Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Phillip Morris Latvia mātes kompānijai Philip Morris International (PMI) jau septīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju.

Šogad PMI bija viens no tikai 15 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu. Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute).

Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā. TOP darba devēju institūts ik gadus vērtē un sertificē darba devējus, pamatojoties uz labākajām un jaunākajām cilvēkresursu pārvaldības tendencēm. Institūta pētījumi un izvērtējums padziļināti aptver tādus faktorus kā pārvaldības un cilvēkresursu stratēģija, darba vide, talantu un spēju attīstības iespējas, karjeras un izaugsmes iespējas, dažādība, vienlīdzība un iekļaujoša pieeja, darbinieku labsajūta un citus.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus aktīvāk pieteikt sezonas brīvās darba vietas.

Piesakot sezonas vakances NVA filiālēs, darba devēji ātri atradīšot nepieciešamos darbiniekus, jo NVA reģistrēti dažādu profesiju pārstāvji, kuru pieredze, zināšanas un darba iemaņas noderēs sezonas darbu veikšanai.

Sezonas vakances darba devēji var pieteikt arī patstāvīgi, publicējot tās NVA CV/Vakanču portālā (http://cvvp.nva.gov.lv/).

Sezonas rakstura darbi ir saistīti, piemēram, ar pludmaļu, publisko peldētavu, kempingu, dabas tūrisma infrastruktūras un atpūtas vietu uzturēšanu un uzraudzību, mazumtirdzniecību, darbu kafejnīcās, peldētavās, kempingos, atpūtas vietās un parkos, ainavas elementu vai kultūrvēsturisko objektu sakopšanu, meža darbiem, sēju, stādīšanu, lopu ganīšanu, zivju audzēšanu u.c.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Vairākkārt jau ir izskanējis viedoklis, ka šogad valsts svētki – gan 11. novembris, gan 18. novembris – notikuši ārpolitisko notikumu ēnā, pieminot situāciju Ukrainā un arī draudus Latvijai. Ņemot vērā sacīto, šķiet interesanti salīdzināt, ko par patriotismu domā tie, kuri mājās galvenokārt sarunājas latviešu valodā, un tie, kuri sarunājas krievu valodā.

Pirmais secinājums – atšķirības pastāv. Jau, salīdzinot atbildes uz jautājumu, vai aptaujātie jūtas kā Latvijas patrioti, vērojams, ka sevi par tādiem uzskata 77% latviešu valodā runājošo (37% «noteikti uzskata»), bet krievu valodā runājošie - 51% (11% «noteikti uzskata») – tā liecina nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Jāpiebilst, ka, izvērtējot pētījuma rezultātus, abām grupām zināmā mērā atšķiras arī patriotisma izpratne – latviešu valodā runājošie biežāk norādījuši, ka būt patriotam nozīmē nebraukt prom no valsts īslaicīgu grūtību dēļ, svinēt oficiālos valsts svētkus, aizstāvēt savu valsti no ienaidniekiem, ja tas nepieciešams.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. CV-Online ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 1999.gada, pārstāvot karjeras portālu cv.lv. CV-Online ietilpst Alma Career tīkla sastāvā, kuru pārvalda Somijas mediju koncerns Alma Media un globālais interneta personāla atlases līderis Monster Worldwide.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Personāla atlase ir ļoti interesanta un aizraujoša joma, kas ļauj ne tikai ieskatīties jebkurā biznesa nozarē un uzņēmumā, bet arī iepazīt daudzu dažādu profesiju pārstāvjus. Arī interneta vide nepārtraukti piedāvā jaunas iespējas un izaicinājumus strauji augošajā tehnoloģiju laikmetā, kas neļauj iestāties rutīnai. Biznesa joma ir augoša un ar lielu potenciālu, jo darba devēji jaunus darbiniekus meklēs vienmēr, tāpat kā darba ņēmēji – sev vēlamo darba vietu. Līdz ar to, vadīt lielāko digitālo personāla atlases uzņēmumu Latvijā ir liels gandarījums un vienlaikus izaicinājums.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Ekonomiskās izaugsmes ietekmē nākamajā gadā tiek prognozēts, ka situācija darba tirgū uzlabosies, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online oktobrī un novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs par nākamā gada plāniem un tendencēm darba tirgū. Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 2 600 darba devēju.

Vislielāko optimismu prognozēs uzrādīja tieši darba devēji Latvijā, kur nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 47% no aptaujātajiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 42% un 40%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vienīgi Latvijā gaidāms pieaugums, kas procentuāli ir 5%, Lietuvā pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājies par 6%, bet Igaunijā tas palicis nemainīgs. Visvairāk darbinieku Latvijā meklēs tādās nozarēs uzņēmumi kā mazumtirdzniecība, finanses, pakalpojumu industrija, IT un telekomunikācijas, kā arī būvniecība.

Visbiežāk par Baltijas valstu darba devēju pamatojumu personāla skaita pieaugumam minēts darba apjoma pieaugums, to norādījuši aptuveni 50%. Otrs nozīmīgākais iemesls, ko darba devēji norādījuši ir iepriekšējo darbinieku aiziešana no darba, darba ņēmēju rotācija – aptuveni 25%.

Baltijas valstu darba devēji nākamajā gadā pietiekami aktīvi meklēs jaunus darbiniekus un palielinās atalgojumu, bet būs piesardzīgāki nekā šogad, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumus.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem, visās Baltijas valstīs ir samazinājies to darba devēju skaits, kuri plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Latvijā šie rādītāji ir samazinājušies par 21%, Lietuvā par 11%, bet Igaunijā par 16%. Tādējādi var uzskatīt, ka optimistiskākie būs darba devēji Lietuvā, kamēr Latvijā un Igaunijā darba devēji būs noskaņoti konservatīvāk, meklējot salīdzinoši mazāk darbiniekus.

Šogad palielinājies tādu uzņēmumu skaits, kas nākamajā gadā plāno gan pieņemt, gan atlaist darbiniekus, attiecīgi Latvijā - 22% (pirms gada 16%), Lietuvā - 27% (pirms gada 24%), Igaunijā - 9% (pirms gada 2%) no aptaujātajiem darba devējiem. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk uzņēmumu izvērtē esošo darbinieku darba rezultātus, atlaižot mazāk efektīvus un pieņemot to vietā efektīvākus darbiniekus.

Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem nozarē aug, taču valsts liedz iespēju izglītības eksportam krievu valodā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Transporta un sakaru institūta (TSI) Transporta un loģistikas fakultātes dekāna p.i. Inete Ielīte, kura šovasar uzaicināta ieņemt šo amatu. Pēdējos 15 gadus viņa darbojusies kā eksperte lielu projektu izstrādē un ieviešanā un kā ilgtspējīgākos nosauc Rīgas Enerģētikas aģentūru un Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru.

Raksturojot situāciju, kādā mācību iestāde šobrīd atrodas, viņa norāda, ka, no vienas puses, TSI pārvarējis dažādas krīzes, attīstās un saredz perspektīvu nākotnē. Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, kas spēj komunicēt vairākās valodās, pārzina starptautiskos procesus un likumus, aug. Eiropas Savienības (ES) politika attiecībā uz austrumu partnerību dažādos veidos veicina uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar uzņēmumiem NVS valstīs. Tāpat pēdējā pusgada laikā Saeimā viesojušās daudzas ārvalstu amatpersonas, kā vienu no prioritātēm izceļot loģistiku. Tas liek cerēt, ka «ir visi politiskie un ekonomiskie apstākļi, lai nozare attīstītos un pieprasījums pēc kadriem augtu».

Darba tirgus tendences pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījušās, kā viena no galvenajām pārmaiņām ir attālinātais darbs. Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet šobrīd jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem, mainot ikdienas strādāšanas paradumus, šis laiks ir ļāvis izvērtēt gan attālinātā darba priekšrocības, gan trūkumus. Aptaujas rezultāti liecina, ka darba ņēmēji par būtiskākajām priekšrocības attālinātajam darbam norāda ietaupītu laiku un naudu, piemēram, transports uz un no darbavietas, pusdienas ārpus biroja utt., iespēju strādāt un "būt darbā" no jebkuras vietas, kā arī elastīgāku darba laiku.

Savukārt darba devēji par būtiskākajām attālinātā darba priekšrocībām min jaunu tehnoloģiju apguvi un ieviešanu, atbildīga darba devēja tēla veicināšanu, profesionālās un privātās dzīves balansu un ietaupītus uzņēmuma resursus.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Valdība, gatavojot 2016. gada valsts budžeta projektu, uzskata, ka var nepildīt agrāk doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka darba devēji kā valdības sociālie partneri iestājas par sabalansētu valsts budžetu un ir piedāvājuši konstruktīvus priekšlikumus valsts maka papildināšanai, tomēr valdība tos ignorē.

Kā vērtējat 2016. gada valsts budžeta veidošanas gaitu?

Nevar noliegt, ka pasaulē nemitīgi notiek dažādas pārmaiņas un Latvijai kā mazai valstij ir jāseko līdzi šīm izmaiņām. Tomēr tas nenozīmē, ka valdībai ir tiesības neturēt solījumus. Nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, jo īpaši politiķu darba stils un nostāja, darba devējus nepatīkami pārsteidza. Proti, pirmo reizi pēdējo 25 gadu vēsturē valdība situācijā, kad ir vērojama tautsaimniecības izaugsme, aug nodarbināto skaits, sarūk reģistrētie bezdarba rādītāji, izvēlējās nodokļu paaugstināšanu. Situācija ir unikāla – neraksturīga, jo sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienā frontes līnijā un neatbalsta valdības rīcību. Latvijā ir pieņemts tāds plānošanas dokuments kā Nacionālās attīstības plāns, ir šīs valdības deklarācija un nodokļu politikas stratēģija 2015.- 2017. gadam, ko pērnā gada 1. oktobrī parakstīja tā brīža finanšu ministrs Andris Vilks no Vienotības un darba devēji – LDDK un LTRK. Budžeta veidošana ir pretrunā visiem minētajiem dokumentiem. Būtiskākie pārkāpumi – doto solījumu nepildīšāna – atteikšanās no likumā ierakstītā darbaspēka nodokļu likmes samazināšanas un jauna (tā dēvētā solidaritātes) nodokļa ieviešana. Faktiski pašreiz valdība mēģina «lāpīt» budžetu uz godīgo nodokļu maksātāju rēķina, bet izraisīs tieši pretēju reakciju. Tādējādi tiks veicināta ēnu ekonomika, jo lielākas algas maksāt kļūs arvien neizdevīgāk, faktiski darba devēji tiks sodīti par to, ka ir gatavi maksāt saviem darbiniekiem vairāk, tāpēc vilinājums to darīt citādi tikai pieaugs. Neko labu tas nedarīs nodarbinātības un investīciju piesaistē. Kā lai investori notic Latvijas valstij, ja valdība sola (likumā pat ierakstīts) vienu, bet rīkojas pilnīgi pretēji solītajam? Investori neticēs ne tikai valdības solītajam vai deklarētajam, bet arī likumā rakstītajam. Konkurentvalstu investoru piesaiste Latvijai pietiek. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šāda nestabilitāte un neprognozējamība nodokļu politikā vienkārši investoriem liks atturēties no ieguldīšanas Latvijā. Un tas notiek brīdī, kad investīcijas Latvijā ir ļoti vajadzīgas gan nodarbinātības, gan joprojām notiekošās emigrācijas kontekstā. Šāds hibrīdnodoklis, kas valdības iecerē ir pretrunā ar kopējo nodokļu sistēmu (tiktu iekasēts sociālās iemaksas apmērā, bet nenonāktu sociālajā budžetā), spiedīs uzņēmumus pārskatīt savas štata vietas un, lai noturētu (saglabātu atalgojumu līdzšinējā apmērā) augsti kvalificētos speciālistus, visticamāk, atlaidīs mazāku algu saņēmējus.

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna investīciju projektus, secinājusi, ka lielai daļai plānoto pasākumu nav nodefinēti konkrēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, tāpēc neatbalsta tā tālāku virzību esošajā redakcijā.

Darba devēji aicina uzsākt atkārtotu konsultāciju procesu starp ministrijām un sociālajiem partneriem par katru RRF komponenti.

LDDK jau vairākkārt ir norādījusi uz plāna nepilnībām un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tomēr priekšlikumi nav ņemti vērā, kā arī lielam skaitam plānoto publisko investīciju ir neskaidra atdeve publiskajā sektorā, un tām nav sniegts visaptverošs ekonomiskais izvērtējums.

LDDK aprēķini liecina, ka esošajā plānā atbalstāmi ir tikai 33% izmaksu, savukārt 53% ir būtiskas nepilnības. Sociālo partneru ieskatā pilnībā būtu jāpārskata izmaksas 14% apmērā, kuras paredzētas pasākumiem bez skaidriem ieviešanas mehānismiem un izmērāmiem rezultatīviem rādītājiem. Kopumā vēl ir nepieciešamas plašākas diskusijas par RRF plāna izmaksām, kuru kopējais apjoms ir aptuveni 910 miljoni euro jeb 67% no kopējā RRF plāna finansējuma.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts Fontes atalgojuma pētījumā.

Ņemot vērā, ka darbinieku noturēšana kļūst arvien dārgāka, gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% darba devēju kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min darbinieku produktivitātes paaugstināšanu. «Jau šobrīd darba tirgū ir novērojams darbinieku trūkums. Prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni, citiem – labāk izprast darbinieku motivāciju,» komentē pētījuma grupas Fontes vadītāja Anta Praņēviča

Būtisks aspekts darbinieku motivēšanā ir atalgojums. Pētījumā analizēti dati par 61 585 darbiniekiem no 286 organizācijām, un gūtie rezultāti parāda, ka šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6.3% - tas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējos 8 gados. «Arī domājot par nākamo gadu, darba devēji plāno palielināt ikmēneša atalgojumu saviem darbiniekiem. Uz to norādījuši 86,7% organizāciju. Runājot par atalgojuma pieaugumu, būtiski ir ņemt vērā arī prognozes par plānotajām darbinieku skaita izmaiņām. 2018. gadā 58% organizāciju plāno saglabāt esošo darbinieku skaitu, savukārt 38% – palielināt strādājošo skaitu,» norāda Anta Praņēviča.

Lai arī līdz vēlēšanu iecirkņu slēgšanai ir palikušas vairākas stundas, vēlētāju aktivitāte tautas nobalsošanā par krievu valodas statusu jau pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti visas dienas laikā jebkurā no pēdējo gadu referendumiem.

Līdz plkst.16 Latvijā kopumā referendumā nobalsojis gandrīz 51% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Balsotāju aktivitāte referendumā par krievu valodas statusu gandrīz uz pusi pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti citos pēdējo gadu referendumos - pērn referendumā par Saeimas atlaišanu līdz plkst.16 Latvijā bija nobalsojuši 31,26% vēlētāju, 2008.gadā referendumā par Satversmes grozījumiem, lai tauta varētu rosināt Saeimas atlaišanu - 30,06%, bet tajā pašā gadā referendumā par pensiju likuma grozījumiem - 16,03%.