Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Zviedru kompānija Sodra ir nopirkusi Metsaliitto meža īpašumus Latvijā, kuru kopējā platība ir 4 800 hektāru, Dd.lv informēja Metsaliitto pārstāve.

Sodra īpašumu iegādi Latvijā uzskata par labu papildinājumu citām zviedru meža industrijas grupas finanšu investīcijām. "Ar šo pirkumu mēs turpinām palielināt mūsu kompānijai piederošo meža zemju apjomu," norāda Mats Sandgrens, Sodras meža nozares uzņēmuma Sodra Skog prezidents.

Metsaliitto Latvijas meža īpašumu pārdošana ir daļa no Metsaliitto Grupas stratēģijas koncentrēt visu uzmanību uz uzņēmuma pamatdarbības veidiem. "Šis darījums ir loģisks turpinājums Metsaliitto piederošās meža zemes pārdošanai Igaunijā, kas tika realizēta šā gada jūnijā. Metsaliitto meža īpašumu pārdošana Latvijā nekādā ziņā neietekmēs mūsu darbību koksnes sagādes jomā," uzsver Heikki Karhunens, Metsaliitto Kooperatīva Baltijas valstu koksnes sagādes direktors.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. 2006. gadā 394 gadījumos par meža ugunsgrēka cēloni bija vecās zāles dedzināšana, bet 100 gadījumos ļaunprātīga dedzināšana, liecina Valsts meža dienesta sniegtā informācija.

Valsts meža dienesta 2006. gadā ir atklājis un dzēsis 1929 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 3790,56 hektāri.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. Meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 25. aprīli un turpinājās līdz 9. oktobrim. Šajā gadā tika reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits kāds jebkad valstī ir uzskaitīts – 1929 ugunsgrēki. Arī uguns skartās platības ir bijušas ievērojamas – 3790,56 hektāri. Pēdējo reizi lielākas uguns skartās meža platības tika reģistrētas 1992. gadā, kad uguns skāra 8412 hektārus. Pēdējos 15 gadus vidēji gadā meža ugunsgrēki ir skāruši 1459 ha lielas platības.

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica pamatnostādņu projektu “Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes”.Kā norāda Zemkopības ministrija, tad atbilstoši Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas koncepcijā noteiktajiem Programmas izstrādes posmiem ir formulēti meža nozares attīstības stratēģiskie mērķi.Pamatnostādnes ietver Programmas pirmajā izstrādes posmā formulētos meža nozares attīstības ilgtermiņa stratēģiskos (attīstības politikas) mērķus, problēmas, kuras kavē šo mērķu sasniegšanu, attīstības politikas pamatprincipus un rīcības virzienus attīstības politikas mērķu sasniegšanai un politikas rezultatīvos rādītājus. Meža un saistīto nozaru attīstības pamatprincipi balstās uz Latvijas Meža politikas Vienotās tautsaimniecības attīstības stratēģijas pamatprincipiem, ievērojot Latvijas Republikas ratificētās starptautiskās konvencijas un starptautiskos līgumus, valdības parakstītas starptautiskās vienošanās, zinātniski pamatotas Latvijas dabas, sociālās un ekonomiskās likumsakarības un nacionālās meža apsaimniekošanas tradīcijas un pieredzi:

1. Meži ir Latvijas nacionālā bagātība, kura apsaimniekojama, saglabājama un vairojama, lai līdzsvarotu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības un nodrošinātu attīstības iespējas. 2. Meža apsaimniekošana tiek pilnveidota, ņemot vērā meža ekosistēmu lomu vietējos un globālajos procesos – oglekļa dioksīda piesaistīšanā un tā aprites stabilizēšanā, ūdensteču un ūdenstilpju, augšņu un ainavu aizsardzībā. 3. Meža izmantošanas principi tiek valstiski regulēti, lai stabilizētu koksnes resursu ilgtspējīgu pieejamību un prognozējamu vidi meža produktu pārstrādes attīstībai. 4. Visiem meža īpašniekiem ir vienādas tiesības un vienādi pienākumi, īpašumtiesību neaizskaramība un saimnieciskās darbības patstāvība meža apsaimniekošanā. Meži ir pamats to īpašnieku ekonomisko interešu realizācijai. Meža apsaimniekošanai nepieciešamo naudas plūsmu veido tirgus 5. Ja valsts sabiedrības interesēs nosaka saimnieciskās darbības papildus ierobežojumus, meža īpašniekiem ir tiesības uz neiegūto ienākumu kompensāciju. 6. Tiek veicināta tirgus ekonomikas un brīvās konkurences attīstība meža nozarē, veidojot atbilstošu saimniecisko likumu un ar likumiem pamatotu tiesību aktu sistēmu un samazinot valsts iejaukšanos saimnieciskajā darbībā. 7. Valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu realizācijai. Valstij kā šā kapitāla īpašniekam ir divas pamatintereses: kapitāla (meža) vērtība nedrīkst samazināties, tai vēlams pieaugt; īpašnieks (valsts) vēlas gūt peļņu no kapitāla (meža). 8. Tiek veicināta meža produktu, kā videi draudzīga materiāla, plašāka izmantošana Latvijas tautsaimniecībā; 9. Valsts sekmē sociālās infrastruktūras attīstību mežā. Iedzīvotāju sociālo drošību valsts veicina, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un priekšnosacījumus reģionālajai attīstībai. 10. Mežizglītība, mežzinātne un informācija ir meža un saistīto nozaru sastāvdaļas, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas un prasmes meža politikas, likumdošanas un prakses pilnveidošanai un mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai. 11. Meža nozares attīstības plānošana kopējā Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā ietver ar mežu un meža produktiem saistīto nozaru intereses un iespējas, savukārt, plānojot šo nozaru attīstību, tiek ņemtas vērā Meža nozares intereses.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Joprojām nav zināms, kuras potenciālā celulozes rūpnīcas investora Metsaliitto izvirzītās prasības būtu atbalstāmas, kuras kategoriski ne un kuros jautājumos būtu jāmeklē kompromiss.Šāda skaidrība pēc Db rīcībā esošas informācijas nav iegūta arī piektdien notikušajā darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Darba grupā vēlreiz apspriedīs Somijas investora izvirzītās prasības, konsultēsies ar nozares uzņēmējiem un tad vēlreiz runās ar Metsaliitto pārstāvjiem,» situāciju skaidroja Ministru prezidenta biedra A. Šlesera padomniece Una. Ulme - Sila. Viņa norādīja, ka tikai pēc tam, kad būs pilnīga skaidrība par to, ko valsts var un ko nevar notiks šo nosacījumu un izpildes iespēju apspriešana. Db jau rakstīja, ka Metsaliitto savās jaunajās prasībās lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem (pašreizējā Latvijas normatīvie akti tādu neparedz), pieprasa no Latvijas puses vairāk nekā 110 miljonu eiro investīcijas infrastruktūrā, kā koksnes nodrošinājuma veidu vēlas noteikt garantētas papīrmalkas piegādes no valsts mežiem, un prasa, lai visu izejmateriālu, ieskaitot papīrmalkas, loģistika tiktu nodota a/s Baltic Pulp. Pēdējais ir nosacījums, par kura iespējamo realizācijas mehānismu vislielāko interesi ir izrādījuši meža nozres uzņēmēji. Jāņem vērā, ka Metsaliitto norādīja, ja notiktu ilgtermiņa meža nomas (ilgtermiņa mežizstrādes) līgumu nodošana, Latvijā esošai meža rūpniecībai būtu pirmpirkuma tiesības uz šādiem līgumiem. Pašlaik valsts mežu apsaimniekotājs ir atteicies no ilgtermiņa mežizstrādes jaunu līgumu slēgšanas un esošo pagarināšanas. Šā gada janvārī valdība pieņēma lēmumu par izstāšanos no celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp un tādējādi projektu pašlaik Metsaliitto plāno īstenot viena. Jāatgādina, ka sākotnēji Metsaliitto prasīja valsts mežu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā. Latvijas valsts un Metsaliitto sarunas par celulozes rūpnīcas izveides nosacījumiem ilgst jau kopš 2000. gada, bet pie jaunas celulozes rūpnīcas projekta tiek strādāts jau kopš pagājuša gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Lai izveidotu jaunu celulozes rūpnīcu, kuras ražošanas jauda būtu 600 000 t celulozes gadā, ir nepieciešamas investīcijas ap 1 miljardu eiro.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto joprojām uztur spēkā savu prasību par ikgadējo apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā ieguvi no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tā liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.Šo Metsaliitto precizēto priekšlikumu koksnes piegāžu jautājumā šodien paredzēts apspriest Ministru prezidenta biedra A. Šlesera vadītās darba grupas sarunas ar potenciālo celulozes rūpnīcas investoru par celulozes rūpnīcas izveidei nepieciešamo atbalstu. Metsaliitto savu apetīti uz koksnes resursu ieguvi gan ir mazinājis (sākotnēji — 2001. gadā tika prasīti pat 1.2 milj. m3 jeb faktiski 500 000 ha valsts mežu nodošana celulozes rūpnīcas kontrolē). Db jau rakstīja, kad 2001. gadā A. Bērziņa vadītā valdība noraidīja jebkādu mežu nodošanu celulozes rūpnīcai to aizstājot ar papīrmalkas piegādēm (arī pašreizējais vicepremjers A. Šlesers ir uzsvēris, ka nevar būt nekādu runu par meža nodošanu vai kādu īpašu privilēģiju pieškiršanu). Savulaik — 2001. gada vasarā — šī iemesla dēl investori bija neapmierināti un faktiski sarunas par projekta īstenošanu tika iesaldētas. Investors joprojām vēlas, lai celulozes ražotājs a/s Baltic Pulp ar Latvijas valsti noslēgtu vispārēju koksnes piegāžu līgumu. Investorprāt šī līguma termiņam minimums būtu jābūt noslēgtam vismaz uz 20 gadiem. Līgumā tiktu noteikts, ka Baltic Pulp ik gadu iegādātos par tirgus cenu valsts mežos augošu koku cirsmas 80 — 100 % apmērā no kopējā apaļkoku piegādes apjoma, bet līdz 20 % no šī apjoma varētu iegādāties apaļo kokmateriālu sortimentu realizācijas modeļa ietvaros. Šī prasība tikai vēlreiz apliecina jau savulaik vairāku kokrūpnieku pausto viedokli, ka Metsaliitto ir vajadzīga kontrole par valsts mežu resursiem, nevis saņemt no valsts mežiem tajos iegūto papīrmalku. Tiesa, Metsaliitto gan paudusi gatavību šo apaļkoksni pirkt par tirgus cenu (nav gan iespējams šobrīd prognozēt, kā šo cenu noteiks un kāda tā varētu būt pēc vairākiem gadiem, kad darbu sāktu celulozes rūpnīca). Investors vēlas, lai augošu koku cirsmas valsts mežos 100 km rādiusā ap celulozes ražotni sasniegtu 30 % no kopējā Latvijas valsts mežu koksnes pārdošanas apjoma konkrētajā reģionā. Tāpat ir izteikta vēlme slēgt ikgadējos līgumus, lai konkretizētu visus minētos jautājumus un ilgtermiņa līgumā tiktu paredzēti galīgie šo ikgadējo līgumu noslēgšanas termiņi. Iespējams, ka šī iemesla dēļ arī Metsaliitto joprojām nav noslēdzis (vai arī, ja ir, tad ļoti maz) nodomu protokolus par papīrmalkas un celulozes šķeldas piegādi topošajai celulozes rūpnīcai. Kokrūpnieki uzskata, ka celulozes rūpnīcai nepieciešamā papīrmalka ir jāpērk tirgū par tirgus cenām un tās kontrolē nav jānodot konkrēti valsts mežus vai cirsmas, jo mežā ir ne tikai papīrmalka, bet arī zāģbaļķi, sīkbaļķi, kuri nebūt nav nepieciešami celulozes ražošanai. Jāņem vērā, ka Metsalliito papildus minētajam vēlas iegūt valsts mežu nomas tiesības gadījumā, ja tiek nomātas jekādas jaunas valsts mežu platības vai arī tiktu atjaunoti līgumi (visticamāk, domāti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi), kuru darbības laiks tuvojas beigām. Pirmpirkuma tiesības uz minētajiem līgumiem, pēc Metsaliitto priekšlikuma, būtu jādod arī tajā laikā Latvijā pastāvošajai meža industrijai. Investors arī vēlas, lai celulozes rūpnīcai izejmateriālu piegādi veiktu Baltic Pulp ar autotransportu un arī pa dzelzceļu.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Sagaidāms, ka tuvākajā laikā potenciālais celulozes rūpnīcas būvētājs Metsaliitto iesniegs valdībai savus priekšlikumus par nepieciešamo valsts atbalstu, kā arī nodrošinājumam ar koksni. Šobrīd vēl nav zināms, kādi varētu būt oficiālie priekšlikumi, taču vairāki mežu nozares uzņēmēji sarunā ar Db bažījās par to, ka rūpnīcas investors atkal varētu izvirzīt tās pašas jau agrāk vairākkārt izvirzītās prasības par ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem. Db jau rakstīja, ka Ministru prezidenta biedrs un sarunu grupas ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem vadītājs Ainārs Šlesers ir norādījis, ka Latvijas valsts ir ieinteresēta 900 miljonu eiro vērtā investīciju projekta realizācijā, tomēr nedomā piešķirt kādas īpašas privilēģijas rūpnīcai. Informācijā par Latvijas valdības pārstāvju un Metsaliitto tikšanos rāda, ka Metsaliitto taujāja arī vai celulozes rūpnīca varētu strādāt speciālās ekonomiskās zonas režīmā un uzskatīja par svarīgu gūt valsts atbalstu tādās formā kā nodokļu atlaides, valsts ieguldījumus infrastruktūrā, vides atļaujas un protams, koksnes pieejamība no valstij piederošajiem mežiem. Turklāt Metsaliitto saistībā ar koksnes piegādēm celulozes rūpnīcai prasīja ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarinājumu uz 49 gadiem Metsaliitto piederošajai kompānijai SIA Silva, kas ir Latvijas lielākais mežizstrādātājs, kā arī vēlējās pirmās rokas tiesības uz citiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, kas tiek pārtraukti ekonomiski pamatotā attālumā (80 km var būt pat vairāk — 120 - 150 km) no celulozes rūpnīcas Ozolsalā. Lai arī Latvijas valsts pārstāvji jau tikšanās laikā norādīja, ka valsts varētu tikai piešķirt privilēģijas koksnes iegādē tiem, kuri rada augstāku pievienoto vērtību no šīs koksnes, tomēr vairāki meža nozaru uzņēmēji izrādīja satraukumu norādot, ka tādējādi papīrmalku vismaz no valsts mežiem varēs pirkt tikai tie, kuriem pašiem ir pārstrādes jaudas Latvijā. Faktiski vienīgais pircējs – celulozes rūpnīca atradīsies izņēmuma stāvoklī attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem, kuriem šada iespēja tad būtu liegta. Pēc uzņēmēju domām, tas būtiski samazinās konkurenci papīrmalkas pirkšanā valsts mežos un, iespējams, atstās ietekmi arī uz cenām, kamēr privāto mežu sektorā konkurence tikai pieaugšot. Faktiski tādējādi Metsaliitto cenšoties nostiprināt savas konkurences pozīcijas attiecībā pret citiem papirmalkas pircējiem – tātad konkurējošajiem celulozes ražotājiem — Skandināvijā, secina uzņēmēji. Šāda Latvijas valsts politika var radīt neapmierinātību citu Metsaliitto konkurentu vadītājos un viņi varētu attiecīgi rīkoties.

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto vēlas valsts atbalsta veidā saņemt peļņas nodokļa atvieglojumus, Latvijas ieguldījumu infrastruktūrā, kā arī ilgtermiņa līgumu par koksnes iegādi.To paredz Somijas kompānijas Metsaliitto grupas vecākā viceprezidenta Eiro Kitola (Ero Kytölä) un galvenā jurista Esa Kaikonena (Esa Kaikonen) parakstītā vēstule, kura adresēta Ministru prezidenta biedram A. Šleseram, zemkopības ministram M. Rozem. Metsaliitto priekšlikumos par nepieciešamo Latvijas valsts atbalstu vairs netiek izvirzītas prasības par obligātu valsts mežu vai ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā, pret ko protestēja daudzi mežu nzoares uzņēmumi. Tiesa, ja Latvijas valsts mainītu savu agrāko nostāju turpmāk neslēgt jaunus un nepagarināt esošos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, tad Metsaliitto vēlas, lai Latvijā esošajai meža nozares rūpniecībai būtu pirmtiesības uz šādu līgumu iegādi (saņemšanu). Attiecībā uz koksnes iegādi investors vēlas ilgtermiņa līgumu, kas balstītos uz tirgus situāciju. Katrā gadījumā šis investoru vēstules punkts par koksnes nodrošinājumu un piegādi ir rakstīts juridiski sarežģītā valodā un precīzu tā interpretāciju ir iespējams iegūt tikai no pašiem rakstītājiem, tā pēc tulkokuma secināja Db. Tāpat Metsaliitto vēlas iegūt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem, kā arī saņemt ik mēnesi pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Investori neizslēdz iespēju vienoties ar Latvijas valsti arī par citu nodokļu atvieglojumiem. Tāpat ir izteikts priekšlikums, ka Latvijas valsts 10 miljonus eiro ieguldīs celulozes rūpnīcas lietošanai nepieciešamajā infrastruktūrā, bet 100 miljonus eiro koplietošanas infrastruktūrā (ceļos) Latvijas dienvidaustrumu teritorijās. Vēstulē teikts, ka Metsäliitto pirms galējā lēmuma par celulozes ražotnes celtniecību veiks dažādus pirmsprojekta darbus un pieprasīs būvniecības un vides atļaujas. Pirms tam visiem izšķirīgiem līgumiem ir jābūt parakstītiem, lai varētu izdarīt galējo slēdzienu par projekta īstenošanas iespējām. Lai veiktu minētos darbus, Metsäliitto projektā ieguldīšot papildu 5 miljonus eiro. Tādēļ koncerns uzskata, ka vēstulē prasītiem atbalsta pasākumiem ir augstāka prioritāte, iekams tiek sperti tālāki soļi projekta īstenošanā.

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

• Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Meža likumā ir noteikts, ka fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Transportlīdzekļus drīkst lietot, tikai pārvietojoties pa meža ceļiem, izņemot gadījumus, kad drīkst pārvietoties arī mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības nolūkos. Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos citā mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Arīdzan pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā. Tātad gadījumos, kad fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem, bet personu pienākums ir šādus ierobežojumus ievērot,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Dodoties atpūtā, ogojot vai sēņojot uz mežu, ikvienas personas pienākums ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem. Par minēto pienākumu ignorēšanu vainīgo personu var saukt pie likumā noteiktās atbildības. Savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus, kas Meža likuma izpratnē ir traktējamas kā meža nekoksnes materiālās vērtības, personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis iepriekšminētos ierobežojumus. Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot iepriekšminētos ierobežojumus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. To liecina Db rīcībā esoša neoficiālā informācija. Tādējādi investors ir krasi mainījis savu agrāko nostāju jautājumā par noteiktu daudzumu valsts mežu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā uz ilgtermiņa līguma pamata, kā arī atteicies no prasības par ilgtermiņa koksnes resursu piegādes līguma nepieciešamību. mazāk prasīgi koksnes piegādes jautājumos. Koksni piegādās tirgus.» Jāatgādina, ka savulaik, 2001. gada vasarā, sarunas starp Latvijas valsti un potenciālajiem celulozes rūpnīcas investoriem , tobrīd Metsaliitto un Sodra, A. Bērziņa vadītās valdības lēmuma dēļ — mežus nedot, bet garantēt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai (ap 1.2 milj. m3 ik gadu) — faktiski tika pārtrauktas. Savukārt šogad Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām pēc neoficiālas informācijas somi ir atteikušies. Jāņem vērā, ka pēc Db rīcībā esošas neoficiālās informācijas Metsaliitto joprojām vēlas, lai prioritāte apaļkoksnes resursu iegādē būtu vietējiem kokrūpniekiem. Tiesa, to pagaidām ir iespējams panākt tikai attiecībā uz apaļkoksnes pārdošanu no valsts mežiem, bet ne privātajiem mežu īpašniekiem. Iespējams, ka tādējādi Metsaliitto panāktu situāciju, kad valsts mežos iegūto papīrmalku nevarētu nopirkt neviens cits kā tikai tam piederošā celulozes ražotne a/s Baltic Pulp, tādējādi atrodoties krietni izdevīgākā situācijā papīrmalkas iegādē Latvijā nekā citās valstīs izvietoto celulozes rūpnīcu kompāniju meitas uzņēmumi. Faktiski tādējādi par lielāko celulozes rūpnīcas apgādātāju ar papīrmalku varētu kļūt valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži, kā arī Metsaliitto piederošā Thomesto meitasuzņēmums — Latvijas lielākā mežizstrādes un viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām SIA Silva.

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu 

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Ja neskaita uz vienas rokas pirkstiem skaitāmus megadarījumus un atsevišķu uzņēmumu reorganizācijas, Latvijas lielāko meža īpašnieku rindas gada laikā faktiski nav mainījušās, taču vienlaikus lielie īpašnieki turpinājuši zemes uzpirkšanu un savas platības vidēji palielinājuši par 5 - 15%.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

Gada laikā no lielāko meža zemes īpašnieku pirmā divdesmitpiecnieka izkritušas kopumā tikai četras fiziskās un juridiskās personas, taču tikai vienā gadījumā tas saistīts ar iespaidīgu pārdošanas darījumu, somu koncerna Metsaliitto meitasuzņēmumam pārdodot savus meža īpašumus zviedru Sodra koncerna meitaskompānijai Sodra Mežs, kura nu sarakstā debitē uzreiz sestajā vietā ar gandrīz 4 600 hektāriem.

Līdz šodienai Valsts meža dienests (VMD) ir reģistrējis 127 personas, kuras turpmāk drīkstēs veikt meža inventarizāciju un apsaimniekošanas plānošanu. Tiesības veikt meža inventarizāciju un meža apsaimniekošanas plānošanu apliecina reģistrācija Valsts meža dienestā, norādīts VMD ģenerāldirektora palīdzes izpaltītajā informācijā. 18.aprīlī stājušies spēkā «Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi», kur noteiktas profesionālās kvalifikācijas prasības, kas nepieciešamas meža inventarizācijas un meža apsaimniekošanas plānošanas darbu veikšanai. Personai, kura vēlas veikt meža inventarizāciju, jāreģistrējas Valsts meža dienestā. Izvērtējot iesniegtos dokumentus, tiek pārbaudīts, vai konkrētā persona atbilst noteiktajām prasībām par atbilstošu izglītību un reģistrāciju apliecina Valsts meža dienesta izdots rakstveida lēmums. To personu sarakstu, kurām ir atļauts veikt meža inventarizāciju un meža apsaimniekošanas plānošanu, ir iespējams uzzināt Valsts meža dienestā, saraksts tiek publicēts arī VMD mājas lapā – HYPERLINK http://www.vmd.gov.lv āwww.vmd.gov.lv Valsts meža dienests katru gadu izvērtēs meža inventarizācijas veicēju darba kvalitāti – vai inventarizācijas veicējs nav saņēmis atteikumu reģistrēt viņa sagatavoto inventarizācijas informāciju vairāk kā 10% no inventarizētajām zemes vienībām. Ja meža inventarizācijas veicējs nebūs ievērojis šo prasību, viņa reģistrācija tiks anulēta un vismaz vienu gadu šī persona meža inventarizāciju veikt nedrīkstēs.norādīts VMD ģenerāldirektora palīdzes izpaltītajā informācijā. Ieteikums meža īpašniekiem - - pirms izvēlēties meža inventarizācijas veicēju, pārliecināties, vai viņš ir reģistrējies Valsts meža dienestā, - slēgt līgumu par meža inventarizācijas veikšanu, kurā noteikts darba apjoms, samaksa, atbildība.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

2006.gadā valstī kopā atjaunoti 29,5 tūkst. hektāri meža, tai skaitā valsts mežos 10,0 tūkst. hektāri vai 34%, pārējo īpašnieku mežos 19,5 tūkst. hektāri vai 66% - tā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Meža atjaunošanas un kopšanas daļa.

Salīdzinot ar 2005.gadu, 2006.gadā atjaunotās meža platības valstī kopā samazinājušās par 15%. Atjaunošanas apjoma samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka 2006.gadā tika veiktas izmaiņas Meža likumā, ar kurām atjaunošanas termiņš tika pagarināts par gadu un tas deva atelpu meža īpašniekiem un radīja zināmu atslābumu.

Atskatoties atpakaļ uz meža atjaunošanas rezultātiem ilgākā laika periodā, tomēr var secināt, ka atjaunoto meža platību apjomi valstī sāk nostabilizēties.

2006.gadā mežs mākslīgi atjaunots 11,0 tūkst. ha platībā (37%). Valsts mežos mākslīgi atjaunoti 7,3 tūkst. ha vai 73% no valsts mežos kopējās atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos 3,7 tūkst. ha vai 27% no pārējos mežos kopējās atjaunotās meža platības 2006.gadā.

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

No 8. – 14. maijam notiek 35 plānotie Meža dienu pasākumi Valsts meža dienesta struktūrvienībās – kopā ir 35 – 23 domāti skolēniem, bet 12 tieši mežu īpašniekiem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Meža īpašnieki Meža dienu laikā pārsvarā stāda mežu, bet ir arī semināri par meža atjaunošanas, kopšanas un transformācijas jautājumiem, kā arī tiks pārrunāti jautājumi par izmaiņām meža likumdošanā, šie semināri notiks Balvu, Cēsu (2), Gulbenes, Krāslavas (5) un Rīgas-Ogres virsmežniecībā. Madonas virsmežniecībā seminārā ar meža īpašniekiem tiks pārrunāts jautājums par lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu, bet savukārt Tukumā virsmežniecībā pie ezera ar interesantu nosaukumu – Sivēnezers – meža īpašniekiem būs Mazā meža ABC, kur īpašnieki tiks informēti par patlaban aktuālāko, t.i., meža atjaunošana, meža kopšana, stigošana un Eiropas naudas apgūšana. Skolēniem nedēļā no 8. – 14. maijam visvairāk pasākumu notiks Kuldīgas (7) un Cēsu (6) virsmežniecības teritorijā, kad varēs stādīt mežu, piedalīties praktiskā seminārā par dabas objektu sakopšanu, veikt Dravas un Zvanu priedes apkārtnes sakopšanu, kā arī sakopt Segliņu ezera apkārtni un atrast un sakopt Dižakmeni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Daugavpils, Tukuma, Valkas un Zemgales virsmežniecībās būs pa diviem pasākumiem, kuros skolēni varēs piedalītie izzinošā seminārā par meža bioloģiski daudzveidību un neparasto mežā, nodarboties ar sakopšanas darbiem, un tradicionāli – piedalīties Meža stādīšanā. Nenoliedzami līderis šajā nedēļā Meža dien pasākumu organizēšanā ir Kuldīgas virsmežniecība, kur nedēļas nogalē paredzēts ļoti plašs pasākums Meža ABC, tajā viena diena (12.V) plānota ar aktivitātēm tieši skolēniem, bet 13. un 14. maijā pasākumi domāti meža īpašniekiem – gan vieniem, gan ar ģimenēm un visiem interesentiem, kuri grib uzzināt ko jaunu par mežu un labi atpūsties brīvā dabā, aktīvi darbojoties vai vienkārši aplūkojot iekārtotos apskates punktus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.