Pakalpojumi

Valmieras pilsētas akās lielākoties ir uzturam nederīgs dzeramais ūdens

Dienas Bizness, 07.07.2015

Jaunākais izdevums

SIA Valmieras ūdens laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.). No 86 ūdens paraugiem tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, informē SIA Valmieras ūdens pārstāve Ingrīda Kraukle.

No aprīļa mēneša SIA Valmieras ūdens akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.

«Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,» skaidro SIA Valmieras ūdens tehniskais direktors Ivars Ķiksis.

Dzeramā ūdens ieguves akas būtu vēlams reizi gadā izsūknēt un dezinficēt, kas ļautu samazināt bakterioloģisko piesārņojumu. Tad arī veic akā esošā filtra tīrīšanu vai vajadzības gadījumā - arī nomaiņu. Vēl jāpārliecinās par grodu šuvju hermetizāciju, kas nodrošina notekūdeņu un gruntsūdeņu neieplūšanu akā. Īpaša uzmanība jāpievērš arī aku nosedzošajam vākam, kas savukārt pasargā dzeramo ūdeni no nokrišņu un citu piemaisījumu iekļūšanas akā.

Monitoringa ietvaros reizi nedēļā tiek pārbaudīts no ūdens atdzelžošanas stacijas uz pilsētu padotais dzeramais ūdens, reizi ceturksnī - dzeramais ūdens no Valmieras ūdensapgādes tīkliem, kā arī reizi gadā visi artēziskie urbumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Valmieras peldbaseins pieņemts ekspluatācijā ar noteikumu kontrolēt jumta struktūrplātnes izlieces

Zane Atlāce - Bistere, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā piektdien, 28.septembrī tiek atklāts jaunuzceltais peldbaseins, kura būvniecībai tika piešķirta valsts mērķdotācija 5,4 miljonu eiro apmērā. Tā kā būvdarbu kontroles laikā šā gada martā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tad aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem, informē BVKB pārstāve Egita Diure.

Valmieras peldbaseina būvniecība pēc pilsētas pasūtījuma tika sākta 2015.gada 17.novembrī. Šā gada augustā būvniecība pabeigta un 21.septembrī BVKB to pieņēma ekspluatācijā. «Tā kā būvdarbu kontroles laikā 2018. gada martā BVKB būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tika uzdots veikt izbūvētās jumta struktūrplātnes konstrukcijas ekspertīzi. Turklāt paši būvniecības procesa dalībnieki, lai pamatotu un novērstu konstatētās neatbilstības, secināja, ka būvprojekta risinājumam nepieciešamas veikt izmaiņas, lai pastiprinātu kopnes. Tika izstrādātas būvprojekta izmaiņas un veikta ekspertīze,» skaidro E.Diure.

Ekspertīzi veica AS Inspecta Latvia. Tās atzinumā norādīts, ka objekta nesošās jumta konstrukcijas bultskrūvju savienojumu nestspēja ir pietiekama un uzskatāma par atbilstošu. Vienlaikus atzinumā norādīts, ka būves ekspluatācijas laikā būs nepieciešams veikt jumta struktūrplātnes izlieču kontroli. Līdz ar to aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā tika iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem BVKB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Apmeklētājiem durvis ver jaunuzceltais Valmieras peldbaseins

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 2.oktobrī apmeklētājiem durvis ver jaunuzceltais Valmieras peldbaseins, kas uzskatāms par šobrīd vienīgo, 25m jaunuzcelto baseinu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas atbilst Starptautiskās Peldēšanas federācijas standartiem un ir piemērots starptautisku peldēšanas sacensību rīkošanai un tajā sasniegto rezultātu atzīšanai, informē pilsētas pašvaldībā.

Baseina svinīgā atklāšana notika 28.septembrī. Savukārt otrdien, 2.oktobrī Valmieras peldbaseins sāks darbību un apmeklētājiem būs pieejams viss Valmieras peldbaseina komplekss.

Jau vēstīts, ka Valmieras peldbaseinu kompleksā atrodas 25 metrus garš lielais peldbaseins ar astoņiem celiņiem, divi mazie peldbaseini (dziļums: 0,9m – 1,1m un 0,6m – 0,9m) bērnu peldētapmācībai, ūdens aerobikai un citām nodarbībām un ūdens atpūtas zona, kurā atrodas straumju baseins ar kaskādēm, masāžu strūklām, masāžu zviļņiem ūdenī, aukstais baseins, divas burbuļvannas, sauna, krievu pirts, tvaika pirts, sāls istaba, masāžas duša, aukstā ūdens spainis un bērnu atrakcijas ar strūklakām un slidkalniņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valmierā piedāvā bez maksas pārbaudīt dzeramā ūdens kvalitāti

Dienas Bizness, 16.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Valmieras ūdens piedāvā pilsētas iedzīvotājiem bez maksas veikt dzeramā ūdens analīzes no lokālām tā ieguves vietām (akas, dziļurbumi u.c.), lai pārliecinātos par ikdienā izmantotā ūdens kvalitāti, informē Valmieras ūdens” laboratorijas vadītāja Gunta Pavlovska.

«Jebkurš cilvēks pats var novērtēt piegādātā ūdens kvalitāti pēc ūdens organoleptiskajām īpašībām – garšas, krāsas, smaržas, duļķainības, bet objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti un nekaitīgumu var iegūt, veicot laboratoriskus izmeklējumus,» norāda G.Pavlovska.

Koliformas baktērijas ir plaši sastopamas apkārtējā vidē (augsnē un veģetācijā) un parasti ir nekaitīgas, neizraisa saslimšanu. Tomēr to klātbūtne norāda, ka līdzīgi tam, kādā veidā šīs baktērijas nokļuvušas ūdenī, tādā pat veidā pastāv iespēja tajā iekļūt patogēnām slimības izraisošām baktērijām. Piemēram, grodu akās koliformu baktēriju klātbūtne parāda, ka akā var iekļūt apkārtējās vides piesārņojums (lietus ūdeņi u.c.), ja akas grodi zaudējuši hermētiskumu vai arī tās virszemes daļa nav cieši noslēgta, un aka nav sen tīrīta. E.coli ir viens no koliformas baktēriju veidiem. To klātbūtne liecina par fekālu piesārņojumu. Ja ūdenī atrastas E.coli, pastāv lielāka citu patogēno baktēriju klātbūtnes iespējamība nekā, ja konstatētas tikai kopējās koliformas baktērijas. Savukārt amonija jonu klātbūtne ūdenī norāda uz iespējamo bakteriālo, notekūdeņu un dzīvnieku atkritumu piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Valmieras šķeldas katlumājai nosvinēti spāru svētki

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spāru svētki nosvinēti Valmieras šķeldu katlumājā, kas darbību plāno uzsākt 2020./2021. gada apkures sezonā. Projekta izmaksas ir 4,9 miljoni eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka būvniecības process norit pēc plāna un līdz ar spāru svētkiem esam soli tuvāk mūsdienīgai un dabu saudzējošai enerģijas ieguvei. Šobrīd iebetonētas nesošās grīdas, uzstādītas metāla konstrukcijas, tai skaitā – sijas, kolonnas, atsaites u.c., teritorijā ir ieklāta pirmā asfalta pamatkārta, kā arī uzstādītas ārējās inženierkomunikācijas. Šķeldas katlumājā pašreiz tiek pabeigta kurtuves montāža un uzstādītas citas iekārtas – ūdenssildāmais katls, multiciklons, elektrostatiskais filtrs, dūmgāzu kondensators, kā arī daļa dūmvadu un ventilatoru. Nākamais būvniecības posms paredz pabeigt lielo pamatiekārtu montāžu, samontēt sienas, uzstādīt jumtu. Ziemas periodā plānots pārbaudīt, kā darbojas iekšējie cauruļvadi, iekārtas un inženierkomunikācijas. Patlaban ap 70% AS «Valmieras Enerģija» saražotās siltumenerģijas tiek iegūts no dabasgāzes, taču jau nākamgad, palielinot no šķeldas saražoto siltuma apjomu, Valmieras pilsēta kļūs par piemēru, kā būtiski samazinot fosilo energoresursu izmantošanu siltumapgādē, var kļūt par neatkarīgu un zaļu pašvaldību,» skaidro SIA «Adven Latvia» un AS «Valmieras Enerģija» valdes loceklis Māris Kānītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā piektdien, 22.maijā atklāta AS Valmieras Enerģija jaunā bio kurināmā katlumāja. Projekta kopējās izmaksas ir teju 2,6 miljoni eiro, no kuriem puse ir piesaistītais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, teikts paziņojumā medijiem.

Jaunā katlumāja siltumu sāks ražot līdz ar jaunās apkures sezonas sākumu. Siltā ūdens sagatavošanu 2015. gada vasaras sezonā nodrošinās AS Valmieras Enerģija koģenerācijas iekārta.

Uzstādot bio kurināmā apkures katlu, uzņēmums daļēji pārgājis no dabasgāzes izmantošanas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, sasniedzot 81% īpatsvaru atjaunojamo energoresursu izmantošanā katlumājā Dzelzceļa ielā 7.

Jaunajā katlumājā uzstādīts viens ūdens sildāmais katls un vides prasībām atbilstošs dūmu kondensācijas ekonomaizers, kas palielina katlumājas kopējo efektivitāti un atbilstību vides prasībām, pat ievērojami pārsniedzot tās. Jaunā katlu māja vasaras periodā nodrošinās karstā ūdens sagatavošanu Valmieras pilsētas Gaujas kreisā krasta iedzīvotājiem. Šķelda būs pamata kurināmais, bet siltuma slodzes pīķi nodrošinās jau esošie dabasgāzes katli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bizness reģionos: Valmierā sāk kļūt par šauru

Uldis Andersons, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā ir labi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības – īpaši ražošanas - attīstībai, tomēr rokas saista brīvu teritoriju trūkums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sakārtota infrastruktūra, laba energoresursu pieejamība un pietiekami lielas jaudas rezerves, kā arī kvalificēta darbaspēka resursi ir argumenti, kas jau vairākus gadus liek pilsētas vadībai apsvērt domu par industrijas paplašināšanos, gan piedāvājot papildu iespējas te esošajiem uzņēmumiem, gan plānojot piesaistīt jaunus investorus. Monētas otra puse nav tik spoža – Valmierai sāk pietrūkt vietas, lai attīstītu kaut ko patiešām lielu.

«Apmēram trešdaļu pilsētas veido zaļā zona, turklāt lielu daļu aizņem mūsu galvenā «iela» Gauja ar visām savām attekām un pārplūstošajām teritorijām. Pēdējā piecgadē Gauja trīs reizes ir mums parādījusi, ka ūdens līmenis var pakāpties par pieciem metriem. Tādējādi liela daļa Valmieras ir skaista un zaļa, bet tā nav izmantojama būvniecībai,» skaidro Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 1,9 miljoniem eiro pārbūvēta Valmieras Pārgaujas ģimnāzija

Zane Atlāce - Bistere, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) galveno mācību korpusu pēc tā pārbūves, informē pašvaldības pārstāve Liene Zālīte.

Pārbūvējot VPĢ, ir uzlabota drošība un telpu izkārtojums. Skolas ēkā nomainīta elektroinstalācija un gaismekļi, apkures sistēma, pārbūvēta ūdens apgādes sistēma, izbūvēta pieplūdes – nosūces ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kā arī izbūvēta jauna ugunsdrošības sistēma. Uzstādītas ugunsdrošās durvis un atjaunota iekšējā apdare visā ēkā. Skolēnu grupu darbam izveidota atsevišķa tam paredzēta telpa. Ēkā ierīkoti moderni dabaszinību kabineti, multimediju telpa un robotikas laboratorija.

Mācību kabineti ir aprīkoti ar ergonomiskām mēbelēm, tāpat kabinetos, gaiteņos un citviet ēkā ir izvietotas arī dizaina mēbeles atbilstoši interjera projektam. Pašlaik notiek informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, robotikas un zāles aprīkojuma iegāde. Plānots, ka viss aprīkojums tiks uzstādīts līdz maija beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā AS Valmieras stikla šķiedra attīstīs augsti tehnoloģiskus produktus, kuru pamatizmaksas nav noteicošās to konkurētspējai, saka kompānijas valdes priekšsēdētājs un prezidents Andrē Švionteks (André Schwiontek).

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Mana interese ir par Valmieras stikla šķiedras starptautiskajām investīcijām, sinerģiju starp Vācijas, Latvijas, Lielbritānijas un ASV ražotnēm un jūsu kā vācu investora skatījumu uz šo biznesu.

Pēc tik daudziem gadiem šeit es pat vairs nevaru īsti pateikt, vai esmu latvietis vai vācietis. Es domāju, ka mūsdienās tam arī nav nozīmes. Godīgi sakot, man ir vienalga, kas kuram pasē rakstīts – Vācija, Latvija vai Polija. Tā ir tikai dzimšanas vieta. Mūsdienu pasaule ir tik mobila, ka tu vienubrīd esi šeit, citu – tur, un tas, no kurienes tu esi, man nešķiet svarīgi. Svarīgi ir, ko tu esi nolēmis darīt un kur tu to vari darīt vissekmīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

VIDEO, FOTO: Supošana ar pievienoto vērtību

Laura Mazbērziņa, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 18 miljoniem eiro vērienīgi rekonstruēs Daliņa stadionu Valmierā

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Plānota esošā stadiona pārbūve, jaunas vieglatlētikas manēžas un viesnīcas celtniecība.

Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē 25.janvārī deputāti lēma atbalstīt līguma slēgšanu ar piegādātāju apvienību Lemminkainen par Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un vieglatlētikas manēžas būvniecību, informē pašvaldībā.

Būvniecības darbus plānots uzsākt jau 2018.gada februārī un pabeigt divu gadu laikā. Kopējās projekta realizācijas izmaksas plānotas 17 850 287 eiro apmērā (bez PVN), tai skaitā valsts budžeta finansējums ne mazāks kā 5 300 000 eiro.

«Vieglatlētika ir visu sporta veidu pamatā. Tā kā Valmiera jau izsenis bijusi pasaules līmeņa vieglatlētu «šūpulis» un Vidzemes sporta centrs, likumsakarīgi ir turpināt pilnveidot sporta infrastruktūru pilsētā. J.Daliņa stadions pašreizējā izskatā ir kalpojis jau ilgus gadus, šobrīd tas ir tehniski un morāli novecojis, kā arī ir nepietiekama platība, lai nodrošinātu treniņu iespējas visiem sportot gribētājiem. Tam ir nepieciešama pārbūve. Savukārt manēža pēc projekta realizācijas atbilstoši starptautiskiem standartiem būs modernākā Latvijā. Varēsim Valmierā organizēt augsta līmeņa sacensības, vienlaikus nodrošinot ērtu un patīkamu vidi sportam un veselīgam dzīvesveidam valmieriešiem,» uzsver Valmieras mērs Jānis Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbiem atvēlēs 10 miljonus eiro

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par desmit miljoniem eiro līdz 2020.gada beigām trīs kārtās veiks Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidroja, ka projekta pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā, Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu un Pērnavas ielas krustojumam.

Otrajā kārtā tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielas posmā no Vagonu un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa un Valmieras ielas krustojumam, kā arī Valmieras ielā līdz Lāčplēša un Satekles ielas krustojumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grīziņkalna apkaimē, Valmieras ielā, sākti ievērojamā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētā divstāvu dzīvojamā nama renovācijas darbi.

Ieguldot pusmiljonu eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Rent MGMT" ēkai atgriezīs tās sākotnējo koka apdares veidolu. Plānots, ka turpmāk šī būs viena no retajām autentiskajām koka ēkām Rīgas vēsturiskajā centrā, kas uzņems pilsētas viesus, ļaujot iepazīt apkārtnes bagātīgo kultūras mantojumu.

"Renovācijas projekta risinājumi paredz atbrīvoties no dažādu laiku materiālu uzslāņojumiem, tai skaitā tagadējā fasādes apmetuma, kas izveidots pagājušā gadsimta 30-tajos gados un neatbilst K. Pēkšēna sākotnējai iecerei. Tā vietā tiks izveidots fasādes koka apšuvums ar atbilstošiem dekoratīvajiem elementiem, kas atgriezīs ēkai to vizuālo tēlu, kādu sākotnēji paredzējis ēkas autors, piešķirot tai Grīziņkalna apkaimes klasicisma koka arhitektūrai raksturīgās iezīmes. Vēl būtiska pārmaiņa ēkā būs apkures sistēmas maiņa no videi ne tik draudzīgajām malkas krāsnīm uz sašķidrinātās gāzes apkures veidu. Tāpat arī tiks pilnībā pārveidota kanalizācijas un ūdens apgādes sistēma, nomainīti iekšējie un ārējie elektrotīkli, ēkas jumts, kā arī stiprinātas nesošās konstrukcijas un labiekārtots pagalms," norāda projekta arhitekte, SIA "12 līnijas" dibinātāja Agnese Lāce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union atvainojas par kļūdu, kuras dēļ dažos veikalos nonācis kvalitātes prasībām neatbilstošs piens, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Linda Mežgaile.

Par to, ka uzņēmumā ražotajam pienam konstatētas problēmas, trešdien aktīvi ziņoja Twitter konta lietotāji, norādot, ka nopirktais Limbažu piens izskatoties pēc «nanotehnoloģiju piena», «krāsota ūdens», «homeopātiska piena» un «īsta meistardarba».

Neprecizējot notikušā detaļas, Mežgaile norādīja, ka notikusi kļūda ražošanā, kura trešdien ir apzināta un novērsta.

«Visa Limbažu piena partija nav skarta. Kļūdainie produkti tiek izņemti no veikalu plauktiem,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Tāpat viņa norādīja, ka pircējiem, kuri iegādājušies pienu, kura garša un izskats neatbilst prasībām, nepieciešams atsūtīt ražošanas datumu un laiku, kā arī kontaktinfomāciju, lai būtu iespējams pienu samainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludina konkursu zāles pļaušanai ceļa nodalījumu joslās

Žanete Hāka, 12.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs izsludinājusi iepirkumu mehanizētai zāles pļaušanai ceļa nodalījumu joslās Latvijas reģionos un Pierīgā, informē LAU.

Iepirkuma priekšmets ir sadalīts 9 lotēs: Alūksnes, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Rēzeknes, Valmieras, Talsu un Rīgas ceļu rajonu vajadzībām. Pretendenti var iesniegt piedāvājumu par vienu vai vairākām lotēm.

Zāles pļaušana autoceļu nodalījumu joslās ir nepieciešama, lai uzlabotu autovadītājiem ceļu un tiem pieguļošo teritoriju pārredzamību, veicinātu ūdens atvadi no ceļa, kā arī ierobežotu zāles sēšanos un kūlas veidošanos.

Vērienīgākie zāles pļaušanas darbi lauksaimniekiem paredzēti Talsu ceļu rajonā kopumā uz 28 autoceļiem 637 pārgājiena kilometru apmērā, Valmieras ceļu rajonā uz 20 autoceļiem 432 pārgājiena kilometru apmērā, bet Alūksnē uz 17 autoceļiem 384 pārgājiena kilometru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 10 miljoniem eiro labiekārtos infrastruktūru Grīziņkalna apkaimē

Lelde Petrāne, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 10. oktobrī, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja kultūras un sporta kvartāla izveides projektu Grīziņkalna apkaimē, kurš paredz arī infrastruktūras labiekārtošanu Daugavas stadionam pieguļošajā teritorijā.

Projekta ietvaros plānoto objektu būvniecību ir paredzēts veikt trijās kārtās. Pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem A.Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu ielas un Pērnavas ielas krustojumam.

Savukārt otrās kārtas ietvaros tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielā (no Vagonu ielas un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa ielas un Valmieras ielas krustojumam), Valmieras ielā, kā arī Satekles ielā līdz Lāčplēša ielas un Satekles ielas krustojumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēneša laikā VVD inspektori atrod 173 nelegālos tīklus lašu un taimiņu ieguvei

Žanete Hāka, 03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī Valsts vides dienesta (VVD) inspektori, veicot lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības reidus, no ūdenstilpēm kopumā izņēmuši 173 zvejas un makšķerēšanas rīkus un sastādījuši 29 administratīvā pārkāpuma protokolus, tajā skaitā izrakstījuši arī soda kvītis par makšķerēšanas un zvejas noteikumu neievērošanu, informē VVD.

Mēneša laikā sodu summa par lašu un taimiņu nelikumīgu ieguvi sasniegusi 1600 eiro, savukārt videi nodarītie zaudējumi par šo zivju ieguvi aprēķināti 1430 eiro apmērā.

Visaktīvākie maluzvejnieki ir Kurzemes pusē. Ventā VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori mēneša laikā izņēmuši 63 bezsaimnieka zvejas tīklus, kas ir 36 % no visiem VVD oktobra mēnesī uzietajiem nelegālajiem tīkliem.

Vidzemē, Salas upes baseinā arī vērojama paaugstināta maluzvejnieku aktivitāte. Tur Valmieras RVP inspektori 25. oktobrī plkst. 5.35 aizturējuši divas personas, konfiscējot vīriešiem divus lomā esošus lašus. Par notikušo sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un aprēķināti zaudējumi zivju resursiem 1430 euro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jau ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem transporta masas ierobežojumiem uz grants ceļiem

Žanete Hāka, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar pavasara atkusni un šķīdoni uz grants ceļiem, jau ir ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem autotransporta masas ierobežojumiem uz valsts autoceļiem ar grants segumu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Masveida ierobežojumi pagaidām vēl nav ieviesti Valkas, Balvu, Limbažu, Liepājas, Rēzeknes, Talsu un Valmieras apkārtnē.

Pavasara atkušņa un ilgstošu nokrišņu dēļ šķīdonis ir iestājies uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā. Tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu – 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem – uz aptuveni 10 000 kilometru.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dienu laikā Lietuvā aizvadīta gastronomiskā performance Latvian Senses, prezentējot Lietuvas medijiem un viedokļu līderiem Latvijas virtuvi un ļaujot to ne vien nogaršot, bet izbaudīt teatrālā priekšnesumā, informē Rīgas Tūrisma un attīstības birojā.

Pasākuma mērķis bija atzīmēt un iepazīstināt ar Rīgas-Gaujas reģiona iegūto titulu: Eiropas gastronomijas reģions 2017, kā arī prezentēt Liepājas tūrisma piedāvājumu.

Vakariņu laikā viesi baudīja gastronomisko piedzīvojumu īpaši noformētās telpās. Gaujas jeb ūdens telpā īpašu priekšnesumu pavadībā tika pasniegta zupa, nēģi un ēdamais dzintars. Meža telpā kā Latvijas bagātība tika prezentētas bērzu sulas un bebra gaļa. Pļavas telpā viesi baudīja desertu bišu dūkoņas pavadībā. Noslēgumā visi viesi tika aicināti uz neformālām sarunām Liepājas atmosfērā – jūras šalkoņas, kaiju un vēja skaņās.

Latvijas gastronomijas pasākumu rīkoja Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs, Siguldas novada dome, Cēsu pilsētas dome un Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar LIAA Tūrisma departamentu un Liepājas pilsētas domi. Konceptu izstrādāja Skudras metropole, par ēdienu gādāja Restorāns 3, sadarbības partneri Vaidavas keramika un Valmiermuižas alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Salacgrīvas nēģu maluzvejnieki nodara zaudējumus 31 120 euro apmērā

Dienas Bizness, 10.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas novadā vakar notika mēģinājums aizturēt divus maluzvejniekus, kas pārvietojās ar auto. Maluzvejnieki aizbēga, taču viņu auto tika atrasti divi maisi ar nēģiem, informē Valsts Vides dienesta (VVD) pārstāve Jūlija Ņikitina.Kop

ējais bojā gājušo apaļmutnieku skaits - 778. Aprēķināts, ka nelegālais loms ūdens bioloģiskajiem resursiem nodarījis 31 120 euro lielus zaudējumus. Uzsākta administratīvā lietvedība par nelegālu liela zivju apjoma pārvadāšanu.

Tāpat VVD inspektori kopā ar Vidzemes zvejnieku biedrības un policijas pārstāvjiem apsekoja Salacas upi, kurā, iespējams, savas nelegālās darbības veica aizbēgušie maluzvejnieki. Apdzīvotā vietā Brūveļi Salacas upē tika uzieti 6 nēģu murdi, kuros atradās 9 kilogrami nēģu. Valmieras RVP inspektori kopā ar zvejnieku biedrības biedriem nēģus atbrīvoja un murdus izņēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

FOTO: Izvēlas dzīvi bez sastrēgumiem

Linda Zalāne, 08.08.2018

SIA SunGIS valdes priekšsēdētājs Pēteris Brūns (no kreisās) un projektu vadītājs Gints Lūkins

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā strādājošā SIA SunGIS izstrādājusi platformu, kas vienkopus parāda dažādus ģeogrāfiskos datus. Sākotnēji tās attīstīšana vairāk bijis kā hobijs, bet tagad kļūst par biznesa projektu.

Šī platforma ir noderīgs ikdienas darba instruments pašvaldībām un to iestādēm. Piemēram, ja nepieciešams veikt ūdens vadu remontu vai novērst tā avāriju, speciālisti var jau pirms izbraukuma novērtēt informāciju – kādas caurules būs nepieciešamas.

«Klientam, kurš pasūta mūsu izstrādāto platformu, vairs nav pašam jāmeklē informācija pa dažādiem avotiem. Mēs apkopojam datus no Valsts zemes dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes u.c.,» atklāj SIA SunGIS valdes priekšsēdētājs Pēteris Brūns.

Platforma izstrādāta kopš 2011. gada, bet sākotnēji tās attīstīšana vairāk bijis kā hobijs. Pēdējos divos gados P. Brūns šo sāk pārvērst par biznesa projektu. Taujāts par konkurenci, uzņēmuma projektu vadītājs Gints Lūkins pārliecināti teic, ka sāncenšu SunGIS izstrādātajai platformai nav. Protams, tirgū ir dažādi dalībnieki, bet nevienam neesot iespējams datus arī analizēt, jo SunGIS sistēmās cenšas pielikt klāt biznesa loģiku, ne tikai izveidot datu krātuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru