Jaunākais izdevums

Privātpersonu darījumiem skaidrā naudā tiks noteikti griesti 20 minimālo mēnešalgu apmērā, par aizdomīgiem darījumiem būs jāziņo VID

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi nodokļu un nodevu likumā. Pašlaik šis slieksnis būtu 7400 eiro, bet, palielinot minimālo algu līdz 380 eiro mēnesī, tas jau pieaugtu līdz 7600 eiro.

Tiesa, Finanšu ministrijas iesniegtajā grozījumu projektā valdībā bija ierakstīts slieksnis 7200 eiro.

Pēc vairāku DB aptaujāto uzņēmēju sacītā šie skaidras naudas griesti varētu ietekmēt lietotu auto tirdzniecību, kā arī darījumus ar mežu un nekustamo īpašumu, kur viena no darījumu pusēm ir fiziska persona. Vairāki aptaujātie nekustamo īpašumu biznesā strādājošie atzina, ka skaidras naudas darījumi ir, tomēr lielākoties tiekot izmantoti nevis koferīši, bet gan bankas pārskaitījums. Blēži, kuri, staigājot ar naudas koferīšiem, esot sastopami visās nozarēs, tā situāciju komentēja viens no mežu pircējiem, piebilstot, ka nereti paši pārdevēji vēlas saņemt atlīdzību skaidrā naudā, bet tādējādi jau nevarot izvairīties no fiksētā ienākuma nodokļa maksāšanas. Tomēr neoficiāli tika pausts viedoklis, kas tikai ar vienu pašu lēmumu jau nekas nemainīsies un darījumu deklarētā vērtība būs mazāka par reālo, it īpaši tajās pirkšanas un pārdošanas situācijās, kur cena nav saistīta ar konkrētu piesaisti, kāda, piemēram, ir kadastrālā vērtība nekustamo īpašumu darījumos.

Visu rakstu Valsti grib iespīlēt skaidras naudas un ziņošanas tīklos lasiet 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur jau ir ieviests skaidras naudas limits fizisko personu darījumos, iespējamie jaunie liegumi auto un īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu valsti padarīs par līderi visā ES cīņā pret skaidru naudu.

To liecina ZAB BDO Law pētījums par skaidras naudas darījumu ierobežošanu. DB jau 9.02.2019. rakstīja par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā ir paredzēta skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus. Jāatgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas ierobežo darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ja uz Latvijas robežas radīsies aizdomas par skaidras naudas izcelsmi, to varēs konfiscēt

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka 2019.gada 1.jūlijā stāsies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un likuma «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas» grozījumi, kuru mērķis ir novērst nedeklarētas un noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas Republikas, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Grozījumi ietver noteikt nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu, šķērsojot valsts iekšējo robežu.

Likuma grozījumos tiks precizēta personas administratīvā atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz valsts robežas un kompetence sodu piemērošanā, kā arī ir precizētas kompetentās iestādes - Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts robežsardzes – tiesības pieprasīt personai, aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, šķērsojot valsts robežu, ja skaidra nauda ir saistīta vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un proliferāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Noliekot ziņošanas slieksni salīdzinoši zemu, ieguvējas būs ārvalstu bankas, kuras varēs iegūt tieši turīgos cilvēkus no Latvijas.

Bankām būs pienākums ziņot nodokļu administrācijai par tiem cilvēkiem, kuru konta atlikums šā gada 1. janvārī bija 15 000 eiro, kā arī tad, ja šī cilvēka konta ienākumi vai izdevumi pārsniegs šo summu, kas Eiropas mērogā ir salīdzinoši neliela

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums par obligātajiem ziņošanas sliekšņiem ES dalībvalstīs. «Eiropas Padomes direktīva, kas pieprasa obligātu automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā un nosaka, ka finanšu institūcijām ir jāziņo par pakļautajiem finanšu kontiem tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kur lielākais un arī mazākais vērtības konts ir viens miljons eiro, savukārt katra valsts var noteikt savu limitu,» stāsta a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ES dalībvalstīs nav novērota vienota pieeja un tādējādi ir valstis, kur šis obligātās ziņošanas slieksnis ir noteikts salīdzinoši zems – Latvija, Lietuva. Savukārt Austrijā tas ir 50 000 eiro, Lielbritānijā – 50 000 ASV dolāru apmērā. «Savukārt Lihtenšteinā, kas gan nav ES dalībvalsts, šis obligātās ziņošanas slieksnis ir noteikts Eiropas Padomes direktīvas līmenī – viens miljons eiro,» pētījuma datus rāda J. Zelmenis. Viņš arī vērš uzmanību, ka ir valstis, piemēram, Vācija, Kipra, Īrija, kur vispār nav noteikts, kad par fizisko personu bankai ir obligāti jāziņo nodokļu administrācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Vairums strādājošo draudzējas ar saviem kolēģiem arī sociālajos tīklos

Dienas Bizness, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pievieno savus kolēģus kā draugus sociālajos tīklos, savukārt 33% ir pret šādām ārpusdarba aktivitātēm, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs pievienojat savus kolēģus kā draugus sociālajos tīklos?» 40% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka to dara, jo ir labas attiecības ar kolēģiem. 19% aptaujāto pievieno kolēģus savam virtuālajam draugu lokam, jo neiebilst, ka darbabiedri redz viņu aktivitātes internetā, savukārt 8% aptaujas dalībnieku šo skaidro ar faktu, ka ar kolēģiem laiku pavada arī ārpus darba.

No tiem, kuri neatbalsta kolēģu pievienošanu savam draugu lokam sociālajos tīklos, 21% kā iemeslu minējuši faktu, ka nodala privāto dzīvi no darba dzīves. Savukārt 12% respondentu nedraudzējas ar kolēģiem sociālos tīklos, jo nevēlas, lai tie par viņiem zinātu vairāk nekā nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere skaidras naudas darījumu griestus samazināt no 7200 eiro līdz 3000 eiro turpina virmot idejas līmenī, bet priekšlikums nekustamo īpašumu darījumos izmantot tikai bezskaidru naudu gan akceptēts

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Nodokļu un nodevu likumā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs solīja, ka uz otro lasījumu tiks iesniegti komisijas sēdē izgaismoto defektu precizējumi. J.Reirs arī pieļauj, ka tik pamatīgi skaidras naudas ierobežojumi droši vien nav daudzās valstīs, toties citviet ir spēkā naudas līdzekļu izcelsmes legalitātes pierādīšana. Iespējams, šāda norma – prasība pierādīt līdzekļu legalitāti - tiks ieviesta arī Latvijā.

Finanšu ministrija (FM) piedāvāja samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 eiro līdz 3000 eiro. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija vērš uzmanību, ka nav noteikts, uz kādu laika periodu ir attiecināms aizliegums veikt skaidras naudas darījumus, tāpat netiekot definēts, kas uzskatāms par darījumu. Tā kā jau pastāvošā norma pieļauj lielu interpretācijas iespēju, uz to asociācija ir vairākkārt vērsusi FM uzmanību. Neskaidri ir skaidras naudas darījumi attiecībā uz laulātajiem un bērniem. Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā par skaidras naudas ierobežošanas pasākumiem ieteikts neiekļaut darījumus starp fiziskām personām, jo tos tiesībsargājošie profesionāļi uzskata par nepiemērojamiem, turklāt tie tiek uzskatīti par ekonomiskās brīvības un privātuma pārkāpumiem. Arī LTRK neatrod pietiekamus argumentus skaidras naudas izmantošanas griestu noteikšanai un vēlas detalizētu informāciju atšķirīgu sliekšņu noteikšanai transportlīdzekļu, nekustamo īpašumu un citiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas lietojums Igaunijā ir atjaunojies ekonomikas uzplaukuma līmenī, ko apliecina naudas izņemšanas bankomātos apmērs un skaidras naudas apgrozība mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumos, pirmdien paziņoja inkasācijas pakalpojumu kompānija G4S.

Skaidras naudas apgrozījums mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektorā gada laikā palielinājies par 21%. «Skaidras naudas apgrozījums vienmēr atbilst ekonomikas stāvoklim. Cilvēku pirktspēja ir pieaugusi, kas izskaidro skaidras naudas apgrozības palielinājumu,» norādīja G4S inkasācijas nodaļas vadītājs Pēters Torims.

G4S piepilda un iztukšo visus bankomātus Igaunijā. Pēdējā gada laikā kompānijas apkalpotās skaidras naudas apmērs pieaudzis par 4%, sasniedzot septiņus miljardus eiro.

Igaunijas centrālās bankas dati liecina, ka gada laikā no bankomātiem izņemtās naudas apmērs valstī pieaudzis par 53 miljoniem eiro, sasniedzot 3,9 miljardus eiro. «Tas atbilst līmenim, kādu pēdējo reizi novērojām iepriekšējā ekonomikas uzplaukuma laikā 2007.gadā,» secināja G4S.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot robežu

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, informēja parlamenta Preses dienestā.

Par šiem grozījumiem šodien raisījās plašas debates Saeimas sēdē, vairākiem opozīcijas pārstāvjiem paužot bažas par šo normu piemērošanu.

Pašlaik spēkā esošais regulējums ir attiecināms uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, un nav piemērojams attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar ES dalībvalstīm. Tas rada problēmas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma novēršanu, un šāda situācija veicina draudus valsts drošībai, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi efektivizēs tiesībsargājošo iestāžu darbu cīņā pret neskaidras izcelsmes naudas pārvadājumiem starptautiski, nodrošinot arī «Moneyval» rekomendāciju izpildi, iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apkarotu ēnu ekonomiku, tiek piedāvāti deviņi pasākumi, kuru vidū ir skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus.

Tādu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa. Lai šos pasākumus īstenotu, kopā ar 2019. gada valsts budžeta likumprojektu vienā paketē būs arī grozījumi deviņos likumos.

Karš pret skaidru naudu

«Ēnu ekonomikas asinsrite ir skaidra nauda, un ja, to necentīsimies ierobežot, tad arī nevar gaidīt lielus panākumus no ēnu ekonomikas apkarošanas, nepalīdzot ar pasākumiem,» uzsvēra J. Salmiņa. Viņa atgādināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultātu, kur deputātu vairākuma atbalstu guva tikai viens no trijiem ierosinājumiem samazināt skaidras naudas darījumu sliekšņus. Proti, netika atbalstīts ierosinājums liegt veikt transportlīdzekļu un nekustamā īpašuma iegādi skaidrā naudā, kā arī samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas: Nevajag ļauties panikai, bankomātos izņemot skaidru naudu

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā noteiktais slieksnis, kad maksājumu iestādēm obligāti jāziņo nodokļu administrācijai, Eiropas mērogā ir salīdzinoši zems. Latvijā jāziņo, ja cilvēka konta ienākumi vai izdevumi pārsniedz 15 000 eiro gadā, trešdien, 20.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums par obligātajiem ziņošanas sliekšņiem ES dalībvalstīs. «Eiropas Padomes direktīva (kas pieprasa obligātu automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā) nosaka, ka finanšu institūcijām ir jāziņo par pakļautajiem finanšu kontiem tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kur lielākais un arī mazākais vērtības konts ir viens miljons eiro, savukārt katra valsts var noteikt savu limitu,» stāsta a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ES dalībvalstīs nav novērota vienota pieeja un tādējādi ir valstis, kur šis obligātās ziņošanas slieksnis ir noteikts salīdzinoši zems – Latvija, Lietuva, savukārt Austrijā tas ir 50 000 eiro, Lielbritānijā – 50 000 ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Skaidras naudas darījumu griesti ir tikai Latvijā

Māris Ķirsons, 17.01.2017

«Igaunijā un Lietuvā pašlaik šādu skaidras naudas darījumu ierobežojoša limita, atšķirībā no Latvijas, nav,» pētījuma datus rāda ZAB BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur no šā gada ieviests skaidras naudas limits visa veida pirkšanas un pārdošanas darījumos fiziskām personām, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO un BDO LAW rīkotajā konferencē Nodokļi 2017 prezentētais pētījums. DB jau vairākkārt rakstījis par izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredz ierobežot darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro, tādējādi, lielākoties radot neērtības nekustamo īpašumu un dārgāku vieglo auto darījumos. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti par darījumiem ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Valsts grib mūs vērot un zināt, kā mēs tērējam savu naudu

Žanete Hāka, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada ir ieviests ierobežojums veikt skaidras naudas darījumus fiziskām personām virs 7200 eiro. Savā ziņā ierobežojumi iejaucas indivīda dzīvē un iegrožo to, taču valsts grib mūs vērot un zināt, kā mēs tērējam savu naudu, Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO un BDO LAW rīkotajā konferencē Nodokļi 2017 sacīja BDO LAW vecākais jurists Artūrs Surmovičs.

Tiesa gan, aizliegums nenozīmē to, ka skaidrā naudā nevar turēt summas, kas pārsniedz noteikto limitu. Līdz ar to, stājoties spēkā jaunajiem ierobežojumiem, iedzīvotajiem ir jāplāno savi skaidras naudas darījumi un jāpārdomā, vai būs iespējas tos atsevišķi un skaidri identificēt, lai nesaņemtu sodu, norādīja eksperts.

Salīdzinot Latviju ar pārējām Baltijas valstīm, viņš uzsvēra, ka Igaunijā nav nekādu skaidras naudas ierobežojumu.

Lietuvā regulējums nav tik liberāls kā Igaunijā, bet nav tik strikti kā Latvijā. Ierobežojumi nav, bet ir aizdevuma līgumi, ziņošanas pienākumi noteiktos gadījumos Kontroles dienestam un Nodokļu administrācijai. Lietuvā gan notiek diskusijas, vai ir vērts ierobežot skaidras naudas darījumus un plānots iet Latvijas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu izlūkošanas dienests iesaldējis 345,98 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdevis 362 iesaldēšanas rīkojumus, iesaldējot vēsturiski līdz šim lielāko iespējami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu apjomu - 345,98 miljonu eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2018. gadā, liecina dienesta sniegtā informācija.

Pērn iesaldēti arī 15 nekustamie īpašumi un 4 bankas seifi.

FID 2019. gadā tiesībaizsardzības iestādēm nosūtījis 199 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 14% vairāk nekā 2018. gadā.

Pamatojoties uz FID sniegtajiem materiāliem, atbildīgās institūcijas gan uzsākušas kriminālprocesus, gan FID sniegto informāciju pievienojušas jau uzsāktos kriminālprocesos.

No uzsāktajiem 113 kriminālprocesiem 97 ir par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizāciju bez skaidri zināma predikatīvā nozieguma (Krimināllikuma 195. pants), savukārt 2 gadījumos kriminālprocess ierosināts par starptautisko organizāciju un Latvijas noteikto sankciju pārkāpšanu (Krimināllikuma 84. pants). Citi kriminālprocesi uzsākti par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kur līdzekļu izcelsme saistīta ar korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšana, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmai RAPEX iesniedzis 44 ziņojumus par atklātām nedrošām precēm.

RAPEX ir ES ātrās ziņošanas sistēma par nepārtikas ražojumiem. Tajā piedalās dalībvalstis un Eiropas Komisija. Tās uzdevums ir ātri izplatīt informāciju par potenciāli bīstamām precēm un valstu veiktajiem pasākumiem.

37 ziņojumi bijuši par nedrošu preci saskaņā ar ES direktīvas par preču vispārējo drošumu 12. pantu, kas nozīmē, ka precei bijis nopietns risks, informē PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāja vietniece Agrita Tjarve.

Lielākoties – 27 gadījumos – tās bija rotaļlietas. Četros gadījumos tie bija ķīmiskie produkti, trīs Ziemassvētku virtenes, viena kosmētikas prece, viens bērna pārnēsājamais aprīkojums un viena elektroprece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, VID sola pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem, šodien žurnālistiem atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Jaunzeme pauda cerību, ka 1.jūlijā spēkā stāsies grozījumi likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kas paredz pienākumu ikvienai personai uz robežas deklarēt skaidru naudu no 10 000 eiro. Grozījumi paredz, ka personām būs jāpierāda naudas izcelsme.

Jau ziņots, ka Saeima minētos likuma grozījumus otrajā lasījumā atbalstīja maijā.

«Es saprotu, ka šī norma tiks pieņemta vēl šajā parlamenta sesijā. Tas nozīmē, ka ielidojot, ne tikai no ārējās robežas, bet arī uz iekšējās robežas, būs jādeklarē nauda un naudas pārvadītājam būs jāpierāda līdzekļu izcelsme. Ja atradīsim personas bagāžā 10 000 eiro, tad personai būs jāsniedz paskaidrojums par līdzekļu izcelsmi un kur naudu domāts izmantot. Ja radīsies aizdomas, tad mēs šo naudu varēsim aizturēt un lūgt 30 dienu laikā iesniegt papildu dokumentus par tās izcelsmi. Ja persona nevarēs iesniegt šo informāciju, tad nauda tiks konfiscēta,» norādīja VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti trešdien pieņēma noteikumus naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei.

Pašlaik atšķirības dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi. Jaunie noteikumi - tostarp vienotas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un noteiktas minimālā soda sankcijas par naudas atmazgāšanu - šo situāciju uzlabotu.

Jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai nosaka: ES mēroga noziedzīgu nodarījumu definīcijas; ES mēroga minimālā soda sankcijas - bargākajam sodam par naudas atmazgāšanu būs jābūt vismaz četru gadu ieslodzījumam; jaunas sankcijas - piemēram, aizliegums par naudas atmazgāšanu sodītiem cilvēkiem kandidēt vēlēšanās, ieņemt ierēdņa amatu vai saņemt publisku finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, bet sākotnēji iecerētā skaidras naudas darījumu sliekšņa pazemināšana no 7200 eiro līdz 3000 eiro nenotiks

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, būs spēkā esošie nosacījumi līdz 2019. gada 31. decembrim. Bet 2020. gada 1. janvārī arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Legālā prezumpcija

Attiecībā par skaidras naudas ierobežošanu parlamentā izvērtās liela polemika, kurā iesaistījās gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Iemesls tam bija sākotnējā iecere skaidras naudas darījumu slieksni pazemināt no 7200 eiro līdz 3000 eiro, turklāt darījumos ar transportlīdzekļiem šo skaidras naudas limitu noteikt tikai 1500 eiro apmērā. Tomēr diskusiju rezultātā šādi darījumu griesti netika akceptēti. «Sākoties debatēm, sabijos, ko esam sastrādājuši, aizlieguši skaidrās naudas apriti. Izrādās, ka nekas tāds nav noticis. Ir norma, kas paredz, – ja ir darījums virs kaut kādas noteiktas summas, tad līdz nākamā mēneša 15. datumam VID ir jāiesniedz deklarācija par šo darījumu,» polemikā iesaistījās arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1. jūliju, ievedot vai izvedot no Latvijas uz jebkuru ES dalībvalsti skaidru naudu no 10 000 eiro vai vairāk, tā obligāti būs jādeklarē.

Par šīs prasības neizpildīšanu paredzēts sods 20% apmērā no deklarējamās summas. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus likumā Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Pašlaik skaidras naudas deklarēšanas prasības attiecas tikai uz ārējo robežu, taču ar šiem grozījumiem tāda tiks ieviesta, arī šķērsojot Latvijas–Lietuvas, kā arī Latvijas–Igaunijas sauszemes robežu. Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins norādīja, ka piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar savulaik Latvijas parakstīto iestāšanās ES dokumentu, kurš paredz brīvu kapitāla (arī naudas) kustību, kuru šie priekšlikumi ierobežo. Viņa aicinājums šos grozījumus izskatīt tikai pēc tam, kad ir saņemts Ārlietu ministrijas atzinums, neguva atbildīgās komisijas deputātu vairākuma atbalstu. Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka pienākums deklarēt skaidru naudu ir Vācijā, Luksemburgā, Francijā, Itālijā, savukārt Lietuvā, Beļģijā, Austrijā, Bulgārijā, Portugālē, Horvātijā – pēc muitas iestāžu pieprasījuma, vēl pēc cita principa jādeklarē Anglijā, Īrijā, Spānijā (tikai par summām, kas gada laikā pārsniedz 100 000 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas plūsmas no citām ES dalībvalstīm uz un no Latvijas tiks kontrolētas, deklarācija būs obligāti jāraksta, ievedot un izvedot 10 000 eiro, un šādu prasību varēs piemērot jebkuram cilvēkam, kurš šķērsos robežu

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus likumā Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas.

Atbildīgās institūcijas solīja arī informatīvo kampaņu par jaunajām prasībām, vienlaikus ir jautājums, vai izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paaugstināt atbildību par skaidras naudas nedeklarēšanu līdz 20% no summas, stāsies spēkā tajā pašā datumā kad izmaiņas skaidras naudas deklarēšanā uz valsts robežas. Saeimas Juridiskā biroja speciālisti secinājuši, ka varētu būt kāds laiks, kad šī likuma prasības jau ir jāpilda, bet izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā vēl nebūs spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru