Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Pirms 10 gadiem toreizējais (nu jau bijušais) Igaunijas pilsētas Valgas mērs Ivars Unts aicināja Valgā strādājošos latviešus deklarēties Igaunijā, pretī solot kvalitatīvu, daudzpusīgu un lētu veselības aprūpi un dažādus atvieglojumus. Labums būtu arī Valgai - par ienākumiem no latviešu algas nodokļa igauņi uzlabotu pilsētas infrastruktūru.

Toreiz īsā laikā Valgā pierakstu nokārtoja 15 Latvijas iedzīvotāji. Tagad - pēc 10 gadiem - tādi cilvēki jau ir 1019, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Uz tendenci zaudēt arvien vairāk savā teritorijā deklarētos iedzīvotājus bažīgi reaģējusi Valkas novada dome, nosūtot vēstuli Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu komisijai un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Valkas padomju laika armijas bunkuri šobrīd ir izdemolēti, izdedzināti un piegružoti ar atkritumiem. Valkas novada dome informē, ka jau vairākus gadus norisinās investora meklējumi, bet bunkuri nevienam nav vajadzīgi.

Pirms pāris gadiem izskanēja informācija, ka Valkā tiks atjaunoti pazemes bunkuri. Ieceres bija lielas. Tika minēts, ka tajos varētu ierīkot lāzeršaušanas vietu, boulingu, peintbolu, mūzikas klubu ar skatuvi, kafejnīcu, vēsturisku ekspozīciju. «Mums ir bijušas visādas idejas par to, kā mēs varētu atjaunot šo vietu, taču diemžēl viss ir bijis neveiksmīgi, jo ir nepieciešami lieli līdzekļi un bagāti investori. Es ticu, ka Valkas centrā esošie pazemes bunkuri nākotnē varētu kļūt par ievērojamu tūrisma objektu pilsētā,» biznesa portālam db.lv stāsta Dainis Čapiņš, Valkas tūrisma biroja vadītājs.

Valkas novada dome bija izsludinājusi skiču konkursu un secināts, ka bunkuru atjaunošanai nepieciešami no diviem līdz trīs miljoniem eiro. Bija pieteicies viens investors, kurš tomēr nozuda.

Valkas novada dome no AS SEB banka vadības saņēmusi ziņu, ka no nākamā gada 9.februāra darbu pārtrauks bankas struktūrvienība Valkā, jo tās peļņas rādītāji nesakrīt ar akcionāru vēlmēm par kapitāla atdeves lielumu, informēja Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere.

Ja banku slēgs, Valkas novadā finanšu pakalpojumi būs pieejami ārkārtīgi ierobežotā apjomā tikai Latvijas Pastā, kas radīs nopietnas problēmas gan iedzīvotājiem, gan komersantiem, gan tūristiem, gan pašvaldībai.

Pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli bankas prezidentam un valdes priekšsēdētājam Aināram Ozolam atlikt SEB bankas Valkas filiāles slēgšanu vismaz uz sešiem mēnešiem, lai tai būtu laiks atrisināt būtiskākās problēmas. Dome prasa aktīvi iesaistīties iepriekšminēto problēmu risināšanā arī valsts institūcijas, nosūtot vēstuli arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam Kristapam Zakulim un finanšu ministram Jānim Reiram.

Tas ir tikai sākums. Tā par koka lapeni un noliktavas ēku, kas uzceltas Valkā šobrīd nesakoptajā un ar zāli aizaugušajā teritorijā pie vecās dzelzceļa stacijas, skaidro Valkas novada dome.

Tieši tur, pie stacijas, pēc viena vai diviem gadiem būs pieejams kāds interesants tūrisma objekts – divi sliežu riteņi, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija. Ar tiem pa vecajām, satiksmei slēgtajām dzelzceļa sliedēm gan paši valcēnieši, gan pilsētas viesi varēs aizmīties no Valkas vecās dzelzceļa stacijas līdz Latvijas – Igaunijas robežai.

Proti, Valkas novada dome ir iesaistījusies Latvijas un Igaunijas kopīgajā projektā Zaļā dzelzceļa līnija (Green Railway), kura mērķis ir atjaunot vecās šaursliežu dzelzceļa līnijas, izmantojot tās videi draudzīgā tūrisma maršrutā caur šīm abām valstīm.

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Valkas novada dome ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai un LR Satiksmes ministrijai, ministram Anrijam Matīsam, kurā lūdz izskatīt un rast iespēju finansējuma piešķiršanai 2,1 km tranzīta maršruta Rīgas ielas (autoceļš A3/E264, no Rīgas – Zemgales ielu krustojuma līdz Indrānu ielai) Valkas pilsētā rekonstrukcijai, informē reģionālais portāls Ziemeļlatvija.

Portālā publicēts arī Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa komentārs: «Šis ceļa posms ir Latvijas vizītkarte, un tas ir vienlīdz svarīgs ne tikai valcēniešiem, bet lielai daļai Latvijas, Igaunijas un ārvalstu braucēju, jo tas ir zināmākais ceļš, kā nonākt Tartu, Narvā un tālāk Pēterburgā. Tāpēc mēs ļoti ceram, ka valsts būs pretimnākoša un atradīs šos līdzekļus maksimāli ātri, jo, faktiski, ceļa posms jau ir sabrucis.»

Igaunijas bērnu pabalsti noveduši līdz finansiālai krīzei Valku, jo daudzi valcēnieši lielākas bērnu naudas un darba iespēju dēļ deklarē dzīvesvietu otrpus robežai, Valgā, lai gan patiesībā joprojām dzīvo Valkā, raksta Dienvidigaunijas reģionālais laikraksts «Louna-Eesti Postimees», kas arī pievērsis uzmanību sasāpējušajai kaimiņu problēmai.

«Saskaņā ar jaunākajiem datiem šādu cilvēku jau ir aptuveni 1300,» pastāstījusi laikraksta «Ziemeļlatvija» žurnāliste Inga Karpova. «Visi viņu nodokļi aizplūst uz Igauniju, līdz ar to Valka zaudē lielu naudu.»

Pēc viņas teiktā, šai parādībai ir divi galvenie iemesli. Pirmais ir Igaunijas bērnu pabalsti, kas ir krietni lielāki nekā Latvijā.

«Latvijā ģimene ar trim bērniem mēnesī no valsts saņem 134 eiro, kamēr Igaunijā - 500 eiro. Starpība tiešām ir liela,» spriedusi Karpova.

Otrs iemesls, kādēļ valcēnieši deklarējas Valgā, ir izredzes vieglāk atrast darbu.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija, LRA) jau pirms krietna laika brīdinājis, ka šāda situācija rada zaudējumus Valkas novada budžetam un pašvaldībai ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk kvalitatīvi pildīt savas funkcijas, tostarp uzturēt skolas un bērnudārzus, jo budžeta aprēķinā netiek ņemta vērā būtiska iedzīvotāju daļa.

Valkas novada dome noslēgusi līgumu ar SIA WOLTEC par būvdarbiem projektā Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā, kas paredz internāta pārbūvi, informē Valkas novada dome.

Lai veicinātu skolēnu skaitu Valkas novadā, tiks izbūvēts internāts Domes bulvārī 3, Valkā. Ēka, kurā tas atradīsies, savulaik būvēta kā kopmītnes un nodota ekspluatācijā 1972.gadā. Pēdējos 20 gados tā netika izmantota. Internets paredzēts 1-12. klašu skolēniem.

Internāta būvniecības kopējās izmaksas ir 1 321 808 eiro bez PVN. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums no kopējām izmaksām internātam ir 40% tas ir 587 008 eiro, Valkas novada domes līdzfinansējums ir 734 800 eiro bez PVN.

Pašreiz objektā norisinās būvniecības darbi un to plānots pabeigt līdz 2019. gada janvāra beigām.

Elektroenerģijas ražotājs Eesti Energia ir iegādājies Valkas novada domei piederošos 10% kapitāldaļu Enefit Power&Heat Valka koģenerācijas spēkstacijā. Tādējādi kompānija Eesti Energia, kurai iepriekš piederēja 90% spēkstacijas kapitāldaļu, ir kļuvusi par vienīgo Valkas koģenerācijas stacijas īpašnieci.

Uzņēmuma Enefit Taastuvenergia, kas pārvalda Eesti Energia atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības, vadītājs Innars Kāsiks (Innar Kaasik) stāsta, ka viens no galvenajiem mērķiem spēkstacijas iegādē ir uzņēmuma pārvaldības struktūras atvieglošana, kas saskan ar Eesti Energia kopējo stratēģiju. “Lēmums par labu kapitāldaļu ieguvei pieņemts arī pateicoties tam, ka Valkas novada dome izrādīja interesi pārdot savas kapitāldaļas un atteikties mazākuma akcionāra pozīcijas. Zīmīgi, ka šis ir vienīgais Eesti Energia piederošais enerģijas ražošanas uzņēmums, kas atrodas ārpus Igaunijas,” skaidro Innars Kāsiks.

Valkas novada domē pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis šodien parakstīja līgumu ar Veru apriņķī, Igaunijā reģistrētās SIA Plangi Trans valdes locekli Urmasu Plangi par neapdzīvojamu telpu un zemes nomu Rūjienas ielā 31, Valkā.

Pašvaldība nomas līgumu ir noslēgusi līdz 2027. gada 27. augustam. Nomas maksa par objektu ir noteikta 10 125 eiro bez PVN mēnesī.

«Man ir patiess gandarījums, ka šodien ar igauņu investoriem noslēdzām nomas līgumu par nekustamo īpašumu Rūjienas ielas bijušajā robežkontroles punktā. Nomas maksa ir necerēti liela, jo vairāk tādēļ, ka līguma nosacījumi ir ļoti strikti. Līgumā ir noteikti termiņi, kad jāveic konkrētas novada ekonomikas attīstībai svarīgas investīcijas», skaidro domes priekšsēdētājs.

Līgums paredz, ka sešu mēnešu laikā nomniekam ir jāizveido hosteļa vai hosteļa tipa naktsmītnes ar vismaz 40 vietām, desmit mēnešu laikā - auto stāvvieta smagajām automašīnām vismaz 10 vietām, motelis vismaz 10 vietām un pirmās nepieciešamības auto apkopes serviss, kā arī kafejnīca, ēdnīca vai bistro. Tāpat nomniekam 10 mēnešu laikā ir jāizveido telšu un kemperu zona vismaz 20 vietām ar nepieciešamo aprīkojumu: elektrību, gāzi, dušām, tualetēm un dzeramo ūdeni, lai tūristi, kuri pārvietojas ar kemperiem un busiņiem, varētu iegūt pilna servisa apkalpošanu un varētu uz vietas atpūsties un novērtēt Valkas un Valgas plašo tūrisma piedāvājumu.

Iespējams, daudzi gaidīja pienākam 19. augustu, lai dotos uz 2. Valkas Alus festivālu pilsētas brīvdabas estrādē, kur par simbolisku ieejas maksu (trijiem eiro vienam cilvēkam) tika solīti vilinoši labumi: iespēja baudīt un degustēt Latvijas un Igaunijas alus darītavu produkciju un dzirdēt muzicējam septiņus dažādus mūzikas žanrus pārstāvošus izpildītājus, tai skaitā Latvijas roka leģendu Opus Pro.

Diemžēl korekcijas cilvēku plānos ieviesa īsi pirms festivāla sākuma ap pulksten sešiem vakarā uznākusī pamatīgā lietusgāze, kas nemitējās līdz pat aptuveni pulksten 23, kad puse mūziķu jau bija uzstājušies, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Uz 2. Alus festivālu ieradušies vien aptuveni 600 apmeklētāju.

«Jā, tagad esam mīnusos, bet šovbiznesā tā ir,» vērtējot 2. Alus festivāla ienākumus un izdevumus, Ziemeļlatvijai atzīst Valkas kultūras nama direktors Māris Žigats. Viņš informē, ka šā pasākuma organizēšanas izmaksas, rupji rēķinot, ir robežās no 5000 līdz 6000 eiro, un tā ir domes nauda. Valkas novada dome arī ir šā pasākuma organizatore kopā ar savu struktūrvienību Valkas kultūras namu.

Valkas/Valgas robežpunktā, bijušajā muitas ēkā trešdien, 15. jūnijā darbu uzsācis hostelis. Ierīkota arī tūristiem, tālbraucējiem un kemperiem nepieciešamā infrastruktūra, informē Valkas novada dome.

Šis infrastruktūras projekts tika izveidots ar Igaunijas investora Urmas Plangi finansiālu ieguldījumu pēc Valkas novada nomas izsoles nosacījumiem.

Jaunatvērtajā hostelī ir 45 vietas, bet vajadzības gadījumā klientiem varēs piedāvāt vēl papildus piecas vietas. Hostelis ir aprīkots ar mūsdienīgu virtuvi, kurā nakšņotāji varēs pagatavot sev maltīti, kā arī ar labiekārtotu saunu.

Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka tas ir būtisks uzlabojums tūrisma jomā, kas ļaus gan sekmīgāk veidot lielos pasākumus Valkā un Valgā, gan piesaistīt tos tūristus, kuri līdz šim šķērsoja abas pilsētas, tajās neapstājoties.

Topošajā Valgas-Valka dvīņu pilsētas centrā aizvadītajā nedēļā svinīgi tika ierakta piemiņas kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Valkas novada dome.

"Projekts ir ļoti nozīmīgs Valkai - Valgai, kas ir viena pilsēta divās valstīs, jo vēsturiski tā ir viena pilsēta, kas tika sadalīta 1920.gadā. Robeža ir bijusi traucējoša abu pilsētas pušu attīstībai," vēstījumā raksta abu pašvaldību vadītāji - Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valgas pagasta pašvaldības vadītāja Estere Karuse (Ester Karuse).

Investējot 4,9 miljonus eiro, būvēs Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centru 

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi....

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Kopējās būvdarbu izmaksas: Valgā 1 938 592 eiro, Valkā 2 977 308 eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT:

Biznesa Plāns - Vents Armands Krauklis 

Interviju sērija ar Latvijas pašvaldību vadītājiem....

Lai veicinātu uzņēmumu paplašināšanos, šajā gadā Valkā plānots uzbūvēt jaunu ražošanas ēku un ar to saistīto infrastruktūru, informē Valkas novada dome.

Kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm jaunās ražošanas teritorijā Varoņu ielā 37a, 39a tika iemūrēta 30.maijā. Ēka tiks būvēta saistībā ar Eiropas Savienības fonda projektu Ražošanas teritorijas izveidošana atjaunojot degradēto teritoriju Valkā.

«Gan šis, gan nākamie objekti iedos vietējai ekonomikai lielāku elpu», uzskata novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis. «Mēs visi būsim ieguvēji, jo, ar laiku, jaunajos korpusos strādājošie papildinās pašvaldības budžetu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli».

«Tas nav objekts, kuru būvējam, lai naudu tērētu, bet lai to radītu», atzīst AS «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. «Tas dod stimulu, gandarījumu un vēlmi šo objektu uzbūvēt kvalitatīvi un laikā. Valku uzskatu par pilsētu, kas domā daudz soļus uz priekšu par savu attīstību, domā, kā te cilvēki ne tikai atpūtīsies, bet arī strādās. Pilsētai novēlu arī turpmāk turēt šo līmeni, tāpēc kā simbolu mēs, būvnieki, kapsulā ievietosim līmeņrādi. »

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 31.kongresā atkārtoti par LPS vadītāju uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo vadītāju Gintu Kaminski.

Kaminskis bija vienīgas kandidāts uz šo amatu.

Par Kaminska kandidatūru bija nodotas 86 balsis, bet pret - četras balsis.

Pēc ievēlēšanas Kaminskis pauda, ka tikai kopā var paveikt būtiskas lietas. "Ja būs atbalsts no visiem, tad LPS viedokli varēs aizstāvēt sarunās ar Ministru prezidentu un ministrijām," teica Kaminskis.

Kaminskis uzsvēra, ka pašvaldības un to vadītāji ir tie, kas darīs visu lai pašvaldības būtu stabilas.

LPS valdē turpmāk darbosies Kaminskis, viņa vietnieki Jelgavas mērs Andris Rāviņš (LZS) un Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kā arī Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam), Bauskas mērs Aivars Okmanis (NA), Balvu mērs Sergejs Maksimovs (Latgales partija), Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums SIA "Gallusman" kā nākamo iespējamo olu ražotnes vietu izskata bijušo Jēkabpils lidlauku Krustpils novadā, liecina paziņojums par ietekmes uz vidi novērtējuma sākšanu un sākotnējo sabiedrisko apspriešanu.

Uzņēmums Krustpils novada Krustpils pagastā iecerējis izveidot vistu novietņu kompleksu - olu un olu produktu ražotni. Iepriekš ražotnei tika izvērtēti īpašumi citos Latvijas novados.

Darbība paredzēta vairākos nekustamajos īpašumos bijušā Jēkabpils lidlauka teritorijā, kur paredzēts izveidot olu un olu produktu ražotni jeb mājputnu audzēšanas novietņu kompleksu, kas paredzēts līdz sešiem miljoniem dējējvistu un līdz 1,4 miljoniem jaunputnu vietām. Kompleksa darbības nodrošināšanai plānots radīt līdz 200 jaunu darba vietu.

Kompleksā plānots izvietot līdz 18 dējējvistu novietnēm un līdz 12 jaunputnu novietnēm, graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas cehu, putnu barības ražošanas cehu, olu šķirošanas cehu un olu produktu ražošanas cehu ar gatavās produkcijas uzglabāšanas noliktavu, kūtsmēslu pārstrādes iekārtas to žāvēšanai un granulēšanai. Tiks izbūvētas arī citas saistošās inženierkomunikācijas - ūdensapgādes, kanalizācijas, notekūdeņu attīrīšanas, elektroapgādes, siltumapgādes un sakaru tīklu infrastruktūra, kā arī neliels, stacionārs degvielas uzpildes punkts iekšējā transporta pašpatēriņa vajadzībām.

Lielākajā daļā pašvaldību vietējā vara pēc vēlēšanām nemainīsies, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskā informācija.

No kopumā 119 Latvijas pašvaldībām vairāk nekā 70 līdzšinējiem domju priekšsēdētājiem, visticamāk, būs izdevies nosargāt savu vietu un saglabāt līdera pozīcijas.

Piemēram, šāda situācija ir Rēzeknē, kur varu saglabās Saskaņas pārstāvis Aleksandrs Bartaševičs, Ventspilī - Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), Jelgavā - Andris Rāviņš (ZZS), Valmierā - Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei), Krāslavā - Gunārs Upenieks (ZZS), Cēsīs - Jānis Rozenbergs (V).

Vara, visticamāk, nemainīsies arī Ilūkstes, Daugavpils, Kārsavas, Viļakas, Zilupes, Brocēnu, Grobiņas, Kuldīgas, Pāvilostas, Priekules, Skrundas, Ventspils, Rundāles, Tērvetes, Olaines, Valkas, Smiltenes, Amatas, Babītes, Kocēnu, Olaines, Salacgrīvas un citos novados.

Valkas novada Ērģemes pagastā 6. maijā atklās jaunu ražotni Enrial Timber. Tās izveidē, piesaistot investorus un bankas kredītu, ieguldīts gandrīz miljons eiro. Jaunā ražotne izveidota, paplašinot Simanoviču ģimenei piederošo kamīnmalkas ražotni. Tajā ražos taras brusas un dēļus, kā arī blakus produktus – skaidas un šķeldu, informē novada domē.

Ražošanas kompleksa saimnieks Māris Simanovičs stāsta, ka pirms četriem gadiem pirmā ražotnes ēka tika uzbūvēta pļavas vidū. «Ar Lauku atbalsta dienesta administrēto fondu atbalstu sākām ražot kamīnmalku eksportam, pims trim gadiem dzima ideja ar brāli Andri Simanoviču veidot taras ražotni, papildinot esošo ražošanu un piesaistot ES fondu līdzfinansējumu», skaidro M.Simanovičs. «Tagad varam lepoties ar paplašinātām ražošanas telpām, papildus izbūvētiem pievadceļiem un automatizētu taras dēļu ražošanas līniju. Esam iecerējuši nodarboties ar pilna cikla mežu apsaimniekošanas un gatavās produkcijas ražošanas ciklu. Šim mērķim ar dažādiem partneriem izveidoti 5 uzņēmumi, kuri katrs speciaizējas savā kokapstrādes posmā. Šobrīd uzņēmumu grupā strādā gandrīz 30 cilvēki, bet līdz gada beigām darbinieku skaits pieaugs, lai darbu varam organizēt divās maiņās.»

Tukuma novada dome pēc garām diskusijām tomēr lēmusi nelauzt nodomu vienošanos ar SIA «Gallusman» par olu ražotnes izveidi, informēja domē.

Uz domes sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja, ka vienošanās vairāku iemeslu dēļ būtu laužama.

Piemēram, secināts, ka vienošanās 3.punktā noteiktais, ka pašvaldība apņemas atsavināt nekustamo īpašumu par labu ukraiņu investoru «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» vai noslēgt apbūves tiesību līgumu neatbilst Publiskās personas mantas atsavināšanas likuma un Ministru kabineta Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumu normām, jo pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums var tikt atsavināts tikai izsolē, kā arī apbūves tiesību nodibināšanai jārīko izsole. Savukārt tiesiski rīkotās izsoles rezultāti nav paredzami, jo var pieteikties arī citi pretendenti.

Strenču novada dome plāno veikt būvdarbus Rīgas un Valkas ielas posmā no tilta pār Strenčupīti līdz Slimnīcas ielai, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā publicētais sludinājums.

Pašvaldība paredz, ka tranzītielas posma rekonstrukcija izmaksās 1,721 miljonus latu, taču kā galvenais būvdarbu veicēja izvēles kritērijs noteikta zemākā piedāvātā cena.

Būvuzņēmēji, kas vēlas iesniegt piedāvājumus, to var izdarīt līdz 11. martam.

Strenču novada pašvaldība 2013. gadā valsts nozīmes autoceļu uzturēšanai paredz tērēt 14,15 tūkstošus latu, un šo pakalpojumu nodrošinās valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs.

Pašvaldību grupu šķērso galvenais autoceļš Rīga - Valka (A1), pirmās šķiras autoceļš Strenči - Smiltene (P25) un dzelzceļš Rīga – Valga.

Strenču novada dome noslēgusi vairāk nekā 1,6 miljonus Ls apjomīgu konkursu par tranzītielas posma Rīgas ielā un Valkas ielas posmā no tilta pār Strenčupīti līdz Slimnīcas ielai rekonstrukciju, par uzvarētāju pasludinot uzņēmumu 8 CBR.

Galvenais būvnieka izvēles kritērijs bija piedāvātā zemākā rekonstrukcijas veikšanas cena. Kopumā konkursā pieteicās četri komersanti. Tranzītceļa atjaunošanas projekts tiek īstenots ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

SIA 8 CBR dibināta 1993. gadā, un tā juridiskā adrese ir Smiltene, Rīgas iela 16. Uzņēmums 2012. gadā apgrozīja 19,45 milj. Ls, bet peļņa veidoja 638,66 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati. Savukārt, vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 17,86 milj. Ls, SIA 8 CBR Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ierindojas 244. vietā.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Andris Lacbergs, bet valdes locekļu amatā darbojas Tatjana Gridņeva un Andris Lapsiņš.