Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Par 876 000 eiro pārdots Vecpuišu parka paviljons ar koncertzāli Valmierā, liecina Zemesgrāmatas informācija.'

Īpašumu iegādājusies SIA "Valmiera Domus" no SIA "Norlat", kura īpašumu bija iegādājusies 2014. gadā par 125 000 eiro.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2016. gada martā paviljonā durvis vēra koncertzāle "Valmiera", kurā bez koncertzāles atradās arī restorāns, vasaras terase un konferenču zāles. Tika plānots, ka koncertzālē "Valmiera" notiks dažādi kultūras pasākumi - ne tikai koncerti, bet arī, piemēram, teātra uzvedumi un bērnu rīti.

Pārdod Valmieras koncertzāli un restorānu Vecpuisis

Pārdošanā nonākusi Vidzemes kultūras pērle – Valmieras koncertzāle, kā arī restorāns “Vecpuisis“...

Vecpuišu parkā jau 1914. gadā tika uzcelta divstāvu paviljona tipa ēka, kurā norisinājās Valmieras kultūras dzīve.

FOTO: Vecpuisim un koncertzālei Valmierā piepulcējas VP apartamenti

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti...

"Valmiera Domus" reģistrēta 2026. gada 29. janvārī ar 2800 eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma īpašnieks ir bijušais politiķis Guntars Galvanovskis.

Galvanovskis 2009. gadā tika ievēlēts Valmieras domē no partijas "Jaunais laiks" saraksta. 2010. gadā kandidējis 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta Vidzemes reģionā, ticis ievēlēts. 2011. gadā kopā ar partijas biedru Klāvu Olšteinu izstājās no "Jaunā laika" un nolika deputāta mandātu, lai pievienotos jaunizveidotajai Zatlera Reformu partijai, no kuras tika izslēgts 2011. gadā un nekandidēja 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās.

Autotransporta direkcija (ATD) pārvadātāju protesta akcijas laikā otrdien, 16.septembrī, par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm, aģentūru LETA informēja direkcijā.

ATD uzsver, ka direkcija kā reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizators Latvijā neatbalsta reģionālo autobusu pārvadātāju akciju, jo tās dēļ nedrīkst ciest pasažieri, kuri paļaujas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Tādējādi ATD stingri sekos līdzi plānoto reisu izpildei otrdien, 16.septembrī.

ATD rīcībā esošā informācija liecina, ka protesta akcijas laikā varētu tikt apturēti vai daļēji apturēti atsevišķi reģionālās nozīmes reisi, tādējādi ietekmējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vairākās Latvijas daļās. Tādējādi ATD aicina pasažierus, kuri šajā laika posmā ir ieplānojuši savus braucienus, laikus izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, vilcienu, kur tas ir iespējams.

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) pasākumā CITS BAZĀRS Valmierā pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības Valmieras Kultūras centrā, kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 85 skolēnu mācību uzņēmumi no no dažādām Vidzemes un citu reģionu skolām.

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 25 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās. Kategorijā “Valmieras Tehnikuma direktores balva” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Akin” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Lustīgās astītes” (Liezēres pamatskola).

Kategorijā “SMU biznesa potenciāls” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “CreamOn” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “Veksa line” (Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola).

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food Union saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp saldējuma biznesu Latvijā.

Konkrētas finanšu detaļas netiek atklātas.

Piedāvātais darījums – kas vēl ir pakļauts Latvijas Konkurences padomes apstiprinājumam – ietvers tikai saldējuma biznesu Latvijā, kas pēc atdalīšanas no piena produktu biznesa, tiks izveidots kā atsevišķs juridisks uzņēmums. Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts nākamo mēnešu laikā.

Piena produktu bizness, kas balstīts uz vēsturiskajiem piena produktu ražotājiem – AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens – nav daļa no šī darījuma, un to īpašnieks nemainās. Nākamo mēnešu laikā, pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, mēs izstrādāsim plānu saldējuma un piena produktu biznesa darbību atdalīšanai Latvijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret piecām Valmieras novada pašvaldībā nodarbinātām personām, tostarp pašvaldības mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei") par vairākiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistē, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka trešdien birojs rosinājis Eiropas Prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trim Valmieras novada pašvaldības amatpersonām un divām citām pašvaldībā nodarbinātām personām par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šīs darbības īstenotas ražošanas ēkas izbūvē, nelikumīgā veidā piesaistot lielāku Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Latvijas valsts budžeta līdzekļu apmēru, nekā to paredz normatīvie akti.

Pašvaldības var piesaistīt ERAF līdzekļus, lai uz sev piederošas zemes izbūvētu ražošanas ēku, ko pēc projekta īstenošanas piedāvā nomāt komersantiem. Ja konkrētā objekta potenciālais nomnieks nav zināms un tas tiek izvēlēts atklātā konkursā, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt līdz 85% ERAF finansējuma. Savukārt, ja objekta būvēšana paredzēta konkrētam mērķim un zināms potenciālais komersants, kurš tajā darbosies, ERAF līdzfinansējums ir pieejams mazākā apmērā - no 45% līdz 55%, lielāku līdzekļu daļu sedzot konkrētajam uzņēmumam.

No Tallinas Baltijas stacijas pirmdien, 12. janvāra pēcpusdienā (plkst. 14.50) aties pirmais regulārais vilciens maršrutā Tallina – Tartu – Rīga, kas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā ieradīsies plkst. 20.46.

Sākotnēji biļetes būs pieejamas starptautiskajiem pasažieriem, iekšzemes biļetes Latvijā maršrutā Valmiera - Rīga būs iespējams iegādāties tuvāko nedēļu laikā.

“Elron” valdes loceklis Merts Ērenpreiss (Märt Ehrenpreis) skaidro: “Sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas pasažieru vilcienu operatoriem jau vairāk nekā gadu nodrošinām savienojumu Tallina – Tartu – Rīga – Viļņa ar pārsēšanos, un pasažieru interese ir bijusi liela, pērn iespēju ceļot ar vilcienu starp Latviju un Lietuvu un pretējā virzienā izmantoja vairāk nekā 16 000 pasažieru. Uzsākot satiksmi maršrutā Tallina – Tartu – Rīga bez pārsēšanās, ceļošana ar vilcienu starp Igauniju un Latviju kļūs vēl ērtāka. Šis maršruts ir vienlīdz nozīmīgs gan Dienvidigaunijas iedzīvotājiem, gan Ziemeļlatvijai, jo tas veicina ekonomisko saišu stiprināšanu un tūrisma attīstību.”

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu gāzes pārvadi, vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) 2026. gadā gāzes pārvades sistēmas uzturēšanā un attīstībā ieguldīs vidēji 8,1 miljonus eiro. Ieguldījumi paredzēti diagnostikai, remontdarbiem, kā arī infrastruktūras attīstībai.

“Gāzes pārvades infrastruktūras droša un nepārtraukta ekspluatācija ir mūsu prioritāte, tāpēc notiek tās nepārtraukta apsekošana, pilnveidošana un uzturēšana kārtībā,” akcentē Ivars Cibuļskis, “Conexus” Gāzes pārvades vadītājs.

Infrastruktūras attīstībai šogad plānots novirzīt 2,1 miljonus eiro, paredzot sešu pārvades gāzesvadu šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem un dzelzceļu stratēģiski nozīmīgos maršrutos. Darbi ietver pārvades gāzesvada Rīga–Inčukalna PGK II līnijas šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem V74 (Ropaži–Podkājas) un A4 (Upesciems–Salaspils), pārvades gāzesvada Vireši–Tallina šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V196 (Valmiera–Brenguļi) un dzelzceļa posmu Valmiera–Strenči, kā arī pārvades gāzesvada Rīga–Paņeveža šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V1039 (Iecava–Raņķi) un dzelzceļa posmu Iecava–Jelgava, tādējādi uzlabojot drošu ekspluatāciju paaugstināta riska vietās.

29. novembrī Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija, norisināsies reģionā lielākā ārzemju privāto skolu un vasaras izglītības programmu izstāde bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Pasākumu organizē Baltic Council for International Education un Meridian Group — vadošie starptautiskās izglītības eksperti.

Izstādē būs pārstāvētas vairāk nekā 30 prestižas skolas no Lielbritānijas, ASV, Kanādas, Vācijas, Austrijas, Spānijas, Šveices un citām valstīm.

Skolas ar unikālu vēsturi un izcilām iespējām

Starp dalībniekiem ir mācību iestādes ar gadsimtiem senām tradīcijām:

• Ruthin School (UK) — dibināta 1284. gadā, viena no senākajām skolām Lielbritānijā.

• Felsted School (UK) — darbojas kopš 1564. gada, piedāvā GCSE, A-Level un IB programmas.

• Christ College Brecon (UK) — skola ar vēsturi kopš 1541. gada, kas apvieno tradīcijas un mūsdienīgas mācību pieejas.

Unikāli piedāvājumi:

• Rossall School (Anglija) — augsti vērtēta IB skola ar deju, golfa akadēmijām un Manchester City futbola akadēmiju.

Kopš 2025. gada sākuma elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” mērķtiecīgi turpina attīstīt nākamās paaudzes tīklu Latvijā, uzbūvējot 44 jaunas bāzes stacijas gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Tādējādi tiek stiprināts un modernizēts tīkla pārklājums visā valstī. Līdz gada beigām “Bite Latvija” bāzes staciju kopskaits pārsniegs 1160, un uzņēmuma 5G tīkls būs pieejams 85 % Latvijas iedzīvotāju.

Šī gada pirmajā pusgadā “Bite Latvija” turpināja mobilo sakaru tīkla attīstību visā Latvijā. Īpaša uzmanība pievērsta 5G tīkla pārklājuma nostiprināšanai reģionos un uz valsts nozīmes autoceļiem, kur pieprasījums pēc uzticama un ātra mobilo datu savienojuma turpina pieaugt.

Proti, jaunas bāzes stacijas šogad izbūvētas tādās apdzīvotās vietās kā Cēsis, Gulbene, Jūrmala, Krāslava, Rēzekne, Rīga, Tukums, Valka, Ventspils, Valmiera un citviet. Tāpat ar ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām modernizēts tīkla pārklājums uz nozīmīgākajiem autoceļiem, nodrošinot kvalitatīvus sakarus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ceļotājiem, kuri aktīvi izmanto navigācijas lietotnes, kā arī patērē datus, spēlējot spēles vai skatoties video tiešsaistē.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Viens no Latvijas vadošajiem saules elektrostaciju operatoriem "Merito Partners" un atjaunīgās enerģijas uzņēmums "Saules Energy" uzsākuši sava 71,5 MW saules enerģijas portfeļa modernizāciju, papildinot to ar bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS).

Projekta kopējās investīcijas ir 25 miljoni eiro, un pirmā posma īstenošanai saņemts finansējums 13 miljonu eiro apmērā no Signet Bankas.

Piesaistot vairāk nekā 80 Latvijas privāto un institucionālo investoru kapitālu, "Merito Partners" fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" laika posmā no 2023. līdz 2024. gadam realizējis astoņu vērienīgu saules elektrostaciju izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā, Carnikavā, Kalkūnē, Koknesē, Cēsīs un Valmierā ar kopējo jaudu 71,5 MW.

"Merito Partners" fonda saules elektrostacijas attīstītas ar pieslēgumu sadales infrastruktūrai, tādējādi elektroenerģijas ražošana notiek tuvu tās patērētājiem – novadu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Astoņas saules elektrostacijas kopā šobrīd nodrošina elektroenerģiju 35 000 Latvijas mājsaimniecību, stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinot ilgtspējas mērķu sasniegšanu.

Atklājot pirmo staciju, divi Latvijas zīmoli – Elektrum Drive un VIADA – paziņo par kopīga elektroauto uzlādes tīkla attīstīšanu, veicinot uzlādes pieejamību visā Latvijā.

Līdz 2030. gadam plānotas līdz 134 pieslēguma vietas 55 no 101 VIADA degvielas uzpildes stacijām. Šī sadarbība ir nozīmīgs solis ceļā uz elektromobilitātes popularizēšanu un ilgtspējīgas pārvietošanās veicināšanu Latvijā.

Pirmā elektrouzlādes stacija ir atklāta Jēkabpilī, Varoņu ielā 6, kurā jau šobrīd pieejamas 4 pieslēgvietas ar maksimālo pieejamo jaudu līdz 150 kW.

Sadarbība ar VIADA ļauj Elektrum Drive ne tikai paplašināt uzlādes tīklu reģionālā līmenī, bet arī strādāt ar partneri, kura degvielas uzpildes staciju lokācijas un infrastruktūra jau ir optimāli piemērotas elektroauto uzlādei. Šī partnerība ir daļa no koordinēta Baltijas mēroga attīstības modeļa, kas jau šobrīd aptver sadarbību ar VIADA Lietuvā, stiprinot vienotu pieeju ilgtspējīgai mobilitātei.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Vindr Latvia SIA plāno attīstīt vēja parku “Vidzeme” Cēsu novadā. Paredzēts, ka projekta ietvaros tiks uzstādītas līdz 43 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 309,6 megavatiem.

Informācija Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā liecina, ka IVN procesā pieteiktais un ietekmju novērtējumā pieņemtais VES augstums ir līdz 300 m un katras VES jauda – 8 MW, lai gan turbīnas ar šādu augstumu un jaudu pagaidām vēl neražo (Iesnieguma sagatavošanas brīdī – 2025.g.). Precīzs izbūvējamo VES skaits un novietojums, kā arī uzstādāmo VES modelis un tehniskie raksturlielumi šobrīd vēl nav noteikti. IVN procesa ietvaros ir paredzēts vērtēt vairākus VES modeļus, kopējo uzstādāmo VES skaitu, to izvietojumu un Vēja parka kopējo jaudu. Izpētes teritorijā ietilpst 40 zemes vienības. Izpētes teritorijas platība ir 4760,245 ha. Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā, tiks izbūvēta jauna apakšstacija. Apakšstaciju ir paredzēts pieslēgt 330 kV elektropārvades līnijai “Aizkraukle-Valmiera”.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka jau trešo gadu pēc kārtas īsteno sabiedriski izglītojošo iniciatīvu – “Kapitāla tirgus akadēmiju”, kas bez maksas sniedz Latvijas uzņēmējiem teorētiskas un praktiskas zināšanas par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus – obligācijas un akcijas.

Ņemot vērā pieaugošo interesi un vietējā kapitāla tirgus attīstību, akadēmija kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur uzņēmēji apgūst alternatīvā finansējuma iespējas un uzzina, kā izmantot biržas priekšrocības savas uzņēmējdarbības izaugsmei. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 mljrd. eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem. Akadēmija ir veids, kā šo ceļu padarīt pieejamāku plašākam uzņēmēju lokam – saprotami, praktiski un ar ilgtermiņa perspektīvu.

Kopš projekta sākuma 2023. gadā īstenotas 10 akadēmijas gan Rīgā, gan reģionos – Liepājā, Valmierā, Cēsīs un akadēmiju apmeklējuši vairāk nekā 200 uzņēmēju. No tiem, saskaņā ar Signet Bankas veikto aptauju, 37% vēlējās uzzināt uzņēmēju reālos pieredzes stāstus, 35% bija ieinteresēti uzzināt par akciju emisijas iespējām un 28% par obligācijām kā finansējuma formu.

Valmieras Industriālajā parkā, kas ir nacionālas nozīmes infrastruktūra, pabeigta tā izbūve – ekspluatācijā pieņemts dzelzceļa pievedceļš un iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas/ izkraušanas (loģistikas) laukums, industriālais elektroenerģijas pieslēgums.

Izveidota arī pārējā infrastruktūra, kas paredzēta eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs, radot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt jaunizbūvētā dzelzceļa infrastruktūra stiprinās Valmieras novada lomu Eiropas transporta tīklā, nostiprinot tā pozīciju kā svarīgu savienojuma punktu starp reģioniem un Baltijas valstīm.

Valmieras Industriālais parks, darbojoties kā pirmais Latvijas iekšzemes multimodālais loģistikas centrs, veicinās Vidzemes ekonomiskās izaugsmes un eksportspējas pieaugumu. Transporta un uzglabāšanas nozarē šis būs nozīmīgs attīstības un pārmaiņu posms, jo Vidzemes un Dienvidigaunijas uzņēmumi tādejādi varēs optimizēt piegāžu ķēdes, vienlaikus samazinot transporta izmaksas un emisijas, kravas transporta noslodzi uz autoceļiem. Jaunās un konkurētspējīgās dzelzceļa infrastruktūras un plašā betonētā loģistikas laukuma potenciāls nodēvēts arī par pirmo Latvijas “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostām).

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Ko rāda dati – un ko tie nerāda? Jau pirms diviem gadiem Latvijas Banka publicēja visnotaļ skaudrus datus: reti kurā pašvaldībā hipotekāro kredītu atlikums pārsniedz 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta (IKP). Rīgā šis rādītājs bija 9,3 %, Jūrmalā – 22 %, bet pārējā Pierīgā – 29 %. Gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedza 3 % no IKP. Dati ir nepielūdzami, un vēl būtiskāk – tie rāda, ka zemajai kreditēšanas aktivitātei nav tiešas saistības ar ekonomisko aktivitāti reģionos.

Vienlaikus jāatzīst: kopējais tirgus pēdējā gadā ir kļuvis aktīvāks. Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2025. gada novembrī privātpersonām kredītos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti 194,7 miljoni eiro – par 40,7 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. To veicināja algu pieaugums, labāka mājsaimniecību finanšu plānošana un “Euribor” likmes samazināšanās, kā rezultātā mājokļu kredītu gada procentu likme pērn samazinājās no 5,15 % līdz 4,13 %, un šobrīd likmes ir stabilizējušās.

Līdz 31. martam notiek pieteikumu pieņemšana dalībai Biznesa inkubācijas programmā 20 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā.

Ar ES struktūrfondu atbalstu īstenotā programma “Biznesa inkubācijas atbalsts” ietver dažādus finanšu un nefinanšu atbalsta pasākumus, kas mērķēti jauniem uzņēmumiem, lai stiprinātu Latvijas inovatīvo, tehnoloģisko, radošo un eksportspējīgo uzņēmumu dzīvotspēju, palielinātu izaugsmes potenciālu un veicinātu Latvijā ražoto preču un pakalpojumu eksportu.

“Jaunu uzņēmumu attīstība ir viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Biznesa inkubācijas programma dod iespēju jaunajiem uzņēmējiem ātrāk pārvērst idejas dzīvotspējīgos biznesos, nodrošinot gan finansējumu, gan profesionālu atbalstu. Īpaši svarīgi, ka šajā programmā tiek veicināta inovāciju attīstība, tehnoloģiju izmantošana un eksportspēja – tās ir jomas, kas nākotnē noteiks Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu. Mūsu mērķis ir radīt vidi, kurā talantīgi cilvēki var attīstīt savas idejas Latvijā un veidot uzņēmumus, kas spēj konkurēt starptautiskajos tirgos.” uzsver Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Kopbraukšanas platforma “Bolt” RIX Rīgas lidostā ievieš Baltijā pirmos “TapBox” pašapkalpošanās ekrānus, lai pasažieriem būtu iespēja pasūtīt braucienu bez lietotnes.

Šis risinājums ievērojami atvieglo mobilitāti starptautiskajiem ceļotājiem, īpaši tiem, kuri Latvijā ierodas pirmo reizi vai nevēlas meklēt piemērotu lietotni uzreiz pēc lidojuma.

“Bolt” izvietotie “TapBox” pašapkalpošanās ekrāni, kas atradīsies pie E un C ielidošanas zāļu izejām Rīgas lidostā, piedāvā vienkāršu risinājumu – pasažierim jāievada galamērķis, jāizvēlas brauciena kategorija, jānorāda savs tālruņa numurs un jāveic apmaksa. Pēc tam uzreiz tiek saņemts čeks, kurā redzams arī automašīnas numuru un aptuvenais ierašanās laiks.

“Ar “TapBox” ieviešanu mēs vēlamies parādīt, ka mobilitātei jābūt pieejamai ikvienam – neatkarīgi no tā, vai pasažierim ir viedtālrunis, internets vai lietotne. Lidosta ir pirmā vieta, kurā cilvēks gūst iespaidu par valsti, un mums ir svarīgi, lai jau no ielidošanas brīža ikvienam būtu vienkārša un moderna iespēja tikt līdz savam galamērķim. Rīgas lidosta ir pirmā Baltijā, kur ieviešam šo risinājumu, un tādējādi turpinām savu misiju padarīt pilsētas draudzīgākas cilvēkiem,” uzsver “Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" valdes priekšsēdētājs un Lielbritānijas kompānijas "Valmiera Glass UK Ltd." direktors bez izpildpilnvarām Stefans Jugels ir atkāpies no amata, liecina paziņojums kompānijas mājaslapā.

No trešdienas kompānijas valdes priekšsēdētāja pienākumus pārņem Bogdans Ožehovskis.

Kompānija informē, ka Ožehovskis ir pieredzējis industriālās jomas līderis ar pieredzi izaugsmes veicināšanā, operacionālo pārmaiņu īstenošanā un stratēģiskā virziena nodrošināšanā sarežģītu organizāciju vadībā.

Kompānijas valdē darbu turpina valdes locekļi Ilmārs Lipskis, Ģirts Vēveris un Mārtiņš Blaus.

"Valmieras stikla šķiedra" koncerna apgrozījums 2024. gadā bija 136,382 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023. gadā, taču koncerns cieta 2,083 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus "Valmieras stikla šķiedra" mātesuzņēmums 2024. gadā strādāja ar 120,092 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, un kompānija cieta 2,755 miljonu eiro zaudējumus pretstatā gadu iepriekš gūtajai peļņai.

Latvijā 12. martā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Vidzemes šosejas (A2) no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20) jeb pagriezienam uz Cēsīm, kā arī posmā no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim.

Tāpat vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Valmieras šosejas (A3) no Stalbes līdz Rubenei, Daugavpils šosejas (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām, Ventspils šosejas (A10) starp rotācijas apļiem pie Tukuma, kā arī uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) no Tīnūžiem līdz Ziediņiem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.