasūtījumu līdz 600 miljoniem devu 

Eiropas Savienība (ES) pasūtījusi vēl 300 miljonus kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto...

Kariņš atzina, ka EK šovakar sadalīs minētās papildu devas, vienlaikus aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis tām pieteikties.

Valdība šodien šo jautājumu apsprieda un lēma, ka Latvija papildus iegādāsies līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), Ministru kabinets šodien šim nolūkam lēma piešķirt papildu 23 miljonus eiro. Tas došot iespēju Latvijā vakcīnu saņemt papildu 701 500 iedzīvotājiem. Tāpat veselības ministrs būs pilnvarots nepieciešamības gadījumā pieteikties papildu vakcīnu devu pasūtīšanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka "visaptveroša vakcinācija - tas ir mūsu "Baltijas ceļš" uz brīvību no pandēmijas". "Aicinu mediķus tuvākajās dienās doties vakcinēties. Vakcīnas nedrīkst palikt ledusskapjos, pretējā gadījumā mēs riskējam nepotēt tos, kas ir gatavi!" sacīja ministrs.

Ministrijā informēja, ka patlaban Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju - "BioNTech" kopā ar "Pfizer", "Moderna", "AstraZeneca", "Johnson & Johnson" un "CureVac" - izstrādātām vakcīnām. Minēto vakcīnu kopējais apjoms ir 4 060 536 vakcīnu devu, ar ko var nodrošināt 2 429 939 cilvēku vakcināciju.

Lai gan šis ir liels apjoms, Latvijai jārēķinās ar to ražotāju vakcīnām, kas jau ir reģistrētas un pieejamas Eiropas Savienībā, tāpēc tiek izmantotas visas iespējas pieteikties papildu vakcīnu devām, skaidro VM.

Tāpat plānots, ka papildu vakcīnu devas no "Pfizer" un "BioNTech" Latvija varētu saņemt gada otrajā pusē.

Vienlaikus ir prognozes, ka līdz 29.janvārim Eiropas Savienībā varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr, kā norāda ministrijā, pastāv riski, ka piegādes var aizkavēties.

Kā vēstīts, bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka iespēja pret Covid-19 vakcinēt triecientempā ir atkarīga no Latvijā pieejamajām vakcīnām.

Viņa skaidroja, ka vakcinācijas stratēģija, kas tiks papildināta, ir balstīta uz diviem pamatprincipiem. Viens no tiem paredz, ka vienīgais ierobežojums vakcinācijas procesam ir vakcīnu pieejamība, kas ir ārpus Latvijas ietekmes zonas. Tāpat Latvijas vakcinācijas portfelis sadalīts tā, lai riski nebūtu koncentrēti uz vienu ražotāju.

"Vakcinācijas plāns ir dzīvs materiāls, kas papildināms nemitīgi, jo dažādos ātrumos tiek reģistrētas vakcīnas," sacīja politiķe.

"Vairākums ražotāju tās piedāvāja sadalīt proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tas ir bijis pamata princips vakcīnu pieejamībai. Būšana Eiropas Savienībā Latviju ierindoja to valstu vidū, kam vakcīnas pieejamas, jo citādi maza valsts nevarētu turēt līdzi sacensībā pēc vakcīnām," sacīja Viņķele.

Viņa norādīja, ka Latvija nevar cerēt uz pēkšņām un neplānotām vakcīnas piegādēm lielos daudzumos, jo vakcīnu piegāde notiek, ievērojot ražotāju jaudu un īstenotos iepirkumus.

Viņķele arī skaidroja, ka "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu apjoms ir gandrīz pietiekams, lai noslēgtu pirmo vakcinācijas posma daļu, kas ietver mediķus, kas strādā ar Covid-19 pacientiem.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati gan liecina, ka vakcinācijas temps, neskatoties uz vairākiem tūkstošiem pieejamo vakcīnu, nepieaug.

Pagājušajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmušas 734 personas, bet līdz šim kopumā - 5354. Līdz šim visvairāk personu vakcinēts 5.janvārī, kad vakcīnu saņēma 888 personas, 6.janvārī poti saņēma 774 cilvēki, bet vakar, kā jau minēts - 734. Līdz šim vismazākais skaits vakcinēto personu bijis 28.decembrī, kad vakcīnu saņēma 594 cilvēki.

Latvija līdz šim ir saņēmusi 23 400 farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" devas. Tās paredzētas kopumā 11 700 cilvēkiem, jo viena vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Tādējādi līdz šim vakcinēti 45,76% šo cilvēku

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

Komentāri

Pievienot komentāru